Tautā valdošais priekšstats, ka reklāmnieki uz katrām vēlēšanām pelna milzu naudu, ir gaužām aplams - lielākā reklāmnieku daļa vispār negrib nekādu saistību ar politiķiem. SIA Demo dizains direktors Māris Gulbis norādīja, ka politiķu apkalpošana nav tas darbiņš, uz kuru reklāmnieki kaut kā tiektos: «Es šādam uzskatam, ka reklāmnieki mežonīgi pelnītu, veidojot politisko reklāmu, nemaz nepiekrītu! Es vairāk teiktu, ka partijas mežonīgi tērējas, lai iegūtu vēlētāju labvēlību,» sprieda M. Gulbis. Savukārt padziļināto mārketinga pētījumu kompānijas Alfresco valdes priekšsēdētāja Tatjana Voitenko negribīgi atzina: «Jā, mēs vēl pavasarī veicām vienu auditorijas pētījumu kādas partijas uzdevumā, taču tam no mūsu puses nebija nekāda politiska konteksta. Tīri tehnisks darbs par attiecīgu samaksu.» Pat Zoom! vadītājs Ēriks Stendzenieks Db sacīja, ka Latvijas Pirmās partijas/Latvijas ceļa reklāmu veido nevis tāpēc, ka viņam patiktu attiecīgie politiķi, bet gan pieredzes dēļ. Ne vienmēr viņš ir vienisprātis ar saviem klientiem. «Es nedomāju tieši tāpat kā viņi. Piemēram, ja kāds homofobs no Saeimas tribīnes atkal kaut ko sāks muldēt par geju apkarošanu, es nekavēšos iestāties pret viņu!» apņēmīgi pauda Stendzenieks.

Latvijas iedzīvotājiem biežāk nekā Lietuvas un Igaunijas iedzīvotājiem ir svarīgi nodarboties ar labdarību. Turklāt Latvijā ar labdarību biežāk nodarbojas sievietes, kā arī iedzīvotāji ar salīdzinoši nelieliem vai tieši otrādi – ar lielākiem ienākumiem, secināts SEB bankas veiktajā aptaujā.

Aptaujas rezultāti liecina, ka nodarboties ar labdarību ir svarīgi 47% Latvijas iedzīvotāju, 42% iedzīvotāju Lietuvā un 35% iedzīvotāju Igaunijā. Turklāt Latvijā labdarībā aktīvāk iesaistās sievietes - 58% no aptaujātam sievietēm atzinušas, ka viņām ir svarīgi vai ļoti svarīgi nodarboties ar labdarību. Salīdzinājumam – līdzīgas atbildes snieguši tikai 36% aptaujāto vīriešu, bet 43% no tiem ieņem neitrālo pozīciju.

Pēc SEB bankas aptaujas datiem, visbiežāk Latvijas iedzīvotāji izvēlas ziedot dažādas mantas vai apģērbu - šo variantu atzīmējuši 60% respondentu. 50% no aptaujātiem atzīmējuši, ka parasti ziedo naudu. Trešajā vietā – dalīšanās ar zināšanām un pieredzi, jeb tā saucamais mentora darbs (36%), kā arī iesaistīšanās sabiedriskajos, tai skaitā brīvprātīgajos, darbos (30%). Aptauja atklāj, ka līdzīgas izvēles saistībā ar labdarības aktivitātēm izdara arī Lietuvas un Igaunijas iedzīvotāji.

Šobrīd bērnunamu audzēkņu apdāvināšana dzimšanas dienās ir labdarība, bet projekta Give iniciatore Arta Maure cer, ka drīz tā pārvērtīsies sociālajā uzņēmējdarbībā , trešdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

«Projekta būtība ir apsveikt bērnus viņu dzimšanas dienā,» saka Arta. Doma par bērnunamu mazo iemītnieku iepriecināšanu viņai radās, vērojot, ka šobrīd par labdarību runā visai daudz, tiek rīkotas dažādas akcijas. Īpaši to jūt sociālo tīklu lietotāji, jo tajos katru dienu var redzēt daudzus aicinājumus pēc palīdzības. Arta uzskata, ka tas ir labi, bet viņa vēlējās nodalīt divu veidu labdarību – palīdzību īpašos gadījumos un iepriecināšanu bez īpaša iemesla. «Šobrīd labdarībai ir pat negatīva pieskaņa – lai vērstos pēc palīdzības, jānotiek kaut kam sliktam – slimībai vai cita nelaimei. Dažkārt, ieraugot tikai bildi, man ir bail lasīt tālāk, jo nezinu, kas sekos. Emocionāliem cilvēkiem tas ir grūti. Pats vārds taču ir pozitīvs – darīt labu. Cilvēkiem ir vēlme palīdzēt, bet viņus attur šis smagums. Gribēju izveidot priecīgu labdarību – neviens nav saslimis, nekas slikts nav noticis, ir svētki, dzimšanas diena un iespēja bērnu šajā dienā iepriecināt. Nekādā ziņā nenoniecinu to labdarību, kas palīdz cilvēkiem, kurus piemeklējusi nelaime, abi virzieni viens otru neizslēdz,» uzskata Arta. Iesākot projektu, viņa ar draudzenēm Kseniju Titovu un Zani Rukavišņikovu vienojās – ja neizdosies, pašas vienu gadu pirks dāvanas, lai nebūtu tā, ka daži bērni ir saņēmuši apsveikumus, bet pārējie palikuši bešā. Taču projekts uzņem apgriezienus. Šobrīd viņas sadarbojas jau ar 15 bērnunamiem, jauniešu mājām, ģimenes atbalsta centriem, īslaicīgās un ilglaicīgās rehabilitācijas centriem. Galvenokārt tie atrodas ārpus Rīgas, jo Artas skatījumā Rīgas bāreņiem ir lielākas iespējas sagaidīt atbalstu nekā laukos dzīvojošiem.

Vēl viena smaga un nepārejoša grūtība, kas turpinās vajāt reklāmas nozari arī turpmākos gadus, ir nespēja iegūt augstāko vai pietiekamu profesionālo izglītību daudzās reklāmniekiem nepieciešamās profesijās. Ja Latvijā var iegūt augstāko izglītību glezniecībā vai mūzikas kompozīcijā, tad fotogrāfi un tekstu autori joprojām spiesti studēt ko citu, lai tiktu pie vismaz kaut kāda grāda. «Bija plāns izveidot īpašu bakalaura programmu rakstniekiem, taču Latvijas Universitāte beigu beigās mums tomēr paziņoja, ka izmaksas esot pārāk augstas, un no mūsu iniciatīvas nekas nesanāca - vismaz pagaidām,» Db sūrojās Rakstnieku Savienības projektu koordinators Ronalds Briedis. Valsts un izglītības iestāžu nelikšanos ne zinis par darba tirgus pieprasījumu mēģina aizlāpīt paši reklāmnieki, organizējoties Mākslas direktoru klubā. Tomēr ar to ir stipri par maz, atzīst paši LADC biedri, turklāt LADC ietvaros papildinās pārsvarā tie reklāmnieki, kam jau ir liela pieredze. Viens no indikatoriem, kas netieši norāda uz to, ka reklāmas industrijā trūkst svaigu smadzeņu - tie ir vairāki skaļie reklāmas plaģiāta un maldinošo reklāmu skandāli, kas liecina, ka pietrūkst jaunu ideju, tiek atgremotas vecās.

Jau otro gadu tiek apbalvota Eiropas Gada pašvaldība Latvijā. Šogad titulu ieguva Liepājas pilsēta un Iecavas novads.

Katru gadu konkursa tēma mainīsies atbilstoši Eiropas Gada tēmai. Iepriekšējais gads bija veltīts aktīvām un veselīgām vecumdienām un paaudžu sadarbībai. Eiropas Gada pašvaldība 2013 apbalvošanas ceremonija notika Liepājas Latviešu biedrības namā, un godinātas tika ne tikai pašvaldības, bet arī Eiropas Gada cilvēki.

Konkursa komisija, viesojoties pašvaldībās, vērtēja gan paveikto iedzīvotāju integrācijā, kultūrā, veselīga dzīvesveida popularizēšanā, Eiropas Savienības vērtību popularizēšanā un iedzīvotāju iesaistīšanā starptautiskajā sadarbībā, kā arī lūkoja pēc cilvēkiem katrā pašvaldībā, kuri devuši lielu ieguldījumu savas pilsētas vai novada attīstībā, popularizēšanā, kā arī palīdzot līdzcilvēkiem. Noslēguma pasākumā tika apbalvotas 15 pašvaldības un 45 cilvēki pasludināti par Eiropas Gada cilvēkiem 2013. Viņu vidū arī trīs liepājnieki - rakstniece Sandra Vensko, ērģelnieks Voldemārs Bariss un Liepājas muzeja direktore Dace Kārkla.

Lai aicinātu cilvēkus palīdzēt, kā arī popularizētu dažādus labdarības veidus un iespējas, labdarības portāls Ziedot.lv sadarbībā ar Īpašu uzdevumu ministra sabiedrības integrācijas lietās sekretariātu no 29.septembrim līdz 5.oktobrim rīko Labdarības nedēļu, liecina portāla sniegtā informācija medijiem.

"Katru dienu nedēļas garumā tiks akcentēts kāds labdarības veids, iespēja vai joma:

29.septembris - Ģimenes diena

Šajā dienā aicināsim cilvēkus ne tikai palīdzēt bērniem, kas palikuši bez vecāku mīlestības, ģimenēm, kurās aug slimi bērniņi vai trūcīgām ģimenēm, bet arī mācīt saviem bērniem par labdarību. Jo arī labdarību, kā ikvienu citu darbību vai vērtību, bērni pārņem un iemācās no saviem vecākiem.

30.septembris - Vecmāmiņu un vectētiņu diena

Vecmāmiņu un vectētiņu dienā aicināsim neatliekot apciemot, piezvanīt vai atcerēties savus vectētiņus un vecmāmiņas. Aicināsim palīdzēt tiem vectētiņiem un vecmāmiņām, kuri dzīves nogalē palikuši vieni - bez savas ģimenes un tuviniekiem.

Eiropa atsakās atbalstīt Latvijas piensaimnieku un aitkopju ieceres izvērst plašas mārketinga kampaņas produktu popularizēšanai un noieta veicināšanai, otrdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Gan Latvijas Piensaimnieku centrālā savienība (LPCS), gan Latvijas Aitu audzētāju asociācija (LAAA) bija iecerējušas trīs gadu garumā rīkot sabiedrības informēšanas un tirgus veicināšanas kampaņas Baltijā, par ko vairākkārt ziņoja arī Dienas Bizness. LPCS konkursā uzvarēja personu apvienība, kurā apvienojušās trīs aģentūras – mediju aģentūra Mindshare, zīmolu un reklāmas aģentūra St. Brothers un sabiedrisko attiecību aģentūra Jazz Communications –, to piedāvātā līgumcena ir 1,32 milj. eiro (bez PVN). Savukārt aitas gaļas popularizēšanas kampaņu 1,47 milj. eiro (bez PVN) vērtībā uzņēmās īstenot vienīgais pretendents – McCann Consulting, McCann Rīga, Inspired un Hansa Media apvienība. Tika plānots, ka pusi finansējuma izdosies piesaistīt no ES, 30% segs valsts, kas tam jau bija piekritusi, bet pārējo – pati nozare.

Kultūras dzīvei reģionālajos daudzfunkcionālajos kultūras centros valsts sadalījusi 575 tūkst. eiro; lielākā summa tikusi Cēsu koncertzālei.

Lai nodrošinātu profesionālās mākslas pieejamību, daudzfunkcionālajā centrā Vidzemes koncertzāle Cēsīs tiks organizēti Latvijā rezidējošo profesionālās mākslas kolektīvu un viesmākslinieku koncerti un izrādes, no valsts par to saņemot nedaudz vairāk par 219 tūkst. eiro. Tas izriet no Kultūras ministrijas noslēgtā līdzdarbības līguma ar Cēsu pašvaldības SIA Vidzemes koncertzāle. Līdzīgi līgumi noslēgti arī ar pārējo reģionālo kultūras centru apsaimniekotājiem – Rēzeknes pašvaldības SIA Austrumlatvijas koncertzāle, Daugavpils pašvaldības iestādi Daugavpils Marka Rotko mākslas centrs un Liepājas pašvaldības SIA Lielais dzintars. Tiesa, summas ir atšķirīgas – Latgales vēstniecībai Gors un Marka Rotko centram atvēlēti 142,3 tūkst. eiro katram, bet topošajam Lielajam dzintaram – vairāk nekā 71 tūkst. eiro.

Latvijas Atvērto tehnoloģiju asociācija (LATA) pasniegusi apbalvojumus par ieguldījumu atvērtu informācijas un komunikācijas tehnoloģiju izstrādē, izmantošanā un popularizēšanā. Balvas saņēma Rīgas dome, Alberta koledža un Toms Ceļmillers.

LATA apbalvojumi pasniegti trīs kategorijās: atvērtākā iestāde, izcilākais atvērto tehnoloģiju risinājums biznesā un būtiskākais ieguldījums atvērto tehnoloģiju popularizēšanā.

Kā atvērtākā iestāde balvu saņēma Rīgas dome par pilotprojektu, kas ietver atvērto datu vietnes opendata.riga.lv izveidi un atvērto datu kopu publicēšanu, tajā skaitā tiešsaistes režīmā.

Nominācijā Atvērto tehnoloģiju risinājums biznesā balvu saņēma SIA Alberta koledža par atvērtiem risinājumiem izglītības procesā. Alberta koledža izmanto atvērtā pirmkoda programmatūru mācību videi Moodle, lietojot atvērtos risinājumus nodrošina mācībspēku un studentu komunikāciju reālajā laikā, kā arī veicina informācijas apmaiņu un mobilitāti.

Šodien Mežotnes pilī, klātesot aldariem, dažādu organizāciju pārstāvjiem un amatpersonām, tika pasniegtas Latvijas Alus gada balvas 2014 - pavisam 11 nominācijās.

Vidējo un mazo alus darītavu grupā visvairāk balvu saņēma SIA Valmiermuižas alus, bet lielo alus darītavu grupā – AS Cēsu alus, katra trīs nominācijās. Kā norāda vērtēšanas komisijas pārstāvji, Valmiermuižas alus panākumi ir likumsakarīgi – kā mazā alus darītava ierobežotu resursu apstākļos tā aktīvi nodarbojusies ar Latvijas mazo alus darītavu produkcijas popularizēšanu un nozares popularizēšanu kopumā. Savukārt AS Cēsu alus pērn kļuvusi par Latvijas lielāko alus darītavu un veikusi plašas aktivitātes korporatīvi sociālās atbildības jomā.

Nominācijā Lielākais alus tirdzniecības kāpums HoReCa grupā lielo alus darītavu grupā balvu ieguva AS Aldaris, bet vidējo un mazo alus darītavu grupā – SIA Valmiermuižas alus, vērtējot alus tirdzniecības apjomu kāpumu viesnīcu, restorānu un sabiedriskās ēdināšanas nozarē atsevišķās alus kategorijās.

Ziedošana ir katra cilvēka un uzņēmuma labprātīga sociālā iniciatīva. Vienlaikus nodokļu atlaižu kompensācijas ir atbalsts uzņēmējiem, kas savus finanšu līdzekļus novirza labdarībai. Valdībai ir nepieciešams rast kompromisa risinājumu, kas atbilst ne tikai nodokļu reformas mērķiem, bet arī uzņēmumu un nevalstiskā sektora interesēm.

Pie šī brīža lēmuma zaudētāji būs visi

Publiskajā telpā jau ir izskanējusi informācija, ka valdība nodokļu reformas paketes ietvaros, sākot no 2018. gada, plāno samazināt nodokļu kompensāciju uzņēmumiem un organizācijām, kas nodarbojas ar labdarību un sponsorēšanu. Šī brīža plānā valdība ir apstiprinājusi kompensāciju samazinājuma apmēru, kas radījis ievērojamas bažas nevalstisko organizāciju, sportistu un uzņēmēju vidū.

Iesaistīto pušu satraukums ir saprotams, jo pastāv risks, ka atsevišķi uzņēmumi varētu samazināt finanšu apjomu, kas ik gadu tiek atvēlēts dažādām bezpeļņas organizācijām, kultūras projektiem un pasākumiem, kā arī sportistiem, kas pārstāv valsti starptautiskajā arēnā. Raugoties no uzņēmumu perspektīvas, kompensāciju samazinājums daudziem varētu likt pārvērtēt savu finansiālo rīcību un pārdefinēt konkrētus atbalstāmos virzienus. Skaidrs, ka konkurējošā un augošā tirgū uzņēmēju iespējas radīt papildus budžeta resursus, ko atvēlēt sociālās atbildības projektiem, nav bezgalīgas.

Izdevniecības Dienas bizness SIA (Db) sadarbībā ar labdarības portālu Ziedot.lv ilgtermiņa projekts Lielā dzīves skola guvis pirmo atbalstu.

Pagājušajā mēnesī uzsāktais labdarības projekts jau guvis ne tikai pirmo finansiālo, bet arī intelektuālo atbalstu. Lai arī projekts ir sākuma stadijā, vairāki uzņēmumi un privātpersonas jau piedāvājuši savas zināšanas un atbalstu tālāku mērķu realizēšanā.

Labdarības projekts Lielā dzīves skola aizsākts ar mērķi palīdzēt maznodrošinātiem jauniešiem sagatavoties lielajai dzīvei, sniedzot iespēju ieskatīties uzņēmējdarbības ikdienā, iepazīties ar uzņēmējiem un apjaust savas turpmākās dzīves iespējas.

Jāpiebilst, ka bez finansiāla atbalsta no uzņēmumiem un privātpersonām, projekts guvis arī intelektuālu atbalstu, kas solās realizēties lekcijās, nodarbībās un semināros.

Apakšveļas ražotāja, kompānijas Spanx dibinātāja Sāra Blekleja (Sara Blakely) kļuvusi par pirmo sievieti miljardieri, kas pievienojusies Microsoft līdzdibinātāja Bila Geitsa un ASV investora Vorena Bafeta kustībai, kuras ietvaros turīgi cilvēki labdarībai novēl pusi savas bagātības.

V. Bafeta un B. Geitsa aizsāktajai kustībai pievienojušies vēl deviņi bagātnieki, kas vienojušies labdarībai ziedot vismaz pusi sava īpašuma. Starp tiem ir arī S. Blekleja, kura 41 gada vecumā kļuva par miljardieri, tādējādi kļūstot par jaunāko sievieti pasaulē, kas ieguvusi šādu statusu.

Spanx dibinātāja pavēstījusi, ka ar labdarību vēlas atbalstīt sievietes. «Kopš tā laika, kad es biju maza meitenei, es vienmēr zināju, ka palīdzēšu sievietēm. Es nekad neaizmirsīšu, ka pasaulē ir miljoniem sieviešu, kurām liktenis neizdalīja tik labas kārtis, kā man,» sacījusi miljardiere. S. Blekleja jau iepriekš ziedojusi ievērojamas naudas summas sieviešu atbalstam.

Valdība apstiprinājusi Zemkopības ministrijas (ZM) sagatavotos noteikumus pārtikas izplatīšanai pēc minimālā derīguma termiņa beigām, informē ZM.

Jaunie noteikumi attiecas uz tiem pārtikas produktiem, kuru marķējumā norādīts «Ieteicams līdz…» derīguma termiņš. Šie noteikumi neattiecas uz pārtiku, kas paredzēta zīdaiņiem un maziem bērniem.

Ņemot vērā citu valstu pieredzi, noteikumu pielikumā ir noteiktas konkrētas produktu grupas, kuras (pēc minimālā derīguma termiņa beigām) noteikumu pielikumā norādītajā izplatīšanas termiņā var nodot ziedošanai biedrībām un nodibinājumiem, kā arī reliģiskajām organizācijām un to iestādēm, kas nodarbojas ar labdarību.

Ziedošanai nodot varēs tikai fasētu pārtiku, kas marķēta ar uzņēmuma izveidotu īpašu skaidri saskatāmu, skaidri salasāmu un neizdzēšamu norādi, savukārt labdarības organizācijām būs jānodrošina ziedošanai paredzētās pārtikas izsekojamība un uzglabāšanas nosacījumi, ja tādi tiks norādīti marķējumā.

Jauno radošo talantu konkursā «hands-free» sistēmu popularizēšanai par labākajiem atzīti Jāņa Grīviņa (Bates/RedCell) un Zigmunda Lapsas (McCann — Ericksson Riga) darbi. Konkursā bija jāveido vides reklāma par sociāli nozīmīgu tēmu: «Braucot turi rokas uz stūres — runājot pa telefonu, izmanto «hands-free» sistēmu!» No konkursa uzvarētāju darba tiks izveidota sociālā vides reklāmas kampaņa pie lielākajiem autoceļiem. Līdz ar uzvaru konkursā abi reklāmas speciālisti kā balvu saņems iespēju pārstāvēt Latviju jauno radošo talantu konkursā 53. Starptautiskajā reklāmas festivālā Cannes Lions, kas no 18. līdz 26.jūnijam notiks Kannās, Francijā. Festivālā paredzētajā konkursā «Young Creatives» var piedalīties reklāmnieki, kas jaunāki par 28 gadiem.

Tikai 6 dienas pēc premjera amata nosaukšanas, Ivara Godmaņa veidotā četru partiju koalīcijas valdība gūst atbalstu Saeimā.

54 deputātiem balsojot par, bet 43 pret Saeima ārkārtas sēdē izteica uzticību Ivara Godmaņa veidotajam Ministru kabinetam. Valdību veido četras partijas - Tautas partija, Zaļo un zemnieku savienība, Partija LPP/LC un apvienība Tēvzemei un Brīvībai/LNNK.

Jauni ministri

Valdības veidošanas laikā ministru amatu kandidāti mainījās strauji, piemēram, ekonomikas ministra amatā partiju sarunu laikā tika nosaukti pat trīs kandidāti. Beigās Saeimas apstiprinātajā valdībā ir četri jauni ministri - ekonomikas ministra amatā strādās Kaspars Gerhards, kas iepriekš ieņēma valsts sekretāra amatu ministrijā, par izglītības un zinātnes ministri apstiprināta Tatjana Koķe (iepriekš parlamentārā sekretāre), iekšlietu ministra portfelis tika Marekam Segliņam, bet par veselības ministru deputāti apstiprināja Kuldīgas slimnīcas direktoru Ivaru Eglīti. Jaunajā valdībā nestrādās līdzšinējais finanšu ministrs Oskars Spurdziņš, kura pienākumi tagad būs Ata Slaktera rokās un bijusī izglītības un zinātnes ministre Baiba Rivža. Notikušas arī citas izmaiņas - bijušais veselības ministrs Vinets Veldre jaunajā valdībā apstiprināts kā aizsardzības ministrs, bet pārējie ministri savus amatus saglabājuši. Lemjot par uzticības izteikšanu četru līdzšinējās koalīcijas partiju veidotajai valdībai, diskusijas ilga gandrīz trīs stundas. Jaunais laiks (JL), kas tika minēts kā iespējamais koalīcijas partneris, valdības veidotājiem pārmeta nevēlēšanos «mainīt politiku», kas bijusi Aigara Kalvīša vadītās valdības krišanas iemesls.

Nu jau septīto reizi notiekošais Baltijas jūras valstu reklāmas festivāls Golden Hammer var lepoties ar arvien pieaugošu darbu skaitu - darbu skaits pieaudzis par 27%, salīdzinot ar 2005. gadu, un sasniedzis teju tūkstoti. Dalībnieki pārstāvēs jau 15 valstis. Interesanti, ka ļoti pieaudzis ukraiņu dalībnieku skaits (152 darbi). Toties mistika, kā atzīst festivāla rīkotāji, notiek ar Lietuvu - mūsu kaimiņi iesnieguši trīs reizes mazāk darbu nekā iepriekš - tikai 43. Protams, galvenais Golden Hammer uzdevums ir apmācība, tāpēc rīt semināri notiks par kreatīvo darbu, bet piektdien - par mediju plānošanu un pielietojumu. Seminārus vadīs starptautiski atzīti lektori no 12 valstīm. Savukārt uz balvām pretendējošos darbus izvērtēs augstākā līmeņa reklāmnieki no visas Eiropas, kas grupēsies mediju un radošajā žūrijā. Šogad radošās žūrijas sastāvā ir pārstāvji no septiņām valstīm, bet to vada Aldo Cernuto, Itālijas Young&Rubicam radošais direktors un viceprezidents, savukārt mediju žūrijas vadītājs ir Bēla Nemets (Bela Nemeth), Initiative Centrālās un Austrumeiropas reģionālais direktors (CEE). Mediju žūrijas sastāvā pavisam ir pārstāvji no 8 valstīm.

Latvijas Reklāmas Asociācija sadarbībā ar CSDD un LMT šodien izsludināja konkursu «Jaunais radošais talants», kura mērķis ir atrast divus Latvijas labākos jaunos radošos talantus, kuri šogad pārstāvēs Latviju Young Creative konkursā Kannās drukātās reklāmas kategorijā. Young Creative konkurss notiks 53. starptautiskā reklāmas festivāla Cannes Lions ietvaros Kannās 18. — 24. jūnijā. Pretendentiem jāizveido sociālo vides reklāmas kampaņu par sabiedrībā aktuālu tēmu — «Braucot turi rokas uz stūres un runā pa telefonu, izmantojot «Hands free» sistēmu. Darbu iesniegšanas termiņš ir 14. marts. Pieteikties var visi jaunie reklāmnieki, kas dzimuši pēc 1977. gada 24. jūnija, darbojas reklāmas jomā vismaz vienu gadu un labi pārvalda angļu valodu.

Šogad vismaz 14,184 milj. Ls valsts budžeta naudas plānots iztērēt, apmaksājot ārštata darbinieku pakalpojumus.

«Šeit būtu jāvērtē - varbūt ir jēga turēt kaut kādu pastāvīgu ekspertu ar pastāvīgu darba samaksu, jo viss, ko tu dari fragmentāri, vienmēr maksās dārgāk nekā pastāvīgs cilvēks, kas strādā uz pilnu slodzi,» norāda valsts kontroliere Inguna Sudraba.

Visu rakstu lasiet otrdienas, 1. februāra, Dienas Biznesā.

Severstaļlat plāno pārspēt rekordus

2011. gadā plānojam pārsnieggt pat vislabākajos gados iespēto, stāsta metāla tirdzniecības un metālapstrādes a/s Severstaļlat valdes priekšsēdētājs Andrejs Aleksejevs.

Enerģētika

Devām zaļo gaismu AES kaļiņingradā

Eiropas Komisija izsludinājusi konkursu „Eiropas Uzņēmējdarbības veicināšanas balvas”, kura mērķis ir uzņēmējdarbībai labvēlīgas politikas veidošanas stimulēšana. Konkursā var pieteikt pilsētu, rajonu, reģionu, kā arī publisko-privāto partnerību politiskās iniciatīvas projektus, kas sekmīgi darbojas 2 gadus, bet uzsākts ne agrāk kā 2003.gadā, kā arī ir devis nozīmīgu ieguldījumu ekonomikas attīstībā noteiktā reģiona/apvidus ietvaros. Konkursa norise „Eiropas Uzņēmējdarbības veicināšanas balvas” konkurss notiks divās kārtās: vispirms - nacionālā atlase, tad – Eiropas konkurss. Konkursam pieteiktie projekti tiks vērtēti pēc vienotiem atlases kritērijiem: Projekta oriģinalitāte un piemērojamība – kādēļ projekts ir veiksmīgs un kāds ir tā novatoriskais aspekts; Projekta ietekme uz vietējo ekonomiku – panākumu kvantitatīvo rādītāju pamatojuma nodrošinājums; Attiecību pilnveidošana starp dažādām projektā iesaistītām pusēm – vai vairāk nekā viena puse bija ieguvēja no šī iniciatīvas projekta īstenošanas; Projekta piemērošanas iespēja citur – vai pieredze ir atkārtojama citās Eiropas valstīs. Konkursa pieteikumi un termiņi Lai piedalītos konkursā, ir jāaizpilda dalībnieka pieteikuma veidlapa, ko var lejupielādēt Ekonomikas ministrijas mājas lapā: http://www.em.gov.lv/em/2nd/?cat=12933. Dalībnieka pieteikumu latviešu un angļu valodā ir jāiesniedz Ekonomikas ministrijā līdz 2006.gada 31.maijam. Līdz 2006.gada 1.septembrim notiks pieteikto projektu izvērtēšana nacionālajā līmenī. Saskaņā ar atlases kritērijiem no visām kategorijām tiks noteikti 2 uzvarētāji (katrs savā kategorijā), kurus nominēs Eiropas konkursam. Pirmā „Eiropas Uzņēmējdarbības veicināšanas balvas” apbalvošanas ceremonija notiks 2006.gada decembrī Briselē. „Eiropas Uzņēmējdarbības veicināšanas balvas” konkursa dalības 5 kategorijas: 1. Balva par uzņēmējdarbības jaunradi (Enterpreneurial Trailblazer Award) – par uzņēmējdarbības kultūras un iniciatīvas veicināšanu, kam ir uzņēmējdarbības popularizēšanas loma sabiedrībā; 2. Uzņēmējdarbības atbalsta balva (Enterprise Support Award) – par inovatīvas politikas veidošanu, kas popularizē uzņēmējdarbību un piesaista investīcijas, t.sk., īpaši atbalstāmajās jomās; 3. Administratīvo barjeru samazināšanas balva (Red Tape Reduction Award)- par administratīvā sloga samazināšanu, it sevišķi uzņēmējdarbības uzsācējiem; 4. Balva par ieguldījumu cilvēkresursos (Investment in People Award) – par uzņēmējdarbības izglītības un apmācību uzlabošanu, saišu veidošanu starp uzņēmējdarbību un izglītību; 5. Atbildīgas uzņēmējdarbības balva (Responsible Enterpreneurship Award) – par atbildīgas uzņēmējdarbības iniciatīvām, kas popularizē korporatīvo sociālo atbildību, un sabiedrības atbildības rosināšanu sociālajā un/vai vides jomā. Pretendents var pieteikt projektu tikai vienai no 5 kategorijām. Balva Ir paredzētas divu veidu Eiropas līmeņa godalgas: labāko iniciatīvu apbalvošana 5 kategoriju ietvaros, Eiropas žūrija pasniegs Eiropas žūrijas Lielo balvu pretendentam, kura iniciatīva tiks atzīta par visradošāko uzņēmējdarbības veicināšanas iniciatīvu Eiropā.

Kamēr notiek Latvijas Nacionālā Mākslas muzeja rekonstrukcija un top Laikmetīgās mākslas muzejs, mūsdienīgās mākslas telpu stutē bankas, mecenāti, kā arī privātā iniciatīva un finansiāls atbalsts

Kopējo summu, kas ieguldīta dažādās ārvalstu un pašmāju mūsdienīgās mākslas aktivitātēs, nav iespējams uzzināt, jo vairāku privāto mākslas projektu kūrētājiem izmaksas ir komercnoslēpums. Laikmetīgā māksla meklē telpu gan muzejam, gan izstādēm, šobrīd vasaras formātā tā cenšas iedzīvoties Kalnciema ielas kvartālā un piepilda Krievu teātra foajē.

ABLV Charitable Foundation ir viens no lielākajiem laikmetīgās mākslas atbalstītājiem Latvijā, kas aktīvi vāc darbus Latvijas Laikmetīgās mākslas muzeja (LLMM) kolekcijai, kā arī organizē dažādas aktivitātes laikmetīgās mākslas popularizēšanā. ABLV Bank Latvijas Laikmetīgās mākslas muzeja kolekcijai jau ir iegādājusies darbus aptuveni 720 tūkstošu eiro apjomā, kopumā kolekcijas izveidošanā tiks ieguldīti aptuveni 1,4 miljoni eiro, stāsta Charitable Foundation vadītāja Zanda Zilgalve. Kopā no 31 mākslinieka iegādāti 204 mākslas darbi. Kolekcijā ir Imanta Lancmaņa, Aijas Zariņas, Miervalda Poļa, Katrīnas Neiburgas u.c. mākslinieku darbi. Tāpat ABLV Charitable Foundation katru gadu rīko grantu konkursu, kura ietvaros biedrības un nodibinājumi var pretendēt uz finansējumu profesionālām izstādēm, kā arī atbalsta izglītības projektus, kas saistīti ar laikmetīgās mākslas popularizēšanu u.c. Pagājušā gada rudenī Latvijas Laikmetīgās mākslas muzeja fonds (LLMMF), kuru dibinājuši ABLV Charitable Foundation un Borisa un Ināras Teterevu fonds, parakstīja nodomu protokolu par LLMM būvniecību. Šī projekta īstenošanai LLMMF dibinātāji ieguldīs aptuveni 30 miljonus eiro.

Lai popularizētu strauji augošo aitkopības nozari, Latvijas aitu audzētāju asociācija (LAAA) rīko Aitu dienas 2011.

Pasākums notiks 16. – 17. jūlijā Rūjienas novada Jeru pagastā Klimpās. Pasākums tiek rīkots jau trešo gadu un ir būtisks pasākums aitkopjiem un interesentiem, kur iegūt aktuālāko informāciju un praktiskus padomus gan aitu audzēšanā, gan tirdzniecībā, gan eksporta organizēšanā. Šķirnes aitu ganāmpulka Ances īpašnieks Kaspars Kļaviņš skaidro: «Reti kura lauksaimniecības nozare Latvijā tik strauji attīstās, kā pēdējos piecos gados aitkopība. Pie mums aitkopībai vislielākās iespējas ir tieši saistītas ar stabili augošu jēra gaļas tirgu Eiropā un tuvējo kaimiņu, Igaunijā, Krievijā un Baltkrievijā, interesi par Latvijas tumšgalves vaislas dzīvniekiem. Vietējā Latvijas tumšgalve ir laba mātes šķirne krustošanai ar gaļas šķirnes teķiem. Šī šķirne ir aktīva un ēdelīga ganībās. Tā nav pārspīlēti jāpiebaro ar daudz spēkbarības, lai 5-7 mēnešos jērs sasniegtu realizācijas kondīciju. Mums ir lauki, kuros ekonomiski neatmaksājas audzēt ne graudus, ne rapsi, ne kartupeļus, bet lieliski aug zāle, kur var ganīt aitas. Arī nelielām saimniecībām un hobija saimniecībām varu ieteikt pievērsties aitkopībai, jo tā var būt videi draudzīga un ienesīga nodarbošanās, bez lieliem kapitālieguldījumiem.»

Satiksmes ministrija (SM) Latvijas nacionālās aviokompānijas airBaltic vadītājam Bertoltam Flikam nosūtīs vēl vienu aicinājumu ierasties uz valdības sēdi, lai izskaidrotu situāciju uzņēmumā, otrdien žurnālistiem sacīja Ministru prezidents Valdis Dombrovskis.

Viņš pauda cerību, ka Fliks atradīs par iespējamu ierasties, jo aizvien ir ļoti daudz jautājumu par airBaltic finansiālo stāvokli.

Dombrovskis atzina, ka Flika rīcība ir dīvaina, ņemot vērā, ka airBaltic akcionāre Baltijas aviācijas sistēmas (BAS), kuras līdzīpašnieks ir Fliks, iepriekš publiski izplatīja Ministru prezidentam aicinājumu tikties, taču tagad neierodas. «Es nezinu, kādā veidā Flika kungs iecerējis tikties, ja viņš nav gatavs ierasties uz valdības sēdi un valdībā par šiem jautājumiem runāt,» teica premjers.

Atbildot uz jautājumu, vai Dombrovskis varētu doties uz Vāciju, lai satiktos ar Fliku, valdības vadītājs norādīja, ka jautājumi par airBaltic ir jārisina Ministru kabinetā.