Likumi

Sprūds un Durevskis ECT tiesāsies pret Latviju par apsūdzības materiālu nepietiekamu pieejamību

LETA, 13.11.2018

Jaunākais izdevums

Eiropas Cilvēktiesību tiesa (ECT) ir ierosinājusi lietu dažādos noziegumos apsūdzēto bijušo maksātnespējas administratoru Māra Sprūda un Naura Durevska prasībā pret Latviju, liecina informācija ECT mājaslapā.

Sprūda advokāts Jānis Rozenbergs pavēstīja, ka Sprūds sūdzību ECT iesniedzis 2017.gada septembrī. Sūdzība ir iesniegta par Eiropas Cilvēka tiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencijas piektā panta jeb «tiesību uz brīvību» pārkāpumu.

Sūdzībā apgalvots, ka pieteicējam un viņa aizstāvjiem apcietinājuma piemērošanas procesā neesot dota iespēja iepazīties ar tiem kriminālprocesa materiāliem, ar kuriem izmeklētājs pamatoja apcietinājuma piemērošanas nepieciešamību, līdz ar to neesot nodrošināts taisnīgs apcietinājuma piemērošanas process.

Šobrīd šajā lietā Latvijai ir pieprasīts sniegt paskaidrojumu par iesniegto sūdzību. Pēc paskaidrojuma saņemšanas lieta tiks vērtēta ECT palātā, kura pieņems lēmumu par rīcību ar sūdzību. ECT nav noteikts lietas izskatīšanas termiņš, tas ir atkarīgs no lietas sarežģītības, kā arī no iesaistīto pušu atsaucības, skaidrots ECT mājaslapā.

Advokāts apgalvoja, ka ECT esot izveidojusies «visai stabila prakse» jautājumā par taisnīga apcietinājuma piemērošanas procesa izpratni un aizstāvības puses tiesībām iepazīties ar tiem lietas materiāliem, kas kalpo par pamatu apcietinājuma piemērošanai. Pēdējo gadu laikā vairākas šādas lietas esot tikušas izskatītas arī pret Latviju. «ECT jau vairākkārt ir atzinusi izmeklēšanas noslēpuma būtisko nozīmi izmeklēšanas efektivitātes nodrošināšanā tās sākumstadijā, tomēr ECT ieskatā tiem izmeklēšanas lietas materiāliem, ar kuriem tiek pamatota pirmstiesas apcietinājuma piemērošanas nepieciešamība, būtu jābūt savlaicīgi pieejamiem arī aizstāvības pusei,» teica Rozenbergs.

Liegums aizstāvības pusei iepazīties ar lietas materiāliem, kas tieši attiecas uz konkrētā drošības līdzekļa piemērošanas nepieciešamību, ierobežo viņu iespējas efektīvi atspēkot tiesībsargājošo iestāžu un tiesu secinājumus, līdz ar ko šādos gadījumos ECT līdz šim konstatējusi Eiropas Cilvēka tiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencijas piektā panta pārkāpumu, savu nostāju pauda Rozenbergs.

Informācija ECT mājaslapā liecina, ka līdzīgu prasību iesniedzis arī Durevskis.

Jau ziņots, ka Sprūdu Valsts policija aizturēja pagājušā gada jūnijā. Sprūdu atbrīvoja šogad februārī pēc tam, kad tiesa viņam noteica pusmiljona eiro lielu drošības naudu. Šī ir lielākā drošības naudas Latvijas tiesu sistēmas vēsturē un to oficiāli samaksāja viņa brālis, uzņēmējs Kristaps Sprūds.

Prokuratūra Sprūdam uzrādījusi apsūdzību par izspiešanu un noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju. Sprūdam inkriminē aptuveni miljons eiro izspiešanu grupā un šīs summas legalizēšanu.

Lietā apsūdzētas vēl piecas personas, tostarp finansists Jorens Raitums, kuram inkriminē izspiešanu un nelegāli iegūtu naudas līdzekļu legalizēšanu. Tāpat apsūdzētā statusā ir bijušais administrators Ilmārs Krūms.

Lietā apsūdzēti arī būvuzņēmējs Mārtiņš Krūms, uzņēmējs Guntars Slišāns, kā arī Īrijas pilsonis, uzņēmējs Timotijs Kellijs.

Tāpat ziņots, ka prokuratūra Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesai nodevusi krimināllietu, kurā divi bijušie maksātnespējas administratori - Durevskis un Sandis Saulītis - apsūdzēti par valsts amatpersonas bezdarbību un izspiešanu. Lietu skatīs 20. novembrī.

Durevskis apsūdzēts pēc Krimināllikuma panta par izspiešanu un tirgošanos ar ietekmi.

Savukārt Saulītis apsūdzēts par valsts amatpersonas bezdarbību.

Durevski Valsts policija aizturēja pagājušā gada vasarā un tiesa viņam piemēroja apcietinājumu. Pērn oktobrī Rīgas pilsētas Latgales priekšpilsētas tiesa viņu atbrīvoja pret 25 000 eiro drošības naudu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Likumi

Māra Martinsona advokāts iesniedzis sūdzību Eiropas Cilvēktiesību tiesā

Lelde Petrāne/LETA, 31.01.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

50 dienas pēc apcietināšanas ne uzņēmējam Mārim Martinsonam, ne viņa advokātiem joprojām neesot skaidrs, kas tieši ir viņam inkriminētais pārkāpums un kādēļ viņš būtu jāpatur apcietinājumā. Tādēļ M. Martinsona advokāts iesniedzis sūdzību Eiropas Cilvēktiesību tiesā

Kriminālprocesa virzītājs joprojām neesot skaidrojis, «kā M. Martinsons būtu varējis atbalstīt kukuļdošanu amatpersonai, ja tā arī nav nosaukts vārdā, kura amatpersona šo kukuli būtu saņēmusi». Vēršoties pret nepamatoto drošības līdzekļa apcietinājuma piemērošanu, M. Martinsona advokāts Didzis Vilemsons ir iesniedzis sūdzību Eiropas Cilvēktiesību tiesā (ECT).

«M. Martinsons pilnībā noraida jebkādus pārkāpumus vai nelikumīgas darbības. Iespēju robežās iepazīstoties ar lietas materiāliem, varu teikt, ka tā ir baltiem diegiem šūta – nav skaidrs mana klienta nodarījums, nav skaidrs, kā šis šķietamais pārkāpums ir veikts un, kurš būtu guvis labumu no tā,» skaidro M.Martinsona pārstāvis, zvērināts advokāts D. Vilemsons.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šodien, 2.aprīlī, Rīgas Vidzemes priekšpilsētas tiesa pieņēmusi lēmumu mainīt drošības līdzekli un pret drošības naudu no apcietinājuma atbrīvot uzņēmēju Māri Martinsonu.

Tiesas lēmums ir likumsakarīgs solis, ņemot vērā, ka joprojām nav ticis precizēts, par kādiem tieši pārkāpumiem viņš bija aizturēts, tiesas lēmumu komentē M. Martinsona advokāts Didzis Vilemsons.

«Ne uzņēmējam Mārim Martinsonam, ne viņa advokātiem joprojām nebija sniegta informācija, kas tieši ir uzņēmējam inkriminētais pārkāpums un kādēļ viņš būtu jāpatur apcietinājumā. Kriminālprocesa virzītājs līdz pat šim brīdim nav izklāstījis, kā M. Martinsons būtu varējis atbalstīt kukļdošanu amatpersonai, ja tā arī nav skaidrojuma, kura amatpersona šo kukuli būtu saņēmusi. Arī pats M. Martinsons pilnībā noraida jebkādus pārkāpumus vai nelikumīgas darbības,» norāda advokāts.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Par sievas slepkavību notiesātais Ivanovs ECT no Latvijas vēlas piedzīt 54 miljonus eiro

LETA, 22.10.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Par dalību savas sievas Ellas Ivanovas slepkavībā notiesātais uzņēmējs Igors Ivanovs Eiropas Cilvēktiesību tiesā (ECT) no Latvijas vēlas piedzīt 54 000 000 eiro, uzskatot, ka viņš ir notiesāts bez vainas, šodien notikušajā preses konferencē pastāstīja Ivanovs.

Viņš norādīja, ka minēto summu veido peļņa, ko viņš zaudēja, atrodoties ieslodzījumā. Ivanovs uzsvēra, ka lietā jau notikusi viena sēde, kuras laikā no Latvijas puses izprasīti operatīvie materiāli, kas noveda pie viņa notiesāšanas. Preses konferences laikā Ivanovs vairākkārtīgi atsaucās uz šiem materiāliem kā montētiem.

Tāpat Ivanovs uzsvēra, ka viņa sievas Ellas nāve esot bijusi saistīta ar uzņēmēju Genadiju Bondariku, kurš īsi pirms tam esot vēlējies iegādāties Ellai Ivanovai piederošos 15% «Arēnas Rīga» akciju, par tām piedāvājot piecus miljonus eiro.

Uzņēmējs arī norādīja, ka, atrodoties ieslodzījumā, pret viņu tika īstenoti pieci slepkavības mēģinājumi. Ivanovs uzsvēra, ka vienā no šīm lietām tika notiesāta Rīgas Centrālcietuma amatpersona Tatjana Smoļakova, un minēja, ka viņai par šo slepkavības mēģinājumu piedāvāti 200 000 eiro.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Biznesa prognozes 2019: Latvijas lielo iespēju gads

Jānis Goldbergs, 11.12.2018

Latvijas Republikas ārkārtējā un pilnvarotā vēstniece Lielbritānijas un Ziemeļīrijas apvienotajā karalistē Baiba Braže.

Foto: Zane Bitere/LETA

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

ASV starptautiskā loma nav mazinājusies, Krievija ir viens no lielākajiem jaunā gada riskiem stabilitātei, Ķīna vēlas vairāk starptautiskas ietekmes, bet Brexit gala iznākums vēl aizvien nav skaidrs.

Dienas Biznesa konferences Biznesa prognozes 2019 uzrunā pauda Latvijas Republikas ārkārtējā un pilnvarotā vēstniece Lielbritānijas un Ziemeļīrijas apvienotajā karalistē Baiba Braže. Viņasprāt, nākamais –2019.gads – ir Latvijas lielo iespēju gads.

«Kā apliecina mūsu valsts 100 gadu vēsture, Latvijas interesēs joprojām ir paredzama, starptautiskajās tiesībās un noteikumu ievērošanā balstīta starptautiskā sistēma. Tas nozīmē, ka pasaules valstis, neatkarīgi no izmēra un iekārtas, brīvprātīgi ievēro zināmus noteikumus,» konferencē sacīja B. Braže, norādot gan uz starptautiskām konvencijām valstu attiecību veidošanā, gan starptautiskām organizācijām – Pasaules Tirdzniecības organizāciju (PTO), Ziemeļatlantijas līguma organizāciju (NATO) un Eiropas Savienību (ES).

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Eiropas Komisija (EK) ierosinās izveidot Eiropas Savienībā (ES) mehānismu sankciju piemērošanai par cilvēktiesību pārkāpumiem visā pasaulē, trešdien paziņojusi EK prezidente Urzula fon der Leiena.

Viņa sacīja, ka ES nepieciešams papildināt savu instrumentu klāstu, bet plašāk to nepaskaidroja.

Domājams, ka EK nāks klajā ar priekšlikumu, kas līdzināsies tā dēvētajam Magņitska likumam, kas tika pieņemts ASV, lai piemērotu sankcijas personām, kas pastrādājušas cilvēktiesību pārkāpumus ārpus ASV.

Eiropas Parlaments (EP) jau sen aicinājis izstrādāt jaunu sankciju mehānismu.

Pagājušā gada decembrī ES līderi vienojās sākt darbu pie šāda mehānisma.

Saskaņā ar pašreizējām tiesību normām ES var piemērot sankcijas valstīm un caur to arī atsevišķām personām, taču jaunais mehānisms ļautu tiešā veidā vērsties pret privātpersonām.

ES augstākais pārstāvis ārlietās un drošības politikā Žozeps Borreljs otrdien ierosināja nodēvēt jauno mehānismu Krievijas opozīcijas līdera Alekseja Navaļnija vārdā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Jums nav tiesību klusēt

Debora Pāvila, zvērināta advokāte, ZAB "Vilgerts" partnere, 11.02.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

"Es nav nekāds zaglis" – tādu aizstāvības runu kāds apsūdzētais esot teicis 17.gadsimta Anglijas tiesas zālē. Uz ko tiesnesis salti atbildējis: "Tev tas jāpierāda."

Domājams, ka nabaga vīrs tika pakārts, jo tā laika kriminālprocesā iespējas sevi aizstāvēt tikpat kā neeksistēja. Apsūdzētajam nebija tiesības uz advokāta pārstāvību, jo tika uzskatīts, ka tiesa var pildīt gan aizstāvja, gan soģa funkciju. Tas strādāja tā, ka nereti tiesnesis, noklausījies prokurora apsūdzību, ieteica apsūdzētajam atzīties "sevis paša labā". Apsūdzētajam arī netika izsniegts pilns apsūdzības raksts, bet vienīgi tiesas dienā nolasīts tā kopsavilkums, faktiski izslēdzot iespēju sagatavoties savai aizstāvībai. Savukārt tāda aizstāvības stratēģija kā klusēšana tolaik bija pašnāvnieciska – ja klusē, tātad vainīgs.

Agrīnā modernā kriminālprocesa loģika bija piespiest apsūdzēto kalpot par aculiecinieku. Tikai vēlāk advokātiem izdevās pārliecināt tiesu, ka nevienu nedrīkst piespiest uz nodevību pret sevi pašu (no latīņu val.: nemo tenetur prodere seipsum), un attīstījās mūsdienu tiesību uz aizstāvību būtiskā garantija – tiesības klusēt.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Hermitage Capital vadītājs Igaunijas prokuratūrai lūdz sākt izmeklēšanu pret Danske Bank darbiniekiem

LETA, 25.07.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Britu finansists, investīciju kompānijas «Hermitage Capital Management» līdzdibinātājs un vadītājs Bils Brauders iesniegumā Igaunijas Valsts prokuratūrai (ģenerālprokuratūrai) lūdzis sākt kriminālizmeklēšanu pret Dānijas bankas «Danske Bank» Igaunijas filiāles 26 pašreizējiem un bijušajiem darbiniekiem, ziņo laikraksts «Postimees».

Iesniegumā teikts, ka šīs personas radījušas apstākļus, lai caur «Danske Bank» Igaunijas filiāli varētu tikt atmazgātas miljardiem eiro vērtas summas.

Braudera iesniegumā norādīts, ka vismaz 26 filiāles darbinieki ar toreizējo filiāles vadītāju Aivaru Rehi priekšgalā «rīkojušies nolūkā gūt personīgu labumu». Viņi radījuši apstākļus plaša mēroga naudas atmazgāšanai un naudas atmazgāšanas slēpšanai.

«Šī darbība aptvēra vismaz 190 dažādus banku kontus, no kuriem deviņos kontos transakciju kopapmērs pārsniedza deviņus miljardus ASV dolāru,» sacīts iesniegumā.

Starp 26 personām, kas minētas iesniegumā, ir filiāles bijušais vadītājs Rehe, bijušais finanšu direktors Ivars Pae, valdes loceklis Tenu Vanajūrs, uzņēmumu apkalpošanas vadītājs Mareks Žāčeks un personāla vadītāja Līna Oksa.

Komentāri

Pievienot komentāru
Bankas

Igaunijas prokuratūra sāk izmeklēšanu saistība ar Braudera iesniegumu par naudas atmazgāšanu Danske Bank

LETA, 31.07.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Igaunijas Valsts prokuratūra (ģenerālprokuratūra) otrdien sākusi izmeklēšanu saistībā ar britu finansista, investīciju kompānijas «Hermitage Capital Management» līdzdibinātāja un vadītāja Bila Braudera iesniegumu, kurā viņš lūdzis sākt kriminālizmeklēšanu pret Dānijas bankas «Danske Bank» Igaunijas filiāles 26 pašreizējiem un bijušajiem darbiniekiem.

Iesniegumā teikts, ka šīs personas radījušas apstākļus, lai caur «Danske Bank» Igaunijas filiāli varētu tikt atmazgātas miljardiem eiro vērtas summas.

Valsts prokurore Lavli Perlinga sacījusi, ka iesniegumā detalizēti aprakstītas kriminālas shēmas, ziņo laikraksts «Aripaev».

Tas vēsta, ka Perlinga noliegusi, ka viens no iemesliem, kāpēc sākta izmeklēšana, bijis sabiedrības spiediens.

«Prokuratūra sāk izmeklēšanu, pamatojoties uz likumu. Lai sabiedrības spiediens, tāpat kā iepriekš, ir liels, tas nenozīmē, ka mēs sākam izmeklēšanu bez redzamām kriminālnozieguma pazīmēm,» Perlingas teikto citē «Aripaev».

Valsts prokurore arī atzinusi, ka kopš nozieguma izdarīšanas pagājis daudz laika, un iegūt informāciju no dažādām valstīm, iespējams, būs apgrūtinoši. Perlinga norādījusi uz Krieviju, kas neatbild uz Igaunijas pieprasījumiem.

Komentāri

Pievienot komentāru
Bankas

Brauders: Caur Danske Bank Igaunijas filiāli tika atmazgāta asiņaina nauda

LETA, 01.08.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Caur Dānijas bankas «Danske Bank» Igaunijas filiāli atmazgātā nauda ir saistīta ar Sergeja Magņitska lietu, un tā ir asiņaina nauda, paziņojis britu finansists, investīciju kompānijas «Hermitage Capital Management» līdzdibinātājs un vadītājs Bils Brauders.

«Nauda, kas plūda caur »Danske Bank« Igaunijas filiāli, pilnīgi droši saucama par asiņainu,» teica Brauders intervijā Igaunijas sabiedriskajai televīzijai ETV.

«Šīs naudas atklāšana noveda noveda pie Sergeja Magņitska slepkavības, un ar Magņitska lietu ir saistīti vēl vairāki līķi. Tāpēc tas nav noziegums bez upuriem. Ir reāli upuri, cilvēki, kuriem šodien vajadzētu būt dzīviem. Un ir ārkārtīgi svarīgi, lai Igaunijas varas iestādes saukto pie atbildības tos, kuri padarīja to iespējamu, pēc visas likuma bardzības,» sacīja Brauders.

Viņš pauda gandarījumu, ka Igaunijas Valsts prokuratūra (ģenerālprokuratūra) pēc viņa iesnieguma otrdien sākusi kriminālizmeklēšanu pret Dānijas bankas «Danske Bank» Igaunijas filiāles 26 pašreizējiem un bijušajiem darbiniekiem.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Saeima šodien galīgajā lasījumā pieņēma likuma grozījumus, kas ļauj 16 gadus veciem jauniešiem medīt ar šaujamieroci tā īpašnieka tiešā klātbūtnē.

Kā iepriekš informēja Saeimas Preses dienestā, likumā noteikts, ka fiziskai personai, kas sasniegusi 16 gadu vecumu, bet vēl nav astoņpadsmitgadīga, un uz kuru neattiecas citi likumā minētie aizliegumi, būs tiesīga individuālajās medībās izmantot medībām klasificētu ieroci (izņemot vītņstobra) tā īpašnieka tiešā klātbūtnē.

Tāpat akceptēts iekšlietu ministra Sanda Ģirģena (KPV LV) piedāvātais precizējums, ar kuru noteikts, ka jaunietim jābūt Valsts meža dienesta izsniegtai mednieka apliecībai, kā arī Valsts policijas atļaujai. Tāpat jaunietim būs jābūt arī vecāku vai likumisko pārstāvju rakstveida piekrišanai.

Par drošības prasību un medības reglamentējošo normatīvo aktu prasību ievērošanu attiecīgajā gadījumā būs atbildīgs ieroča īpašnieks. Gadījumā, ja atbildīgais nebūs nodrošinājis prasību ievērošanu, Valsts policija (VP) varēs anulēt īpašniekam piešķirtās ieroča iegādāšanās, realizēšanas, glabāšanas nēsāšanas un kolekcijas atļaujas vai nepagarināt to derīguma termiņu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Satversmes aizsardzības birojs (SAB) anulējis pielaidi valsts noslēpumam kukuļņemšanā aizdomās turētajam Latvijas Bankas prezidentam Ilmāram Rimšēvičam, aģentūrai LETA apstiprināja viņa advokāts Saulvedis Vārpiņš.

Arī SAB aģentūrai LETA apstiprināja, ka pārbaude ir pabeigta, bet pieņemto lēmumu SAB publiski nekomentē, jo to var komentēt persona, par kuru ir pieņemts lēmums.

Vārpiņš teica, ka pielaides anulēšana notikusi pagājušās nedēļas nogalē. Vārpiņš pauda, ka tas noticis visai lielā steigā, turklāt viņam tas neesot pārsteigums, «ņemot vērā, kā vispār attīstās notikumu gaita Rimšēviča lietā». Saskaņā ar advokāta teikto iemesls pielaides anulēšanai nav februārī presē publicētā fotogrāfija, taču plašāk viņš SAB lēmumu nekomentēja.

Advokāts norādīja, ka šāds rezultāts jau tika prognozēts. «Prognozējām, ja tas notiks, tas varētu notikt tieši šobrīd viena apstākļa dēļ, proti, pēc neoficiālas informācijas 30.maijā ir jānotiek Eiropas Savienības tiesas sēdei, kurā jālemj par pagaidu noregulējumu jautājumā par Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja liegumu Rimšēvičam ieņemt Eiropas Centrālās bankas Padomes locekļa amatu,» pauda Vārpiņš.

Komentāri

Pievienot komentāru
Bankas

Dānija plāno Danske Bank konfiscēt naudas atmazgāšanā gūtos ienākumus

LETA, 05.07.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Dānijas uzņēmējdarbības ministrs Rasmuss Jarlovs pavēstījis, ka vēlas vairāk pūliņus koncentrēt uz to, lai noskaidrotu, cik daudz naudas «Danske Bank» ieguvusi ar finanšu līdzekļu atmazgāšanas aktivitātēm Igaunijas filiālē, paredzot šos līdzekļus konfiscēt, ceturtdien vēsta ziņu aģentūra «Bloomberg».

«Ir svarīgi zināt, cik liela peļņa gūta no naudas atmazgāšanas,» intervijā laikrakstam «Jyllands-Posten» norādījis Jarlovs. «Tas nav pieņemams, ka no līdzekļu atmazgāšanas iegūts liels naudas apjoms un ka šī nauda joprojām ir pie »Danske Bank«. Tas aizvaino manu un citu taisnīguma sajūtu.»

Jarlovs dāņu medijiem pavēstīja, ka Dānijas finanšu uzraudzības iestāde sāks jaunu izmeklēšanu saistībā ar «Danske Bank» skandālu, ņemot vērā otrdien atklātībā nonākušo informāciju, ka šīs lietas apmēri ir ievērojami lielāki, nekā uzskatīts iepriekš.

«Bloomberg» otrdien vēstīja, ka «Danske Bank» Igaunijas filiāle varētu būt izmantota, lai atmazgātu līdz pat septiņiem miljardiem eiro, kas ir vairāk nekā divkārt salīdzinājumā ar sākotnēji uzskatīto apjomu un tādējādi ir viens no lielākajiem naudas atmazgāšanas incidentiem Eiropā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Bankas

Danske Bank atbilstības direktors atstās amatu pēc «intensīva darba» saistībā ar naudas atmazgāšanu filiālē Igaunijā

LETA, 11.07.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Dānijas bankas «Danske Bank» atbilstības direktors Anderss Jergensens atkāpies no amata, paskaidrojot, ka viņš šādu lēmumu pieņēmis pēc «intensīva darba» saistībā ar naudas atmazgāšanu bankas filiālē Igaunijā.

«Nav tiešas saistības ar naudas atmazgāšanas lietu Igaunijā, bet ir skaidrs, ka darbs saistībā ar atbilstību kopumā ir ļoti intensīvs, un īpaši pēdējā gada laikā »Danske Bank« tas ir bijis ļoti intensīvs,» Jergensens sacījis Dānijas biznesa ziņu vietnei «FinansWatch».

«Bet, kas attiecas uz mani un banku, mans lēmums nepavisam nav dramatisks,» viņš piebildis.

«Danske Bank» pārstāvis sacīja, ka Jergensens par savu lēmumu aiziet no darba bankas vadību informējis jau pirms kāda laika.

Jergensens, kurš bijis «Danske Bank» atbilstības direktors kopš 2014.gada, amatu atstās novembrī.

Atbilstības direktora pienākums ir kontrolēt, kā banka ievēro noteikumus cīņai pret naudas atmazgāšanu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Bankas

Igaunijas parlamenta Juridiskā komisija apspriedīs naudas atmazgāšanu Danske Bank Igaunijas filiālē

LETA, 27.07.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Igaunijas parlamenta Juridiskās komisijas ārkārtas sēdē otrdien tiks apspriests jautājums par liela mēroga naudas atmazgāšanu Dānijas bankas «Danske Bank» Igaunijas filiālē, vēsta Igaunijas parlamenta preses dienests.

Sēdē piedalīsies tieslietu ministrs Urmass Reinsalu, valsts prokurore (ģenerālprokurore) Lavli Perlinga, Finanšu uzraudzības dienesta vadītājs Kilvars Keslers, kā arī Finanšu, Iekšlietu un Tieslietu ministriju amatpersonas.

Ziņu aģentūra «Bloomberg» jūlija sākumā vēstīja, ka «Danske Bank» Igaunijas filiāle varētu būt izmantota, lai atmazgātu līdz septiņiem miljardiem eiro, kas ir vairāk nekā divkārt salīdzinājumā ar sākotnēji uzskatīto apjomu un tādējādi ir viens no lielākajiem naudas atmazgāšanas gadījumiem Eiropā.

Dānijas finanšu uzraudzības iestāde pagājušajā gadā veica izmeklēšanu, lai noskaidrotu, vai «Danske Bank» ievēro noteikumus par transakciju uzraudzību nolūkā atklāt naudas atmazgāšanu. Uzraudzības iestāde konstatēja, ka «Danske Bank» filiāle Igaunijā nav laikus veikusi pasākumus naudas atmazgāšanas riska samazināšanai, un izteica «Danske Bank» par to aizrādījumu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Eiropas Parlamenta prestižā Andreja Saharova cilvēktiesību balva piešķirta Krievijā ieslodzītajam ukraiņu režisoram Oļeham Sencovam. Sencovs tika aizturēts 2014. gada 11.maijā Krievijas okupētajā Krimā aizdomās par «teroraktu plānošanu», un 2015. gada augustā Krievijas tiesa viņam piesprieda 20 gadu cietumsodu, kas viņam jāizcieš stingra režīma kolonijā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Politika

Latvijas Radio Ziņu dienests izsaka neuzticību uzņēmuma valdei un pieprasa tās atkāpšanos

LETA, 10.07.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas Radio Ziņu dienests izteicis neuzticību Latvijas Radio valdei, vienlaikus pieprasot tās atkāpšanos vai atbrīvošanu, informēja uzņēmumā.

Ziņu dienesta darbinieki ar atklātu vēstuli par situāciju uzņēmumā vērsušies pie Latvijas Radio valdes, Nacionālās elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (NEPLP), Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas, Kultūras ministrijas, Ministru kabineta, Latvijas Valsts prezidenta Egila Levita un plašsaziņas līdzekļiem.

Vēstulē uzsvērts, ka Latvijas Žurnālistu asociācijas 2017.gada nogalē paustās bažas par Latvijas Radio vadības izvēli, tostarp valdes locekļa amatā ieceļot ar politisku partiju saistītu cilvēku, ir piepildījušās.

«Pašreizējās Latvijas Radio vadības bezdarbība un apzināta rīcība liecina, ka tās interesēs nav spēcīgs un neatkarīgs sabiedriskais radio kā neatņemama demokrātijas sastāvdaļa. Vēl vairāk - kopš pašreizējās valdes darba sākuma Latvijas Radio vadība ir ne tikai pieļāvusi būtisku Ziņu dienesta novājināšanu, bet pat apzināti rīkojusies kaitnieciski, graujot Ziņu dienestu, no kura vistiešāk un visvairāk Latvijas Radio ir atkarīga sabiedrības informētība un drošība,» teikts vēstulē.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Maina biznesa stratēģiju

Laura Mazbērziņa, 07.01.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Iepakojuma ražotāji ir pirmie, kuri redz ekonomikas attīstību valstī. Tendence ir augšupejoša. Mainot stratēģiju, pieprasījums pēc iepakojuma arvien pieaug, pauž SIA Smurfit Kappa Baltic izpilddirektors Jānis Vilmanis.

«Mēs attīstāmies līdz ar citiem uzņēmumiem. Daudziem uzņēmumiem pieaug eksporta apjomi. Mēs to jūtam, jo mēs ražojam iepakojumus viņiem. Ja citiem aug pieprasījums, arī mums tas pieaug,» skaidro J. Vilmanis.

Kopumā visa Smurfit Kappa grupa saražo aptuveni 9,2 miljardus kvadrātmetru iepakojuma katru gadu, aptuveni 87% no tiem Eiropā un 13% Latīņamerikā. Kopumā Smurfit Kappa grupai ir vairāk nekā 370 ražotnes Eiropā, Dienvidamerikā, Ziemeļamerikā un vairāk nekā 95% no uzņēmuma produktiem tiek izgatavoti ekskluzīvi klientiem un atbilst to konkrētajām prasībām.

«Mēs pārsvarā ražojam gofrētā kartona iepakojumus. Mūsu uzņēmuma mērvienība ir kvadrātmetri. Ja, piemēram, skatāmies, kā tieši mums ir veicies kopš 2007. gada, kad tika atklāta Smurfit Kappa Baltic ražotne Jelgavā, tad redzam, ka no 250 tūkstošiem kvadrātmetru mēnesī 2017. gadā mēs spējam saražot jau 900 tūkstošus. Šis skaitlis būtiski ir pieaudzis, un mēs ar to lepojamies,» pastāstīja J. Vilmanis.

Komentāri

Pievienot komentāru