Jaunākais izdevums

Rēķinot uz vienu Latvijas iedzīvotāju, gada laikā atkritumos tiek izmesti vismaz 113 kilogrami pārtikas produktu, 38% no tiem rodas mājsaimniecībās, pirmdien raksta laikraksts Dienas Bizness.

Dati ir aptuveni, jo pārtikas atkritumu reģistru Latvijā sarežģī vienotas uzskaites trūkums. Daļa atkritumu tiek atdalīta un reģistrēta kā pārtikas atkritumi, daļa nonāk sadzīves atkritumu kopējā masā un tālāk poligonos – kā jaukti sadzīves atkritumi. Visā pasaulē tiek strādāts pie tā, lai tiktu samazināts pārtikas atkritumu apjoms. Tomēr jau radušos pārtikas atkritumus var pārstrādāt, piemēram, biogāzē vai kompostā un izmantot atkārtoti.

Trešā daļa produktu, kas tiek ražoti lietošanai pārtikā, tiek zaudēti vai izsviesti – kopumā 1,3 miljardi tonnu gadā, liela daļa no šiem atkritumiem rodas pārstrādes rezultātā, liecina Eiropas Komisijas dati. Kopumā visās valstīs lielākā daļa no pārtikas atkritumiem rodas mājsaimniecībās – 38%, lauksaimniecībā – 23%, viesnīcās un sabiedriskajā ēdināšanā – 14%, produktu sagatavošanā un uzglabāšanā – 12%, lielveikalu tīklā – 9%, bet pārtikas rūpniecībā – 5%.

Atkritumu apsaimniekošanas valsts plāns 2013. – 2020. gadam cita starpā paredz arī apglabājamā bioloģiski noārdāmo atkritumu daudzuma samazināšanu.

Visu rakstu Daļa jālikvidē, daļu pārstrādā gāzē lasiet 7. novembra laikrakstā Dienas Bizness.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pārtika

Vai pārtikas rūpniecība ietur diētu?

Latvijas Bankas ekonomiste Agnese Rutkovska, 11.04.2019

1. attēls. Apstrādes rūpniecības kopā un tajā skaitā pārtikas produktu un dzērienu saražotās produkcijas apjoma un apgrozījuma indeksi (2000.g.=100%)

Avots: CSP, autores aprēķini

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Apstrādes rūpniecības izlaide pēc pieklājīga izrāviena par 8,2% 2017. gadā pērn vairāk nekā uz pusi samazināja izaugsmes tempus, augot vien par 3.4%.

Bija nozares, kurām veicās labāk, piemēram, kokrūpniecībai, augsto tehnoloģiju nozarēm, un tādas, kurām šis nebija veiksmīgs gads. Viena no apakšnozarēm, kas lika visvairāk vilties, bija pārtikas produktu un dzērienu ražošana. Kādi šķēršļi stājās šīs nozares ceļā?

Šajā rakstā ieskatīsimies detalizētāk, soli pa solim palielinot un pietuvinot skatam dažādu pārtikas produktu grupu ražotāju sekmes un problēmas ilgākā laikā un tieši pēdējos gados.Pārtikas un dzērienu ražošanas pievienotā vērtība veido 21% no apstrādes rūpniecības jeb 2.5% no kopējās pievienotās vērtības. Tātad mēs runājam par gana nozīmīgu tautsaimniecības jomu. Ar šīs nozares produkciju mēs visi saskaramies ik dienu. Nemaz nerunājot par citiem aspektiem – pārtikas kvalitātes nozīmi mūsu veselībā, pārtikas ražošanas lomu valsts ekonomiskās neatkarības kontekstā utt. Tā teikt – var bez daudz kā iztikt, bet bez pārtikas nudien neiztiksim.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Papildināta - Policija uzgājusi līdz šim lielāko kokaīna kravu Latvijā

LETA, 14.01.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valsts policija (VP) starptautiskās sadarbības rezultātā izņēmusi divas tonnas kokaīna, kas ir līdz šim lielākā kokaīna krava Latvijā, informēja VP.

Veiksmīgas starptautiskās sadarbības rezultātā īstenota operācija kokaīna tranzīta apturēšanā, izņemot līdz šim lielāko kokaīna kravu Latvijā - vairāk nekā divas tonnas.

Ekvadoras laikraksts «El Comercio», atsaucoties uz šīs valsts policiju, ziņo, ka divās operācijas Latvijā un Klusajā okeānā izturētas apmēram trīs tonnas kokaīna hidrohlorīda un aizturētas sešas personas, kas tiek turētas aizdomās par narkotiku kontrabandu.

Latvijas operācijā 8.janvārī kādā lauku saimniecībā veikta operācija «TNT». Tajā aizturēti pieci Latvijas pilsoņi, pie kuriem atrasti 2199 «ķieģeļa» tipa iepakojumi, kuros esošā viela bijusi ekvivalenta vairāk nekā divām tonnām kokaīna hidrohlorīda. Narkotikas bijušas noslēptas no Ekvadoras eksportēto banānu kastēs.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pārtika

PVD vēl divos Polijas izcelsmes putnu gaļas paraugos konstatē salmonellas

LETA, 21.10.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pārtikas un veterinārais dienests (PVD) papildus iepriekš konstatētajām četrām piesārņotajām putnu gaļas partijām, kas ražotas Polijas uzņēmumā «Cedrob S.A.», salmonellas atklājis vēl divos šī paša Polijas ražotāja putnu gaļas paraugos, informēja PVD.

«Vēl divos Polijas izcelsmes putnu gaļas paraugos ir konstatētas salmonellas,» pastāstīja PVD Sabiedrisko attiecību daļas vadītāja Ilze Meistere, piebilstot, ka arī šajos abos gadījumos ražotājs ir «Cedrob S.A.».

Pēc Meisteres teiktā, visi līdz šim izmeklētie putnu gaļas paraugi ir noņemti pastiprinātās kontroles ietvaros, kas uzsākta pēc tam, kad tika konstatēti saslimšanas ar salmonelozi gadījumi Siguldas pirmsskolas izglītības iestādēs. Pastiprinātās pārbaudes turpinās ne tikai pirmsskolas izglītības iestāžu ēdināšanas uzņēmumos, bet arī uzņēmumos, kas tiem piegādā izejvielas.

Viņa gan nevarēja pateikt, cik kopumā gaļas uzdots atsaukt no tirdzniecības, norādot, ka uz šo jautājumu šobrīd nav iespējams atbildēt, jo daļa šo produktu vairs nav apritē. Uzņēmumi atsauc produkcijas atlikumus.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pārtika

Putnu gaļas piegādātāju produkcijā konstatētas salmonellas

Lelde Petrāne, LETA, 17.10.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

SIA «Gaļsaimnieks» ņemtajos Polijas izcelsmes putnu gaļas paraugos konstatēta Salmonella enteritidis baktērija, liecina laboratorisko izmeklējumu rezultāti.

Par to informē Pārtikas un veterinārais dienests.

Ārpuskārtas pārbaude uzņēmumā notika pēc tam, kad tika konstatēts, ka tas piegādā putnu gaļu SIA «Baltic Restaurants Latvia», kas nodrošināja ēdināšanas pakalpojumus gan Siguldas pirmsskolas izglītības iestādēm laikā, kad tur tika konstatēti saslimšanas gadījumi ar salmonelozi, gan arī tirdzniecības centra «Stockmann» darbiniekiem.

Salmonella enteritidis ir konstatēta arī SIA «EVBL» ņemtā Polijas izcelsmes putnu gaļas paraugā. Šis uzņēmums pārbaudīts pastiprināto pirmsskolas izglītības iestāžu ēdināšanas uzņēmumu pārbaužu ietvaros, kas tika uzsāktas pēc bērnu saslimšanas gadījumiem Siguldā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Mūsdienās daudzi iedzīvotāji izmet ēdienu tikai tāpēc, ka viņi nav pārliecināti par tā svaigumu – pārtikas tehnoloģiju jaunuzņēmums "Smart Packaging" risina šo problēmu.

Kompānija radījusi viedos sensorus, kurus var piestiprināt pie pārtikas virsmas vai iekļaut pārtikas produkta iepakojumā. Sensora tehnoloģija maina krāsu no sarkanas uz zilu, tādējādi parādot pārtikas kvalitāti un vienkāršā veidā izskaidrojot bakteriālā un mikrobioloģiskā piesārņojuma līmeni.

"Sensoru tehnoloģija ļauj patērētājiem pieņemt pārdomātus lēmumus, apstiprinot nepieciešamo pārtikas kvalitāti, un krāsu maiņas sensora vienkāršība samazinās pārtikas izmešanu atkritumos," biznesa portālam db.lv stāsta Rūta Ozola–Davidāne, "Smart Packaging" līdzdibinātāja.

Viņa stāsta, ka saskaņā ar ANO Pārtikas un lauksaimniecības organizācijas (FAO) datiem pārtikas atkritumi pasaulē rada aptuveni 8% no visām cilvēku radītajām siltumnīcefekta gāzu emisijām. Par katru saražoto pārtikas kilogramu atmosfērā nonāk 4,5 kilogrami CO2. 10% no pārtikas atkritumiem ir saistīti ar derīguma termiņiem, kas nozīmē, ka ES mājsaimniecībās katru gadu tiek izmesti 88 miljoni tonnu pārtikas jeb 173 kilogrami uz vienu cilvēku, jo patērētājiem ir grūtības saprast atšķirību starp dažādiem derīguma termiņu formulējumiem – "izlietot līdz" un "ieteicams līdz".

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Visvairāk pārtikas atkritumu rada mājsaimniecības un pārtikas ražošanas nozare

Eiropas Savienībā (ES) katru gadu tiek izšķērdēti 88 milj. tonnu pārtikas; ES atkritumu ražošana un apglabāšana rada 170 milj. tonnu CO2 un patērē 261 milj. tonnu (kādu) resursu, liecina Eiropas Parlamenta Vides, sabiedrības veselības un pārtikas nekaitīguma komitejas 2016.gadā sniegtā ziņojuma projekts. Savukārt Latvijā, rēķinot uz vienu valsts iedzīvotāju, gada laikā atkritumos tiek izmesti vismaz 113 kilogrami pārtikas produktu, 38% no tiem rodas mājsaimniecībās. Dati ir aptuveni, jo pārtikas atkritumu reģistru Latvijā sarežģī vienotas uzskaites trūkums. Jāpiebilst, ka Eiropas Parlamenta deputāti atbalstījuši ES pārtikas atkritumu samazināšanas mērķi par 30% līdz 2025. gadam un par 50% līdz 2030. gadam, salīdzinot ar 2014.gadu. Tomēr, kā norāda Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) Vides aizsardzības departamenta vadītāja Rudīte Vesere, šobrīd par konkrētiem skaitļiem, par cik varētu būt jāsamazina pārtikas atkritumu apjomi, vēl ir pāragri runāt, jo Eiropas Komisijas līmenī lēmumi nav pieņemti un diskusijas turpinās par vairākiem saistītiem jautājumiem.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Labdarības veikali palīdz ne vien cilvēkiem ar ierobežotiem ienākumiem, tie arī saudzē vidi un var veicināt apzinātu patēriņu

Labdarības veikalos Otrā elpa pieaug ziedoto mantu apjoms – 50 līdz 60% apģērba un citu lietu nonāk pie mazturīgajiem un dažādām nevalstiskajām organizācijām, bet labākās tiek pārdotas veikalos, tādējādi gūstot ienākumus, no kuriem daļa tiek ziedota dažādām iniciatīvām.

Tie, kuri ziedo mantas un iepērkas Otrās elpas veikalos, ir divas dažādas auditorijas. Otrās elpas dibinātāja Elīna Neilande uzskata, ka tā arī ir jābūt – turīgais ziedo, mazāk turīgais pērk, mazturīgais saņem bez maksas. Viņa uzskata, ka laika gaitā aug sabiedrības izpratne par sociālo uzņēmējdarbību un tās iesaisti dažādos procesos. Viņa cer, ka ar laiku sociālā uzņēmējdarbība būs norma.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Inovācijām pārtikas jomā vajadzīga sadarbība gan starp uzņēmējiem un pētniekiem, gan starpvalstu līmenī.

«Inovācijas pārtikas jomā ir nozīmīgas, jo tādā veidā varam Latvijā esošajiem resursiem paaugstināt tirgus vērtību, radot produktus gan vietējam tirgum, gan eksportam,» saka Sandra Muižniece-Brasava, Latvijas Lauksaimniecības universitātes (LLU) Tehnoloģiju un zināšanu pārneses nodaļas vadītāja un pārtikas tehnoloģijas fakultātes profesore. Pēdējos gados pārtikas inovācijas jomā ir vērojama izaugsme, bet uzņēmējiem pārtikas ražošanā neklājas viegli. «Inovācijām ir liela nozīme jebkurā tautsaimniecības nozarē, jo tās ir priekšnosacījums uzņēmuma konkurētspējai. Statistikas dati norāda, ka divus iepriekšējos gadus Latvijas ekonomika auga gandrīz par 5% gadā, jo ES fondu nauda veicināja ekonomikas augšupeju. Šogad IKP izaugsme tiek prognozēta ap 2,8%. Tādēļ jebkura lieluma uzņēmumam ir nepārtraukti jādomā par savas konkurētspējas uzlabošanu un inovācijas ieviešanu dzīvē, pretējā gadījumā tam būs grūti izdzīvot gan vietējā, gan starptautiskajos tirgos,» pauž Diāna Krieviņa, Latvijas Tehnoloģiskā centra un Eiropas Biznesa atbalsta tīkla Latvijā projektu vadītāja. Viņas skatījumā, izaugsmi pārtikas inovāciju jomā sekmē pieejamie Eiropas Savienības fondi un granti, piemēram, Leader, dažādi ERAF projekti, Eiropas Jūrlietu un zivsaimniecības fonds, EIT Food programma Latvijā. «ES finanšu instrumenti nodrošina iespēju gan ātrāk izstrādāt jauno produktu, gan ieviest jaunas un modernas tehnoloģijas ražošanas procesus, gan ieiet jaunos eksporta tirgos,» viņa teic.

Komentāri

Pievienot komentāru
Viedokļi

Gaļas patēriņš: vai panāksim Igauniju un Lietuvu?

HKScan Latvia pārdošanas vadītājs Heino Lapiņš, 15.12.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Gan Latvijā, gan aiz mūsu valsts robežām par īstu modes kliedzienu ir kļuvis ne tikai veģetārisms, bet arī vegānisms, tomēr pasaules pieredze liecina, ka lielākajai daļai cilvēku ēšanas paradumi būtiski nemainās. Gaļas patēriņš attīstītajās valstīs, kur iedzīvotāju ienākumu līmenis ir pietiekami augsts, lai viņi veikalos pirktu tieši to pārtiku, kuru vēlas, gaļas patēriņš ir ļoti augsts un ne tikai nesamazinās, bet joprojām palielinās.

Tas arī ir saprotams, jo gaļa ir būtiska sabalansētas maltītes sastāvdaļa. Turklāt tā satur vairākus komponentus, kurus mēs varam uzņemt tikai ar pārtiku. Viens no tiem ir B12 vitamīns, kas nepieciešams augšanai, tāpēc īpaši nepieciešams bērniem. Gaļā ir arī citi vērtīgi vitamīni, minerālvielas un aminoskābes, un tā ir nozīmīgs proteīna avots. Šī iemesla dēļ, piemēram, Itālijā jau ar likumu aizliegts propagandēt veģetārismu jauno cilvēku vidū.

Taču Latvijā gaļu lieto mazāk nekā mūsu kaimiņvalstīs. Es atļaušos apgalvot, ka pamatiemesls šādiem datiem ir iedzīvotāju nepietiekamā maksātspēja, kuras dēļ cilvēkiem bieži vien jāatsakās no produkta, kuru gribētu redzēt uz galda gan svētkos, gan ikdienā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Viedokļi

Viedoklis: Krievijas ēna preču eksportā pamazām sarūk

Latvijas Bankas ekonomiste Daina Pelēce, 10.11.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Augustā apritēja divi gadi, kopš Krievijas Federācija noteikusi sankcijas Eiropas Savienības, t.sk., Latvijas pārtikas produktiem. Vai divi gadi Latvijas eksportētājiem ir bijis pietiekošs laiks, lai kompensētu Krievijas tirgus zaudēšanu un atrastu jaunus noieta tirgus?

Kopējais Latvijas preču eksports 2015. gadā pieauga par 1,1%, kas vērtējams kā labs sniegums, ņemot vērā Krievijas noteikto embargo pārtikai un sarežģīto un nelabvēlīgo situāciju vairākos Latvijas eksporta tirgos. Diemžēl šogad Latvijas ārējās tirdzniecības rādītāji pārsvarā atrodas negatīvajā zonā, un šā gada astoņos mēnešos salīdzinājumā ar pagājušā gada attiecīgo periodu preču eksports ir sarucis par 1,5%.

Nav šaubu, ka 2015. gadā Latvijas kopējo preču eksporta izaugsmi būtiski bremzēja eksporta kritums uz Krieviju, kas salīdzinājumā ar 2014. gadu saruka par 24%. Tomēr preču eksportu uz Krieviju nesamazināja tikai sekas, ko izraisīja 2014. gada 7. augustā Krievijas noteiktais embargo liellopu gaļai, cūkgaļai, augļiem, dārzeņiem, mājputniem, zivīm, sieram, pienam, piena produktiem un 2015. gada 4. jūnijā pasludinātais beztermiņa aizliegums visam Latvijas zvejas produktu eksportam uz Krieviju.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valsts policijas (VP) darbinieki aprīlī aizturējuši septiņu cilvēku organizētu narkotisko vielu izplatīšanas grupu, no kuras izņemti vairāk nekā desmit kilogrami ar īpaši bīstamo narkotisko vielu karfentanilu, infomēja VP.

Policijā skaidroja, ka atsavināti arī desmit kilogramu zeltlietu, ievērojams daudzums naudas, luksusa klases automašīna un motocikls. Visas šīs lietas, visticamāk, iegūtas, tirgojot narkotikas.

VP norādīja, ka šī gada 4.aprīlī tika īstenota vērienīga aizturēšanas operācija. Tās laikā tika piesaistīta arī VP pretterorisma vienība «Omega», citi Rīgas reģiona pārvaldes biroji, Speciālo uzdevumu bataljona, Kurzemes reģiona pārvaldes Kriminālpolicijas biroja un ceļu policijas amatpersonas, kā arī Valsts robežsardzes specvienības «Sigma» darbinieki, Valsts ieņēmuma dienesta kinologi un Rīgas pašvaldības policija. Īsā laika posmā tika aizturētas visas septiņas aizdomās turētās personas - 1965., 1956., 1993., 1987. un 1993 gadā dzimuši vīrieši un 1971. un 2000.gadā dzimušas sievietes.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pārtika

Pārtikas krāšana novedusi pie krietni dārgākiem kviešiem

Jānis Šķupelis, 31.03.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pārtikas preču pirkšanas trakums apvienojumā ar protekcionismu var novest pie augstākām cenām, kas pasaulē var radīt papildu izaicinājumus.

Pircēju bariem pasaulē pandēmijas panikas iespaidā dodoties uz veikaliem iepirkt makaronus un citus nepieciešamo pārtikas preču kalnus, biržā visai strauji augusi kviešu cena. Rezultātā tā kopš marta vidus ASV preču biržā palēkusies jau gandrīz par 17% līdz 5,8 ASV dolāru atzīmei par bušeli. Aptuveni par 10% - līdz 190 eiro par tonnu - kviešu cena pusotras nedēļas laikā palēkusies arī Euronext biržā Parīzē. Pēdējās nedēļas aug arī rīsu cena. "Bloomberg" raksta, ka no Taizemes nākošo rīsu cena kopš janvāra palēkusies par 14%.

Katrā ziņā visam pa virsu pārtikas krīze nebūtu joks – dažkārt tas pats nosacīti nesen piedzīvotais Arābu pavasaris tiek sasaistīts tieši ar pārtikas cenu palielināšanos.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Mūsdienu izaicinājumi pārtikas ražošanā un lauksaimniecībā rada ne vien nepieciešamību, bet arī plašas iespējas inovācijai, lai arī nākamās paaudzes nodrošinātu ar pārtiku.

«Mūsdienās daudziem cilvēkiem ir virssvars, kas nozīmē, ka, iespējams, viņu izvēlētā pārtika no uzturvērtības viedokļa nav piemērota. Tajā pašā laikā ir liels skaits cilvēku, kam nav gana daudz ēdiena. Šī problēma ir milzīgs izaicinājums,» saka Marjalīsa Meurise (Marja-Liisa Meurice), Eiropas Inovāciju un tehnoloģiju institūta (EIT) zināšanu un inovācijas kopienas EIT Food vadītāja Ziemeļeiropā. Arī Rīgas Tehniskās universitātes (RTU) Dizaina fabrikas projektu vadītāja un EIT Food kontaktpunkta vadītāja Latvijā Liene Briede norāda, ka cilvēku skaits pasaulē pieaug un nepietiek ēdiena, lai visus pabarotu. Vienlaikus daudzās valstīs ēdiens nonāk atkritumos. «Viens no svarīgākajiem jautājumiem ir līdzsvarot to, ka daļā pasaules ēdiens nonāk atkritumos, bet citur tā trūkst,» viņa teic.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Zemkopības ministrija (ZM) sagatavojusi grozījumus Pārtikas aprites uzraudzības likumā, kas paredz, ka turpmāk konkrētas pārtikas produktu grupas pēc derīguma termiņa beigām varēs nodot labdarībai.

Patlaban likums nosaka, ka pārtika ar beigušos derīguma termiņu ir atzīstama par izplatīšanai nederīgu. Tas attiecas gan uz pārtiku, kas ātri bojājas, gan pārtiku ar minimālo derīguma termiņu «Ieteicams līdz…».

Lai mazinātu pārtikas atkritumu rašanos, plānots, ka turpmāk noteiktā laikposmā un kārtībā normatīvajos aktos noteiktas produktu grupas būs atļauts izplatīt, piemēram, nodot labdarības iestādēm. Likumu plānots papildināt ar pilnvarojumu valdībai noteikt gadījumus, produktu grupas, izplatīšanas veidu, laikposmu un kārtību, kādā atļauts izplatīt pārtiku pēc minimālā derīguma termiņa «Ieteicams līdz...» beigām.

Paredzēts, ka attiecīgā tiesību norma stāsies spēkā 2019.gada 1.jūlijā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Jo īsāks ir dāvanas noderīgais mūžs, jo lielāks risks, ka tai būs slikta ietekme uz pasauli.

«Mūsdienās, kad ir ļoti izplatīta t.s. zaļmaldināšana, vislabāk uzņēmuma zaļo tēlu veido laba izpratne par to, kas ir patiesi labi risinājumi mūsdienu vides problēmām. Tādēļ vērts domāt, vai dāvana ne tikai izskatās zaļa, bet sava mūža laikā tā palīdzēs risināt vairāk vides problēmu, nekā radīs,» saka Edmunds Cepurītis, biedrības Zero Waste Latvija pārstāvis. Viena no biežākajām kļūdām ir veidot ne pārāk noderīgus vai sliktas kvalitātes priekšmetus no pārstrādātiem materiāliem – lai arī tas ļauj izglābt nelielu materiālu daļu no izgāztuvēm, tas būs īslaicīgs ieguvums, ja pavisam drīz nederīgās dāvanas nonāks atkritumu tvertnē.

Atteikties no bezjēdzīgā

Komentāri

Pievienot komentāru
Pārtika

Polija eksportējusi uz citām ES valstīm 2500 kilogramus slimu govju gaļas

LETA--AP, 01.02.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Apmēram 2500 kilogrami gaļas, kas iegūta no Polijā nelikumīgi nokautām slimām govīm, ir eksportēta uz 10 citām Eiropas Savienības (ES) valstīm, ceturtdien paziņoja Polijas veterinārā dienesta vadītājs Pavels Nemčuks.

Viņš sacīja, ka šī slimo govju gaļa ir eksportēta uz Somiju, Ungāriju, Igauniju, Rumāniju, Zviedriju, Franciju, Spāniju, Lietuvu, Portugāli un Slovākiju.

Slimo govju gaļa nonākusi arī 20 tirdzniecības vietās Polijā, bet pēc tam atsaukta no turienes.

Arī Db.lv jau ziņoja, ka saskaņā ar The Guardian vēstīto Polijas televīzijas reportieris, iefiltrējoties kādā kautuvē, slepeni nofilmējis materiālu, kas liecina, ka uz kādu Polijas kautuvi tiek atvestas slimas govis un pārdotas bez veterinārās inspekcijas atļaujas.

Komentāri

Pievienot komentāru
Start-up

Pārtikas inovāciju hakatonā aktualizē pasaulē karstākās tēmas

Anda Asere, 18.02.2020

Maija Kāle, Ziemeļvalstu Ministru padomes biroja Latvijā padomniece (no kreisās) un Liene Briede, "EIT Food" vadītāja Latvijā un Rīgas Tehniskās universitātes Dizaina fabrikas projektu vadītāja.

Foto: Ritvars Skuja, Dienas Bizness

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šajās dienās pārtikas nozares inovāciju hakatonā "Future of Food" dalībnieki meklē jaunas idejas ilgtspējīgiem risinājumiem pārtikas nozarē un labākās idejas prezentēs jaunuzņēmumu un tehnoloģiju konferencē "TechChill".

Hakatonu organizē Ziemeļvalstu Ministru padomes birojs Latvijā, "EIT Food" kontaktpunkts Latvijā, Rīgas Tehniskās universitātes Dizaina fabrika un Nīderlandes Karalistes vēstniecība Latvijā. Kā liecina organizatoru rīcībā esošā informācija, šis ir pirmais šāda veida un mēroga pasākums Latvijā. Līdzīgu pasākumu organizēja IT klasteris, bet tas bija vairāk saistīts ar IT risinājumiem.

"Mūsu gadījumā izvirzītās tēmas ir daudz plašākas. Mūsu mērķis nav piesaistīt tikai mazos vai jaunuzņēmumus, bet ideju autorus, kuri pasākuma laikā var satikt līdzīgi domājošos un varbūt izveidot jaunu komandu, kā arī gūt būtiskas zināšanas no mentoriem un ekspertiem," saka Liene Briede, "EIT Food" vadītāja Latvijā un Rīgas Tehniskās universitātes Dizaina fabrikas projektu vadītāja.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vairākos pasaules reģionos sāk piezagties bažas par pietiekamām pārtikas piegādēm. Tas savukārt jau veselām valstīm liek domāt par savu izejvielu krājumu papildināšanu, liecina pieejamā informācija.

Pandēmijai vēršoties plašumā, eļļu uz oglēm uzlējis Krievijas nesenais lēmums, ka tā tomēr ierobežos savu kviešu eksportu. Tāpat līdzīgs lēmums, kas skar rīsu piegādes, bijis no Vjetnamas, un attiecīgus soļus spērusi arī Kazahstāna. Notiekošais starptautiskajā ziņu telpā tādējādi arvien skaļāk liek piesaukt tādu terminu kā "pārtikas protekcionisms".

"Financial Times" (FT) raksta, ka rezultātā pagaidām tādas valstis kā Alžīrija, Maroka un Filipīnas sākušas palielināt savas pārtikas izejvielu rezerves. Turklāt lielos pārtikas importētājus nervozus darot arī tā saucamais pudeles kakla efekts. "FT" ziņo, ka, piemēram, Francijā, kas arī ir liela kviešu eksportētāja, visā loģistikas ķēdē vērojams darbinieku iztrūkums, kas raisot jautājumus par stabilām izejvielas piegādēm no šīs valsts. Ja nav īsti skaidrs par to, kas novāks ražas un kad tiks piegādātas kravas, ir tikai saprotams, kādēļ lielie importētāji raugās uz visiem citiem iespējamiem avotiem, kur sev nodrošināt dzīvošanai izšķirīgas izejvielas.

Komentāri

Pievienot komentāru
Mazumtirdzniecība

Dānijā pārtika ar beigušos derīguma termiņu tik populāra, ka atvērts otrs veikals

Lelde Petrāne, 28.11.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Izrādījies, ka dāņiem nav bail no pārtikas, kurai beidzies derīguma termiņš: veikals Kopenhāgenā, kas izpārdod pārtikas pārpalikumus, ir tik populārs, ka atvērta jau otra šāda tirdzniecības vieta, ziņo thelocal.dk.

«Ir lieliski, ka pārtika tiek, nevis izmesta, bet pārdota,» stāstījusi kāda studente, rādot olīveļļas pudeli, kuru iegādājusies par 20 kronām (2,70 eiro).

«Vai nav brīnišķīgi?» sajūsminās pensionāre Olga, rādot saldumus, kurus dāvināšot mazbērniem Ziemassvētkos. Saldumi varot «stāvēt simts gadus, jo tajos ir cukurs».

Dānijā pārtikas ar beigušos derīguma termiņu pārdošana ir likumīga, ja vien tas ir skaidri norādīts un tā nerada apdraudējumu veselībai.

Visus produktus ziedo ražotāji, uzņēmumi un vietējie veikali, tos savāc projekta Wefood darbinieki, no kuriem visi ir brīvprātīgie. Veikala peļņa tiek ziedota labdarībai.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ieviests jauns tālruņa numurs - 8303, uz kuru turpmāk varēs zvanīt pacienti, lai pieteiktos valsts apmaksātu "Covid-19" analīžu veikšanai, informē Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienestā (NMPD).

Uz šo tālruni jāzvana tiem cilvēkiem, kuri ir atgriezušies no ārzemēm un kuriem 14 dienu laikā pēc atgriešanās ir parādījušies viegli saslimšanas simptomi (paaugstināta temperatūra, klepus, rīkles iekaisums), kā arī Slimību profilakses un kontroles centra (SPKC) epidemiologu noteiktajām kontaktpersonām, kuras atrodas karantīnā un kurām 14 dienu laikā ir parādījušies saslimšanas simptomi.

Tāpat kā līdz šim, uz ārkārtas tālruni 113 jāzvana tajos gadījumos, kad slimības simptomi ir smagi (ļoti augsta temperatūra, elpas trūkums).

Tālruņa darbību nodrošinās NMPD.

Atsevišķs tālruņa numurs ieviests, lai nenoslogotu NMPD ārkārtas tālruni 113 un novērstu risku, ka to nevar sazvanīt cilvēki dzīvībai kritiskās situācijās.

Komentāri

Pievienot komentāru
Viedokļi

Paaugstinātas kvalitātes produktu skaits turpina pieaugt

Ināra Šure, Latvijas Pārtikas uzņēmumu federācijas padomes priekšsēdētāja, 24.07.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Uzņēmumu skaits, kas ieguvuši tiesības produktus marķēt ar Zaļās un Bordo karotītes pārtikas kvalitātes zīmēm, turpina pieaugt arī Covid-19 laikā – karotīšu produktu skaits ir pārsniedzis 800. Nacionālajai pārtikas kvalitātes shēmai turpina pievienoties gan lielāki uzņēmumi, gan zemnieku saimniecības un mājražotāji.

10. jūnijā Latvijā beidzās 12. martā izsludinātā ārkārtējā situācija jaunā koronavīrusa Covid-19 ierobežošanai. Šis laiks bija izaicinājums visai pasaulei, un Latvijas pārtikas nozare nebija izņēmums. HoReCa (viesnīcas, restorāni, sabiedriskā ēdināšana) segments faktiski apstājās līdz ar tūrismu, slēgtajām skolām un bērnudārziem. Pārtikas ražotāji meklēja jaunus un radošus risinājumus, piemēram, uzsāka tirdzniecību internetā, nodrošinot produktu piegādes uz mājām.

Mums ir prieks, ka ir arvien jauni uzņēmumi, kas gatavi veikt sertificēšanos Pārtikas un veterinārajā dienestā, lai savu produkciju varētu marķēt ar Zaļās un Bordo pārtikas kvalitātes zīmēm. Aktīvākie pandēmijas laikā izrādījušies mazie un vidējie uzņēmumi. Piemēram, Nacionālajai pārtikas kvalitātes shēmai nesen pievienojies Amatas novada gaļas pārstrādes uzņēmums "Sidrabi", graudaugu ražošanas un fasēšanas uzņēmums "Oma Food" no Pārgaujas novada, Jaunjelgavas piena pārstrādes uzņēmums "Sērenes piens", kā arī "Alūksnes putnu ferma".

Komentāri

Pievienot komentāru
Tirdzniecība un pakalpojumi

Eksperti: Latvijā varētu atvērties slūžas apšaubāmu pārtikas produktu ieplūšanai

LETA, 06.12.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Briselē plānots izstrādāt regulu, kas ļautu atsevišķu kategoriju produktus ar beigušos derīguma termiņu izplatīt sociāli mazaizsargātām iedzīvotāju grupām, līdz ar to Latvija varētu kļūt par nosacītu izgāztuvi, kur zemās pirktspējas dēļ masveidā legāli, tostarp valsts iepirkumos, tiks iepludināti šādi produkti, šodien Eiropas Savienības (ES) mājā notikušajā diskusijā atzina nozares eksperti.

Saistībā ar pārtikas produktu pārlieku lielo nonākšanu atkritumos ES secināts, ka problēmu nevar atrisināt ne apritē iesaistītie ražotāji, ne valsts vai kontrolējošās institūcijas katra atsevišķi, tādēļ novembra nogalē Briselē notikusi sēde, kurā debatēts par vienotas platformas jeb regulas izstrādi, ar kuru tiks radikāli mainīta līdzšinējā pārtikas aprites sistēma attiecībā uz produktu derīguma termiņu.

Saskaņā ar šo regulu plānots noteikt, ka virkni produktu, kuriem beidzies derīguma termiņš, taču ir pietiekama kvalitāte lietošanai uzturā, drīkstēs izplatīt vai pārdot sociāli mazāk aizsargātām iedzīvotāju grupām.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Plakani burkāni, šķībi gurķi, sirds formas kartupeļi – tie ir tikai daži no dārzeņu veidiem, kurus lielveikali atsakās tirgot, un bieži vien tie nonāk atkritumos, raksta ANO Pārtikas un lauksaimniecības organizācija.

Taču Nikola Klaski, kas cīnās par pārtikas nelietderīgu izšķērdēšanu, uzskata, ka tas, ka dārzenim nav perfekta forma, nenozīmē, ka tas nav ēdams. Pirms pāris gadiem viņa Vācijā izveidoja veikalu, kas piedāvā tieši šos izbrāķētos dārzeņus.

«Iedomājieties, ka visi cilvēki pasaulē izskatītos vienādi. Tas būtu garlaicīgi. Tas pats arī ir ar dārzeņiem. Mums jānovērtē to dažādība,» viņa saka.

Ik gadu Vācijā atkritumos nonāk aptuveni 11 miljoni tonnu pārtikas, un Klaski ir apņēmusies situāciju uzlabot. Pirms diviem gadiem viņa nodibināja veikalu The Good Food, lai apkarotu pārtikas izšķērdēšanu. Katru nedēļu viņa un vairāki brīvprātīgie apmeklē dārzeņu audzētājus un savāc dārzeņus, ko noraidījušas lielās tirdzniecības ķēdes. Papildus tam viņi savāc dārzeņus, kuri drīzumā varētu sabojāties un pārdod veikalā, ļaujot pircējam maksāt tādu cenu, kādu viņš uzskata par atbilstošu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Oglekļa dioksīds un sašķidrināts slāpeklis, reiz lietots tikai rūpnieciski, tagad arvien biežāk vietu ieņem uz svētku galda.

«Lai gan uzņēmuma darbības spektrs ir plašs, pārtikas industrija ir viena no svarīgākajām biznesa daļām,» teic SIA Gaschema valdes loceklis Jānis Zandbergs. Uzņēmums izveidots 2007.gadā un nodarbojas ar tehnisko, metināšanas, pārtikas un speciālo gāzu, kā arī citu ķīmijas produktu izplatīšanu Baltijas valstīs.

J. Zandbergs teic, ka šis ir viens no nedaudziem uzņēmumiem, kas Latvijā nodarbojas ar gāzveida produktu realizāciju un piedāvā Baltijā ražotu gāzi. Tas savukārt rada priekšrocības, kad runa ir par cenu konkurenci.

Tas nav nekas indīgs

Latvijā SIA Gaschema nodarbina aptuveni piecpadsmit darbinieku lielu komandu. «Šis ir ļoti specifisks bizness,» atzīst J. Zandbergs, «Latvijas tirgū nav augsta līmeņa speciālistu šādos jautājumos, paši izglītojam savus darbiniekus.» Lai nostiprinātu darbību Kurzemē, uzņēmuma tirdzniecības centriem Rīgā un Daugavpilī pievienots arī trešais Liepājā. Paralēli uzņēmums sadarbojas arī ar 25 partneriem visā Latvijā, kas izplata Gaschema produktus.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Naftas cenu ietekme uz Latvijas patēriņa cenām

Latvijas Bankas ekonomisti Oļegs Krasnopjorovs un Andrejs Bessonovs, 09.10.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Naftas cenai pieaugot par 10%, patēriņa cenu līmenis Latvijā vidējā termiņā palielinās par 0.6%, liecina pētījuma rezultāti. (Raksts balstīts uz Latvijas Bankas ekspertu veikta pētījuma, kas pilnā apjomā tiks publicēts vēlāk.)

Pēdējo mēnešu laikā tirgus vairākas reizes pārskatīja naftas cenu prognozes uz leju. Investoru bažas noteica gan lēnāks globālās ekonomikas attīstības temps (kas nozīmē arī mazāku pieprasījumu pēc naftas produktiem), gan arvien pieaugošā naftas ieguve ASV. Šķita, ka situācija būtiski mainījās 14. septembrī, kad uzbrukumā cieta vairāki Saūda Arābijas naftas rūpniecības objekti, tajā skaitā pasaules lielākā naftas pārstrādes rūpnīca Abkaikā. Jau pirmajās stundās pēc biržas atvēršanas tas noteica naftas cenas kāpumu par vairāk nekā 10%.

Trīs nedēļu laikā pēc uzbrukuma naftas cena atgriezās iepriekšējā līmenī. Saūda Arābijai atjaunojot naftas ieguves apjomu ātrāk, nekā to gaidīja investori. Tomēr šīs gadījums uzskatāmi parāda, cik svārstīga var būt naftas cena. Ja naftas cenas kāpums izrādītos noturīgs, cik lielā mērā tas ietekmētu patēriņa cenu dinamiku Latvijā? Kādu produktu un pakalpojumu cenas visvairāk reaģē uz naftas cenas svārstībām? Caur kādiem kanāliem un cik ātri naftas cenu dinamika izpaužas Latvijas patēriņu cenās? Vairāk par to – šajā rakstā.

Komentāri

Pievienot komentāru