Finanses

Digitalizācija nedrīkst ļaut finanšu sektoram kļūt atvērtam pret jauniem riskiem

Žanete Hāka, 03.03.2017

Jaunākais izdevums

Bankas labprāt rada inovācijas, taču tajā pašā laikā uzraudzība un regulējums ir ļoti spēcīgs, kas var radīt barjeras inovācijām, pirmajā Baltijas finanšu un regulējumu samitā FINREG 2017, ko DB rīko partnerībā ar ZAB Cobalt, sacīja Eiropas Banku federācijas vecākā politikas padomniece Noemī Pappa.

Viņa uzsvēra, ka jaunajiem tirgus spēlētājiem tirgus prasības ir vājākas, un viņi izvēlas veidot tādu darbības struktūru, lai izvairītos no stingrajiem noteikumiem, kas tiek piemēroti finanšu tirgus dalībniekiem.

Tomēr eksperte uzsvēra, ka digitalizācija nedrīkst ļaut finanšu sektoram kļūt atvērtam jauniem riskiem vai neveiksmēm, kas apdraud finanšu stabilitāti un rada sabiedrības uzticības zudumu.

Būtiski ir saglabāt arī tehnoloģiju un digitālo platformu neitralitāti, savādāk bankām nāksies saskarties ar ne īsti godīgu konkurenci.

Viņa skaidroja, ka ir vairākas jomas, uz kurām jāfokusējas regulatoram: e-identifikācija, dažādas prudenciālās prasības, datu drošība, maksājumi un citi.

Tā, pēc viņas teiktā, bankām, kas vēlas transformēties digitālā veidā, ir aktīvi jāinvestē divās kritiskajās zonās – programmatūrā un digitālajās prasmēs.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Datortehnikas un interneta izmantošana uzņēmuma darba organizēšanā ir kļuvusi tik pašsaprotama, ka retais vairs uzdod jautājumus Kāpēc? un Kā?, taču veiksmīga biznesa likumsakarības nav mainījušās. Nauda ir jātērē racionāli, un tai ir jāstrādā — vienalga, vai jūs to tērējat, lai saviem darbiniekiem iepirktu cirvjus vai arī lai apgādātu viņus ar dienesta viedtālruņiem.

Nav noliedzams tomēr, ka tehnoloģiskā pieeja maina attieksmi un domāšanu. Vecākajām paaudzēm, izrādās, ir grūti pieņemt jaunāko kolēģu daudz vieglāko attieksmi gan pret darba laiku un grafiku, gan pret darba disciplīnu kā tādu, lai gan mūsdienu tehnoloģijas bieži vien ļauj kārtīgi paveikt darbu, atrodoties gan mājās, gan pludmalē, gan ārvalstīs.

Vārdu sakot, skaidrot, ka biznesa digitalizācija ir nepieciešama, šodien, šķiet, ir lieki. Kantar TNS pētījumā atklāts, ka lielākajai daļai uzņēmēju lēmumam par uzņēmuma digitalizāciju pietiek ar argumentiem datori ir visiem (67 %) un tie ir pierasti (54 %). Tas nozīmē, ka jautājums Kāpēc? vienkārši tiek apiets, lai gan dators un internets ir instrumenti, ko konkrēts uzņēmums var izmantot visdažādākajos veidos, no kuriem gan tikai daļa uzņēmumam būs patiešām noderīgi.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Moneyval nosaka Latvijai pastiprinātu kontroles režīmu cīņai pret naudas atmazgāšanu jomā

LETA, 23.08.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Eiropas Padomes ekspertu komiteja naudas atmazgāšanas novēršanas pasākumu un terorisma finansēšanas novērtējumam «Moneyval» noteikusi Latvijai pastiprinātu kontroles režīmu.

«Moneyval» ziņojuma par Latviju kopsavilkumā skaidrots, ka kontroles režīms pastiprināts, jo Latvija saņēmusi zemu vai vidēju novērtējumu pēc vairākiem efektivitātes kritērijiem.

«Moneyval» Latvijas rīcību atzīst par mazefektīvu divās jomās - patiesā labuma guvēju noteikšanā un masu iznīcināšanas ieroču izplatīšanas finansēšanas novēršanā.

«Latvijai būtu jāturpina uzlabot jaunpieņemtie pasākumi (..), lai nodrošinātu, ka varasiestādes iegūst attiecīgo informāciju par patiesā labuma guvējiem (..) visā juridiskās personas pastāvēšanas laikā,» norāda «Moneyval».

Ziņojumā teikts, ka jāattīsta kontroles sistēmas, kas spēj konstatēt potenciālas masu iznīcināšanas ieroču izplatības finansēšanas aktivitātes, ņemot vērā Latvijas trūkumus šajā jomā. Vienlaikus jāpalielina uzraudzības iestāžu resursi, kā arī jāpiešķir prioritāte šīs sfēras uzraudzībai.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Vai darba tirgū spēsim konkurēt ar mākslīgo intelektu?

Latvijas Bankas ekonomisti Vents Vīksna un Kristofers Pone, 27.09.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Viens no aktuālākajiem tematiem pasaulē ekonomikas profesionāļu un politikas veidotāju vidū šobrīd ir digitalizācija un mākslīgais intelekts, kas dažkārt tiek saukts par ceturto industriālo revolūciju.

Arī Latvijā šis termins nav svešs, pēdējā laikā par to runā teju katrā nozares profesionāļu konferencē vai seminārā.

Šajā rakstā apskatīsim aktuālos viedokļus, kādas iespējas un izaicinājumus rada digitalizācija un tās sniegtās automatizācijas iespējas, īpaši saistībā ar produktivitāti un nodarbinātības izredzēm.

Nav noslēpums, ka pēdējā laikā daudzās attīstītajās pasaules valstīs produktivitātes pieauguma tempi bijuši pieticīgi. Arī Latvijā tie kļuvuši lēnāki nekā pirmskrīzes periodā, kad ekonomika gluži vai lidoja uz priekšu vēja spārniem. Pasaules līmenī to ietekmēja un arī turpmāk ietekmēs tādi faktori kā demogrāfijas izaicinājumi (sabiedrības novecošanās), pieaugošas valstu parādsaistības, kas «sasien rokas» pārmaiņas atbalstošas politikas īstenošanai, bet atsevišķi pētnieki pieļauj, ka daļu produktivitātes pieauguma esošās datu atspoguļošanas statistiskās metodes gluži vienkārši nav spējušas aptvert.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ārvalstu investoru vērtējumā Latvijā ir pārējai Baltijai ļoti līdzvērtīga biznesa vide, tāpēc izšķirīgs ir esošās ekonomiskās politikas efektīvs izpildījums un fokusēšanās uz trijiem lielākajiem ilgtermiņa riskiem.

Tā db.lv vērtē Ārvalstu investoru padomes Latvijā (ĀIPL) valdes priekšsēdētāja un enerģētikas uzņēmuma Fortum vadītāja Jūlija Sandberga (Julia Sundberg). Viņas uzruna par šo tēmu ir daļa no Rīgā notiekošā 5. Ziemeļvalstu un Baltijas valstu biznesa foruma.

«Latvija ir laba zeme, kur dzīvot, un to mēs kā ārvalstu investori un rezidenti Latvijā novērtējam. Ja šeit būtu tiešām mūsdienīgas izglītības iespējas, tas sekmētu arī jauno talantu noturēšanu šeit un to piesaisti atpakaļ Latvijai,» par ĀIPL vērtējumā otro Latvijai nozīmīgāko problēmjautājumu saka J. Sandberga. «Patlaban ir sasniegts pārmaiņu brīdis, un par pārmaiņu nepieciešamību izglītībā runā gan sabiedrība, gan ministrijas, gan uzņēmēji. Pagaidām izpaliek tikai reforma.»

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

ERAF projekta «Kultūras mantojuma satura digitalizācija (1. kārta)» ietvaros 2018. gadā tiek sākta apjomīga Latvijas Nacionālā arhīva kinodokumentu digitalizācija, lai nodrošinātu dokumentu saglabāšanu un izmantošanu. Projektā digitalizēs 37 500 minūtes kinodokumentu - Latvijas kinožurnālus, hronikas, dokumentālos materiālus un filmas, turklāt tiks veikta 15 Latvijas filmu digitalizācija un restaurācija (920 minūtes ekrāna laika).

2017. gadā Latvijas Nacionālā bibliotēka kopā ar sadarbības partneriem – Latvijas Nacionālo arhīvu, Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekciju un Kultūras informācijas sistēmu centru uzsāka īstenot Eiropas Reģionālās attīstības fonda (ERAF) projektu «Kultūras mantojuma satura digitalizācija (1. kārta)». ERAF projektā līdz 2021. gadam digitalizēs teksta dokumentus, kartes, fotogrāfijas, skaņas ierakstus, kinodokumentus, videodokumentus, muzeju priekšmetus, kultūras pieminekļus, veiks arī kultūras norišu un nemateriālā kultūras mantojuma vērtību fiksāciju.

Latvijas Nacionālā arhīva Latvijas Valsts kinofotofonodokumentu arhīvs ir viens no lielākajiem Latvijas kultūrvēsturiskā mantojuma glabātājiem, kurā uzkrāts unikāls un visaptverošs mūsu valsts dzīves dokumentējums kinodokumentos un videodokumentos. Arhīvā glabājas vairāk nekā 90 000 kinolenšu ruļļi – spēlfilmas, dokumentālās filmas, kinožurnāli, kinohronikas un animācijas filmas, kas fiksētas 35mm, 16mm, 8mm kinolentēs; šos darbus radījuši gan profesionāļi, gan amatieri.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Finanšu infrastruktūrā izmaiņas būs lielas

Sandris Točs, speciāli DB, 16.08.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

«Lūkojāmies arī uz Kipru, Šveici, Luksemburgu, Lielbritāniju, Maltu. Visas šīs valstis no mūsu skatu punkta Latvijai zaudē,» saka investīciju eksperts, uzņēmumu AS AFI Investīcijas, AS Bonds Invest un AS PV Investīcijas dibinātājs Deniss Pospelovs.

D. Pospelovam ir aptuveni 20 gadu darbības pieredze vērtspapīru tirgos. Viņa ieguldījumu stratēģijas balstās uz matemātiskiem vērtspapīru investīciju modeļiem. D. Pospelovs ar izcilību ir beidzis Maskavas Inženierfizikas Institūtu (MIFI) matemātikas specialitātē, kur viņa galvenie zinātniskās izpētes virzieni bija mākslīgā intelekta sistēmas un datortehnoloģiju izmantošana finanšu jomā. Kopš 1998. gada D. Pospelovs ir aktīvi strādājis vērtspapīru ieguldījumu jomā galvenokārt parāda vērtspapīru un atvasināto finanšu instrumentu tirgos, izmantojot zinātniski iegūtu matemātisku modeļu un analīzes bāzi. Daudzus gadus D. Pospelovs ir veiksmīgi vadījis arī vairāku Krievijas banku investīciju virzienus.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ar pasaules centrālās organizācijas naudas atmazgāšanas apkarošanai Finanšu darījuma darba grupas (FATF) lēmumu neiekļaut Latviju tā dēvētajā "pelēkajā sarakstā" finanšu nozarē riski ir mazināti, tomēr pie sasniegtā nevar apstāties, atzina banku vadītāji.

Bankas "Citadele" valdes priekšsēdētājs Guntis Beļavskis uzsvēra, ka Latvija viennozīmīgi ir pelnījusi nebūt "pelēkajā sarakstā", jo izdarīts ir ļoti daudz.

"Banku sistēmā risks, lai arī pilnībā nav izzudis, un tā arī nevar būt, bet ir būtiski samazināts, tai pat laikā neradot būtiskus satricinājumus. Jāizdara pareizie secinājumi par visu notikušo, bet arī jānovērtē, vai šur tur neesam pārcentušies un pārspīlējuši. Visiem ir skaidrs, ka Latvijas banku sistēma vairs nekad nebūs tāda, kā pirms trim gadiem," sacīja "Citadeles" vadītājs.

Viņš piebilda, ka lielās bankas ir spēcīgas un stabilas, turklāt pēc FATF lēmuma bankas attīstīs savu darbību Latvijā un ekonomikai pienesumu dos arī pamazām pieaugošās tiešās ārvalstu investīcijas.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

«Labāk, lai mani noņem no amata, nekā es piekritīšu prettiesiskiem risinājumiem. Tas ir bijis mans princips visu manu pilnvaru laiku un savā ziņā spēka avots gan man, gan FKTK padomei,» saka Finanšu un kapitāla tirgus uzraudzības komisijas (FKTK) priekšsēdētājs Pēters Putniņš

Laikā, kad tika lemts par ABLV Bank pašlikvidāciju, jūs paziņojāt, ka labāk, lai jūs noņem no amata, nekā jūs piekritīsiet prettiesiskiem risinājumiem. Vai šī jūsu nostāja ir aktuāla arī tagad – vai jūs izjūtat politisku spiedienu?

Varu to atkārtot arī tagad. Tas ir bijis mans princips visu manu pilnvaru laiku un savā ziņā spēka avots gan man, gan FKTK padomei. Jo mēs savu darbību un visus savus lēmumus vienmēr esam balstījuši likumā. Man pašlaik nav pamata veikt kādus soļus, kas izrietētu no šī principa neievērošanas, tāpēc ka joprojām pie tā turamies un tikai šādā veidā pieņemam savus lēmumus. Protams, ja neņem vērā dažus rakstus masu saziņā, bet tas ir īpašs gadījums. Jo ne es jūtos kādu kļūdu pieļāvis, nedz arī kaut ko nelikumīgu izdarījis. FKTK padomē visu darām likuma ietvaros un desmitkārt pārdomājam katru savu soli. Man liekas, ka tā ir augstākā jebkuras valsts iestādes sūtība – strādāt likuma ietvaros.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

4 miljardi cilvēku vienā komunālajā dzīvoklī

Biznesa augstskolas Turība Starptautiskā tūrisma fakultātes profesore Maija Rozīte, 23.04.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Liela daļa mūsdienu sabiedrības atceras padomju laikus, kad vienā komunālajā dzīvoklī dzīvoja vairākas ģimenes, un par jēdzienu privātums vienkārši varēja aizmirst. Taču, cik daudzi no mums ir pamanījuši, ka digitalizācijas ietekmē šādā komunālā telpā ir nonākuši vairāk nekā 4 miljardi cilvēku visā pasaulē (interneta lietotāju skaits), no kuriem liela daļa apzināti vai neapzināti atver savas vannas istabas un guļamistabas durvis.

Neraugoties uz progresu un pozitīvām pārmaiņām, digitalizācijai ir arī negatīvas blaknes. Lai gan digitalizācijai būtu jāsekmē dažādu jomu pieejamība, tā vienlaikus rada arī atstumtību un plaisu starp dažādām paaudzēm un sociālajiem slāņiem, iznīcinot privātumu.

Samazinās pieejamība

Digitalizācija skar visas mūsu dzīves jomas un rada būtisku ietekmi. Lai gan Pasaules Tūrisma organizācija īsteno politiku «Tūrisms visiem!», tā norādot, ka tūrismam jābūt pieejamam ikvienam cilvēkam, digitalizācijas ietekmē liela ceļotāju daļa tiek atstumta. Joprojām pasaulē lielākā daļa tūristu ir vecākās paaudzes cilvēki. Turklāt visā attīstītajā pasaulē ir novērojama sabiedrības novecošanās. Un šīs paaudzes vidū daudz mazāk ir tādu cilvēku, kuri nelieto lielu daļu mobilo lietotņu un ir mazāk atkarīgi no mūsdienu tehnoloģijām. Bez tam ir arī cilvēki, kuri apzināti cenšas samazināt tehnoloģiju lomu savā dzīvē, nevēloties atstāt pārāk dziļas digitālās pēdās vai vismaz atvaļinājuma laikā vēloties būt nesasniedzami. Bet pasaulē aizvien straujāk aug to tūrisma objektu un pakalpojumu skaits, kuros reģistrēties, iegādāties biļeti un rezultātā redzēt tos klātienē, var tikai, izmantojot jaunākās tehnoloģijas un aplikācijas. Vēloties padarīt objektu pieejamību vieglāku un ātrāku, sekojot jaunās paaudzes vajadzībām, vienlaikus tiek atgrūsta cita sabiedrības daļa.

Komentāri

Pievienot komentāru
Būvniecība un īpašums

Valsts nekustamie īpašumi: Vilcināšanās ar būvniecības digitalizāciju var kavēt nozares attīstību

LETA, 22.11.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vilcināšanās ar būvniecības digitalizāciju var kavēt Latvijas būvniecības nozares attīstību un konkurētspēju starptautiskā mērogā, aģentūrai LETA atzina VAS «Valsts nekustamie īpašumi» (VNĪ) valdes locekle Kitija Gruškevica.

Viņa norādīja, ka būvniecības digitalizācija ļaus nodrošināt procesu caurspīdīgumu, termiņu un budžeta kontroli, kā arī efektivitāti, sākot no projektēšanas līdz pat apsaimniekošanai, tāpēc jebkāda turpmāka vilcināšanās var kavēt nozares attīstību un konkurētspēju.

VNĪ pārstāve atzīmēja, ka VNĪ kā lielākais valsts būvniecības darbu pasūtītājs apzinās savu nozīmi nozares digitalizācijā. Tieši tāpēc uzņēmums pašlaik aktīvi strādā, lai no 2019.gada otrās puses pakāpeniski lielāko būvdarbu iepirkumos sāktu iekļaut prasību izmantot «Būves informācijas modelēšanas» jeb BIM risinājumus.

Gruškevica piebilda, ka pēdējos gados nozares digitalizācija ir aktuāls jautājums ne vien Latvijā, bet arī starptautiski. Šajā laikā BIM ir kļuvis teju par standartu - to visaktīvāk izmanto Nīderlandē, Lielbritānijā un Skandināvijā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pakalpojumi

Sākam biznesu: Sniedz juridiskos pakalpojumus attālināti

Žanete Hāka, 02.04.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

SIA Telitex izveidojusi platformu Legally, kurā organizācijām piedāvā saņemt juridiskos pakalpojumus attālināti. Tās dibinātāja Elvīra Krēķe centīsies rādīt piemēru nozares digitalizācijā.

Uzņēmums SIA Telitex sākotnēji citam mērķim dibināts pērnā gada martā, jo E. Krēķe bija beigusi Personas datu aizsardzības speciālista kvalifikācijas kursus un attiecīgi tobrīd bijusi ideja veidot pašai savu uzņēmumu - vēlējusies klientus konsultēt personīgi. Klienti nākuši uz konsultācijām, taču rudenī viņa sapratusi, ka attīstība nenotiek tik strauji, kā viņa vēlējusies, un kaut kas būtu jāmaina. «Mēs ar partneri un uzņēmuma līdzdibinātāju strādājām divatā – es biju atbildīga par personas datu aizsardzības jomu, bet viņa – par citām juridisko pakalpojumu jomām. Sapratām, ka neiet tik raiti, klientu nav daudz, un bija stagnācija, līdz ar to uzdevums bija savienot tehnoloģijas ar uzņēmējdarbību un jurisprudenci, un tapa šāds inovatīvs risinājums,» stāsta E. Krēķe.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Nākotnē daudzas piegāžu ķēdes kļūs īsākas un vienkāršākas

LETA, 22.10.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Covid-19 krīzē gūtās mācības dēļ nākotnē daudzas piegāžu ķēdes kļūs īsākas un vienkāršākas, atzina Latvijas Bankas prezidents Mārtiņš Kazāks.

"Šī krīze noteikti ir parādījusi, ka digitalizācija, robotizācija ir ļoti svarīga lieta. Tāpat šī krīze ir parādījusi robežu pārbīdi un šo ļoti garo un sarežģīto piegāžu ķēžu ievainojamību. Tas nozīmē, ka nākotnē daudzas piegāžu ķēdes kļūs īsākas un vienkāršākas," sacīja Kazāks.

Viņš minēja, ka piegāžu ķēžu koncentrēšanās ap Eiropas ražotājiem nozīmēs iespēju Latvijai, piemēram, elektrotehnikas ražošanā. "To nekādā gadījumā nevajadzētu laist garām. Tas ir jāizmanto un tas var dot mums jaunus izrāvienus," uzsvēra Kazāks.

Tajā pašā laikā Latvijas Bankas prezidents atzīmēja, ka digitalizācijas sniegtās iespējas ne visi uzņēmumi Latvijā saprot. "Tā viennozīmīgi ir problēma. Protams, ne visi to izmantos, bet es ļoti ceru, ka ražošanas produktivitātē esam sasnieguši tādu līmeni, ka uzņēmi saprot, ka ar esošajiem mehānismiem ievērojami lielāku ražības kāpumu vairs nevaram sasniegt, līdz ar to mums ir nepieciešama digitalizācija. Ceram, ka arī valsts virziens, rīcība un atbalsts būs tāds, kas mudinās uzņēmumus domāt par digitalizāciju un rīkoties," pauda Kazāks.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Cik WhatsApp grupas ir tavā uzņēmumā?

Aija Bite-Ozere - "Tele2" personāldaļas vadītāja, 13.02.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ja mums būtu iespēja salīdzināt vienu darba dienu teju jebkurā no profesijām šodien un pirms nieka 20 gadiem, - mēs novērotu būtiskas atšķirības.

Digitalizācija ir ietekmējusi un mainījusi gan dažādu speciālistu ikdienu un nepieciešamās kompetences, gan arī darba kultūru uzņēmumā.

Veiksmīga uzņēmuma un tā pakalpojumu digitalizācija nav tikai brutāla tehnoloģiju ieviešanu uzņēmumā. Proti, ja tehnoloģiju ieviešana nav saskaņota ar uzņēmuma vērtībām un darbinieku uzvedības paradumiem, tas var radīt papildu riskus organizācijai. Tādēļ ir svarīgi veikt visaptverošus pasākumus, lai digitalizācija būtu veiksmīga un no tā iegūtu uzņēmums, tā darbinieki un galu galā arī klienti. Digitālās transformācija pamatā ir stāsts par cilvēkiem.

Darbinieku iesaistes līmenis ikvienas organizācijas darbā ir viens no nozīmīgākajiem nosacījumiem tās pastāvēšanai un sekmēm. Tikai iesaistīti un ieinteresēti darbinieki spēj paveikt to, ko ir iecerējusi organizācijas vadība. Šodienas digitalizētajā pasaulē panākt darbinieku iesaisti ir tikai šķietami vienkāršāk (ērta, ātra cilvēku sasniedzamība). Plašie komunikācijas rīki vieni paši nenodrošina tik vērtīgo emocionālo piesaisti organizācijai, jo svarīgs ir gan saturs, ko darbinieki saņem, gan arī šo vēstījumu pasniegšanas veids un organizācijas darba vide kopumā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Viena no aktuālākajām tendencēm ārpakalpojumu centru un dalīto pakalpojumu biznesā ir digitalizācija un arvien plašāku funkciju nodošana tiem

Lielie globālie spēlētāji no saviem galvenajiem birojiem «iznes» funkcijas ar arvien lielāku nozīmi. «Kopumā pasaulē ārpakalpojuma centri savā darbībā ievieš automatizāciju un robotiku. Ja agrāk vienkāršu transakciju darījumu veikšana tika organizēta no vietām, kurās darbaspēka izmaksas ir zemākas, tad šobrīd fokuss ir vērsts uz tādu risinājumu izstrādi, lai šos uzdevumus automatizētu. Automatizācija ļauj efektivizēt procesus, nodrošina lielāku precizitāti uzdevumu izpildē, un tajā pat laikā ļauj darbinieku potenciālu novirzīt uz izaicinošāku un pievienotās vērtības augstāku uzdevumu izpildi,» novērojis Tele2 Shared Service Center vadītājs Kims Leandersons (Kim Leandersson).

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Digitalizācijas un automatizācijas rezultātā varētu palielināties bezdarbs mazkvalificētu un vidēji kvalificētu strādājošu vidū. Tāds ir Labklājības ministrijas valsts sekretāra Ingus Allika vēstījums nule kā notikušajā diskusijā par digitalizācijas ietekmi uz darba tirgu.

Runājot ar vairāku nozaru uzņēmējiem, ir dzirdēts, ka investīcijas modernās tehnoloģijās turpināsies un vienkāršs roku darbs strauji samazināsies. Piemēram, Kokrūpniecības federācijas izpilddirektors Kristaps Klauss uzsver, ka viņa pārstāvētajā nozarē roku darbs ir sarucis līdz minimumam. Savukārt industriālo parku būvētāja uzņēmuma Piche valdes priekšsēdētājs Pēteris Senkāns prognozē, ka tuvākajā desmitgadē būvlaukumos parādīsies roboti. Tāpat ikviens ir ievērojis pašapkalpošanās kases lielveikalos. Tas, protams, nav tikai Latvijas fenomens. Vācijas IT nozares asociācijas Bitkom šefs Ahims Bergs ir norādījis, ka tuvākajos piecos gados Vācijā varētu izzust 3,4 miljoni darba vietu. Viņš kā piemēru min telekomunikāciju nozari, kurā 1990. gadā strādāja 200 000 nodarbinātie, šodien – 20 000. A. Bergs norāda, ka digitalizācijas nākamie upuri būs bankas un apdrošināšanas kompānijas. No tā, pēc A. Berga domām, nevarēs izvairīties arī dažādi nodokļu konsultanti, kurus varēs aizstāt ar matemātiskiem algoritmiem, un, piemēram, mākslīgo zobu veidnes drīzāk veidos ar 3 D printeri, nekā to darīs zobu tehniķi ar rokām.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Kopš Latvijas pievienošanās eirozonai piedzīvotas fundamentālas pārmaiņas finanšu stabilitātes jomā

Latvijas Bankas ekonomiste Dace Antuža, 18.01.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Apritējuši pieci gadi, kopš Latvija ir pievienojusies eirozonai, un ir vērts atskatīties, kas kopš tā laika eirozonā mainījies finanšu stabilitātes jomā.

Jāteic, ka tieši pēdējos piecos gados eiro zonas un līdz ar to arī Latvijas finanšu sektora stabilitātes nodrošināšanas jomā notikušas iespaidīgas, fundamentālas pārmaiņas.

Šīs pārmaiņas eiro zonā galvenokārt saistāmas ar Banku savienības izveidi. Banku savienība nozīmē, ka tās dalībvalstīs tiek īstenota:

  1. vienota banku uzraudzība (sākot ar 2014. gada novembri);
  2. vienots banku noregulējums un atveseļošana banku finanšu grūtību gadījumā (pilnā apmērā, sākot ar 2016. gada janvāri);
  3. vienota noguldījumu garantiju sistēma (vēl nav ieviesta).

Vienotā banku uzraudzība, atveseļošana un noregulējums balstās uz vienotu regulējošo prasību kopumu[2] (Single rule book), kurā ietverti:

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

OECD veiks FKTK un Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas dienesta pieņemto lēmumu auditu

LETA, 25.04.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācija (OECD) veiks Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) un Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas dienesta (Kontroles dienests) pieņemto lēmumu auditu, šodien pēc Finanšu sektora attīstības padomes sēdes žurnālistus informēja finanšu ministre Dana Reizniece-Ozola (ZZS).

Viņa stāstīja, ka sanāksmē padomes locekļi tika informēti par plāna izpildi, kas paredz ierobežot augsta riska klientu finanšu operācijas. Viņa pauda cerību, ka viens no plāna punktiem - pieņemt grozījumus Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas likumā - tiks izpildīts rīt, kad likuma grozījumi galīgajā lasījumā tiks pieņemti Saeimā.

Reizniece-Ozola padomes locekļus informējusi, ka OECD ir piekritusi veikt FKTK un Kontroles dienesta auditu, lai novērtētu iestāžu iepriekš pieņemtos lēmumus un vai šo iestāžu rīcībā ir bijuši visi nepieciešamie instrumenti, lai cīnītos ar noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju. Sagaidāms, ka šā gada maijā Latvijas eksperti tiksies ar OECD pārstāvjiem, lai vienotos par precīzākiem darba uzdevumiem.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Atbildību par izpostīto finanšu sektoru neuzņemas

Elīza Grīnberga, speciāli DB, 31.08.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kopš iepriekšējā Moneyval ziņojuma 2016. gadā situācija Latvijas finanšu jomā ir pasliktinājusies, taču neviena institūcija vai amatpersonas atbildību par izpostīto finanšu sektoru neuzņemas.

Šīs kļūdas Latvijai ir pārāk dārgi maksājušas, uzsver eksperti, prognozējot, ka ne visas bankas izdzīvos.

Pagājušās nedēļas beigās, kā jau iepriekš tika prognozēts, Latvija saņēma īpaši negatīvu Eiropas Padomes ekspertu komitejas naudas atmazgāšanas novēršanas pasākumu un terorisma finansēšanas novērtējuma Moneyval ziņojumu par Latvijas paveikto pēdējo gadu laikā šajā jomā. Moneyval vērsta uzmanība uz vairākiem būtiskiem riskiem. Piemēram, teikts, ka Latvijai politikas un koordinācijas jomā ir nevienmērīga un neadekvāta izpratne par naudas atmazgāšanas un terorisma finansēšanas riskiem. Jāuzlabo horizontālā un vertikālā koordinācija, kā arī būtu lietderīgi uzlabot privātā sektora izpratni par riskiem un Latvijas starptautiskajām saistībām. Tāpat minēts, ka jāattīsta kontroles sistēmas, kas spēj konstatēt potenciālas masu iznīcināšanas ieroču izplatības finansēšanas aktivitātes, ņemot vērā Latvijas trūkumus šajā jomā. Vienlaikus jāpalielina uzraudzības iestāžu resursi, kā arī jāpiešķir prioritāte šīs sfēras uzraudzībai.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Reizniece-Ozola: Jāmeklē risinājumi, lai bankas uzņēmumiem neatteiktu konta atvēršanu

LETA, 10.04.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Jāmeklē risinājumi, lai bankas čaulu kompāniju darbību ierobežojošā likuma dēļ atsevišķiem reāli strādājošiem uzņēmumiem neslēgtu kontus vai neatteiktu konta atvēršanu, šodien pēc Ministru kabineta sēdes žurnālistiem sacīja finanšu ministre Dana Reizniece-Ozola (ZZS).

Šodien Ministru kabinets atbalstīja grozījumus Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas likumā (NILLTFNL) ar mērķi stiprināt finanšu sistēmu, samazinot paaugstināta riska darījumu skaitu ar īpaši augsta riska klientiem, kas ir čaulas veidojumi un atbilst noteiktām pazīmēm. Tāpat grozījumi paredz veicināt informācijas apmaiņu starp likuma subjektiem un tiesībaizsardzības iestādēm finanšu noziegumu apkarošanai.

Aicināta vērtēt atsevišķu uzņēmēju paustās bažas, ka bankas, ievērojot minētā likuma prasības, vai nu atsaka atvērt kontu, vai to slēdz, Reizniece-Ozola atzina, ka šajā jautājumā risinājums vēl tiks meklēts.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Digitalizācijas attīstība pasaulē notiek strauji, un iegūs tie, kuri tai spēs pielāgoties. Paredzams, ka nākotnē pieaugs to darījumu skaits, kuros izmantotas kriptovalūtas.

Loģiska attīstība

Šobrīd finanšu tirgi nonākuši pagrieziena punktā, kad tradicionālie maksāšanas veidi transformējas, notiek arvien lielāka digitalizācija, un uzvarētāji būs tie, kas ies pa priekšu vai vismaz vienā solī kopā ar tirgū. Pārmaiņas ir likumsakarīgas, jo maksāšanas līdzekļu evolūcija notikusi vienmēr, pat sensenos laikos – sākotnēji pastāvēja naturālā saimniecība, kad notika preču apmaiņa, pēc tam ērtākiem norēķiniem un vērtību uzskaitei tika ieviestas monētas un banknotes, taču pēdējo gadu desmitu laikā arī tās nomainījušas maksājumu kartes. Tomēr attīstība neapstājas, aizvien biežāk tiek izmantoti bezkontakta maksājumi, elektroniskā nauda, sākas kriptovalūtu ēra, ar e-komercijas platformu palīdzību veidojot jaunu digitālo ekonomiku. Šī tendence ir loģiska, jo cilvēki visos gadsimtos ir meklējuši veidus, kā norēķināties ātrāk un ērtāk. Šo virzienu uzsver arī pasaules amatpersonas, norādot, ka digitalizācija neizbēgami mūsu dzīvē ieņems aizvien lielāku lomu. Par šo tēmu izteikusies arī nesen ieceltā Eiropas Centrālās bankas (ECB) prezidente Kristīne Lagarda, uzsverot, ka vairākās pasaules valstīs strauji attīstās platformas, kas piedāvā elektronisko naudu, un attīstība nebūtu iespējama, ja nepastāvētu aizvien augošais patērētāju un tautsaimniecības pieprasījums pēc šiem maksājumu risinājumiem, un tam ir jāseko. Nereti kā digitālās naudas un kriptovalūtu risks tiek minēta drošība, taču, laikam ejot, tās radītāji un attīstītāji kriptovalūtas padara daudz drošākas, piedāvājot gan stabilāku vērtību, gan arī ātrākus un lētākus norēķinus. Arī vairāku valstu centrālās bankas izteikušās par savu digitālo naudu veidošanu, tādējādi sekojot līdzi notiekošajam finanšu tirgos, jo zina - ja par to nedomās, tad paliks zaudētājos.

Komentāri

Pievienot komentāru
DB Viedoklis

Finanšu ministres makjavelliskie meli

Rūta Kesnere, DB komentāru nodaļas redaktore, 30.11.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Tas ir bezatbildīgi, melīgi un neprofesionāli, lai kādu motīvu dēļ tas arī ticis darīts. Runa ir par finanšu ministres Danas Reiznieces-Ozolas skaļo paziņojumu, ka SWIFT (Vispasaules starpbanku finanšu telekomunikācijas biedrība) Latviju ir iekļāvusi augsta riska valstu sarakstā.

Izrādās, tie ir meli. Kā norāda FKTK priekšsēdētājs Pēteris Putniņš, SWIFT reģionālā pārstāvniecība ir informējusi Latvijas atbildīgās iestādes, ka šīs organizācijas rīcībā nav informācijas par SWIFT lēmumiem saistībā ar augsta riska valstu sarakstu veidošanu. Ir nožēlojami, ka finanšu ministre nav tik kompetenta un profesionāla, lai zinātu, ka SWIFT kā organizācija neveido banku vai valstu sarakstus pēc kādiem kritērijiem un neaiztur maksājumu ziņojumus.

Cīņu ar naudas atmazgāšanu pastiprināt ar apzinātiem meliem, kas grauj uzticību Latvijas finanšu sektoram, ir, mazākais, bezatbildīgi.

Kā norādīts SWIFT informācijā – SWIFT ir neitrāla organizācija, kas nodrošina ziņojumu apmaiņas pakalpojumu un nav iesaistīta kādā finanšu transakciju kontroles vai uzraudzības sistēmā. Tā ir publiski pieejama informācija, kuru var atrast jebkurš, vienkārši ieguglējot. Tas tikai nozīmē vienu – finanšu ministre meloja un apzināti izplatīja nepatiesu informāciju. Turklāt tūlīt pēc tam sekoja paziņojums FKTK mājaslapā, kur norādīts: par mūsu sektora uzraudzību atbildīgās institūcijas šodien ir apstiprinājušas, ka minētā informācijas apmaiņa gan iekšzemē, gan starptautiskajā vidē notiek netraucēti un ierastajā kārtībā. Šādi meli no tik augstas amatpersonas par tik jutīgu tēmu kā banku sektors un tā kredibilitāte ir tīša kaitniecība.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ministru prezidenta amata kandidāta Krišjāņa Kariņa (JV) topošās valdības partneri šorīt parakstīja koalīcijas sadarbības līgumu, valdības deklarāciju un fiskālās disciplīnas līgumu.

Dokumentus parakstīja partiju un frakciju vadītāji, klātesot arī topošās valdības ministriem, kuri parakstīja valdības deklarāciju.

Parakstīšana notika Saeimas nama Sarkanajā zālē. Saeima šodien plkst.12 lems, vai apstiprināt jauno valdību, kuru vadītu Kariņš.

Savukārt pusstundu pēc Saeimas ārkārtas sēdes beigām Viesu zālē plānota Kariņa preses konference. Pēc valdības apstiprināšanas tā plānojusi arī pulcēties uz pirmo svinīgo sēdi valdības mājā.

Topošo valdību varētu atbalstīt 61 deputāts - tātad stabils labēji centrisks vairākums, iepriekš lēsa Kariņš.

Valdību veidos piecu politisko spēku pārstāvji - «Jaunā Vienotība» (JV), Jaunā konservatīvā partija (JKP), «KPV LV», «Attīstībai/Par» (AP) un «Visu Latvijai!»-«Tēvzemei un brīvībai»/LNNK (VL-TB/LNNK). Valdību vadīs politiķis no JV, lai arī šī partija vēlēšanās ieguva vismazāko mandātu skaitu Saeimā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Saeima šodien pieņēma lēmumu atlaist Rīgas domi.

Dome gan vēl darbu turpina, jo Rīgas domes atlaišanas likums stāsies spēkā nākamajā dienā pēc tā izsludināšanas, par ko lēmumu desmit dienu laikā jāpieņem Valsts prezidentam Egilam Levitam.

Lai arī pirmajā lasījumā par likumprojektu balsoja tikai četras koalīcijas partijas un knapi tika savākts nepieciešamo balsu skaits, piektdien par Rīgas domes atlaišanu balsoja visi valdībā pārstāvētie politiskie spēki - par nobalsoja 62 deputāti, bet pret bija 22 tautas kalpi.

Balsojumā nepiedalījās četri Zaļo un zemnieku savienības Saeimas frakcijas deputāti, savukārt pret likumprojektu balsoja partijas "Saskaņa" frakcijas deputāti, kā arī vairāki pie frakcijām nepiederošie deputāti.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Airsofts (straikbols) ir kaujas simulācijas spēle, kurā tiek izspēlēti dažādi stratēģiski un militāri scenāriji. Dalībnieki izmanto īstu ieroču replikas un plastmasas bumbiņas. Ar atbilstošu apģērbu un airsoft aksesuāriem aprīkots dalībnieks vizuāli var izskatīties pēc militārā darbinieka.

##Airsoft spēles norise

Airsoft izklaide ir daudzu azarta un militāru simulāciju fanu dzīvesveids. Tomēr jāteic, ka ir arī tādi, kas airsoft iecienījuši kā sava brīvā laika pavadīšanas iespēju, apmeklējot spēles neregulāri. Airsofts, piemēram, no peintbola atšķiras ar to, ka paši ieroči izkatās kā īstu ieroču replikas jeb kopijas, kā arī ar lodēm, ko šaut. Airsoftā izmantojas 6mm bumbiņas, kuru svars ir sākot no 0,20 gramiem. Trāpījums jūtams vairāk kā dzēliens. Savukārt peintbolā izmanto krāsu bumbiņas, kas atsitoties pret mērķi, izšķīst.

Airsofts Latvijā notiek vairākos veidos:

1. ar savu komandu individuāli rezervēta spēle speciāli tam paredzētos laukumos. Var izmantot savu vai nomas ekipējumu. Spēli iespējams rezervēt jums vēlamā laikā vienkārši kā izklaidi vai, piemēram, team building pasākumu ar kolēģiem;

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Sanda Liepiņa: Jebkura neskaidrība finanšu nozarē vienmēr rada pārmērīgu atteikšanos!

Jānis Goldbergs, 05.06.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Te ir cēloņu un seku jautājums. Bija izveidojusies situācija, kad jāreaģē visas nozares interešu vārdā

Pāris gados no finanšu nozares pagaisuši miljardiem eiro, izdomāts, kā būt tīkamiem starptautiskajai sabiedrībai, valsts radījusi kaudzēm normatīvu, kas regulē tieši finanšu nozares darbību, bet kulisēs ironizē par to, ka Finanšu nozares asociācija (Asociācija) no biedru aizstāvja kļuvusi par ierobežotāju, tādēļ Dienas Bizness aicināja uz sarunu Asociācijas vadītāju Sandu Liepiņu.

Fragments no intervijas, kas publicēta 5. jūnija laikrakstā Dienas Bizness:

Pēdējie divi gadi Finanšu nozares asociācijas dzīvē ir bijuši saspringti. Ir bijis FinCEN paziņojums, Moneyval vērtējumi, OECD ieteikumi, un tie attiecas tieši uz finanšu nozari Latvijā. Ko esat darījuši? Kas paveikts un ar kādu mērķi?

Komentāri

Pievienot komentāru