Jaunākais izdevums

Piena produktu eksporta vērtība sasniedz rekordaugstu apjomu, pieaugumu dod izdevīgās cenas, piektdien raksta laikraksts Dienas Bizness.

Piena produktu eksports pēc provizoriskām ziņām pērn sasniedzis rekordvērtību – 143 miljonus eiro, kas ir par 32 % vairāk, nekā 2016. gadā. Kopumā 2017. gadā, salīdzinot ar 2016. gadu, piena produktu eksports par 13 047 tonnām jeb 15,67 miljoniem eiro pārsniedz piena produktu importu.Kopumā pagājušajā gadā tika eksportēti 90 tūkstoši tonnu piena produktu, neskaitot svaigpienu, kas gan ir par 9 % mazāk, nekā 2016. gadā.

«Piena nozarē bija ilgstoša krīze, ko esam pārdzīvojuši. Piena cena beidzot paaugstinājās, kas notika uz fona, ka atsevišķu piena produktu cenas visā pasaulē kāpa. Tas saistīts ar eksportu. Sviestam un saldajam krējumam tirgos bija rekordaugstas cenas, kas atstāja iespaidu uz nozari kopumā gan pozitīvi, gan ar zināmu problemātiku. Ja pienā vidēji ir ap 4 % tauku un taukus gan sviesta, gan saldā krējuma veidā varēja pārdot neierobežoti par labu cenu, tā ir medaļas saulainā puse. Otra puse – paliek pāri vājpiens, no kā jāražo produkcija. Piena pulveru, tajā skaitā sūkalu pulvera cenas bija krietni vien zemākas. Jārēķinās, ka Eiropā gada garumā sausais vājpiens, kas tika iepirkts intervencē krīzes brīdī, bija nepilni 400 tūkstoši tonnu, kas vēl nav realizēts un stāv noliktavās. Tas ir milzīgs apjoms, kuru ielaižot tirgū, var būt katastrofa. Eiropas Komisija labi saprot, ka to darīt nedrīkst. Tā ir nezināma lieta un grūti pateikt, kā tā tiks risināta. Tāda precedenta nav, ka tik liels apjoms bijis iepirkts intervencē. Turklāt produkta tirgus cena bija zemāka par iepirkuma cenu intervencē un tā ir medaļas otra puse,» kopējo situāciju raksturo Latvijas Piensaimnieku centrālās savienības (LPCS) Jānis Šolks.

Visu rakstu Piena produktu eksportā – rekordapjoms lasiet piektdienas, 11.maija laikrakstā Dienas Bizness!

Komentāri

Pievienot komentāru
Pārtika

Vai pārtikas rūpniecība ietur diētu?

Latvijas Bankas ekonomiste Agnese Rutkovska, 11.04.2019

1. attēls. Apstrādes rūpniecības kopā un tajā skaitā pārtikas produktu un dzērienu saražotās produkcijas apjoma un apgrozījuma indeksi (2000.g.=100%)

Avots: CSP, autores aprēķini

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Apstrādes rūpniecības izlaide pēc pieklājīga izrāviena par 8,2% 2017. gadā pērn vairāk nekā uz pusi samazināja izaugsmes tempus, augot vien par 3.4%.

Bija nozares, kurām veicās labāk, piemēram, kokrūpniecībai, augsto tehnoloģiju nozarēm, un tādas, kurām šis nebija veiksmīgs gads. Viena no apakšnozarēm, kas lika visvairāk vilties, bija pārtikas produktu un dzērienu ražošana. Kādi šķēršļi stājās šīs nozares ceļā?

Šajā rakstā ieskatīsimies detalizētāk, soli pa solim palielinot un pietuvinot skatam dažādu pārtikas produktu grupu ražotāju sekmes un problēmas ilgākā laikā un tieši pēdējos gados.Pārtikas un dzērienu ražošanas pievienotā vērtība veido 21% no apstrādes rūpniecības jeb 2.5% no kopējās pievienotās vērtības. Tātad mēs runājam par gana nozīmīgu tautsaimniecības jomu. Ar šīs nozares produkciju mēs visi saskaramies ik dienu. Nemaz nerunājot par citiem aspektiem – pārtikas kvalitātes nozīmi mūsu veselībā, pārtikas ražošanas lomu valsts ekonomiskās neatkarības kontekstā utt. Tā teikt – var bez daudz kā iztikt, bet bez pārtikas nudien neiztiksim.

Komentāri

Pievienot komentāru
Lauksaimniecība

Krīze jau jūtama arī piena ražošanas un pārstrādes nozarēs

Zane Atlāce - Bistere, 06.04.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Piena produktu cenas veikalu plauktos gan vēl pagaidām nerāda samazinājuma pazīmes, tomēr arī Latvijas piena pārstrādātāju eksporta apjoms krasi krītas.

Tā secinājusi Lauksaimniecības statūtsabiedrību asociācija, aptaujājot biedru saimniecības. Piemēram, svaigpiena iepirkuma cenas, kas martā vidēji bija 0,29 eiro par litru piena, jau no marta vidus sākušas un turpina samazināties. Piena iepirkuma cena vidēji nokritusi vairāk kā par 10-15%, ja salīdzina marta sākumu ar aprīļa sākuma periodu.

Piena ražotājus māc bažas, ka krīze piena nozarē varētu atkārtoties un būt smagāka kā pēc Krievijas embargo sankcijām.

"Piena saimniecības ir un bija vieni no retajiem uzņēmumiem, kas laukos nodarbina lielu cilvēku skaitu. Saimniecības ieguldījušas investīcijas modernizācijā, lielai daļai ir kredītu slogs, liela daļa ar mīnusiem pārdzīvoja 2014.gada krīzi, daļa arī to nepārdzīvoja. Tagad izskatās, ka tuvojas otrais vilnis un ceram, ka tas neparaus zem ūdens vēl kādas saimniecības. Jau tagad redzams, ka turpinās slaucamo govju skaita lejupslīde, kaut arī ražība palielinās, tomēr tie ir indikatori, kas liek mums apzināties, ka situācija mainās. Jādomā plāns valsts līmenī, kā Latvijā noturēt tos ražotājus, kas vēl ražo, spēj nodrošināt darbavietas un šajā smagajā laikā dod pienesumu tautsaimniecībai un budžetam. Krīze jau ir, jautājums tik, cik smaga un ilga tā būs! Šis ir īstais brīdis, lai ieviestu samazinātu pievienotās vērtības nodokļa (PVN) likmi arī pienam, gaļai, maizei un olām," teic asociācijas izpilddirektors Kaspars Melnis.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Lauksaimniecība – sentēvu tradīciju glabātāja vai nākotne ar plašām iespējām?

Latvijas Bankas ekonomiste Daina Pelēce, 09.08.2018

1. attēls. Lauksaimniecības (augkopības, lopkopības, medniecības un zivsaimniecības) nozares īpatsvars kopējā pievienotajā vērtībā 2015. gadā, %

Avots: Eurostat

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lauku tēma latviešiem visos laikos ir bijusi aktuāla. Mediju telpā Latvija sevi visvairāk pozicionē kā zaļu valsti un latviešus kā tautu ar iedzimtu mīlestību uz zemi un zemes darbiem. Lauku tēma ir iecienīta arī daudzos televīzijas šovos, piemēram, «Izdzīvošana laukos», «Lauku sēta», «Saimnieks meklē sievu», «Špilkas un galošas» u.c. Arī klimata pārmaiņu radītās problēmas aktualizē diskusijas par lauksaimniecības nozari un tās izaicinājumiem.

Brīžiem lauksaimnieku darbošanās, kā arī centieni saglabāt un palielināt savas produkcijas apjomus, saskaroties ar dažāda veida izaicinājumiem, visai tuvu līdzinās televīzijas realitātes šovam, kam varētu dot nosaukumu «izdzīvošanas skola». Bet šoreiz ne par kaislībām televīzijas šovos, bet par aktuālo Latvijas lauksaimniecībā, lauksaimniecības produktu eksportā un nozares iespējām nākotnē.

Kas raksturo Latvijas lauksaimniecības nozari

Pirmkārt, lauksaimniecības nozare ir tā, kas apgādā mūs ar pārtiku. Ēst cilvēki gribēs vienmēr un visos laikos. Turklāt savā zemē saražotā pārtika ir augstvērtīgāka un veselīgāka salīdzinājumā ar importēto. Lauksaimniecības nozare sniedz resursus arī citām nozarēm: primārajām, piemēram, enerģētikas nozarei; sekundārajām, piemēram, pārtikas nozarei, kā arī terciārajām nozarēm, piemēram, transporta nozarei. Lauksaimnieki sakopj un saglabā lauku vidi.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas piena pārstrādātājiem pērn izdevās sasniegt ļoti labu eksporta rezultātu, un arī šogad ir potenciāls audzēt produkcijas realizācijas apmēru ārvalstu tirgos, teica Latvijas Piensaimnieku centrālās savienības (LPCS) valdes priekšsēdētājs Jānis Šolks.

Latvijas piena pārstrādātāju eksporta dati par aizvadīto gadu kopvērtējumā vēl nav pieejami. Savukārt pērn 11 mēnešos Latvijas piena produktu eksporta apmērs veidoja apmēram 146 miljonus eiro, kas ir par 12% vairāk nekā gadu iepriekš attiecīgajā periodā, kad tas veidoja 130 miljonus eiro. Arī naudas izteiksmē pērn 11 mēnešos eksporta vērtība augusi par 12%.

Tādējādi Latvijas piena pārstrādes uzņēmumu eksporta apmērs pērn nedaudz pārsniedzis apjomu pirms Krievijas noteiktā embargo, un ir vērtējams kā ļoti labs rezultāts.

Kopējos Latvijas piena produktu eksporta apmērus pērn pozitīvi ietekmēja siera, sūkalu produktu, industriālo produktu - vājpiena un pilnpiena produktu eksports, ārvalstīs sekmīgi realizēts arī piens un krējums. Nozares galvenie ārvalstu realizācijas tirgi pērn bija Lietuva, kā arī Polija, Vācija, Nīderlande un Apvienotā Karaliste.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pārtika

Food Union uzņēmumu Latvijā apgrozījums saglabājies pagājušā gada līmenī

LETA, 21.12.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Koncerna «Food Union» trīs uzņēmumu Latvijā «Rīgas piena kombināts», «Valmieras piens» un «Rīgas piensaimnieks» kopējais apgrozījums šogad saglabājies pagājušajā gada līmenī, aģentūrai LETA sacīja piena pārstrādes uzņēmuma «Rīgas piena kombināts» valdes priekšsēdētājs un koncerna «Food Union» finanšu direktors Eiropā Normunds Staņēvičs.

«Plānots, ka 2017.gadā visi trīs uzņēmumi būs strādājuši tāpat kā pērn, kad summētais apgrozījums bija virs 110 miljoniem eiro,» sacīja Staņēvičs.

Komentējot piena pārstrādes uzņēmuma «Rīgas piena kombināts» šā gada finanšu rezultātus, Staņēvičs teica, ka arī tie būs līdzīgi kā 2016.gadā, kas ir labs rādītājs, ņemot vērā šā gada piena tirgus konjunktūru, svaigpiena cenai sasniedzot rekordu. Staņēvičs paskaidroja, ka pieaugošās gala produktu cenas nedaudz ietekmēja vietējo pirktspēju.

Vienlaikus viņš piebilda, ka nav pamatoti skatīt AS «Rīgas piena kombināts» finanšu rādītājus atrauti no diviem citiem «Food Union» grupas uzņēmumiem Latvijā - «Rīgas piensaimnieka» un «Valmieras piena». «Lai arī visi trīs uzņēmumi juridiski nav apvienoti, operatīvi integrācija lielā mērā ir notikusi, kas nozīmē, ka liela daļu grupas funkciju tiek centralizētas tieši uz »Rīgas piena kombināts« platformas. Piemēram, pārdošanas, mārketinga, iepirkumu un citas funkcijas ir centralizētas AS «Rīgas piena kombināts», tādējādi šo funkciju budžeti no visiem trim uzņēmumiem tiek attiecināti vienam,» teica Staņēvičs.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pārtika

Piensaimnieki: 5% PVN likmes ieviešana piena produktu cenu samazinātu par 11,7%

LETA, 10.09.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Samazinātās 5% pievienotās vērtības nodokļa (PVN) likmes ieviešana piena produktiem padarītu šos produktus par 11,7% lētākus un par 5% palielinātu to noietu, pauž Latvijas Piensaimnieku centrālās savienības (LPCS) valdes priekšsēdētājs Jānis Šolks.

LPCS nosūtījusi Ministru prezidentam Krišjānim Kariņam (JV) un finanšu ministram Jānim Reiram (JV) organizācijas kongresā biedru parakstītu rezolūciju un aprēķinus, kā arī aicinājumu uz diskusiju par iniciatīvu ieviest samazināto PVN likmi piena produktiem.

Aprēķinos norādīts, ka vidēji viena mājsaimniecība ar diviem pieaugušajiem un vienu bērnu gadā piena produktu iegādei tērē 508,8 eiro, no kuriem 65,5 eiro tiktu ietaupīti pie samazinātās PVN likmes.

LPCS iniciatīvas mērķi ir monetārs atbalsts katram Latvijas iedzīvotājam pēckrīzes periodā, mērķtiecīgs un sistemātisks atbalsts stratēģiski svarīgajai piena nozarei pašregulēties un palielināt ieņēmumus. Kā uzsver organizācija, iniciatīva uzskatāma par sociāli taisnīgu risinājumu sabiedrības ienākumu nevienlīdzības mazināšanai un harmonizēšanai ar vadošajām Eiropas Savienības (ES) valstīm, kur vidējā PVN likme piena produktiem ir 9%.

Komentāri

Pievienot komentāru
Lauksaimniecība

Pienu regulāri neiepirks

Sandra Dieziņa, 20.02.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

#Bauskas piena pārstrādes uzņēmums Baltic Dairy Board no 1. marta pārtrauks regulāru piena iepirkšanu.

Bauskas piena pārstrādes uzņēmums Baltic Dairy Board no 1. marta pārtrauks regulāru piena iepirkšanu

Baltic Dairy Board paziņojums Nasdaq Riga biržai liecina, ka uzņēmums 2018. gadā vairāk koncentrēs ražošanu uz biotehnoloģisku produktu, piemēram, daudzveidīgu GOS (galacto-oligosaharīdu) ražošanu sīrupa un pulvera veidā. Līdz šim ražotie piena un sūkalu produkti, piemēram, krējums, piena proteīna koncentrāts un sūkalu proteīna koncentrāts, tiks ražoti tikai pēc pasūtījuma. Ņemot vērā šo situāciju, uzņēmums, sākot no šī gada 1. marta, pārtrauks regulāru svaigpiena iepirkšanu no zemnieku saimniecībām, jo GOS produktu ražošanā kā pamatizejvielas tiek izmantotas citas, kuras tirgū ir viegli pieejamas lielos daudzumos. Baltic Dairy Board valdes priekšsēdetājs Kaspars Kazāks informē, ka sešu mēnešu pārejas posmā paredzams apgrozījuma kritums un darbinieku skaita samazināšanās.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Lazdonas piensaimnieks nākotni redz nišas produktos

Elīna Pankovska, 29.11.2018

Uzņēmuma līdzīpašniece un valdes priekšsēdētāja Elvīra Utināne

Foto: Ritvars Skuja, Dienas Bizness

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

AS Lazdonas piensaimnieks kāpinājusi apgrozījumu un palielinājusi klientu loku, iekarojot Latvijas otru galu – Kurzemi.

Latvijas piena pārstrādes uzņēmums AS Lazdonas piensaimnieks 2020. gadā atzīmēs 100 gadu jubileju, kopš esošajās telpās notiek piena pārstrāde. Uzņēmuma līdzīpašniece un valdes priekšsēdētāja Elvīra Utināne norāda, ka uzņēmums veic pilnu piena pārstrādes ciklu – piena sagādi, pārstrādi, piena produktu ražošanu un realizāciju. Saražotās produkcijas klāsts ir daudzveidīgs – piens, krējums, biezpiens un biezpiena izstrādājumi, jogurti, deserti utt. Pagājušajā gadā uzņēmums strādāja ar 6,46 milj. eiro lielu apgrozījumu, kas ir par 18,7% vairāk nekā gadu iepriekš, savukārt kompānijas peļņa pieauga 2,3 reizes – līdz 199,14 tūkst. eiro. E. Utināne skaidro, ka uzņēmumam, līdzīgi kā citiem, ir labāki gadi un ne tik labi gadi, gan skatoties no apgrozījuma, gan no peļņas skatu punkta. Pagājušais gads nav bijis slikts, bet šogad, sagaidot Latvijas simtgadi, rezultāti uzlabojušies par vismaz 10%. Nākotne ir sieram, sviestam un pulverveidīgajiem piena produktiem, un nišas produkti būs vajadzīgi vienmēr, bet lielražošana nevar nodrošināt šādu produkciju, viņa uzskata.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Igaunijas piena pārstrādes uzņēmuma «Tere ja Farmi Piimatoostus» vadītājs Ilo Kivine paudis viedokli, ka piena ražošana un piena liellopu audzēšana Igaunijā ir apdraudēta valsts īstenotās politikas dēļ, jo tā atšķirībā no pārējām Eiropas valstīm tā lauksaimniecības sektoru atstājot novārtā.

Uzņēmuma vadītājs izplatījis paziņojumu, kurā norādījis, ka piena pārstrādes sektors Igaunijai ir ļoti nozīmīgs, jo trešā daļa ieņēmumu lauksaimniecībā ir saistīti ar pienu. «Sektoru ietekmē gan iespējamas jaunas muitas nodevas lielvaru starpā, gan jaunais Eiropas Savienības budžeta periods, kurā Igaunija līdz šim ir bijusi acīmredzami viena no pēdējām atbalsta saņēmējām,» paudis Kivine.

Viņa aplēses liecina, ka Igaunijas lauksaimniecības liktenis ir atkarīgs no piena ražošanas jaudas. «Igauniju var uzskatīt par daļu no globālās piena tirdzniecības, bet ar 238 miljonu eiro kopējo ražošanas vērtību mēs veidojam tikai 0,4% no Eiropas Savienības piena ražošanas vērtības, kas ir nekas, un, tēlaini runājot, piena karā, kurā valstis mēģina sasniegt labākus rezultātus nekā citas, mēs esam pēdējie - mēs zaudējām karu, padevāmies,» teicis «Tere ja Farmi Piimatoostus» vadītājs.

Komentāri

Pievienot komentāru
DB Viedoklis

Redakcijas komentārs: Par efektivitāti un sadarbību

Sandra Dieziņa, DB žurnāliste, 03.04.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Efektivitāti, konkurētspēju un lielāku sadarbību – šīs trīs lietas Latvijas piena nozares dalībniekiem nesen notikušajā Food Union piensaimnieku forumā vēlēja Īrijas dzīvnieku un zālaugu pētniecības un inovāciju programmas vadītājs Pats Dilons (Pat Dillon). Viņš Latvijā ieradās, lai dalītos pieredzē ar savas valsts sasniegto piensaimniecības nozarē.

Un jāsaka, ka sasniegtais ir vērā ņemams – saražotā piena apjoms arvien palielinās – ja 2009. gadā valstī tika saražoti 4,9 miljardi litru piena, tad pērn tie jau bija 7,25 miljardi litru. Govju skaits šajā laikā audzis no 1,05 miljoniem līdz 1,4 miljoniem. Un tas viss, pateicoties mērķtiecīgai nozares stratēģijai, kas izstrādāta pirms desmit gadiem. Arī Īrijā valda tendence, ka mazo saimniecību skaits sarūk, bet pieaug lielo saimniecību skaits. Vidēji vienā saimniecībā ir 76 govis ar vidējo izslaukumu 5249 l. Dilons neslēpj, ka svarīga ir efektivitāte un produktivitāte un tas pats attiecas uz piena pārstrādi. Lai paaugstinātu pārstrādes kapacitāti, nesenā periodā uzņēmumos ieguldīti ap 850 miljoniem eiro, un tas dod atdevi. Faktiski katrs ieguldītais eiro ir nesis divu eiro peļņu. Kas īpaši svarīgi – ja saražots pārāk daudz piena, tad pārstrādes uzņēmumi sadarbojas un pienu piegādā tiem, kam tā pietrūkst. Turklāt Īrija var lepoties ar to, ka teju viss saražotais piens tiek pārstrādāts uz vietas un eksportā aiziet piena produkti ar augstu pievienoto vērtību. Arī kaimiņvalstī Igaunijā, pateicoties nozares stratēģijai, produktivitāte aug, taču pagaidām nozare ir tālu no mērķa – sasniegt vienu miljonu tonnu piena gadā. Igaunijas eksperts Aadi Remmiks neslēpj, ka nozari stipri vien ietekmēja pēdējā krīze, kad daudzi pameta šo nozari, taču tie, kas palika, «ir ar biznesa domāšanu », un tas ir faktors, uz ko nākotnē paļauties. Tomēr, lai strādātu efektīvi, jāmeklē iespējas samazināt izmaksas un ieviest jaunas tehnoloģijas.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pārtika

LOSP: PVN samazināšana piena produktiem ir ilgtspējīgs risinājums nozarei

Db.lv, 04.06.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

"Lauksaimnieku organizāciju sadarbības padome" (LOSP) atbalsta "Latvijas Piensaimnieku centrālās savienības" (LPCS) biedru lēmumu virzīt likumdevējam iniciatīvu par PVN likmes samazināšanu piena produktiem uz 5%, ceturtdien paziņots tiešsaistes konferencē "Latvijas zeme - ilgtermiņa attīstības perspektīvas".

"Pircēji un zemnieki būtu divi galvenie ieguvēji no PVN likmes samazināšanas piena produktiem. Pircējiem produkti kļūtu pieejamāki, un, iespējams, pieejamība palīdzētu atgriezt vēlmi izvēlēties vietējos produktus, jo nereti "izvēlies vietējo produktu" patriotisms ir pārāk dārgs. Savukārt zemniekiem šāds solis esošajos krīzes apstākļos atgrieztu tik ļoti nepieciešamo optimismu par tālāko, jo PVN samazināšana veicinātu pēc būtības pareizāku ienākumu sadalījumu starp zemnieku, pārstrādātāju, tirgotāju un valsti. Tas ir ilgtspējīgs risinājums, kādu nesniedz vienreizējie atbalsta mehānismi," teica LOSP valdes priekšsēdētājs Edgars Treibergs.

"Teju visas Eiropas Savienības dalībvalstis jau ir ieviesušas samazināto PVN pārtikas produktiem. Šajās valstīs iedzīvotāju dzīves līmenis ir daudz augstāks, nekā Latvijā, tomēr tās nesaskata nekādu apdraudējumu valsts budžetam un ir pretimnākošas iedzīvotājiem. Arī mums uz to ir jātiecas. Ieviešot samazināto PVN likmi Latvijai raksturīgiem augļiem, ogām un dārzeņiem, ir konstatēta acīmredzama pozitīva ietekme - palielinājusies darba alga nozarē par 10%, mazinājusies ēnu ekonomika, palielinājies produktu pārdošanas apjoms," ieguvumus uzskaitīja E.Treibergs.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pārtika

Ražotāji: piena produkti nav piemēroti depozīta sistēmai

Lelde Petrāne, 30.05.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Piena produktu ražotāji neatbalsta piena produktu iepakojuma iekļaušanu depozīta sistēmā un ir pret paplašināto depozīta sistēmu, liecina šodien izplatīts paziņojums.

Ražotāji norāda, ka tās izveidei nav risinājumu un ekonomiska pamatojuma. Depozīta sistēma ļaujot panākt augstus nodošanas rezultātus atkritumiem, kam ir risks nokļūt vidē (PET, stikls, skārdenes), kā arī sniedz iespēju ražotājiem vairākas reizes izmantot dzērienu iepakojumu. Šis raksturojums neesot attiecināms uz piena produktu iepakojumu.

Jānis Šolks, Latvijas Piensaimnieku centrālās savienības valdes priekšsēdētājs, norāda: «Depozīta sistēma ir solis pareizajā virzienā, lai izveidotu kvalitatīvu atkritumu apsaimniekošanas sistēmu Latvijā. Tomēr piena ražotāji stingri iebilst pret nesen izskanējušo risinājumu veidot paplašinātu depozīta sistēmu, kurā iekļautu arī piena produktus un tetrapakas. Dotais priekšlikums mums nav saprotams - piena produktu iepakojums nav iekļauts nevienas citas valsts depozīta sistēmā vairāku iemeslu dēļ un tam nav nekāda ekonomiska pamatojuma.»

Komentāri

Pievienot komentāru
Pārtika

Rosina veikalos pašmāju piena produktus novietot atsevišķā plauktā

Zane Atlāce - Bistere, 25.01.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Aicinot domāt par atbalsta mehānismiem vietējā tirgus aizsardzībai un mudināt pircējus priekšroku dot Latvijas izcelsmes pienam, tapis ierosinājums izveidot veikalos nodalītus plauktus vietējiem un importētajiem piena produktiem.

Tas palīdzēs pircējiem daudz sekmīgāk orientēties piedāvājumā, uzskata kampaņas «Godīgs piens» iniciatoru pārstāvis, Lauksaimnieku organizāciju sadarbības padome (LOSP) Piena grupas vadītājs Guntis Gūtmanis.

Kampaņu Godīgs piens pamudinājis uzsākt fakts, ka tikai nedaudz vairāk kā puse jeb 52% Latvijas iedzīvotāju tirdzniecības vietās spēj atšķirt vietējos piena produktus no importētajiem, liecina LOSP un pētījumu centra SKDS veiktais pētījums.

Kampaņas atklāšanas pasākumā prezentēti arī Latvijas iedzīvotāju aptaujas dati par viņu gatavību iegādāties vietējos piena produktus un spēju tos atpazīt veikalu plauktos. Kā liecina pētījuma rezultāti, lielai daļai iedzīvotāju ir svarīgi, kas tiek likts pusdienu galdā – 51% respondentu atzina, ka, iegādājoties piena produktus, viņiem ir nozīmīga to izcelsmes valsts.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Kā top? Arbūzu Rasēns

Db.lv, 04.01.2019

Arbūzu Rasēns piens tapis pēc veiktās fokuss grupas pētījuma bērnu vidū (5-14 gadu jauna mērķauditorija), kas sniedza savus komentārus. Uzņēmuma pārstāvji novērojuši, ka jaunā paaudze biežāk izvēlas tieši netradicionālas garšas, kas ir eksotiskākas un jaunas Latvijas tirgum.

Foto: Paula Čurkste/LETA

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šajā piektdienā portāls db.lv saviem lasītājiem piedāvā ielūkoties Food Union ražotnē Rīgā, Bauskas ielā, kur top piena dzēriens Rasēns ar arbūzu garšu.

Latvijā vadošais piena pārstrādes uzņēmums Food Union pērn rudenī paplašināja bērnu iecienītā zīmola Rasēns sortimentu ar jaunu produktu – arbūzu pienu 200 ml iepakojumā.

Jaunajā Rasēns sastāvā ir Latvijā ražots piens un arbūzu piedeva.

Kā liecina dati, 2018. gadā, salīdzinot ar 2017. gadu, Food Union palielinājis kopējo Rasēns piena dzērienu noietu Latvijas tirgū par 15%. Vislielākais pieaugums ir vērojams Rasēns pieniem ar šokolādes un zemeņu garšu – 2018. gadā patērētāju pieprasījums pēc tiem audzis par 17%. Pieprasījums pēc Latvijā ražotiem piena dzērieniem audzis arī kaimiņvalstīs – Lietuvā un Igaunijā, jo īpaši liels pieprasījums ir pēc zemeņu Rasēna, pārdošanas apjomam pieaugot par 19%.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pārtika

Food Union atver internetveikalu ar produktu piegādi uz mājām

Lelde Petrāne, 24.04.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Reaģējot uz patērētāju strauji pieaugušo pieprasījumu pēc pārtikas produktiem, neapmeklējot veikalu, piena pārstrādes uzņēmumu grupa "Food Union" izveidojusi internetveikalu "Pienaveikals.lv" un uzsāk produktu piegādi uz mājām.

"Pienaveikals.lv" piegādes pagaidām pieejamas Rīgas rajona robežās un Jūrmalā.

"Pakāpeniski plānojam papildināt produktu sortimentu un arī piegādes teritoriju līdz visai Latvijai. Taču sākotnējā posmā vēlamies novērtēt patērētāju vēlmes un vajadzības, kā arī noslīpēt loģistikas un klientu apkalpošanas nianses, kas mums kā ražotājam ir kas jauns," stāsta Normunds Staņēvičs, "Food Union" vadītājs Eiropā.

"Pienaveikals.lv" pieejami populārākie "Food Union" piena produkti un saldējums, kā arī citu Latvijā iecienītu ražotāju produkti gaļas, olu, maizes un citās kategorijās pa tiešo no ražotāja.

Stockmann atklāj interneta veikalu  

Universālveikals "Stockmann" atklājis interneta veikalu, kur varēs iegādāties modes un mājas preces,...

"Food Union" plāno regulāri produktu sortimentu papildināt ar sezonai un pircēju interesēm atbilstošiem produktiem.

"Pienaveikals.lv" pašlaik nodrošina bezmaksas piegādes Rīgā, Rīgas rajonā un Jūrmalā jau nākamajā dienā, ja pasūtījums veikts līdz plkst. 12:00, kā arī garantē piegādāto produktu kvalitāti, uzņemoties atbildību par pilnu produkta ciklu – no izejvielu iegādes un ražošanas līdz glabāšanai un piegādei līdz pircēju namdurvīm.

Preču piegādi no "Pienaveikals.lv" veiks tikai "Food Union" kurjeri 7 dienas nedēļā no plkst. 9:00 līdz 18:00, pasūtījumu atvedot uz klientu norādīto adresi. Iespējama arī bezkontakta piegāde, kurjeram preces atstājot pie klienta namdurvīm.

""Food Union" grupas uzņēmumu Norvēģijā un Dānijā ilggadējā pieredze produktu piegādē uz mājām jau bija iezīmējusi mūsu plānus izmēģināt spēkus e-komercijā arī Baltijā. Pandēmijas ietekmes rezultātā pasteidzāmies ar ieviešanu un šajā mēnesī atveram internetveikalus arī Lietuvā un Rumānijā. Esam priecīgi par iespēju izmēģināt spēkus šajā jomā, taču tas, cik nozīmīgs biznesa virziens šis būs, parādīs laiks un patērētāju paradumu maiņa pēckrīzes periodā," papildina N. Staņēvičs.

"Pienaveikals.lv" ir iespēja izvēlēties pārtikas produktus no 12 dažādām produktu kategorijām – piens un kefīrs, biezpiens un sviests, krējums, jogurts, saldējums, biezpiena sieriņi, deserti, krēmsiers, kausēts siers, pelmeņi, gaļa, olas un maize.

"Pienaveikals.lv" sortimentā atrodami tādu zīmolu produkti kā "Limbažu piens", "Kārums", "Valmiera", "Lakto", "Dzintars", "Mājas", "Tio", "Karlsons", "Pols", "Ekselence", "Marienbāde", "Balticovo", "Latvijas maiznieks".

Par pasūtītajām precēm iespējams norēķināties tikai ar bezskaidras naudas darījumiem, veicot norēķinus pasūtījuma veikšanas brīdī.

E-veikals apmeklējams, klikšķinot šeit: https://pienaveikals.lv.

"Food Union" grupa apvieno trīs lielākos piena pārstrādes un saldējuma ražošanas uzņēmumus Latvijā – "Rīgas piena kombināts", "Valmieras piens" un "Rīgas piensaimnieks" (pievienots "Rīgas piena kombināts" 2020.gada februārī), lielāko saldējuma ražotāju Igaunijā "Premia" un "Premia" Lietuvā, lielāko saldējuma ražotāju Dānijā "Premier Is" un saldējuma piegādes servisa uzņēmumu "Hjem Is", saldējuma ražotāju Norvēģijā "Isbjørn Is" un saldējuma piegādes servisa uzņēmumu "Den Norske Isbilen", saldējuma ražotāju Rumānijā "Alpin57Lux", saldējuma ražotāju Baltkrievijā "Ingman Ice Cream" un Krievijā "Hladokombinat No.1".

2018.gadā "Food Union" atvēra divas piena produktu un bērnu pārtikas ražotnes Ķīnā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pārtika

Food Union produkti dodas pie maksātspējīgajiem Āzijas pircējiem

Db.lv, 14.09.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Piena piena produktu ražotājs "Food Union" šovasar izvērsis zīmolu "Ekselence", "Pols" un "Lakto" produktu eksportu uz Austrumāziju – Honkongu, Singapūru un Taivānu.

Pēdējo trīs mēnešu laikā eksporta apmērs sasniedzis 126 tonnas, bet līdz gada beigām plānots kopējam apjomam sasniegt 270 tonnas ar Latvijā ražotu saldējumu un biezpiena sieriņiem, kā arī Igaunijā ražotu saldējumu.

"Izglītotais un maksātspējīgais Āzijas pircējs no pārtikas produktiem pieprasa Eiropas līmeņa kvalitāti. Tamdēļ bruģējam savu ceļu šajā ļoti asas konkurences tirgū ar Latvijā un Igaunijā pazīstamiem zīmoliem. Mūsu mērķis ir turpināt kāpināt eksporta apjomu uz šiem tirgiem, savukārt nākamajā gadā ieiet vēl divās Austrumāzijas valstīs," stāsta Normunds Staņēvičs, "Food Union" vadītājs Eiropā.

Eksports uz Austrumāziju apgriezienus pakāpeniski sāka uzņemt aizvadītā gada nogalē, bet vislielāko pieaugumu piedzīvoja šā gada jūnijā līdz ar "Food Union" ieiešanu Taivānas tirgū. Lielākā daļa no eksporta produktiem tiek ražoti uzņēmuma centrālajā Latvijas ražotnē AS "Rīgas piena kombināts" un neliela daļa – Igaunijas ražotnē "Premia TKH".

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Piena pārstrādes uzņēmums Food Union aizvadītajā gadā saglabājis kopējo apgrozījumu 2016.gada līmenī, tam sasniedzot gandrīz 116 miljonus eiro, informē uzņēmums.

«Food Union» uzņēmumu grupā ietilpstošās AS «Rīgas piena kombināts» un tās meitas uzņēmuma AS «Valmieras piens» kopējais apgrozījums 2017.gadā sasniedza 82,4 miljonus eiro, bet SIA «Rīgas piensaimnieks» apgrozījums bija 33,5 miljoni eiro.

Pērn «Food Union» izdevies būtiski palielināt eksporta ieņēmumus, kas sasniedza 11,9 miljonus eiro, kas ir teju par 18% vairāk nekā 2016. gadā. Galvenie eksporta tirgi 2017. gadā bija Azerbaidžāna, Lietuva, Krievija un Igaunija, vienlaikus ievērojami palielināti arī «Food Union» produkcijas eksporta apjomi uz Igauniju un Dāniju.

«Atbilstoši uzņēmuma mērķiem, 2017.gadā «Food Union» turpināja fokusēties uz tādu stratēģiski nozīmīgu jomu attīstīšanu kā veselīgu un augstvērtīgu piena produktu un unikālu saldējuma ražošanu plašam patēriņam. Kopumā pērn radīti vairāk nekā 25 jauni produkti, starp kuriem īpaši veiksmīgi bija tādi saldējumi kā šokolādes plombīrs «Pols»vafeļu glāzītē un upeņu «Ekselence» ar Rīgas Melno balzāmu, kā arī «Kārums» siera kūkas, ar kuru palīdzību nostiprinājām savas pozīcijas desertu kategorijā», stāsta Normunds Staņēvičs, «Food Union» grupas finanšu direktors Eiropā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pārtika

Investējot 80 tūkstošus eiro, Food Union paplašina Lakto klāstu

Zane Atlāce - Bistere, 17.04.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas piena pārstrādes uzņēmums «Food Union» paplašinājis zīmola «Lakto» klāstu ar jaunu produkta veidu – «Lakto Graudi», informē uzņēmumā.

Jaunās kategorijas izstrādē, kurā pieejami četru dažādu garšu un divu tilpumu produkti, un ražošanas tehnoloģijas modernizēšanā uzņēmums ir investējis 80 tūkstošus eiro.

Patērētājiem, kuri iecienījuši biezākas konsistences «Lakto», radīti trīs veidu «Lakto Graudi». Savukārt dzeramās kategorijas piekritējiem radīti «Lakto Graudi» ar auzām, kviešiem un rudzu graudiem, ar žāvēto plūmi, 5 graudiem un linsēklām, un ar dzelteno plūmi, cidoniju un čia seklām.

«Lakto» ir Latvijas zinātnieku radīts produkts, kas ražots no Latvijas piena, pievienojot imunitātei un gremošanas sistēmai noderīgās acidofilās un bifidobaktērijas.

Kopumā raudzētā piena produktu zīmola «Lakto» klāstā ir 22 produkti.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

FOTO: Lakto ražošanas attīstībā investē 1,12 miljonus eiro

Db.lv, 15.11.2018

Zīmola Lakto galvenās sastāvdaļas ir piens no Latvijas zemnieku saimniecībām un acidofilās un bifidobaktērijas.

Foto: Edijs Pālens/LETA

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Uzņēmums Food Union ir veicis kompleksas investīcijas 1,12 miljonu eiro apmērā raudzēta piena produktu zīmola Lakto attīstībā, informē uzņēmuma pārstāvji.

Veicot ieguldījumus, pilnveidota Lakto receptūra, ieviesta jauna vizuālā identitāte un iegādāta jauna produktu ražošanas līnija. Balstoties uz Nielsen datiem, kopumā Food Union ražotā jogurtu produkcija aizņem aptuveni 25% no tirgus daļas. Savukārt dzeramo jogurtu kategorijā raudzēta piena produktu zīmols Lakto aizņem aptuveni 22% no tirgus daļas, stāsta Food Union piena produktu zīmolu vadītāja Ilona Jaroša.

970 tūkstoši eiro izmaksājusi jaunā dzeramo jogurtu līnija. Uz tās ražotie produkti tiks pildīti jaunu iepakojumu risinājumos – PET pudelēs, kas būs ne tikai patērētājiem parocīgāki, bet arī pilnībā pārstrādājami, tādēļ videi draudzīgāki. Iekārta izgatavota pēc īpašā «Food Union» pasūtījuma Eiropas Savienībā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

2017. gads lauksaimniecības un pārtikas nozarē bijis neviennozīmīgs un, visticamāk, ieies vēsturē ar sviesta bumu, otrdien žurnālistiem sacīja Lauksaimniecības Tirgus veicināšanas centra (LTVC) vadītāja Ingūna Gulbe.

2016. gada septembrī zemākā sviesta cena bija 6,51 eiro/kg, bet pašlaik sviesta vidējā cena Rīgas lielveikalu ķēdēs ir 10,68 eiro/kg. Tas nozīmē, ka sviesta cenas pieaugums bijis par 64%. Sviesta ažiotāža Igaunijā, pēc Gulbes paustā, gan bijusi lielāka, jo tur ir pilnas noliktavas ar franču, poļu sviestiem un savu ražotāju preci ir grūti pārdot. Globālā sviesta cena bija sasniegusi pat 7 tūkstošus eiro/t, bet tagad tā sarukusi līdz 4,3 tūkstošiem eiro/t.

Gulbe arī atgādina, ka ažiotāžas laikā visvairāk nopelna nevis ražotājs, bet gan kāds no starpniekiem.

Piena nozarē savukārt sarežģītais periods beidzies un vairs netiek prognozētas tik zemas iepirkumu cenas, kādas tās bija 2015. un 2016. gadā. Tomēr, salīdzinot ar citām ES valstīm, piena iepirkuma cenas Latvijā ir zemas. Iemesls tam ir neefektīvā piena pārstrāde. Gulbe sacīja, ka situācija uzlabojas, jo piena pārstrādātāji meklē un atrod jaunus tirgus. Latvijā parādās jauni produkti ar augstu pievienoto vērtību, modē nāk produkti ar olbaltumvielām, grieķu jogurti. Arī paši pārstrādātāji pievēršas piena ražošanai, piemēram, Preiļu sieram ir moderna ferma, arī citiem uzņēmumiem pieder fermas. Turklāt neesot jāsatraucas, ka govju skaits Latvijā samazinās, jo pieaug produktivitāte.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vietējais uzņēmums "LifeTree Cheese" ražo dažādus fermentētus produktus no Indijas riekstiem; pircēju vidū vegāni, cilvēki ar piena nepanesamību un dzīvnieku draugi.

Šobrīd uzņēmums piedāvā vairākus fermentētu Indijas riekstu produktus: kamambēra alternatīvu "Kamamvērts", fetas siera alternatīvu "Veta", rikotas alternatīvu "Vicotta", kūpinātu sieru ar čili pārslām "Asais dūms", krēmsiera tipa Indijas riekstu smēriņus, kā arī dažādu garšu "nesviestu".

Populārako produktu vidū ir "Kamamvērts", smēriņi ar piedevām un "Vicotta". Jaunie produkti - "Asais dūms" un "Veta" - piedāvājumā ir vien dažas nedēļas, tāpēc vēl pa agru spriest, taču atsauksmes ir ļoti pozitīvas. Pircēju interese ir diezgan augsta, cilvēki ir atvērti jaunām garšām, kas ļoti priecē," teic Svetlana Šaguna, "LifeTree Cheese" vadītāja.

"Viss aizsākas ar interesi par augu valsts produktu lietošanu ikdienā. Dažiem mūsu ģimenē ir laktozes nepanesamība un manā dzīvē ienāca bērniņš, kuram tika atklāta dažādu produktu grupu nepanesīmība. Izrādījās, ka lielākā daļa no tām ir dzīvnieku izcelsmes. Tā sākas mūsu aizraujošs ceļojums augu valsts ēdienu pasaulē," stāsta S. Šaguna.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijā attīstās bioloģiskā lauksaimniecība, kas ir pozitīvi, jo nākotnē bioloģiskie pārtikas produkti kļūs arvien pieprasītāki, teica Latvijas Pārtikas tirgotāju asociācijas (LPTA) izpilddirektors Noris Krūzītis.

Viņš pastāstīja, ka 10.jūlijā ticies ar zemkopības ministru Kasparu Gerhardu (VL-TB/LNNK) un pārrunājis Latvijā ražotu produktu īpatsvaru mazumtirdzniecības tīklos, augļu un dārzeņu samazinātā pievienotās vērtības nodokļa (PVN) ieviešanas rezultātus, kā arī citus aktuālus tirdzniecības jomas jautājumus.

Pēc Krūzīša teiktā, tirgotāju novērojumi liecina, ka bioloģiskie produkti kļūst arvien pieprasītāki. Pozitīvi vērtējams, ka arī Latvijā attīstās bioloģiskā lauksaimniecība un nākotnē tās izaugsmei ir perspektīvas. Latvija jau šobrīd ir samērā «zaļa» un ir potenciāls audzēt bioloģiskos produktus. Pēc Krūzīša teiktā, arī kopumā Eiropā bioloģisko produktu ražošanas apmēri ir sasnieguši samērā lielu kapacitāti, un to cenas jau ir pietuvinājušās industriāli ražoto produktu cenām.

Komentāri

Pievienot komentāru
Tirdzniecība un pakalpojumi

PVD izglītības iestādēs konstatē pārkāpumus zaļā publiska iepirkuma jomā

Monta Glumane, 01.11.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Izglītības iestādes pavirši izturas pret zaļā publiskā iepirkuma līguma nosacījumu izpildi, secinājis Pārtikas un veterinārais dienests (PVD), jaunajā mācību gadā pārbaudot pārtikas produktu piegāžu atbilstību zaļā publiskā iepirkuma prasībām 55 izglītības iestādēs.

86% no veiktajām pārbaudēm konstatēts, ka netiek ievērotas iepirkuma tehniskajās specifikācijās noteiktās prasības. Visos šajos gadījumos izglītības iestādēm būtu bijis jāpārliecinās, ka piegādāti līguma nosacījumiem atbilstoši produkti, tomēr tas nav darīts.

PVD informē, ka zaļā publiskā iepirkuma prasībām atbilstoši produkti ir tādi produkti, kas audzēti/ iegūti Latvijā un atbilst nacionālās pārtikas kvalitātes shēmas (marķējumi «Zaļā karotīte» un «Bordo karotīte»), bioloģiskās lauksaimniecības, vai tās produktu kvalitātes rādītāju vai lauksaimniecības integrētās audzēšanas prasībām.

Uzņēmumam, piedaloties iepirkumā, ir jāapliecina, ka tas līguma darbības laikā izglītības iestādei piegādās zaļā publiskā iepirkuma prasībām atbilstošus produktus, kuru apraksts un ražotājs ir norādīs tehniskajā specifikācijā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Piena pārstrādes uzņēmums AS "Smiltenes Piens" pastāvīgi strādā pie savas piena zonas paplašināšanas, uzlabojot sadarbību ar esošajiem piena piegādātājiem un piesaistot jaunus, kā arī cenšas palielināt sadarbību ar rūpnieciskajiem izejvielu piegādātājiem un industriālajiem produktu pircējiem.

Pērn uzņēmums uzsācis iebiezināto sūkalu ražošanu un pārdošanu, kā arī patērētājiem piedāvājis vairākus jaunus produktus, piemēram, biezpiena torti ar avenēm, persiku – auzu smūtiju, Piena spēku ar kafijas – ruma, kā arī zaļo ābolu garšu u.c. produktus. Kā norādīts AS "Smiltenes Piens" iesniegtajā vadības ziņojumā, izstrādāti jauni produkti arī speciāli jauniem eksporta tirgiem, ņemot vērā klientu intereses.

AS "Smiltenes Piens" pamatdarbībā galvenais akcents tiek likts uz siera ražošanu. Tāpēc 2019.gadā par 5% palielinājies svaigo un pasta filata sieru ražošanas apjoms, par 5% audzis arī puscieto sieru ražošanas apjoms, savukārt biezpiena desertu apjoms, salīdzinot ar 2018.gadu, palielinājies par 11%.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas piena pārstrādes uzņēmumi šogad radījuši 40 jaunus produktus, liecina biedrības Siera klubs apkopotā informācija.

Biedrības valdes priekšsēdētāja Vanda Davidanova norāda, ka iekams gads nav noslēdzies, siera, biezpiena un citu piena produktu saražoto daudzumu vēl pāragri apkopot, taču analizēt jaunumus var. Un secinājums ir tāds, ka konkurence piena produktu tirgū pieaug, tāpēc ir vajadzīgi jaunumi.

«Šis gads kopumā ir bijis ražīgs: jauni sieri, jogurti, siera un biezpiena tortes, biezpiena krēmi… Kopā esmu saskaitījusi 40 jaunus produktus. Lieliski strādāts! Domāju, ka arī zemniekiem prieks, ka no viņu gotiņu piena tik daudz gardumu, kuri papildinājuši agrāk ražotos,» secina V.Davidanova.

«Kopā šogad mums ir 25 jauni produkti. Mēs regulāri pētām tirgus tendences gan Baltijā, gan Eiropas un Pasaules tirgos un tad ieviešam dažādus jaunumus. Protams, ir produkti, pēc kuriem nav tik liels pieprasījums, kā gribētos, tad tos izņemam no sortimenta un atkal domājam par citiem jaunumiem,» stāsta AS Tukuma piens Mārketinga nodaļas vadītājs Armands Artihovičs.

Komentāri

Pievienot komentāru