Rīgas dome noraida opozīcijas deputātu aizdomas par mahinācijām ar pašvaldības dzīvokļiem, taču atzīst, ka problēma pastāv - aptuveni 150 pašvaldībai piederošu dzīvokļu patlaban aizņemti nelikumīgi.

Kā ziņots, Rīgas domes Vienotība frakciju bloka deputāti 30.maijā sasauca preses konferenci, kurā pauda aizdomas, ka Rīgas pašvaldības SIA Rīgas namu pārvaldnieks apsaimniekotajās mājās vairāki pašvaldības dzīvokļi izslēgti no dzīvokļu reģistra. Oficiāli papīros šie dzīvokļi neeksistē, bet reāli dzīvē tajos dzīvojot nezināmas personas, kamēr komunālos maksājumus par šiem dzīvokļiem apmaksājot pārējie mājas iedzīvotāji.

Deputāti apzinājuši divas šādas mājas un savākto informāciju nodevuši Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojam, taču atteicās nosaukt adreses publiski.

Šādus un līdzīgus «komplimentus» Db kolektīvs ir nereti saņēmis tieši un netieši pēdējo dienu laikā. Protams, tas noticis saistībā ar nesenajiem notikumiem māsas laikrakstā Diena, kā rezultātā daļa Dienas kolektīva kļuva par leģendārajiem «aizgājējiem» un teju vai nacionālajiem varoņiem, bet Dienas biznesa kolektīvs kļuvis par nodevējiem.

Varbūt ir vērts paraudzīties uz notikumiem no«streiklaužu» skatpunkta. Pirmkārt, neviens mūs, Dienas biznesu, neaicināja būt par sabiedrotajiem iedomātā streikā vai kādā ideoloģiskā cīņā par vienu vai otru principu aizstāvēšanu. Brīdī, kad vadošie Dienas darbinieki pameta redakciju, skandēdami saukļus par to aptraipītajiem principiem, notikumu gaita sāka atgādināt farsu par karu par preses brīvību, kur neviena no pusēm ne mazākajā mērā vairs neuztraucās par sabiedrības tiesībām uz patiesu un neatkarīgu informāciju, jo vieni ir aizņemti, mēģinot novērst reālu vai iedomātu sabotāžu, bet otri ir aizņemti, spēlējot preses brīvības partizānus tuvējā krodziņā.

Ātrā frizētava, kas 1. augustā vēra durvis Liepājā, sākumā izsauca skepsi: diez vai kāds būs gatavs maksāt desmit eiro par frizūru, pat ja tā top piecpadsmit minūtēs un bez gaidīšanas rindā? Tomēr steidzīgajiem ļaudīm paredzētais pakalpojums – jebkura frizūra vai matu griezums par vienu cenu – pamazām iekaro savu klientu loku, vēsta reģionālais laikraksts Kursas Laiks.

«Protams, esam dzirdējuši, ka par dārgu, bet tā nav plika matu nogriešana, bet vesels process. Cilvēks ir apčubināts, izklaidēts, ko nodrošina televizors, žurnāli un dzērieni pēc izvēles. Arī šampanieti varam nokārtot īpašā svētku reizē. Mūsu mērķauditorija ir savos darbos aizņemti cilvēki vecumā aptuveni līdz četrdesmit, kam laiks ir prioritāte, un mēs par viņiem ļoti priecājamies. Cerams, ka arī citiem iepatiksies,» teic koncepta ĀF autore Lelde Jagmina, kuras moto ir: «Būs labi!»

Kuršu ielā 30 daudzi joprojām meklē iepriekšējo objektu – auto rezerves daļu veikaliņu. «Bet mēs šo vietu nolūkojām, jo jaukā mājiņa jau bija tukša, turklāt atrodas ļoti labā vietā. Blakus ir autostāvvieta, īrējam ar visu teritoriju, tāpēc frizētas klienti var savus braucamos novietot bez maksas. Steidzīgam cilvēkam ir svarīgi pie meistara tikt uzreiz, un parasti viņš nepārvietojas kājām,» novērojusi salona īpašniece.

Lasot ziņas no Krievijas par to, kā opozicionāriem tiek pasludināti cietumsodi izdomātās lietās vai viņu advokāti netiek pielaisti tiesas sēdēm vai pat paši apcietināti, parasti nodomājam – kas tāds iespējams vien Krievijā.

Ņemot vērā, ka trešdien, 8.novembrī Ekonomisko lietu tiesā paredzēts izskatīt lietu pret līdzšinējo laikraksta "Diena" un vēl vairāku izdevumu izdevēju "Izdevniecību Dienas Mediji" par it kā parāda piedziņu, gribētu padalīties ar šīs tiesvedības mums neizprotamākajām un "krāšņākajām" detaļām. Patiesībā pēc mērķa, veida, formas un satura šī tiesvedība īsti ne ar ko neatšķiras no ziņām no Krievijas tieslietu sistēmas. Un, laikam, taču īpaši simboliska ir sakritība, ka lieta pret "Dienas Medijiem" tiek izskatīta vienā nedēļā ar Latvijas Mediju ētiku padomes rīkoto pasākumu par stratēģiskām tiesvedībām pret medijiem, mēģinot tos apklusināt.

Tātad, kāpēc tiesu pret līdzšinējo "Dienas" izdevēju uzskatām par nesaprotamu un dīvainu. Pirmkārt, lieta pret "Dienas Medijiem" ir iesniegta Ekonomisko lietu tiesā, kurai tā vispār nemaz nav piekritīga. Tomēr tas netraucē tiesnesim Kasparam Vecozolam lēmumu par civillietas ierosināšanu pieņemt nepilnu diennakti pēc pieteikuma saņemšanas. Pēc tam tiek noteikts nesamērīgi īss termiņš paskaidrojumu sniegšanai, bet tiesas sēde nozīmēta piecas darba dienas pēc pavēstes nosūtīšanas.

Šī gada 6.-7.jūnijā SIA Adam Auto salonos notiks 24 stundu auto tirdzniecība, kuras laikā interesentiem tiks piedāvāta iespēja iegādāties jaunas Opel, Chevrolet vai SsangYong automašīnas par pašizmaksu, bet G2 zīmola automašīnas ar ievērojamām atlaidēm, Db.lv informēja SIA Adam Auto Mārketinga vadītāja Marika Celma.

Turpinot veiksmīgi uzsākto tradīciju, jau trešo reizi SIA Adam Auto salonos – Rīgā, Liepājā un Ventspilī notiks 24 stundu auto tirdzniecības akcija, kas ir vienreizēja iespēja iegādāties jebkuru jaunu Opel, Chevrolet vai SsangYong automašīnu par pašizmaksu, bet mazlietotas sertificētas automašīnas ar atlaidi līdz 2 500 EUR.

Ikviens, kas akcijas 24 stundas ietvaros iegādāsies automašīnu, saņems Adam Auto dāvanu – pastāvīgu 10% atlaidi servisa pakalpojumiem un auto rezerves daļu iegādei, bet īpaši izdevīgus līzinga un apdrošināšanas nosacījumus akcijas laikā nodrošinās Adam Auto apdrošināšanas un līzinga speciālisti. Bez tam, akcijas laikā Adam Auto salonā Rīgā, Krasta ielā 66, ikviens autobraucējs varēs iegādāties OCTA vai KASKO uz īpaši izdevīgiem nosacījumiem, kas tapuši sadarbībā ar vadošajām apdrošināšanas kompānijām un iegādāties vasaras sezonai aktuālos auto aksesuārus par pievilcīgām cenām.

Augot dzīves ātrumam, mēdz mainīties arī cilvēku ieradumi. Ir iedzīvotāju grupas, piemēram, aizņemti darba cilvēki un jaunieši, kas paši bieži vien negatavo mājās, un tāpēc tirdzniecības vietās izvēlas svaigi pagatavotus ēdienus. To apliecina gan pētījumi, gan tirgotāju novērojumi.

Tostarp veikalu tīkls “Mego” šai tendencei piemērojas, veikalos izveidojot ēdienu gatavošanas cehus un pieņemot darbā profesionālus pavārus.

NielsenIQ veiktais pētījums par iedzīvotāju pārtikas iegādes ieradumiem Latvijā parāda, ka svaigi gatavoti ēdieni, konditorejas izstrādājumi, kā arī svaiga pārtika ir preču kategorijas, kas iedzīvotājus var mudināt mainīt ierasto iepirkšanās vietu, pat ja būs jāveic garāks brauciens, lai iegādātos iekāroto maltīti. No aptaujātajiem respondentiem vidēji 25 % pircēju atzina, ka ir gatavi mainīt tradicionālo maršrutu, lai iegādātos iekāroto ēdienu un produktus. Visbiežāk veikalos svaigi gatavotos ēdienus un kulināriju iegādājas iedzīvotāji vecuma grupā no 25 līdz 34 gadiem (23 %), kā arī vecumā no 35 līdz 44 gadiem (22 %), tikai nedaudz atpaliekot arī jauniešiem vecumā no 18 līdz 24 gadiem (20 %).

Valsts operatīvās medicīniskās komisijas (VOMK) sēdē rīt, 30.jūnijā, plānots atcelt Covid-19 dēļ izsludināto ārkārtas situāciju medicīnā Latvijā, otrdien valdības sēdē informēja veselības ministrs Daniels Pavļuts (AP).

Pēc politiķa paustā, pēdējās nedēļās ir rūpīgi analizēta situācija slimnīcās un veselības aprūpes sistēmā kopumā, un rīt ir paredzēta VOMK sēde, kurā varētu lemt par ārkārtas situācijas veselības aprūpes nozarē atcelšanu. Vienlaikus jāpatur prātā, ka atsevišķās slimnīcās ārkārtas pasākumi vēl aizvien būs nepieciešami, akcentēja politiķis.

Šāds lēmums iespējams, samazinoties stacionēto Covid-19 pacientu skaitam. Pašlaik šo pacientu aprūpi nodrošina tikai klīniskās universitātes slimnīcas Rīgā un lielākās reģionālās slimnīcas.

Ārkārtas situācija medicīnā Latvijā tika izsludināta 2020.gada decembra sākumā. Tas nozīmē, ka ārstniecības iestādes ir pilnvarotas brīvāk rīkoties ar saviem resursiem, lai sniegtu palīdzību gan Covid-19, gan neatliekamajiem pacientiem ar citām saslimšanām.

Lattelecom turpinās attīstīt optikas un TV pakalpojumu segmentu; valde apvienošanās ziņojumu papildinājusi ar jaunākajiem datiem

Tā DB intervijā stāsta Lattelecom valdes priekšsēdētājs Juris Gulbis.

Kādi ir šā gada Lattelecom plāni?

Lattelecom ir plāni turpināt darbu, ko aizsākām 2014.gadā. Mums ir brīnišķīgi rezultāti salīdzinājumā ar citiem industrijas spēlētājiem. EBITDA pieaugsi par 4%, bet neto peļņa par 7%. Nevienam operatoram tuvākajā Eiropā šādu rezultātu nav. Tie nerodas no nekā un ir mūsu ilgtermiņa stratēģijas ieviešanas rezultāts. Tam ir vairāki stūrakmeņi – televīzijas bizness, ko 2007.gadā sākām no nulles. Pēc klientu skaita šobrīd Lattelecom ir lielākais maksas TV pakalpojumu sniedzējs Baltijā. Šo biznesa līniju turpināsim attīstīt gan funkcionalitātes ziņā, gan satura ziņā. Otrs mūsu stratēģijas stūrakmens ir infrastruktūra – optikas tīkli, interneta pieslēgumu skaits ir lielāks nekā vara pieslēgumu skaits un televīzijas ienākumi ir lielāki nekā balss ienākumi. Pērn investējām ap 30 milj. eiro un līdzīgs apmērs būs arī šogad.

Rīgā, Katlakalna ielā 6d joprojām aktīvi norit interjera un dizaina priekšmetu kvartāla Decco Centrs būvniecības darbi, taču pašlaik aizņemti jau 70% telpu, informē projekta pārstāvji.

Centrs apmeklētājiem durvis vērs gada nogalē. Četru ēku komplekss atradīsies Rīgā, Katlakalna ielā 6d un apvienos salonveikalus, biroju un noliktavu telpas vairāk nekā 13 500 kvadrātmetru platībā. Decco Centra attīstībā ieguldīti 10 miljoni eiro. Platības pieejamas trīs dažādās komplektācijās: salonveikals, salonveikals un birojs, kā arī salonveikals, birojs un noliktava.

Pašlaik zināms, ka kvartālā atradīsies tādi nozares pārstāvji kā cēlkoka mēbeļu ražotāji Wenden ar ekspozīciju 400 kvm. platībā; Nakts mēbeles ar guļamistabas mēbeļu un aksesuāru ekspozīciju 500 kvm. platībā; virtuves mēbeļu ražotājs Arens ar ekspozīciju 300 kvm. platībā; viens no lielākajiem santehnikas tirdzniecības uzņēmumiem Latvijā Sonel ar santehnikas ekspozīciju 350 kvm. platībā, UPB holdinga grupas uzņēmums H&L studija ar salonveikala platību vairāk nekā 500 kvm. platībā; durvju tirdzniecības uzņēmums Prodex ar ekspozīciju 300 kvm. platībā; Rietumeiropas mēbeļu un interjera priekšmetu ražotāju pārstāvis Nest studija ar ekspozīciju 280 kvm. platībā; Rietumeiropas mēbeļu un interjera priekšmetu ražotāju pārstāvis DecoRoom ar ekspozīciju 270 kvm. platībā; apgaismes risinājumu uzņēmums Gaisma un Serviss ar Latvijas dizaina lampu ražotāju LaLampa - ekspozīcija 250 kvm. platībā.

Influenceru mārketings papildina reklāmas misiju un parāda, ka cilvēki konkrēto produktu lieto, padarot reklāmu cilvēcīgāku.

Influenceru mārketinga aģentūras Honeymoon High vadītāja Agnija Grigule uzskata, ka viedokļu līderis virtuālajā vidē jeb t.s. influenceris ir slavenība komplektā ar savu mediju. Šodien šo mārketinga veidu izmanto pat bankas un citas samērā konservatīvas nozares, papildinot kopējo reklāmas kampaņu. Tomēr, pirms sākt izmantot šo mārketinga veidu, viņa iesaka piedomāt, vai saturs ir gana «garšīgs», lai kāds tam vēlētos sekot. Vairāk par influenceru mārketingu un izaicinājumiem tajā A. Grigule stāsta intervijā Dienas Biznesam.

Fragments no intervijas

Kā jūs raksturotu šo jauno ekonomiku, kas attīstās Instagram platformā?

Globālā finanšu krīze ietekmējusi arī Kannu kinofestivālu, raksta Reuters.

Krīzes ietekmē Holivudas studijas «ciešāk savelk jostas» un uzkrītošā šķiešanās ar naudu, kas kinofestivāla laikā bija vērojama iepriekšējos gados, tagad ir izgājusi no modes. Šogad cilvēki esot konservatīvāki un izvēlīgāki.

Kannu kinofestivāls, kas norisināsies no 13.-24.maijam, līdz šim ir bijis slavens ar pludmales ballītēm, gigantiskām jahtām un sarkanajiem paklājiem.

«Parasti mēs esam ļoti aizņemti festivāla laikā, bet šogad visi korporatīvie klienti - amerikāņi - ir dramatiski samazinājuši savus tēriņus un ir ļoti neliels pieprasījums no kompāniju puses,» stāstījis Filipe Trombeta (Philippe Trombetta), kurš vada luksus jahtu biznesu Kannās. Viņš prasa līdz 90 tūkstošiem eiro dienā par savu lielāko jahtu, neieskaitot šampanieša un degvielas izmaksas.

Baltijas valstīs 2021. gadā kopumā ir reģistrēti 112 uzņēmumu iegādes un apvienošanās darījumi, kuru kopējā vērtība ir 2,3 miljardi eiro, pārsniedzot iepriekšējā gada rezultātu ar 76 darījumiem 1,2 miljardu eiro vērtībā.

Tā liecina advokātu biroju apvienības Ellex publicētais pārskats, kas tapis sadarbībā ar Mergermarket.

Šis darījumu apjoms liecina par jauniem sasniegumiem, pārspējot jebkādus iepriekš sasniegtos rezultātus laika periodā, kopš Mergermarket uzsācis tirgus analīzi. Tikmēr darījumu kopējā vērtība, kurā nav iekļauti darījumi ar konfidenciālu vērtību, sasniedza otru augstāko rādītāju laika posmā kopš šie dati tiek apkopoti ,un to tikai nedaudz pārspēj 2018. gadā sasniegtais rezultāts 2,8 miljardu eiro apmērā.

Tirgus ir strauji atguvies pēc pandēmijas radītā apjukuma, un 2020. gada otrajā pusgadā iesāktā tendence turpinās.

“Mēs esam bijuši ļoti aizņemti ar visu veidu darījumiem, tai skaitā ar vairākiem ilgtermiņa darījumiem, kuru pabeigšanai nepieciešami vairāki mēneši. Darbība norisinājusies dažādās nozarēs, ieskaitot atjaunojamo enerģijas resursu, telekomunikāciju, ražošanas un finanšu sektoros. Mēs esam atvērts tirgus, un privātā kapitāla un riska kapitāla segmenti apvienojumā ar jaunuzņēmumu vidi ir ļoti mainīgi. Intensīvu darījumu apjomu sagaidām arī turpmākajos pāris gados,” komentē Ellex Latvijas biroja vecākais partneris Raimonds Slaidiņš.

Lai vecākās paaudzes cilvēki ērti un izdevīgi varētu izmantot visus sev nepieciešamos bankas pakalpojumus, AS "PrivatBank" ir izveidojusi neaizvietojamu pakalpojumu paketi "Pensionāra komplekts".

Priekšrocība – 16 bezmaksas pakalpojumi

Viena no galvenajām "Pensionāra komplekta" priekšrocībām ir bezmaksas pakalpojumi, kas sākas ar pirmo soli bankā – norēķinu/kartes konta atvēršanu. Bez maksas "PrivatBank" var saņemt un izmantot arī maksājumu karti VISA Electron. Šo karti ir izdevīgi lietot, jo nav nepieciešams noņemt no bankas konta skaidru naudu un ar to iespējams norēķināties par precēm un pakalpojumiem bez komisijas maksas. Ja tomēr nepieciešams izdarīt maksājumus skaidrā naudā, to droši var noņemt no konta sev piemērotākajā veidā - vai nu tuvākajā no AS "PrivatBank" bankas nodaļām, vai jebkuras bankas bankomātā bez maksas.

Galvenais iemesls, kādēļ sociālais tīkls Facebook lielākajai daļai zīmolu nebūs vislabākā mārketinga rīka izvēle un Facebook lapas izveidošana automātiski nenodrošinās cilvēku uzmanīgu klausīšanos kompānijas teiktajā, ir senā patiesība, ka cilvēkus daudz vairāk interesē viņi paši, nevis Tu, forbes.com raksta publicists Robs Esgars (Rob Asgar).

Publicitātes un mārketinga jomā dominē trīs «patiesības», uz kurām savu darbu balsta gan veterāni, gan iesācēji.

1. Ja jūs rīkosiet noslēguma pasākumu, tajā ieradīsies daudz cilvēku, jo visiem patīk ballītes.

2. Ja sarīkosiet preses konferenci, atnāks daudz mediju pārstāvju, jo viņiem tā vajadzētu darīt.

3. Ja izveidosiet Facebook lapu, cilvēki no dažādām pasaules malām klausīsies tajā, kas jums sakāms.

Nav jādomā ļoti ilgi, lai saprastu, ka pirmais punkts nav patiess, forbes.com raksta R. Esgars. Viņš skaidro, ka cilvēki parasti ir gana aizņemti un, rīkojot dažādus pasākumus pārāk bieži un bez būtiska iemesla, uzaicinātie atradīs pieklājīgus aizbildinājumus, lai neierastos.

iPhone 6 Plus radīšana ir nepārprotams signāls, ka arī Apple vairs īsti netic ar vienu roku lietojamiem telefoniem , piektdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Mobilajam telefonam jābūt tik lielam, lai to ērti varētu lietot ar vienu roku – savulaik deklarēja Apple galvenais vizionārs Stīvs Džobss. Inovatīvā amerikāņu kompānija ilgi pieturējās pie šī pamatprincipa, kamēr konkurenti jau bija izvērsuši nežēlīgu telefona izmēra audzēšanas sacensību. Stīva starp mums vairs nav un pērn izteikti mainījās arī Apple politika. Tas devās sirojumā tā dēvēto fabletu jeb telefonu un planšetdatoru krustojumu lauciņā, palaižot tirgū iPhone 6 Plus.

Pirmoreiz ieraudzījuši milzeni ar 5,5 collu ekrānu, «iekostā ābola» lojālisti gandrīz paģība. Vēl tagad dažādos forumos lasāmas viņu žēlabas, ka tik liels tālrunis cilvēkam nav vajadzīgs un visu varot izdarīt vecajā labajā iPhone 4.

Mājokļu tirgus attīstība ir liela neizmantota iespēja veicināt ekonomikas izaugsmi un celt Latvijas kā dzīvesvietas pievilcību. Lai tas notiktu, ir jāiegulda. Šobrīd to darām pārāk maz.

2016. gadā tikai 2.0% no IKP Latvijā bija ieguldījumi mājokļos, pretstatā 4.7% vidēji Eiropas Savienībā (Eurostat dati). Vien joprojām krīzes dziļākajam punktam blakus sēdošā Grieķija šim mērķim velta mazāku daļu no nacionālā ienākuma. Pretstatā tam, Igaunijā ieguldījumi mājokļos jau spēlē lielāku lomu tautsaimniecībā nekā vidēji ES. Turklāt būvatļauju dinamika liecina, ka mūsu ziemeļu kaimiņi negrasās apstāties. Ap 2% no IKP šīs investīcijas Latvijā ir svārstījušās gandrīz visu laiku kopš 1995. gada, izņemot 2005. – 2008. gadu. Tātad mājokļu ieguldījumu deficīts ir veidojies ilgāku laiku. Rezultāts nav iepriecinošs. Acīmredzams ir kvalitātes deficīts, bet ir pilsētreģioni, kuros nepietiek jebkādu daudzmaz pieņemamu mājokļu. To saraksts nav garš, bet šajās vietās tiek radīta kopējās pievienotās vērtības lauvas tiesa.

40 procenti Latvijas iedzīvotāju šobrīd uzskata, ka naudas līdzekļu uzkrāšana ir nesaprātīga rīcība, liecina Latvijas Krājbankas veiktais pētījums.

Šādi rezultāti liek secināt, ka iedzīvotāji vēl arvien "aizņemti" vienīgi ar tēriņu pozīcijām savās šī brīža individuālajās naudas plūsmās, nevis domā par tēriņu un uzkrājumu veidošanas līdzsvarošanu nākotnē, Db.lv norādīja Latvijas Krājbankas komunikāciju un sabiedrisko attiecību speciālists Imants Frederiks Ozols.

Visiem respondentiem tika uzdots jautājums – "Ņemot vērā augsto inflācijas līmeni un straujo vidējo darba algu pieaugumu, cik saprātīgi, jūsuprāt, rīkojas tie Latvijas iedzīvotāji, kas šobrīd cenšas uzkrāt naudas līdzekļus?" Pētījumā tika aptaujāti iedzīvotāji visā Latvijā, un iegūtie rezultāti ir reprezentatīvi.

Kopumā tikai 28 procenti Latvijas iedzīvotāju naudas līdzekļu uzkrāšanu uzskata par vairāk vai mazāk saprātīgu rīcību pretstatā 40 procentiem, kas to ir novērtējuši kā vairāk vai mazāk nesaprātīgu. Attiecīgi tikai 5 procenti iedzīvotāju šādu rīcību vērtē kā "ļoti saprātīgu", bet 11 procenti - kā "ļoti nesaprātīgu".

Nokomplektēt prasmīgu ap 40 šoferu grupu ir svarīgākais un sarežģītākais SIA Kard uzdevums

SIA Kard īpašumā ir Latvijā viens no lielākajiem smago kravas automobiļu (pašizgāzēju) autoparkiem, kā pakalpojumus uzņēmums piedāvā kopā ar vadītāju pamatā dažādiem ceļu remontdarbiem: smilts, šķembu, grants, asfalta, būvgružu un citu materiālu pārvadāšanai. Taču ik gadu, sākoties sezonai, ārkārtīgi liels izaicinājums ir sameklēt labus šoferus, vairākkārt uzsver Kard īpašnieks Ivars Dzenis.

Uzņēmējs neizslēdz domu par viesstrādniekiem, jo vietējie vecāka gadagājuma autovadītāji aiziet no darba, bet jaunie uz tādu nav pierunājami, lai gan atalgojums ir konkurētspējīgs un atkarīgs no padarītā darba apjoma un kvalitātes. Turklāt uzņēmumam nepieciešams ievērojams šoferu kolektīvs – aptuveni tikpat, cik spēkratu, tas ir, ap 40, jo sezonas laikā lielākoties tie visi tiek aizņemti pat 10 līdz 12 stundu dienā.

Augsta inflācija, bailes par tuvojošos apkures sezonu ar astronomiskām komunālo pakalpojumu izmaksām un neziņa par nākotni noteikti neveicina iedzīvotāju vēlmi tērēt uzkrājumus jauna mājokļa iegādei. Un tomēr es teiktu, ka tiem, kuriem jauna mājokļa iegāde ir aktuāla, šo lēmumu nevajadzētu atlikt.

Pirmkārt, mājokļa izmaksas neveido tikai dzīvokļa pirkuma cena, bet arī ar tā uzturēšanu saistītie izdevumi. Otrkārt, neviens nezina, kā attīstīsies situācija otrreizējā mājokļu tirgū – vai dzīvokļi tipveida projektos kļūs lētāki, vai to cena būtiski nemainīsies, un kā tas ietekmēs pieprasījumu. Tāpat par jauno mājokļu pieejamību būtu jādomā valstiskā mērogā, veicinot atbilstošu normatīvo aktu izstrādi.

Kādi pašlaik ir būvniecības nozares lielākie izaicinājumi? Kad sākās Covid-19 pandēmija, daudzi bija neziņā, jo Latviju un visu pasauli bija skāris pavisam jauns, līdz šim nepieredzēts drauds, kas īsā laikā būtiski ietekmēja gandrīz ikvienu nozari, vissmagāk skarot ražošanas, tūrisma un sabiedriskās ēdināšanas sfēras. Uzņēmumiem un iestādēm bija jāspēj ātri pielāgoties un meklēt iespējas, kā pārstrukturēt savu darbību. Un jāsaka, ka lielai daļai tas arī veiksmīgi izdevās. Manuprāt, savu artavu tam bija devusi arī 2008. un 2009. gada krīze, kas mūs bija labi sagatavojusi un iemācījusi rīkoties tālredzīgi un gudri. Protams, kopējā ekonomikas izaugsme bija palēlinājusies, taču kopumā tikām cauri, tēlaini runājot, ar izbīli un skrambām.

Lietuvā nav novērojama nekāda ārkārtas situācija, kas būtu saistīta ar kādām baumām, kādas nedēļas nogalē pastiprināti izplatījušās Latvijā.

Tā Db.lv norādīja Swedbank Komunikāciju daļas vadītājs Lietuvā Kestutis Vanagas.

Viņš arī informēja, ka Swedbank Lietuvā jau ir rīkojusi preses konferenci, lai izskaidrotu notiekošo un vēlreiz apliecinātu, ka bažām nav pamata.

Viņš skaidroja, ka Lietuvas mediji ir atspoguļojuši notikumus Latvijā, līdz ar ko atsevišķi bankas klienti ir interesējušies bankā par notiekošo. K. Vanagas norādīja, ka bankas darbinieki klientiem skaidro situāciju un cenšas kliedēt satraukumu, ja tāds ir manāms.

Viņš gan arī norādīja, ka klientu aktivitāte bankā šajā laikā esot lielāka nekā ierasts, bet tas esot saistīts ar sezonalitāti un pirmssvētku laiku.

Kad redzam Ziemeļkorejas pilsētas video materiālos vai fotogāfijās, tad gandrīz vienmēr šīs ainas šķiet drūmas, pelēcīgas un tukšas. Viens no iemesliem šādam tēlam ir tas, ka šajās pilsētās nav komerciālo reklāmu. Par to var pārliecināties Ziemeķorejas pilsētu pelēcīgo ielu fotogrāfijās, ko apkopojušas ziņu aģentūras.

Korejas pussalas komunistiskais režīms pēdējo nedēļu laikā ar dažādiem paziņojumiem izpelnījies lielu pasaules uzmanību.

Pirms pāris mēnešiem komunistiskais režīms izmēģināja kodolieročus un kosmosā palaida raķeti, tādējādi izpelnoties starptautiskās sabiedrības nosodījumu un sankcijas. Reaģējot uz to Ziemeļkoreja paspējusi anulēt pamiera līgumu ar Dienvidkoreju, vairākas reizes draudēt ar kodolkaru un izrēķināšanos ar saviem kaimiņiem, tādējādi palielinot saspīlējumu Korejas pussalā, kurā jau kopš 1953. gada pastāv sarežģīta situācija.

Tikmēr pašā Ziemeļkorejā nekas neliecina par valsts līderu gatavošanos izšķirošajam karam ar rietumiem. Iedzīvotāji aizņemti ar pavasara sējas darbiem un svin svētkus, bet ielās redzami bērni ar skrituļslidām.

Mārupes centrā viss ir kompakti un viegli sasniedzams, līdzās novada domes ēkai Daugavas ielā savu biznesa vietu atradis kupls skaits uzņēmumu. Vienīgā bēda – tur visas nomājamās platības jau ir aizņemtas , piektdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Pavisam nesen savu sapni par restorāna izveidi Mārupē īstenojis Niko Siciliano, kurš uz dzīvi Latvijā pārcēlies pirms 14 gadiem. Aptuveni desmit gadus viņam piederēja itāļu restorāns Rīgas centrā, bet pirms pusgada viņš atvēra nelielu restorānu Trattoria da Niko Mārupes centrā. Ieejot nelielajā restorāniņā, ausis priecē itāļu melodijas un pats īpašnieks rosīgi saimnieko – apkalpo viesus, steidz uz tāfeles uzrakstīt konkrētās dienas piedāvājumu un pavārei jautā, vai latviešu valodas gramatika viņa rakstītajā ir ievērota korekti. Niko pats arī gatavo viesiem maltītes. «Mārupē dzīvoju sešus gadus. Jau ilgi gribēju atvērt restorānu šeit un beidzot tas izdevās, jo pirms gada centrā tika uzbūvēta jauna ēka, līdz ar to radās iespēja dabūt telpas. Man bija apnicis ik rītu un vakaru pavadīt laiku sastrēgumos, braucot uz savu restorānu Rīgā. Sievai un bērniem varēju vien pateikt «labrīt» un «ar labu nakti». Tagad mājas ir tuvu darbam un varu pavadīt vairāk laika ar ģimeni,» stāsta Niko. Pagaidām viņam ir grūti novērtēt, kā restorānam veiksies ar finansiālo pusi, jo vēl priekšā ir pavasara un vasaras mēneši, kurus Niko ar nepacietību gaidot, jo iecerējis pie restorāna izvietot galdiņus. «Saule, labs itāļu vīns un maltīte. Burvīgi! Arī šobrīd par apmeklētāju trūkumu sūdzēties nevaru. Telpa ir maza un bieži gadās, ka visi galdiņi ir aizņemti. Rīgā itāļu restorānu ir daudz, bet šeit vismaz pagaidām esmu vienīgais. Man patīk eksperimentēt ar garšu. Pie manis ceptus kartupeļus nevar dabūt, bet picu, pastu un citus itāļu ēdienus gatavoju ar lielāko prieku. Kulinārija ir mana biznesa forma,» smej Niko.

#Grāmatvežiem gads sācies revolucionāru pārmaiņu zīmē līdz ar nodokļu reformu, tam turpinājums būs grāmatvedības pakalpojumu sniedzēju licencēšanas jautājums.

Grāmatvežiem gads sācies revolucionāru pārmaiņu zīmē līdz ar nodokļu reformu, tam turpinājums būs grāmatvedības pakalpojumu sniedzēju licencēšanas jautājums

To intervijā DB stāsta Grāmatvežu asociācijas valdes locekle un grāmatvedības pakalpojumu sniedzēja SIA Numeri līdzīpašniece Lilita Bērziņa. Viņa atzīst, ka 2018. gads varētu būt par lūzuma punktu daudzus gadus iekrāto problēmu sakārtošanā.

Fragments no intervijas, kas publicēta 13. februāra laikrakstā Dienas Bizness:

Kāds ir nodokļu reformas darbības pirmais mēnesis grāmatvežiem?

Izaicinošs, kaut arī nodokļu reformu paredzošie likumprojekti Saeimā tika akceptēti jau pērnā gada jūlija nogalē, tātad bija pieci mēneši, lai šīm pārmaiņām visi – grāmatveži, uzņēmēji, nodokļu administrācija, grāmatvedības programmu izstrādātāji – būtu gatavi. Protams, nodokļu reformu skaidrojošie Ministru kabineta noteikumi parādījās salīdzinoši vēlu, turklāt tajos tika veiktas korekcijas. Grāmatveži ir pietiekami aizņemti, tāpēc tuvojošās pārmaiņas apzinājās, taču visās specifiskajās piemērošanas niansēs neiedziļinājās, jo darbs dzen darbu, un paļāvās, ka ir taču grāmatvedības sistēmas, kas grāmatvežiem palīdz tikt galā ar aprēķiniem.

Saskaņā ar Ceļu satiksmes drošības direkcijas (CSDD) sniegto informāciju pašlaik Latvijā ir piešķirti 1633 "īpašie" numuri jeb individuālā pasūtījuma numura zīmes. Kāds lasītājs Db.lv pastāstīja, ka pēdējā laikā ir aktivizējušies šādu numuru zagļi, kas pēc numura noskrūvēšanas vēršas pie tā īpašnieka, piedāvājot numuru atpirkt.

Latvijā šobrīd ir piešķirtas 1633 individuālā pasūtījuma numura zīmes. Līdz pagājušā gada novembrim, kad būtiski mainījās maksa par šo numura zīmju piešķiršanu, bija vērojama strauja pieprasījuma palielināšanās, bet pēc minētā termiņa pieprasījums strauji nokritās. Šobrīd atkal vērojama pieprasījuma pēc šīm numura zīmēm palielināšanās, liecina CSDD sniegtā informācija biznesa portālam Db.lv.

Tiem, kas vēlas iegādāties šādas numura zīmes patlaban jāšķiras jau no 2500 latiem. Taču, kā norādīja CSDD, ne šos ne kādus citus numurus zādzības vai nozaudēšanas gadījumā atjaunot vairs nav iespējams.

Grauzdētu cūku pupu «Pupuchi» ražotājs SIA «Zekants» turpmāko septiņu gadu laikā plāno desmitkāršot ražošanas jaudas, sacīja uzņēmuma līdzīpašniece Zanda Ozola.

«Mērķis ir septiņos gados palielināt ražošanas jaudas tā, lai mēs mēnesī varētu saražot 20 tonnas gatavās produkcijas,» sacīja Ozola, norādot, ka patlaban «Zekants» grauzdēšanas apmērs ir divas līdz 2,5 tonnas produkcijas mēnesī.

Pēc viņas sacītā, biznesa ideja par kraukšķīgo cūku pupu ražošanu bez eļļas, garšu pastiprinātājiem un ar samazinātu sāls daudzumu pirms dažiem gadiem īstenota, pašiem uzbūvējot savu grauzdēšanas iekārtu un ražošanas līniju. Gatavas līnijas šāda produkta ražošanai tirgū neesot pieejamas. Plānoto ražošanas apmēru ar esošajām iekārtām nevar nodrošināt, tāpēc «Zekants» vajadzēs piesaistīt zinātniekus papildus tehnoloģisko iekārtu nodrošināšanai.