Jaunākais izdevums

Rīgas Tehniskās universitātes Polimērmateriālu institūta zinātnieki ir izstrādājuši tehnoloģiju, kā no dabiskām komponentēm izveidot materiālu, kas polimerizējas un ir mehāniski izturīgs, turklāt vidē sadalās, pirmdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

«Polimērus, kas nesadalās dabā, būs iespējams aizvietot ar tādiem, kas noārdās. Tā ir aktuāla tēma globālā līmenī,» saka Antons Kiščenko, Rīgas Tehniskās universitātes (RTU) rektora vietnieks biznesa un inovācijas jautājumos un SIA Biokompozītmateriālu institūts līdzīpašnieks. Uzņēmums, kurā līdzdarbojas arī RTU, vēlas izveidot biodegradabla materiāla granulu ražotni. Šīs ieceres īstenošanai tiek izmantots Zaļo tehnoloģiju inkubatora atbalsts. «Esam noslēguši pirmsinkubācijas periodu un ieguvuši finansējumu arī inkubācijas periodam,» stāsta A. Kiščenko. Dalība inkubatorā prasa līdzfinansējumu 20% apmērā. Viņš uzskata, ka līdzfinansējums ir laba ideja, jo tad projekts, ko virza, ir ar lielāku lietošanas vērtību, dalībniekiem ir lielāka motivācija un atbildība. «Ja tā nebūtu, varētu būt risks, ka iesaistītie atmet ar roku projektam, saskaroties ar pirmajām grūtībām,» pieļauj A. Kiščenko. Uzņēmums cer piesaistīt investoru un gada laikā sākt ražošanu. «Nepieciešams izveidot nelielu cehu, kur ražot materiālu. Pirmie klienti jau ir apzināti,» saka viens no uzņēmuma līdzīpašniekiem Ilmārs Vīksne. Lai sāktu ražošanu, nepieciešama iekārta, kuras svarīgākā sastāvdaļa ir ekstrūderis, kas ražos granulas. Tāpat nepieciešamas telpas ražošanai. «Inkubācijas periodam pieejamais finansējums ir nepietiekams, vajadzīgas investīcijas iekārtu iegādei un darbības nodrošināšanai. Esam sākuši sarunas ar investoriem, lai piesaistītu papildu finansējumu uzņēmuma straujākai attīstībai,» uzskaita A. Kiščenko.

Maina recepti

«Zaļo tehnoloģiju inkubatora ideja ir izcila. Tas ir vajadzīgs, lai attīstītu tehnoloģiju pārnesi. Universitāte pie esošās finansēšanas sistēmas ar saviem līdzekļiem nevar nodrošināt zinātnieku radītu produktu ieviešanu vai vismaz prototipu ražošanu,» uzsver A. Kiščenko.

Pirmā ideja bija materiālu klāt uz papīra, izstrādāt tehnoloģiju un iekārtu, lai izmantotu to dārzeņu sēklu lentu ražošanai. Piemēram, burkānu vai kādu citu dārzeņu sēkliņas tiek iestrādātas lentē, kuru varēs likt augsnē. «Lielražotāji, kam ir lieli sējumi, ar šādām lentēm varētu ietaupīt, jo uz lentes ir precīzs sēklu daudzums, kas nodrošina, ka sējumi nav jāretina, neaiziet postā sēklas, vējš sēklas neaizpūš, turklāt sēklu lentes var papildināt ar mēslojumu un augu aizsardzības līdzekļiem. Tādā veidā var nedēļu vai divas vinnēt dīgtspējā, kas biznesam ir nozīmīgi. Projekta analīze rādīja, ka šādu lentu ražošana būs pietiekami ienesīga,» stāsta A. Kiščenko.

Attīstot ieceri inkubatorā, radās ideja ražot biodegradablās granulas, no kā var izgatavot dažādus iepakojumus. Granulas būtu izgatavotas no cietes, glicerīna un citām piedevām. «Sākotnēji materiāla ražošanā bija paredzēta izliešanas tehnoloģija, bet, ņemot vērā mentora un potenciālo partneru ieteikumus, pilnveidojām ražošanas tehnoloģiju, izmantojot ekstrūdēšanu. Šīs tehnoloģijas priekšrocība ir tā, ka materiālu var lietot otrreizēji, ražošanas process ir īsāks, lētāks un konkurētspējīgāks,» stāsta I. Vīksne.

Visu rakstu Trauciņš sadalās kompostā lasiet 13. aprīļa laikrakstā Dienas Bizness.

Komentāri

Pievienot komentāru
Tirdzniecība un pakalpojumi

FOTO,VIDEO: Durvis ver pirmā zero waste kafejnīca Rīgā

Monta Glumane, 21.03.2019

Kafejnīcas izveidotāji - Ulla Milbreta un viņas vīrs Johans Safrajs (Yohann Saffray).

Foto: Zane Bitere/LETA

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Jaunnedēļ Krišjāņa Barona ielā, Rīgā, tiks atvērta pirmā zero waste jeb bezatkritumu kafejnīca Café M.

Kafejnīcas izveidotāji ir latviete Ulla Milbreta un viņas vīrs francūzis Johans Safrajs (Yohann Saffray).

Db.lv jau rakstīja, ka bezatkritumu ideja kafejnīcas koncepcijā izpaudīsies dažādi. Ir paredzēts kompostēt radītos organiskos atkritumus, izmantojot industriālā komposta mašīnu – tie tiek iestrādāti augsnē diennakts laikā. Cilvēki kafejnīcu varēs apmeklēt ar savu krūzīti, bet, ja viņiem savas krūzītes nebūs, tad par vienreizlietojamo krūzīti būs jāmaksā papildus. Tādā veidā cilvēkiem būs izvēle – maksāt par produktu vai maksāt papildus arī par iepakojumu, kas tiek lietots dažas minūtes. Tāpat uzņēmēji vēlas ieviest depozīta sistēmu krūzītēm.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Marta sākumā Krišjāņa Barona ielā, Rīgā, tiks atvērta pirmā zero waste jeb bezatkritumu kafejnīca.

Café M izveidotāji Ulla Milbreta un Johans Safrajs (Yohann Saffray) iegūto pieredzi Singapūrā un Francijā atveduši uz Latviju, lai to iedzīvinātu Rīgā.

Pēdējos desmit gadus U.Milbreta ir veltījusi darbam muguras smadzeņu traumu jomā, bijusi prom no Latvijas. Tagad viņa kopā ar vīru – francūzi Johanu – un meitu ir atgriezusies. «Man vienmēr bija vēlme atgriezties. Es nebraucu prom, lai dzīvotu ārzemēs, bet devos prom, lai gūto pieredzi atvestu atpakaļ. Pirmo reizi vēlējos atgriezties mājās jau pēc doktorantūras, bet tad atradu darbu Singapūrā. Sapratām, ka jāizveido kaut kas, kas varētu šeit darboties. Aptuveni 80% cilvēku dzer kafiju, un ideja bija, ka caur kafiju varētu pasniegt to, ka ir iespējams dzīvot bez atkritumiem. Primārā ideja nav atvērt kafejnīcu, bet caur to stāstīt sabiedrībai to, kā var dzīvot zaļāk,» uzsver U. Milbreta. «Ar Café M projekta palīdzību vēlamies parādīt, ka šobrīd pasaulē jau eksistē daudzi inovatīvi risinājumi, kā piekopt videi draudzīgāku dzīvesveidu arī uzņēmumu līmenī, ka nepieciešamās izmaiņas atkritumu daudzuma samazināšanā neprasa nedz lielus finansiālus ieguldījumus, nedz arī kompromisu ierastajā ikdienas komfortā,» viņa akcentē.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Rīgā esošais garšvielu veikals «Avokado» caur sociālajiem tīkliem uzrunājis ābeļdārzu īpašniekus, dodot iespēju bez maksas dalīties ar rudens ražu.

«Sveiciens ābeļdārzu īpašniekiem, kuri ir noguruši no ābolu lasīšanas un komposta pildīšanas. Vediet tos pie mums! Mēs pie garšvielu veikala «Avokado» vēlamies izveidot «ābolu pieturu». Sekojot Igaunijas piemēram, vēlamies dot iespēju pilsētniekiem tikt pie dabiskiem lauku āboliem bez maksas. Kā tas notiks? Tērbatas ielā 49/51 pie garšvielu veikala «Avokado» izveidosim ābolu pieņemšanas un nodošanas punktu. Pieņemam jebkura lieluma, krāsas un gatavības pakāpes ābolus. Mūsuprāt, šī ir lieliska iespēja vairot labo un vienoties dalīšanās priekā. Ābolu vedējus aicinām pieteikties zvanot vai rakstot,» vēsta «Avokado».

Ierobežojumu neesot, tādēļ pie veikala šorīt novietotajā kastē atrodami visdažādākie āboli, kurus ikviens ir aicināts paņemt bez maksas.

Komentāri

Pievienot komentāru
Atkritumu apsaimniekošana

Getliņi EKO: Pēc pieciem septiņiem gadiem Getliņu atkritumu poligons būs pilns

LETA, 23.05.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pēc pieciem septiņiem gadiem Getliņu atkritumu poligons būs pilns, tāpēc jāsāk domāt, kā turpmāk notiks atkritumu savākšana Rīgas reģionā, uzsver poligona apsaimniekotāja «Getliņi EKO» valdes priekšsēdētājs Imants Stirāns.

«Tālāk ir trīs varianti. Viens ir esošā poligona paplašināšana, kam es īsti neredzu iespējas, jo mums apkārt ir vai nu iedzīvotāji, vai ceļi, vai saimniecības. Arī blakus esošais purvs pieder privātam īpašniekam. Otrs variants ir meklēt citu vietu Pierīgā. Taču mēs jau visi skaidri iedomājamies, ka diezin vai kaut kur iedzīvotāji būs laimīgi par tādu kaimiņu kā atkritumu poligons. Turklāt tad tam ir jābūt pietiekami tuvu pilsētai, lai milzīgas izmaksas neveidotu atkritumu transportēšana. Trešais un, pēc manām domām, optimālākais variants ir atkritumu dedzināšana,» pauda Stirāns.

Viņš norādīja, ka šajā variantā poligons paliktu kā vieta, kurā deponē pelnus, kuri veido vien 10% no atkritumu apmēra. Vienlaikus tiktu saražots siltums, kuru var pārdot tālāk iedzīvotājiem.

Komentāri

Pievienot komentāru
Mazais bizness

Sākam biznesu: Katrs pats sev moderators

Anda Asere, 21.09.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

CleanComments izstrādā uz sociālo mediju tīkliem balstītu komentāru moderēšanas rīku, kas to lietotājiem ļauj lasīt komentārus tikai no tiem cilvēkiem, ko katrs pats izvēlējies , pirmdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

«Lietotājs var izvēlēties, kuru cilvēku komentārus redz un kurus neredz,» sava izstrādājuma pamatbūtību skaidro Kristaps Kuļikovskis, komentāru moderēšanas rīka CleanComments līdzautors. Viņš uzskata, ka portālu komentāru sadaļas ir kļuvušas pārāk publiskas un cilvēkiem ir pārāk daudz informācijas, kas viņus neinteresē. Komentāru sadaļās uzdarbojas t.s. troļļi jeb viltus komentētāji, kā arī agresīvi lietotāji, kuri diskusijai nedod nekādu pievienoto vērtību. «Mēs ļaujam cilvēkiem izvēlēties, kuru cilvēku komentārus viņš vēlas redzēt, un automātiski atlasām nost visu nevēlamo, piemēram, troļļu komentārus. Viss pārējais ir lietotāja ziņā – pievienot jaunus cilvēkus, kura komentārus viņš redz, vai bloķēt tos, kuri viņam nepatīk,» stāsta Kristaps.

Komentāri

Pievienot komentāru
Viedokļi

Kā atkritumu atlikumus pārvērst siltumā un gaismā

Andris Vanags, "Fortum" biznesa vadītājs Latvijā, 26.08.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Viens cilvēks gadā rada aptuveni 400 kilogramus sadzīves atkritumu. Lielu daļu no tiem var un vajag pārstrādāt, izmantojot otrreizējā apritē, bet ap 40% veido sajaukta dažādu sadzīves atkritumu masa, kuru pārstrādāt nav iespējams.

Videi, veselībai un ekonomikai draudzīgāk ir no šīm atkritumu atliekām iegūt siltumu un gaismu, nevis aprakt tās zemē, atstājot "mantojumā" nākamajām paaudzēm.

Mēs dzīvojam lielā steigā un esam pieraduši pie komforta, bet neapzināmies, cik daudz atkritumu rada šāds dzīvesveids. Ir ērti pa ceļam uz darbu nopirkt līdzņemšanai kafijas krūzīti, ir veselīgi pusdienās iztukšot salātu trauciņu, taču gan krūzīte un trauciņš, gan daļa no citiem pārtikas iepakojumiem ir izmantojami tikai vienu reizi. Pēc tam mēs tos izmetam atkritumos un aizmirstam. Lielāko daļu plastmasas var pārstrādāt divas līdz trīs reizes, tad materiāls zaudē savu kvalitāti un vairs nav derīgs jaunu produktu radīšanai.

Komentāri

Pievienot komentāru
Viedokļi

Papildināta - Būvnieks pievienojas VNĪ aicinājumam izvērtēt būvdarbu vadītāja darbību

Valdis Koks, RERE BŪVE valdes priekšsēdētājs, 24.07.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šodien VAS «Valsts nekustamie īpašumi» (VNĪ) paziņoja, ka aicinās būvniecības nozares atbildīgās institūcijas – Latvijas Būvinženieru savienību un Ekonomikas ministriju izvērtēt Jaunā Rīgas teātra rekonstrukcijas projekta atbildīgā būvdarbu vadītāja darbību.

Pilnsabiedrība «RERE BŪVE 1» (Būvnieks) uzskata, ka šis ir pirmais VNĪ konstruktīvais solis, kas sperts, lai turpinātu uzsākto rekonstrukcijas projektu. Šo VNĪ soli Būvnieks pilnībā atbalsta un, ņemot vērā, ka VNĪ kā viens no lielākajiem būvniecības pasūtītājiem valstī izjūt lielu atbildību par tai uzticētajiem projektiem, aicina veikt pilnu izvērtējumu.

Būvnieks, pievienojoties VNĪ paziņojumam, aicina Latvijas Būvinženieru savienību un Ekonomikas ministriju izvērtēt arī pārējo JRT projekta atbildīgo personu darbību un bezdarbību:

1. Tehniskā projekta atbildīgā arhitekte, autoruzraudzības grupas vadītāja

2. Tehniskā projekta arhitekts, bez sertifikāta

Komentāri

Pievienot komentāru
Nekustamais īpašums

Jauna koncepta viesu mājas izveidē Āgenskalnā investēti 160 000 eiro

Zane Atlāce - Bistere, 13.10.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

137 gadus senā un rekonstruētā namā Āgenskalnā izveidota jauna koncepta viesu māja «Hotel Janne» - mācību gada laikā dzīvokļi tiek izīrēti ārzemju studentiem, bet vasarā šeit darbojas viesnīca. Objekta tapšanu 160 000 eiro apmērā finansējusi Citadele, informē bankas pārstāve Baiba Ābelniece.

«Veicot tirgus izpēti, secinājām, ka ārzemju studentus neapmierina apstākļi Latvijas mācību iestāžu piedāvātajās kopmītnēs. Tā arī radās ideja Āgenskalnā izveidot jauna koncepta viesu māju, kur ārzemju studenti varētu izīrēt dzīvokļus un dzīvot pastāvīgi mācību gada laikā, savukārt vasaras mēnešos tajā apmestos tūristi,» stāsta viesu mājas «Hotel Janne» īpašnieks Valdis Janovs.

«Tas ir labs veids kā viesnīcu lielajā konkurencē Rīgā plānot savu biznesu un nodrošināt pieprasījumu visu gadu. Arī Rīgas centrā konkurence viesnīcu biznesā liek domāt par to, kā savu biznesu padarīt īpašu, jo tūristi ir prasīgi, zema cena vairs nav noteicošais faktors, svarīgi ir, lai tūristu mītnei būtu labas atsauksmes, izcila apkalpošana un tīrība,» saka bankas Citadele Vidējo uzņēmumu apkalpošanas daļas vadītājs Guntis Mincis.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pakalpojumi

FOTO, VIDEO: Rada interaktīvu dārziņu nomas biznesu Dobnīca

Monta Glumane, 05.08.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pilsētnieki Ieva un Arnolds Vestmaņi Ķekavas novada Vimbukrogā, Daugavas krastos, izveidojuši interaktīvu dārziņu nomas biznesu Dobnīca.

Tas radīts mūsdienu cilvēkam, kurš vēlas pavadīt laiku pie dabas un reizē izaudzēt produktus savai lietošanai, bet laika prioritāšu dēļ viņam nepietiek resursu nepārtrauktai sava dārza uzturēšanai.

Video skatāms zemāk rakstā!

Klients var izvēlēties kopt savu dārziņu pats vai uzticēt dažādus darbus Dobnīcas komandai. Ideja par Dobnīcas izveidošanu radās, kad Ieva un Arnolds vāca ābolus. «Iedomājāmies, ka lielākā ābola vērtība ir tajā brīdī, kad to noplūc no koka, jo, tiklīdz aizved uz tirgu un noliek tur, vērtība ir mazāka. Es iedomājos – kāpēc lai katram cilvēkam nebūtu sava ābele vai savs dārziņš, kur viņš varētu baudīt ražas ievākšanas priekus,» stāsta A.Vestmanis. Jauno uzņēmēju īpašumā jau bija zeme 2,6 ha platībā, tāpēc viņi nolēma uztaisīt eksperimentu un piedāvāt cilvēkiem iespēju iznomāt dārziņus. «Katrs pie savas mājas var izveidot dārziņu, bet ne vienmēr tiek galā ar to uzturēšanu, līdz ar to mēs varam piedāvāt pakalpojumu, kad klienti paši izvēlas, ko viņi dara un ko uztic mums, līdz ar to viņu dārziņš vienmēr būs labā un sakoptā stāvoklī,» turpina A.Vestmanis. Dobnīca palīdz saviem klientiem no augu iesēšanas līdz pat ražas novākšanai. Dobnīcas izveidotāji vēlas radīt komunikācijas sistēmu un platformu, kas strādātu kā rīks un savestu kopā zemes īpašniekus ar cilvēkiem dažādās Latvijas vietās, un katrs varētu atrast sev pieejamāko vietu, kur iekopt nelielus dārziņus. Šobrīd uzņēmums saviem klientiem piedāvāt nomāt 50 kvadrātmetru dārziņu. Dobnīcas īpašnieki to uzskata par optimālu lielumu, lai izaudzētu līdz 30 dažādām kultūrām.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Medzes pagasta Baroni ir viena no nedaudzajām kazu audzētavām Liepājas apkaimē. No 117 kazām slauktais piens pārtop sierā un ceļo pie patērētājiem Rīgā un Liepājā, vēsta reģionālais laikraksts Kursas Laiks.

Baronu kūts durvis ir vaļā, un kazas arī ziemā dzīvojas pa aploku svaigā gaisā. Vienīgi lielā putenī paslēpjoties. Saimnieks Rolands Ekšteins vēro, ka tās labi jūtas - «jo tuvāk pie dabas, jo labāk». Protams, nevarot turēt siltumā un tad izdzīt ārā. Pēc neilga pārtraukuma nule atsāksies slaukšanas sezona, jo marta sākumā gaidāmi pirmie kazlēni.

Ganāmpulkā visas ir «Latvijas vietējās» kazas. «Galvenais - tās ir piemērotākas mūsu apstākļiem,» zina saimnieks. Atšķirībā no citām šķirnēm, tām ir pavilna, tās ir pieticīgākas barības un telpu ziņā. Pienu dod tikai nedaudz mazāk, bet vairākos parametros tas esot labāks.

Komentāri

Pievienot komentāru
Lauksaimniecība

Saimniekošana bez ķīmiskām vielām kļūst populārāka

Dienas Bizness, 08.06.2015

Birzniekos bioloģiskā saimniekošana nodota jaunajai paaudzei – saimnieces A. Rences dēls Jānis Tiltiņš un viņa sieva Evita ir gatavi izaicinājumam. Saimniecībā tiek ražoti 17 veidi mīkstā kazas siera.

Foto: Kristaps Kalns, Dienas mediji

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pēdējos gados Latvijā palielinājies bioloģisko saimniecību skaits – pašlaik ir sertificētas 3500 saimniecību un 165 pārstrādes uzņēmumi. Šogad, sākoties jaunajam lauku attīstības programmas 2014.–2020. gada plānošanas periodam, savā saimniecībā saražoto produkciju atbilstošajai sertifikācijai pieteikuši vēl 700 lauksaimnieku, kuri ir gatavi saimniekot bez ķīmisko vielu lietošanas, pirmdien raksta laikraksts Diena.

«Tas ir pozitīvs rādītājs. Lauksaimnieki sapratuši, ka saimniekot bioloģiski var diezgan veiksmīgi, un arī pieprasījums pēc biopārtikas aug. Sabiedrība vairāk sākusi domāt par veselību un veselīgu pārtiku – arī skolas un ēdināšanas uzņēmumi savos iepirkumos aizvien vairāk iekļauj bioloģisko pārtiku,» atzīst Latvijas Bioloģiskās lauksaimniecības asociācijas (LBLA) valdes priekšsēdētājs Gustavs Norkārklis. Tomēr viņš arī norāda, ka daļai patērētāju joprojām ir virspusīgs priekšstats par to, cik daudz pūļu un atbildības lauksaimniekam jāiegulda, lai viņa produkcija tiktu oficiāli marķēta kā bioloģiskā un to iegādātos pircēji.

Komentāri

Pievienot komentāru
DB Viedoklis

DB viedoklis: Infrastruktūras pieejamības, ne sabiedrības kaite

Raivis Bahšteins, DB galvenās redaktores vietnieks, 01.03.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Arguments, ka atkritumu izvešanas sadārdzināšanās pati par sevi var piespiest strauji ķerties pie šķirošanas, nestrādās – vispirms ir jānodrošina iespēja šķirot

Liela daļa Pierīgas jauno ciematu, kur nobāzējusies Latvijas cilvēkkapitāla potenciāla kvintesence (vieniem bēgot no, bet citiem – uz galvaspilsētu) savā ziņā ir mēraukla ne tikai urbanizācijas pakāpei, bet arī mājsaimniecības atkritumu apsaimniekošanas kultūrai. Reizi nedēļā, divās vai citā laika nogrieznī pa šo kādreiz par pļavu ciematiem lamāto «savrupnamu kooperatīvu» ielām gāzelējas atkritumu savākšanas automašīnas, piestājot pie katras mājas un aši iztukšojot pie vārtiem izstumto konteineru, drazai ar slāpētu troksni nonākot braucamajam . Tur kā gogelmogelī sakuļas viss – no viskija traukiem līdz kartupeļu mizām. Lai gan tieši jaunajos ciematos, iespējams, dzīvo vidēji ekoloģiskāk domājoši un vides problēmas labāk izprotoši cilvēki, tomēr viņu pašu ziņā ir izskalot zaptes burkas, nošķirot papīru vai PET pudeles, no kā atbrīvoties, to visu, attiecīgi sapakotu, aizgādājot un izmetot novada centrālā miesta (vai pa ceļam uz darbu kāda Rīgas iekšpagalma) krāsainajos konteineros.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Laužot stereotipu par to, ka plastmasas mēbeles ir vieglas un neizturīgas, un uzsēžoties uz "zaļā viļņa", zīmols "RePlastic" sācis tirgū piedāvāt mēbeles, kas izgatavotas no pudeļu korķiem.

Uzņēmuma "RePlastic" vadītājs Jānis Kravalis portālam db.lv atklāj, ka biznesa ideju smēlies, "sērfojot" internetā: "Uzgāju internetā, ka Anglijā un ASV ļoti labā līmenī ražo mēbeles no pārstrādātas plastmasas. Sāku pētīt Latvijas tirgu un šādas mēbeles neatradu nevienā veikalā. Atradu piemērotu izejmateriālu tepat Latvijā. Ar vectēva palīdzību uzbūvēju plastmasas pārkausēšanas iekārtu, atradu telpu un sāku ražot!"

"Daudziem plastmasas mēbeles asociējas ar vieglām un neizturīgām lietām. "RePlastic" mēbeļu svars ir līdzvērtīgs koka mēbelēm un pat smagākas. Tās ir krietni izturīgākas par visiem labi zināmajiem plastmasas galdiem, kuri vēja laikā ir jāpiestiprina pie zemes. Mēbelēm nodrošinu likumā noteikto divu gadu garantiju, bet novēroju, ka Anglijā šādām mēbelēm ir 25 gadu garantija, tāpēc esmu ceļā uz to, lai arī Latvijā varētu tādu piedāvāt. Pārstrādātas plastmasas potenciālais pielietojums ir diezgan plašs, to var izmantot sētas dēļu, smilšu kastu, komposta kastu, puķu podu un citu āra lietu ražošanai. Es primāri saskatu vislielāko potenciālu tieši dārza mēbeļu ražošanā, bet ziemas sezonai varētu izstrādāt arī ragavas bērniem," stāsta jaunais uzņēmējs.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

No entuziasma mājas apstākļos dot āboliem pievienoto vērtību līdz biznesa idejai – šāds ir Sabiles sidra rašanās īsais stāsts

Baiba un Aldis Circeņi Sabiles vārdam liek ieskanēties biežāk nekā reizi gadā, kad šajā mazajā Kurzemes mazpilsētā tiek rīkoti grandiozi vīna svētki, kurus apmeklē tūkstošiem cilvēku. Abi Sabiles sidra (SIA Kroņstrauts) īpašnieki ir ar arhitektu izglītību un sidra darināšanai no sākuma pievērsās intereses vadīti, bet vēlāk saskatīja arī biznesa potenciālu.

«Daļu dzīvē nosaka likumsakarības un daļu – nejaušības – tā kā Ņūtonam uzkrita ābols uz galvas. Mums tepat, Matkulē, netālu no Sabiles, ir lauku māja, kur aug āboli. Gados, kad bija raža, to bija pilna zeme. Visu apēst nevar, tādēļ neatlika nekas cits kā augļus šķūrēt uz komposta kaudzi. Sirds sāpēja, un domās raisījās dažādi varianti, ko vēl ar āboliem varētu izdarīt. Cik tad dzersi sulas un ābolmaizes ēdīsi? Tobrīd Latvijā sidra un vīna ražošana nebija tik populāra, un tas bija īstais brīdis, kad to varēja sākt darīt. Turklāt tika veiktas izmaiņas likumos, kas atļāva mazās alus un vīna darītavas. Kustība pamazām sākās,» atminas Baiba.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Uztura skolas Vegus specializācija ir veģetārie ēdieni, taču 95% kursu apmeklētāju ir cilvēki, kuri nav veģetārieši

Tas nozīmē, ka ļaudis vēlas mazāk ēst gaļu, grib iepazīt garšvielas un dažādus produktus, ko viņi veikalā ir redzējuši, bet nezina, kā tos izmantot, uzskata veģetārā uztura skolas Vegus vadītāja Dita Lase.

«Cenšos cilvēkus iedrošināt eksperimentēt un neturēties pie precīzām mērvienībām – nav vajadzīgi precīzi 13,5 grami. Ja garšo, tātad konkrēto izejvielu pieliki pareizā daudzumā, ja ne – par daudz vai par maz. Pat ja nepareizi, to var izlabot, sliktākajā gadījumā – izmest kompostā,» viņa saka.

Pavisam nesen sadarbībā ar izdevniecību The White Book Dita izdevusi veģetāro pavārgrāmatu Veģetārēšana. Grāmatu viņa gatavojusi ilgi – aptuveni piecus gadus – rūpīgi pārdomājusi, kuras receptes iekļaut, lai cilvēki būtu apmierināti ar grāmatā ieguldīto naudu. «Tās ideja ir labsajūtas ēdiens – tas varbūt ir ne pavisam ātri pagatavojams, bet vienkāršs, turklāt procesā nav nepieciešams izmantot nekādas pārgudras ierīces. Tas ir ēdiens, kas sagādās baudu un ko var uztaisīt katrs cilvēks,» viņa stāsta. Autore grāmatā uz dažiem ēdieniem paskatījusies mazliet ironiski un piedāvā arī dažas imitācijas, piemēram, šniceli ar zivju garšu un Cēzara salātus ar viltotu vistu. Runājot par imitēšanu, Dita teic, ka veģetārieši dalās divās grupās – vieni ar pilnu pārliecību atsakās no visa, kas kaut nedaudz līdzinās dzīvnieku izcelsmes produktiem, bet citiem pret imitāciju nav iebildumu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Amerikas latviete Linda Bilsens-Brolis ir pārliecināta, ka urbānajiem dārziem un kompostam tajos ir nākotne ne tikai mazpilsētās, bet arī ASV metropolēs

Šovasar viņa ciemojās Latvijā, lai dalītos savā pieredzē par to, kā kompostēšanas kustība tiek attīstīta Vašingtonā un citās ASV pilsētās, un smeltos idejas no Latvijas. «Man patīk, ka latvieši vēl ir cieši saistīti ar dārzkopību un lauksaimniecību. Tas ir piemērs, kuru vedīšu mājās. Amerikā cilvēki ir tik tālu no dārzkopības, ka pat nezina, no kurienes nāk viņu ēdiens un kur nonāk organiskie atkritumi, kad tie tiek izmesti konteinerā,» stāsta biedrības Institute for Local Self-Reliance (ILSR) projektu menedžere L. Bilsens-Brolis.

Šķiet pašsaprotami

ILSR ir bezpeļņas organizācija, kurai ir vairākas darbības sfēras, un tā ir attīstījusi kompostēšanas kopienas ASV galvaspilsētā Vašingtonā un citviet Amerikā, kā arī izstrādājusi rokasgrāmatu, lai veicinātu iedzīvotājus veidot kopienu kompostu. Tāpat organizācija darbojas telekomunikācijas un enerģētikas jomā, un tās mērķis ir apvienot cilvēkus kopienās, lai tie kļūtu pašpietiekami un neatkarīgi no lielajiem uzņēmumiem, kas nodrošina, piemēram, interneta pakalpojumu vai apsaimnieko atkritumus. Paralēli darbam organizācijā L. Bilsens-Brolis kopā ar savu vīru, kurš arī ir Amerikas latvietis, savā piemājas dārzā audzē dārzeņus un augļus, kā arī veido kompostu un uzņem viesus, kuriem stāsta par savu zaļo dzīvesveidu. Dārza iekopšana un komposta veidošana Amerikā ir retums, un Lindas ģimeni pat apciemoja pirmā lēdija Mišela Obama, lai parādītu plašākai sabiedrībai, ka urbānā dārzkopība ir iespējama. «M. Obama tolaik uzsāka kampaņu, kas atbalsta aktīvu dzīvesveidu un mudina ikvienu amerikāni tam pievērsties, it īpaši jauniešus, kuru vidū ir aptaukošanās problēmas. Man piezvanīja no kādas TV programmas un teica, ka vēlas intervēt mūs par to, kā pilsētnieki iekopj mazdārziņu. Viņi neko neteica, ka ieradīsies arī pirmā lēdija. Tas mums bija pārsteigums,» atminas L. Bilsens-Brolis. Taujāta, kādēļ viņu aizrāvusi vēlme popularizēt pilsētnieku vidū kompostēšanas nozīmīgumu, L. Bilsens-Brolis teic, ka studiju gados, mācoties dabas resursu menedžmentu jeb apsaimniekošanu, viņa sāka interesēties par ilgtspējīgu lauksaimniecību. Pēc dažiem gadiem viņa kopā ar savu domu biedru, kurš nu jau ir viņas vīrs, apceļoja pasauli, lai uzzinātu, kā lauksaimniecība noris citviet. «Lielisku piemēru redzējām Austrumu Ugandā, kur kompostēšanai tiek pievērsta liela nozīme, un tā ir daļa no lauksaimniecības. Turklāt no organiskiem atkritumiem tiek ražota arī biogāze, kas palīdz apgaismot mājas. Šādi vietējie iedzīvotāji kļuvuši pašpietiekami. Atgriežoties ASV, es sāku strādāt ILSR, kas māca cilvēkiem pareizi kompostēt, kā arī cenšamies, lai to atbalsta pilsētu pašvaldības. Latvijā tas nav vajadzīgs, jo tā nav sveša ideja, bet ASV cilvēki ir tā attālinājušies no laukiem, ka nesaprot, no kurienes nāk viņu ēdiens. Tāpat arī lauksaimniekiem Amerikā ir grūta dzīve, un viņus šajā valstī pietiekami nenovērtē,» akcentē L. Bilsens-Brolis. Viņa ievērojusi, ka daļa no ASV iedzīvotājiem strādāšanu lauksaimniecībā vai savā mazdārziņā saista ar kaunu, jo viņu senči savulaik ir bijuši vergi.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Rēķinot uz vienu Latvijas iedzīvotāju, gada laikā atkritumos tiek izmesti vismaz 113 kilogrami pārtikas produktu, 38% no tiem rodas mājsaimniecībās, pirmdien raksta laikraksts Dienas Bizness.

Dati ir aptuveni, jo pārtikas atkritumu reģistru Latvijā sarežģī vienotas uzskaites trūkums. Daļa atkritumu tiek atdalīta un reģistrēta kā pārtikas atkritumi, daļa nonāk sadzīves atkritumu kopējā masā un tālāk poligonos – kā jaukti sadzīves atkritumi. Visā pasaulē tiek strādāts pie tā, lai tiktu samazināts pārtikas atkritumu apjoms. Tomēr jau radušos pārtikas atkritumus var pārstrādāt, piemēram, biogāzē vai kompostā un izmantot atkārtoti.

Trešā daļa produktu, kas tiek ražoti lietošanai pārtikā, tiek zaudēti vai izsviesti – kopumā 1,3 miljardi tonnu gadā, liela daļa no šiem atkritumiem rodas pārstrādes rezultātā, liecina Eiropas Komisijas dati. Kopumā visās valstīs lielākā daļa no pārtikas atkritumiem rodas mājsaimniecībās – 38%, lauksaimniecībā – 23%, viesnīcās un sabiedriskajā ēdināšanā – 14%, produktu sagatavošanā un uzglabāšanā – 12%, lielveikalu tīklā – 9%, bet pārtikas rūpniecībā – 5%.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Dārziņu nomas bizness gan Rīgā, gan Pierīgā gatavojas jaunajai sezonai, un aug klientu vēlme iekopt savu mazdārziņu.

Savu pirmo sezonu "Dobnīca" noslēdza ar četriem eksperimentāliem dārziem. "Klientu atsauksmes bija pozitīvas un izdevās iekopt, izaudzēt arī bagātīgu ražu," biznesa portālam db.lv stāsta "Dobnīcas" izveidotāji Ieva un Arnolds Vestmaņi.

Db.lv jau rakstīja, ka pilsētnieki Ieva un Arnolds Vestmaņi Ķekavas novada Vimbukrogā 2019. gadā izveidoja interaktīvu dārziņu nomas biznesu "Dobnīca".

"Dobnīca" radīta mūsdienu cilvēkam, kurš vēlas pavadīt laiku pie dabas un reizē izaudzēt produktus savai lietošanai, bet laika prioritāšu dēļ viņam nepietiek resursu nepārtrauktai sava dārza uzturēšanai. Klients var izvēlēties kopt savu dārziņu pats, vai uzticēt dažādus darbus "Dobnīcas" komandai.

Komentāri

Pievienot komentāru
Atkritumu apsaimniekošana

FOTO: Dome atvērta idejām, kā izmantot rekultivēto atkritumu kalnu Spilves pļavās

Laura Mazbērziņa, 13.09.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kleistos nebūs vēl viena «Ušakova kepka», runājot par rekultivētās Rīgas pilsētas atkritumu izgāztuves «Kleisti» teritorijas izmantošanu, biznesa portālam db.lv sacīja Rīgas domes, Mājokļu un vides departamenta Vides pārvaldes priekšniece Evija Piņķe.

«Šī ir klusa vieta. Mēs esam aicinājuši vietējos iedzīvotājus izteikt piedāvājumus par to, ko šeit varētu izveidot, bet neviens nav iesniedzis nevienu ierosinājumu,» viņa stāstīja.

Rīgas domes Mājokļu un vides departaments katru gadu šajā teritorijā veic nepieciešamos apsaimniekošanas pasākumus – zāles pļaušanu, atkritumu savākšanu no teritorijas virsmas, aktuālos remontdarbus, kā arī ir noslēgts līgums par rekultivētās izgāztuves tehnisko apsardzi, tajā skaitā video novērošanu, kuras nodrošināšanai tiek izmantota saules enerģija. Katru gadu apsaimniekošanas izmaksas ir apmēram 20 000 eiro.

Rīgas pilsētas izgāztuve «Kleisti» atrodas Rīgas pilsētas teritorijā starp Iļģuciemu un Bolderāju. Izgāztuve tika ierīkota Spilves pļavās, kuras savieno meliorācijas grāvji. Uz dienvidiem no izgāztuves tek Hapaka grāvis, bet no rietumiem izgāztuvi norobežo šoseja. Izgāztuve Kleistu ielā darbojās no 1950. gada līdz 1970. gadam, kad tika atvērta izgāztuve «Getliņi» un lielākā daļa atkritumu tika vesti uz turieni.

Komentāri

Pievienot komentāru
Būvniecība un īpašums

Uzsākta jaunā projekta Pagalms 2. 0 būvniecība; lētākais dzīvoklis - 70 tūkstoši eiro

Ilze Žaime, 10.10.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Nekustamo īpašumu attīstītājs «Bonava Latvija» uzsācis projekta «Pagalms 2.0» pirmās daudzdzīvokļu mājas būvniecību VEF apkaimē.

Kopējais investīciju apjoms šajā projektā sasniegs 10 miljonus eiro. Projekta pirmo māju paredzēts nodot ekspluatācijā nākamajā gadā.

Projekts «Pagalms 2.0» atradīsies Rīgā, Turaidas ielā 4 starp Gaisa un J. Zemitāna tiltu, un to veidos trīs piecstāvu nami ar 189 dzīvokļiem. Mājokļu cenas jaunajā projektā sāksies no 70 000 eiro.

Īpaša uzmanība projekta īstenošanā tiks veltīta vides ilgtspējas risinājumu īstenošanai. Iedzīvotājiem būs iespēja nodarboties ar urbāno dārzniecību, teritorijā būs pieejama komposta vieta bioloģisko atkritumu savākšanai. Vides ekoloģijas nolūkos projektā tiks izveidota lietus ūdens apsaimniekošanas sistēma. Tāpat arī teritorijā paredzētas apjomīgas labiekārtotas zaļās zonas ar lapenēm un bērnu rotaļu laukumiem, basketbola laukums, āra galda teniss, kā arī vairāki desmiti velonovietņu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Jau sākusies gatavošanās Lielajai talkai

Dienas Bizness, 13.03.2015

Lielās talkas organizatore un Zaļā referenduma idejas iniciatore Vita Jaunzeme

Foto: Kristaps Kalns, Dienas mediji

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pavasaris Latvijā jau astoto gadu nav iedomājams bez Lielās talkas, kas šogad notiks 25. aprīlī. Talkas projekts ne tikai uzņem apgriezienus, iesaistot arvien vairāk zaļi domājošu cilvēku apkārtējās vides sakopšanā un labiekārtošanā, bet arī ietver Zaļo referendumu, kurā ikviens iedzīvotājs var nobalsojot palīdzēt veidot Latviju kā videi un cilvēka veselībai labvēlīgu valsti ar augošu ekonomiku un augstu dzīves kvalitāti, piektdien raksta laikraksts Diena.

Šopavasar Rīgā notikušajā konferencē pulcējās talku organizatori no 40 pasaules valstīm, lai dalītos pieredzē. Savu atbalstu Zaļās iniciatīvas mērķiem ar parakstu jau apliecināja gan mūsu valsts Ministru prezidente Laimdota Straujuma (V), gan vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Kaspars Gerhards (NA).

Lielās talkas organizatore un Zaļā referenduma idejas iniciatore Vita Jaunzeme stāsta, ka talka ir instruments, lai izveidotu Latviju par zaļu, ekoloģisku, veselīgu un attīstītu valsti. Viņa atzīst – cilvēki kļūst arvien izglītotāki vides jautājumos, tomēr daudzi tā arī nesaprot, kāpēc jāiet talkot.

«90% cilvēku domā, ka ir labi, ja atkritumi sadalās, bet tā nav, jo vidē tie sadaloties veido indi, izņemot gadījumus, ja tie tiešām ir dabiskas izcelsmes kā banāns vai apelsīna miza. Pat papīrs, kas nomests zemē, nokrišņu, kā arī citu faktoru iedarbībā šķietami ātri sadalās, nav pilnībā dabīgs – to veido saistvielas, tas ir apdrukāts, krāsots, varbūt pat glancēts un līmēts. Visi šie komponenti dabai ir neliela indes deva. Atkritumiem sadaloties, izdalās ķīmiskie savienojumi, kuri nonāk augsnē un ūdeņos, saindējot arī zemi. Caur strautiem un upēm inde nonāk mūsu ūdensvados un tālāk – organismā,» skaidro Lielās talkas organizatore un bažījas, ka, domājot par talku, daudzu iedzīvotāju izpratnē dominē estētiskais faktors, nevis dabas tīrība pēc būtības. «Ir tādas ekonomiski attīstītas valstis, kuras vizuāli ir tīras, pat sterilas. Augsne ir noplicināta, teju indīga, nekas no atkritumiem nav acīm saredzams, toties gaiss ir piesārņots, cilvēki slimo,» stāsta V. Jaunzeme un uzsver sabiedrības izglītošanas un skaidrošanas lomu, jo zaļais dzīvesveids nenozīmē tikai pareizi savākt un šķirot atkritumus, ko daudzi turklāt dara kļūdaini, piemēram, tērējot ūdens un citus resursus, lai mazgātu krējuma un jogurta trauciņus, kurus Latvijā pārstrādei nemaz nevar nodot.

Komentāri

Pievienot komentāru
Auto

CSDD atvieglo dzīvi topošajiem šoferīšiem

Lelde Petrāne, 15.07.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pilnveidojot e-pakalpojumu klāstu, CSDD radījusi jaunus pakalpojumus topošajiem un jaunajiem autovadītājiem, kā arī autoskolu instruktoriem un pasniedzējiem, liecina medijiem sniegtā informācija. Tie atvieglo un padara pārskatāmāku ikdienas mācību procesu, palīdz topošajiem šoferiem un viņu apmācītājiem elektroniskajā vidē sekot līdzi apmācības procesam un tā rezultātiem. Tādējādi atkrīt nepieciešamība lietas atcerēties vai pierakstīt blociņos.

Proti, topošie autovadītāji var saņemt informāciju par savu teorētisko nodarbību grafiku un notikušajām braukšanas apmācības nodarbībām. Savukārt tikko eksāmenu nokārtojušie šoferi var redzēt sava braukšanas pārbaudījuma rezultātus (protokolu), bet autoskolu instruktori un pasniedzēji var uzzināt informāciju par savu kursantu sekmību (kārtoto eksāmenu statistiku).

Šī informācija meklējama CSDD e-pakalpojumu sadaļas Vadītāja kvalifikācija apakšsadaļās Informācija par apmācību autoskolās un Pasniedzēju un instruktoru informācija par apmācību autoskolās. Lai izmantotu šos pakalpojumus, personām ir jāreģistrējas CSDD e-pakalpojumos (reģistrēšanās ir bez maksas).

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Sagaidot lielu interesentu pieplūdumu, ir radušās bažas par serveru, uz kuriem atrodas Latvijas Nacionālā arhīva (LNA) tīmekļvietne, jaudas pietiekamību, atklāja LNA direktore Māra Sprūdža.

Viņa skaidroja, ka, ņemot vērā sabiedrībā radušos ažiotāžu ap tā dēvēto «čekas maisu» publiskošanu, tika pieņemts lēmums interneta vietni, kurā būs iespējams iepazīties ar bijušās Valsts drošības komitejas (VDK) dokumentiem, padarīt pieejamu tikai pēcpusdienā. Sprūdža norādīja, ka šāds ierosinājums nācis arī no serveru uzturētājiem, kas norādījuši, ka pēcpusdienā statistiski internetu lieto mazāks cilvēku apjoms, tādējādi samazinot risku, ka lapa varētu «nobrukt».

Sprūdža arī piebilda, ka viņas kolēģi no Lietuvas viņai norādījuši, ka līdzīgu lapu Lietuvā apmeklējuši vidēji 10 000 cilvēki dienā, taču Latvijā, ņemot vērā ažiotāžu, viņa sagaida, ka 10 000 cilvēku varētu lapu apmeklēt vienlaicīgi.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šodien interneta vietnē kgb.arhivi.lv publiskota daļa no bijušās Valsts drošības komitejas (VDK) dokumentiem jeb tā dēvētajiem čekas maisiem.

Publiskoto dokumentu vidū ir aģentūras alfabētiskā un statistiskā kartotēka, ārštata operatīvo darbinieku uzskaites kartotēka, VDK darbinieku telefongrāmatas, kuras satur informāciju par VDK štata darbiniekiem, un arhīvā pieejamie Latvijas Komunistiskās partijas Centrālās komitejas apraksti.

Šogad publicējamās dokumentu grupas pieejamas Latvijas Nacionālā arhīva (LNA) tīmekļvietnē, kurai var piekļūt no LNA centrālās mājas lapas www.arhivi.gov.lv sadaļas Aktualitātes vai sadaļas Virtuālās izstādes un digitālie resursi. Speciālās digitālo resursu vietnes adrese ir kgb.arhivi.lv.

Pirmie bijušās VDK dokumenti ir pieejami attēlu veidā un nav iespējama to meklēšana vai cita tamlīdzīga apstrāde. Piemēram, VDK ziņotāju kartītes aplūkojamas alfabētiskā kārtībā attēlu veidā, tās savulaik aizpildītas rokrakstā, krievu valodā un tajās atrodams visai maz informācijas - ziņotāja vārds, uzvārds, segvārds, atsevišķi personas dati, atbidīgā VDK nodaļa u.tml., bet nav informācijas par reālo ziņotāja darbību.

Komentāri

Pievienot komentāru
Makroekonomika

Voldemārs vadītājs: Mani izbrīna, ka vietējie biznesa pārstāvji atbalsta imigrantu piesaisti

Sanita Igaune, Kristīne Stepiņa, Māris Ķirsons, 30.01.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lai arī biznesam imigrantu piesaiste būtu izdevīga, tomēr jāuzmanās, lai valsts nesaņemtu bumerangu pabalstu un imigrācijas problēmu veidā; mazajām valstīm, kādas ir Latvija un Lietuva, jāspēj izspēlēt zelta trumpjus Eiropas līmenī

Baltijas valstis Latvija un Lietuva, politikas un biznesa mikslis ir sirdij tuvas tēmas SIA Voldemārs (Valdo) valdes priekšsēdētājam Valdemāram Vaļkūnam. Visu politikas un biznesa kokteili viņam labāk palīdz saprast nesen iegūtais maģistra grāds psiholoģijā. V. Vaļkūns no 2008.gada līdz 2012.gadam bijis Lietuvas Seima deputāts un neslēpj, ka politika viņu ir interesējusi vienmēr, taču Latvijā viņš vairāk ir pazīstams kā SIA Voldemārs dibinātājs. Šis uzņēmums izveidots pirms vairāk nekā 20 gadiem – 1992.gadā. V. Vaļkūns ir arī Dienas Biznesa uzņēmēja kluba biedrs, kurš apvieno ietekmīgus Latvijas biznesa pārstāvjus.

Komentāri

Pievienot komentāru