Rīgas Aviācijas forums 2020 iegūs zinātnisku piesitienu 

Nozare un augstākās mācību iestādes vienojas kopīgi organizēt ikgadēju zinātnisko konferenci, kuras galvenais atbalstītājs būs nacionālā lidsabiedrība "airBaltic".

Egons Mudulis, 14.1.2020
1/4

Foto: Zane Bitere/LETA

"Mēs parakstām stratēģiskās sadarbības līgumu ar lielām cerībām, ka tam būs praktisks pienesums aviācijas nozarei kopumā," par piektdien noslēgto vienošanos ar Transporta un sakaru institūtu (TSI), Rīgas Tehnisko universitāti (RTU) un Rīgas Aeronavigācijas institūtu (RAI) norādīja Latvijas Aviācijas asociācijas (LAA) valdes loceklis Artūrs Kokars.

Nacionālās aviokompānijas, ko LAA aicinājusi būt par 21. maijā paredzētās konferences patronu, viceprezidente personāla vadības jautājumos Alīna Roščina izteica cerību, ka 1. zinātniskā konference izvērtīsies par ilgtspējīgu pasākumu, kam "airBaltic" rada platformu, kur zinātnieki var dalīties ar saviem pētījumu rezultātiem un sniegt pievienoto vērtību. Šogad konferences galvenā tēma un vadmotīvs būs ilgtspējīga aviācijas nozares attīstība.

"Esmu ļoti gandarīts, ka gandrīz četru pastāvēšanas gadu laikā LAA augusi, attīstījusies un nostiprinājusies," norādīja TSI valdes loceklis Juris Kanels, kas bija viens no nozari apvienojošās organizācijas iniciatoriem. Pēc viņa teiktā, bez LAA nebūtu iespējams jau trešo gadu noturēt nozares forumu, kas tiek organizēts sadarbībā ar ar "Dienas Biznesu". "Ceru, ka šis ir sākums veiksmīgai trīs augstskolu sadarbībai," sacīja J. Kanels.

"Lai panāktu, ka labās idejas, kas top augstskolās un institūtos, tiktu ieviestas praksē, vajadzīgs vienojošs spēks," norādīja RTU zinātņu prorektors Tālis Juhna, izsakot cerību, ka panāktā vienošanās pacels aviācijas nozari citā līmenī. Pēc viņa teiktā iesaistītās augstskolas ne tik daudz konkurē savā starpā, cik viena otru papildina gan studiju, gan zinātnes ziņā. Savukārt šāds forums tikai veicinās zinātnes pārnesi uz industriju.

Aviācijas nozares augstāko mācību iestāžu savstarpējā sadarbība ir noritējusi arī līdz šim, taču vairāk personiskā un nesistemātiskā līmenī, atzina RAI Inženiertehniskās vadības fakultātes dekāns Ilmārs Blumbergs. "Pateicoties stabilam koordinatoram ‒ LAA, ceru ka parādīsies sistemātiska sadarbība un pāriesim uz kopīgu zinātnes piedāvājumu kopīgam industrijas pieprasījumam." Pēc viņa teiktā, mācību iestādes, kopīgi sadarbojoties, varētu sniegt daudz apjomīgākus un profesionālākus zinātnes piedāvājumus, un tas novestu arī pie koordinētāka un kvalitatīvāka izglītības piedāvājuma. Savukārt tas vēl vairāk veicinātu sadarbību industrijas un augstskolu starpā.

Kā uzsvēra A. Kokars, politiķi un arī komersanti mīl stāstīt, cik vajadzīga ir zinātne, ka tā jāattīsta, bet tad, kad būtu jāsāk kaut ko darīt un jāsper konkrēti soļi, attieksme ir: "Jūs turieties, bet mūs, lūdzu, netraucējiet, gan jau valsts palīdzēs." Pēc viņa teiktā, "airBaltic" atbalsts zinātniskajai konferencei apliecina, ka šai kompānijai ir vēlme attīstīties ilgtspējīgi un konkurēt ne tikai reģionā, bet arī ārpus tā. "Aicinu augstskolas aktīvi darboties, lai konferencē tiktu prezentēti kvalitatīvi pētījumi, jo tad arī nozare sapratīs, ko tā var izmantot, bet pie kā vēl ir jāstrādā," atzīmēja LAA vadītājs. Konferencē paredzēts organizēt vismaz divas meistarklases, demonstrējot Latvijas pētnieku zināšanas un pievienoto vērtību nozarei.

Uz jautājumu, kāda jau šobrīd ir mācību iestāžu zinātnisko pētījumu sasaiste ar reālo dzīvi, T. Juhna norādīja: "Viena no lietām, kas mums ir kopīga, ir tas, ka veiktie pētījumi parasti iesaista industrijas partnerus." Piemēram, materiālu īpašības nevarētu pētīt bez lidmašīnu ražotāja līdzdalības. Ja agrāk projekti varēja būt tīri zinātniski, tad tagad zinātnei pašai par sevi, bez lietotājiem līdzekļus piesaistīt aizvien grūtāk: "Ja skatāmies nākotnē uz finansējumu, kas būs pieejams "Horizon" programmas ietvaros, tur būs pamatnosacījums: gribi veikt pētniecību, tev jāsadarbojas ar industriju." Pēc viņa teiktā, RTU Aeronavigācijas institūts piedalās dažādos pētījumos, piemēram, saistībā ar materiāliem, kosmosu.

Viens no RTU pētāmajiem jautājumiem ir t. s. negraujošā kontrole, norādīja RTU Aeronautikas institūta direktora p. i., profesors Aleksejs Kataševs: "Varam kontrolēt tehniskas sistēmas stāvokli, nedarot tai pāri, neko neurbjot." Pēc viņa teiktā, mūsdienu tehnoloģijas to ļauj darīt reālā laika režīmā. Pārvadātājam ir izdevīgi zināt, kādā stāvoklī ir lidmašīna, vai to var ekspluatēt, vai laiks kādu rezerves daļu nomainīt.

"Mūsu galvenais trumpis ir praktiskā puse, tostarp mums ir ļoti liela pieredze sertificējošu kursu rīkošanā," teica I. Blumbergs. Līdz ar to, mācību iestāde zinātniskā joma bijusi ļoti praktiski orientēta. Parasti tā ir konkrētu pasūtītāju uzdevumu risināšana. Pēc viņa teiktā, RAI stiprā puse ir aeronavigācijas pakalpojumi, serviss, tehniskais aprīkojums, pozicionēšanas jautājumi un tamlīdzīgi pētījumi lidojumu uzlabošanai.

Kā privātai mācību iestādei TSI nav nekādu valsts piešķirtu līdzekļu pētījumiem, sacīja J. Kanels. Institūts gan pastāvīgi meklē un atrod dažādus fondu projektus un tajos piedalās, taču pētniecība ir vairāk praktiska nekā teorētiska. Runājot par to, kā trīs augstskolas var viena otru papildināt un sadarboties savā starpā, viņš atzīmēja, ka TSI ir sava niša, kurā gan arī RTU akadēmiski darbojas, bet ar RAI ir maza pārklāšanās. "Mums ir gaisa kuģu apkalpošana, serviss, pēdējā laikā ļoti aktīvi strādājam ar droniem. No vienas puses, mūsu pētījumi ir domāti kādam konkrētam pasūtītājam. No otras puses, saistība ar nozares uzņēmumiem bagātina akadēmisko kursu, un varam uzlabot studiju programmu, vielu padarot dzīvāku, modernāku un interesantāku."

Savukārt A. Roščina uzsvēra, ka konference ir zināms eksperiments arī "airBaltic", taču nacionālā lidsabiedrība to noteikti grib atbalstīt, jo ilgtspēja ir tās attīstības nozīmīga sastāvdaļa. "Pateicoties mūsu zīmolam, kas ir zināms pasaulē, gribam izcelt arī Latvijas aviācijas nozari un zinātni nākamajā līmenī, kur potenciālie risinājumi vai atklājumi, kas tiks prezentēti, atradīs arī biznesa realizāciju." Pēc viņas teiktā, pie pasākuma ieguvumiem būtu jāpieskaita arī darbaspēka piesaiste aviācijas nozarei. Proti, radīt vispārēju interesi par nozari, demonstrējot, ka tas nav kāds šaurs lauciņš, bet tajā ir daudzas un dažādas iespējas karjeras un zinātniskajai attīstībai.