Jaunākais izdevums

Lejasciemieti Gunāru Lapkašu gribas saukt par rododendru fanātiķi, jo viņš šos košumkrūmus, ko dēvē arī par rožu krūmiem, audzē aptuveni 20 gadus. Šo gadu laikā viņš pamatīgi ir izzinājis šo krūmu kaprīzes, vēsta reģionālais laikraksts Dzirkstele.

Rododendri ir vieni no tiem krāšņumaugiem, kuri tiek stādīti ne tikai piemāju dārzos, bet arī plaši parkos un skvēros. Gunārs stāsta, ka cilvēki bieži vien viņam zvanot un interesējoties, vai pie viņa var iegādāties rododendru stādus, jo daudzi tos labprāt izvēlas pasniegt saviem tuviniekiem vai draugiem kā dāvanu.

Rododendru stādus viņš audzē pats no sēklām. Gunāra dārzā vairākās vietās aug dažāda vecuma rododendru stādi. Cik tas ir vecs, iespējams noteikt pēc lapu vainaga skaita. Gada laikā izaug viens vainags. «Man šogad rododendri pārziemojuši ļoti labi. Februārī martā saulē rododendri neapdega, nebija arī aukstas naktis, līdz ar to tie šogad zied skaisti,» saka Gunārs.

Viņš pašmācības ceļā, lasot grāmatas par rododendriem, ir izzinājis, kā kopt šos augus. Piemēram, šogad viņš tos ir mēslojis tikai vienu reizi, kaut gan nesen izlasījis, lai rododendri bagātīgi ziedētu, tie jāmēslo divas reizes gadā. Viņaprāt, vislabākais mēslojums ir meža zeme, īpaši tur, kur tiek šķeldoti zari. Augsnei, kura paņemta šādās vietās, nenāk līdzi ne brūklenāji, ne mellenāji, ne citi meža augi. Augsne ir no augu valsts atbrīvojusies un ir ideāls materiāls rododendriem.

Plašāk - laikrakstā Dzirkstele.

Komentāri

Pievienot komentāru
Bankas

Bankas pārvērš valsts iestādēs

Sandris Točs, speciāli DB, 16.04.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

«Es vēlos strādāt nozarēs, kur nav tādas regulācijas, nav tādas valsts iejaukšanās privātos uzņēmumos, kāda notiek finanšu jomā, īpaši Latvijā,» intervijā Dienas Biznesam saka likvidējamās ABLV Bank īpašnieks Ernests Bernis

Eiropas Savienības tiesiskuma līmenis mums vienmēr ir bijis tas, uz ko Latvijai vajag tiekties. Tagad Eiropas Savienība, lasot medijus, kļuvusi par «pasaules naudas atmazgātāju paradīzi». Kas notiek?

Jāatzīst, ka patreiz cīņa ar naudas atmazgāšanu banku un finanšu nozarē ir galvenā tēma, ar to ir saistīti galvenie riski un tās ir lielākās galvassāpes visiem banku vadītājiem. Tāpēc, ka pasaule tomēr mainās. Ja kaut kas bija pieņemts pirms desmit vai divdesmit gadiem, tad, pasaulei attīstoties, tas vairs nav pieņemams. Ko es ar to gribu pateikt? Visur banku sektorā ir vērojama milzīga spriedze, kas ir saistīta ar to, ka ir ļoti liels spiediens no valsts puses, lai apkarotu nodokļu nemaksāšanu, korupciju un noziedzību. Valdības uzskata, ka reālais cīņas lauks ar šiem noziegumiem ir finanses. Nosacīti pirms piecpadsmit, divdesmit gadiem bija tā robeža, kad pienākumu cīnīties ar šiem noziegumiem no valsts iestādēm sāka pārlikt uz bankām. Sprieda tā – ja noziedzniekiem nebūs iespējas operēt ar savu naudu, tas samazinās noziedzību. Domāju, ka kopumā jā, tā ir pareiza pieeja. Tikai diemžēl patreiz mēs vērojam to, ka lielākā daļa skandālu ir nevis valsts vai banku rīcības dēļ, bet tāpēc, ka tos izraisījušas dažādas publikācijas. Mēs tikko redzējām Swedbank skandālu. Bija Danske Bank skandāls. Ievērojiet – skandālos runa ir par miljardu darījumiem, milzīgiem naudas apgrozījumiem, bet vienlaikus tur gandrīz nav aktīvu krimināllietu, faktiski neviena persona nav apsūdzēta. Kā tas var būt? Man liekas, tas pārvēršas par farsu. Tāpēc, no vienas puses, milzīga atbildība tik tiešām gulstas uz bankām. Tām ir jādara viss, lai nepieļautu savu darbinieku iesaistīšanu nelikumīgos darījumos. No otras puses, ir mediju kampaņa, kas vairāk skar reputāciju, nevis runa ir par reāliem noziegumiem.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Dienas Bizness analizē potenciālos premjera amata kandidātus.

Atlase: Partiju reitingi augustā, saskaņā ar SKDS pētījumu par partiju popularitāti, pieskaitot neizlēmušo balsis, kas sadalītas proporcionāli izlēmušo balsīm.

Saskaņas premjera kandidāts Dombrovskis

Salīdzinot ar esošo premjeru, ilggadējo politiķi Māri Kučinski, Saskaņas premjera amata kandidātam Vjačeslavam Dombrovskim nav īpaši liela valdības darba pieredze, lai gan viņš ir bijis gan izglītības un zinātnes, gan arī ekonomikas ministrs. Nav tik ilga pieredze politikā, kaut arī Vjačeslavs Dombrovskis ir bijis Zatlera Reformu partijas priekšsēdētājs.

Toties pašreizējam premjeram Mārim Kučinskim nav tāda līmeņa izglītības un arī tik labu valodu zināšanu, kādas ir ekonomikas zinātņu doktoram Vjačeslavam Dombrovskim. Viņš labi runā latviski, krievu valoda viņam ir dzimtā, bet angļu valodā Vjačeslavs Dombrovskis ir ne tikai mācījies, bet arī bijis pasniedzēja palīgs Klarka Universitātē (ASV), kā arī ir dzīvojis Amerikas Savienotajās Valstīs. Trīs valodu un trīs kultūru zināšanas ir vērtīga bagāža iespējamajam nākamajam Latvijas premjeram, kas ļauj potenciāli aktīvi darboties ne tikai vietējā, bet arī reģionālajā un pasaules politikas līmenī.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

2020.gada kūdras ieguves sezonā viens no lielākajiem kūdras ieguves un pārstrādes uzņēmumiem Latvijā “Laflora” ieguvis lielāko kūdras ieguves apjomu pastāvēšanas vēsturē – 120 tūkstošus tonnu kūdras.

Uzņēmums arī kāpinājis eksportu un apgrozījumu par 15%.

“Neskatoties uz pandēmiju, kura parādījās drīz pēc šiem paziņojumiem, kas bija un ir liels izaicinājums, gribu teikt paldies visiem mūsu sadarbības partneriem un darbiniekiem, ka mēs varējām šogad iegūt rekordražu – 120 tūkstošus tonnu kūdras, kas ir 10% no kopējā kūdras ieguves apjoma valstī,” komentē “Laflora” valdes priekšsēdētājs Uldis Ameriks.

Šī gada ieguves apjoms ir par 15% lielāks nekā pērn. No kopējā ieguves apjoma 68% iegūtās kūdras bija frēzkūdra, savukārt 32% – grieztā sūnu kūdra. Eksporta apjoms šogad, neskatoties uz sarežģīto pandēmijas laiku – salīdzinājumā ar pērnā gada 11 mēnešiem pat palielinājies par 15%. Pavasarī, nemainoties līdzšinējiem ierastajiem eksporta apjomiem, pandēmija mainīja eksporta struktūru – uz laiku apsīka eksports uz Rietumeiropu, bet to kompensēja eksporta pieaugums uz Āzijas valstīm.

Komentāri

Pievienot komentāru
Viedokļi

Papildināta - Eksperiments: Kā es vergoju Latvijas uzņēmumā par 20 eiro dienā

Db.lv, 17.12.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pievienots uzņēmuma komentārs.

Žurnālista un blogera Denisa Bartecka eksperiments šoreiz aizvedis viņu uz Dreiliņiem.

Ieskats sociālajā tīklā Facebook publicētajā D. Bartecka materiālā:

Ik nedēļu no Latgales autobuss ved cilvēkus uz galvaspilsētu. Uz darbu. Uz lielu Latvijas kompāniju. Kompāniju, kuru zina ikviens. Cilvēki brauc strādāt smagu, fizisku darbu. Sešas dienas nedēļā. Ar nereālu darba grafiku. Ar nožēlojami zemu algu. Cilvēki brauc uz verdzību, turklāt brīvprātīgi. Un ne vienu reizi vien. Brauc ar autobusiem, kuri pastāvīgi kursē vairākas reizes nedēļā. Es solīju izmēģināt šo darbu pats un pastāstīt, kā tas bija.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

25 gadus 4944 uzņēmumu vadībā ir vieni un tie paši vadītāji, vairums no tiem ir savu privātuzņēmumu īpašnieki

Laikraksts Dienas Bizness šogad, 13. aprīlī svinēs savu divdesmit piecu gadu dzimšanas dienu. Savu šā gada jubileju mēs vēlamies atzīmēt kopā ar mūsu laikabiedriem Latvijas biznesā un esam uzsākuši to Latvijas uzņēmumu vadītāju interviju sēriju, kas šajā amatā vienā uzņēmumā jau ir vismaz tikpat ilgi, cik pastāv Dienas Bizness, proti, divdesmit piecus gadus. Kā pirmo savu intervējamo šajā rubrikā izvēlējāmies SIA Latvijas Mobilais telefons (LMT) prezidentu Juri Bindi – LMT savu 25 gadu jubileju jau sagaidīja šā gada 2. janvārī. Taču kā rāda SIA Lursoft pētījums, teju 5000 vadītāju jau ceturtdaļgadsimtu atrodas viena un tā paša uzņēmuma vadībā. Tas ir iespaidīgs termiņš, ne katrs darbinieks vienā vietā ir tik garus gadus nostrādājis, turklāt ir notikušas būtiskas izmaiņas ne tikai ekonomikā, bet arī sociālpolitikā. 1992. gadā neatkarīgā Latvija spēra savus pirmos soļus tautsaimniecības transformācijā, dzīvoja ar pagaidu valūtu – Latvijas rubļiem, bija ievedmuitas un izvedmuitas, robežas, bet pašlaik Latvija ir ES dalībvalsts ar eiro, brīvu tirdzniecību, kapitāla, darbaspēka kustību. Izstūrēt savu uzņēmumu cauri visām šīm pārmaiņu vētrām ir augsts sasniegums un vērtīga pieredze, no kuras ir vērts mācīties.

Komentāri

Pievienot komentāru
Atpūta

Rotaslietas – transformeri

Evelīna Brenča, speciāli DB, 09.04.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Rotaslietām ir jābūt tādām, lai tās varētu nēsāt gan ar baltu T-kreklu un džinsiem, gan arī pie smalkas vakarkleitas

Tā intervijā norāda itāļu rotaslietu zīmola Nanis radītāja un dizainere Laura Bicego. Viņa ir dzimusi juvelieru ģimenē Vičencā Itālijā un jau kopš dzimšanas ir saistīta ar rotaslietām un to izgatavošanu. Lielāko pieredzi viņa ir ieguvusi tēva juvelieru rūpnīcā, no kā tālāk attīstīja savu zīmolu Nanis. Visa L. Bicego dzīve saistās ar šo nozari, un viņa nekad nav vēlējusies dzīvē darīt kaut ko citu.

Savu zīmolu viņa kopā ar vīru Pjero Maranjonu (Piero Marangon) izveidoja 1990. gadā. L. Bicego ir neparasta dizainere, viņai vairāk patīk radīt lietas nevis uz papīra, bet ar rokām. Viņai svarīgi ir vienlaicīgi saglabāt itāļu tradīcijas, tai pat laikā radot mūsdienīgas, transformējamas rotaslietas. Viņas radītā rokas sprādze no zelta ar dimantiem, ko iespējams transformēt par kaklarotu, pagājušajā gadā ieguva Juvelierizstrādājumu gada balvu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Slava šim kraupjainajam dīvainim nenācās viegli un prasīja miljonus un daudzus gadus

Tur nav daudz, kam patikt. Avokado nav kartupelis vai tomāts, pat ne cukurzirnis. Taču tā slava pārsniedz jebkura cita dārzeņa (kaut avokado tehniski ir auglis) slavu. Nemaz tik ļoti nebūtu pārspīlēts, ja mēs teiktu – visu dārzeņu kopā ņemtu. Tā gan nav bijis vienmēr, kaut šķiet, ka avokado apsēstībai nav gala un malas.

Krokodilbumbieris

Vai vēl atceries sava mūža pirmo avokado? Cilvēces pirmais avokado ēsts kaut kad pirms 10 tūkstošiem gadu. Nu, tās vismaz ir pirmās mums pieejamās liecības, un liecība šajā gadījumā bija avokado kauliņš kādā Meksikas alā. Ļoti, ļoti ilgus gadus tas tā arī palika tikai kā šim reģionam raksturīgs produkts, un, kā Scientific American atceras viens Peru izcelsmes žurnālists, avokado viņa dzimtenē tika ēsts ar visu un visur, un viņam tas galīgi, galīgi negaršoja.

Komentāri

Pievienot komentāru
Viedokļi

Izskatām variantu pārcelt pamatdarbību uz Lietuvu

"Baltic Travel Group" vadītājs Vlads Korjagins, 27.05.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Salīdzinājumā ar apjomīgu finansiālo atbalstu un iespēju turpināt darbu, ko savu valstu tūrisma nozares uzņēmumiem nodrošina Lietuva un Igaunija, Latvijā tūrisma eksports tiek nogalināts.

Atbalsta trūkums krīzes apstākļos sekmēsies ar lielāko tūrisma kompāniju aiziešanu no Latvijas, atstājot tirgū vien nelielos uzņēmumus, kas iespējams pāries pelēkajā zonā.

Lielākais nozares nodokļu maksātājs paliek bez atbalsta

Aizvadītais gads kompānijai bija veiksmīgs – Latvijā tika sasniegts gandrīz 21 miljona eiro apgrozījums, Lietuvā – 4,6 miljoni eiro, bet Igaunijā – 1,85 miljoni eiro. Mēs pārcēlāmies uz jaunām biroja telpām, kā arī aktīvi ieguldījām līdzekļus jaunu tirgu apguvē un tehnoloģiju izmantošanā. Saskaņā ar 2018. gada datiem tūrisma nozarē mēs bijām viens no lielākajiem nodokļu maksātājiem Latvijā. Gada laikā nodokļos Latvijā tika nomaksāts gandrīz 1 miljons eiro, no tiem 300 000 veido PVN maksājumi, savukārt vairāk nekā pusmiljons ir tieši ar nodarbinātību saistītie nodokļi. Esam godprātīgs nodokļu maksātājs, ko Valsts ieņēmumu dienests iekļāvis starp sudraba līmeņa uzņēmumiem. Jāpiezīmē, ka Lietuvā nodokļu maksājumi pagājušajā gadā veidoja 160 000 eiro, bet Igaunijā – 100 000 eiro.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

FOTO: TOP 10 pēc apjoma lielākie automobiļu ražošanas nozares uzņēmumi Latvijā

Db.lv, 11.10.2018

SIA Bucher Municipal

Neto apgrozījums, milj.eiro (2017): 47.9

Neto apgrozījuma pārmaiņas, milj.eiro (2017/2013): 30.4

Neto apgrozījuma pārmaiņas, % (2017/2013): 174

Produkcijas apraksts: Komunālo mašīnu ražošana.

Citas piezīmes: 2015.-2016.g. atklāja trīs jaunas montāžas līnijas, kuras tika pārceltas no Lielbritānijas un Šveices rūpnīcām.

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Apstrādes rūpniecība pēdējos gados demonstrējusi labu izaugsmi, un viena no nozarēm, kas to sekmējusi, ir automobiļu, piekabju un puspiekabju ražošana. Vēl vairāk - autobūves nozare šogad augusi visstraujāk, un līdzšinējie investīciju plāni liek cerēt uz strauju izaugsmi arī nākotnē, prognozē Latvijas Bankas ekonomiste Agnese Rutkovska.

Šī ziņa daudzos skeptiķos izraisa vismaz smīnu, ja ne skaļus smieklus, – kopš kura laika Latvija ražo automobiļus? Šķiet, vidējam latvietim pašmāju automobiļu ražošana asociējas tikai ar padomju laikā ražotajiem mikroautobusiem «Latvija» un pastāv uzskats, ka nedz pirms tam, nedz pēc nozare nav eksistējusi un vairs neeksistē. Tomēr tā nebūt nav, viņa uzsver.

Latvijai un latviešiem (dažu interesantu faktu dēļ paplašināšu stāstu arī izcelsmes virzienā) ir saistība ar automobiļu ražošanu teju kopš autobūves pirmsākumiem, tādēļ, pirms aplūkojam nozares sniegumu pēdējās desmitgadēs, nedaudz ielūkosimies vēsturē. To palīdzēs atklāt Rīgas Motormuzeja informācija, Edvīna Liepiņa un Andra Biedriņa grāmata «Rīgas auto» un citi avoti, saka eksperte.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Kontu slēgšana apdraud biznesu

Sandris Točs, speciāli DB, 29.03.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

«Kraftool» loģistikas centra īpašnieks Azers Babajevs Latvijā investējis 38 miljonus eiro, taču pēc 10 gadu sadarbības Swedbank viņam kā «augsta riska» klientam slēgusi kontus.

Apjomīgā publikācijā Re:Baltica pavēstīja, ka Swedbank ir slēgusi ap 500 kontu. Par «augsta riska» klientu ir nodēvēts arī Krievijas pilsonis Azers Babajevs, kuram Kundziņsalā pieder «Kraftool» loģistikas centrs, līdzīgs centrs viņam pieder Šanhajā. A.Babajeva uzņēmumi darbojas 9 pasaules valstīs un nodarbina vairāk nekā 4000 strādājošo. A.Babajevam piederošajā «Kraftool» loģistikas centrā Rīgas Brīvostas teritorijā ir investēti 38 miljoni eiro, un tā atvēršanā piedalījās iepriekšējais satiksmes ministrs Uldis Augulis. «Ceru, ka veselais saprāts Latvijā uzvarēs un man nevajadzēs meklēt banku Austrijā vai Vācijā, kur man ir bizness un pieder uzņēmumi. Es neko nelikumīgu nedaru. Kāpēc man ir jātaisa ciet savs bizness Latvijā? Esmu šeit ieguldījis naudu,» saka A.Babajevs.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nekustamais īpašums

Demogrāfiskās problēmas - ēnas faktors nekustamā īpašuma tirgus attīstībai Baltijas valstīs

Luminor ekonomiste Jekaterina Rojaka, 03.11.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vairāk nekā pirms simts gadiem Marks Tvens teica: «Pērciet zemi, jo to vairs neražo!» Un šķiet, ka kopš tā laika nekas daudz nav mainījies — investoru interese par šo reto produktu pēdējā laikā ir ievērojami paaugstinājusies.

Vai Baltijas valstis varētu piedzīvot vēl vienu nekustamā īpašuma tirgus uzplaukumu un cik ilgi tas varētu turpināties? Lai atbildētu uz šo jautājumu, mums rūpīgāk jāaplūko galvenie aspekti, kas palīdz veidot nekustamo īpašumu prognozes šim reģionam: makroekonomiskā vide, finanšu tirgi un demogrāfija.

10 gadus pēc pasaules lielākās ekonomiskās krīzes globālās ekonomikas izredzes joprojām uzlabojas. Neraugoties uz politisko risku saasināšanos visā pasaulē, nestabilitāte finanšu tirgos ir mazinājusies un ir novērojams kāpums gan attīstīto valstu, gan jaunattīstības valstu ekonomikās. Pateicoties jaunām ES investīcijām, eksporta palielinājumam un elastīgam iekšzemes patēriņam, Baltijas valstu ekonomikas uzrāda spēcīgus attīstības rādītājus, tādējādi pārspējot daudzas citas ES valstis.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šorīt 20.gadadienā Ogres Centrālās bibliotēkas bibliobuss devās savā kārtējā maršrutā, vēsta reģionālais medijs Daugavas balss.

Pirmais reiss 1996.gada 12.novembrī aizveda uz Glāžšķūni.

«Patīk vērot skaistas ainavas, cilvēki nāk pat no attālākām lauku sētā. Apmierināti ar mūsu piedāvājumu, jo plauktos ir visas jaunās grāmatas, uz kurām Ogrē jāstāv rindā, bet te var dabūt uzreiz. Termiņš lasīšanai ir tāds pats – mēnesis, var jau arī pagarināt. Vīrieši vairāk lasa par vēsturi, detektīvus, citi taujā, vēlas, lai kaut ko iesaku. Apmēram puse bibliobusa lasītāju ir vīrieši, puse – sievietes,» saka bibliotekāre Santa Andersone.

Bibliobusā ir silti, tur var uzvārīt tēju, kafiju. Kad bibliotekāri devās uz salidojumiem Tornheimā un Turku, pat gatavojuši uz nelielās plītiņas maltīti. Grāmatu krātuve uz riteņiem esot stabila un droša, nav nekādu problēmu to vadīt pa sniegotiem ziemas ceļiem.

Komentāri

Pievienot komentāru
DB Viedoklis

Redakcijas komentārs: Ilgsēdētāji valsts amatos

Anita Kantāne, Galvenās redaktores vietniece, 25.03.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vienmēr esmu aizstāvējusi domu, ka lielos valsts un pašvaldības uzņēmumos un iestādēs cilvēks nedrīkst uz mūžu nonākt vadītāja amatā.

Tas ir neizbēgami, ka vadītājam izveidojas kontakti, kuri pārkāpj formālās robežas, un izveidojas loks, kurā svešie iekļūt vairs nevar. Loka ārpusē paliek projekti, virzieni, kuriem nav iespēju ieraudzīt dienasgaismu.

Tas ir tikai viens aspekts. Nākamais – nevar amatpersona būt tik ģeniāla, lai piecpadsmit, divdesmit vai vairāk gadus vadītu nozīmīgu uzņēmumu vai iestādi.Cilvēks var būt ļoti apdāvināts, taču pienāks mirklis, kad attīstība apstāsies - gan tādēļ, ka vadītāja «galms» izveidojis savu mūri pret svešajiem, gan tādēļ, ka desmit, divdesmit gados pavisam noteikti būs izveidojies spēks, kuram ārpus «galma» būs citāds skatījums uz valsts naudas izlietošanu, un tad sāksies kauja.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vai zems energopatēriņš ir sasniedzams tikai ar augsto tehnoloģiju palīdzību? Vai šādas ēkas nav pārāk dārgas un atmaksājas ekonomiski?

Par šiem jautājumiem laikraksts Dienas bizness iztaujāja arhitektu Robertu Riekstiņu, kas specializējies energoefektīvu ēku projektēšanā, kā arī SIA Rīgas industriālais parks izpilddirektoru un līdzīpašnieku Gati Jansonu, kas saimnieko Latvijā unikālā zema energopatēriņa biroja ēkā Dzelzavas ielā 120z.

Atrodamies Rīgas industriālā parka ēkā Dzelzavas ielā 120z, kas ir saņēmusi virkni apbalvojumu un nomināciju. Tā ir zema energopatēriņa biroju ēka, kas atzīta kā Ilgtspējīgākā ēka Latvijā 2014. Ko nozīmē ilgtspējīga ēka, ar ko tā ir īpaša?

Roberts Riekstiņš. Energoefektivitāte ir ilgstpējīgas domāšanas sastāvdaļa. Pagaidām savādais vārds «ilgtspējība» pēc būtības nozīmē ļoti globālu domu, ka mēs dzīvojam un būvējam ēkas tā, lai šo pasauli mūsu bērniem atstātu tādā pašā kvalitātē vai labāku, nekā šodien. «Ilgtspējība» ir jēdziens, kas skar arī visu dzīvesveidu – ēšanu, pārvietošanos, transportu. Un arī to, kur un kā mēs dzīvojam.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Nīderlandes lielākā notekūdeņu attīrīšanas stacija cer attīrīt ūdeņus par 80% no medikamentu atliekām

Ārle-Rikstela ir pavisam neliels ciemats Dienvidnīderlandē, tikai knapi seši tūkstoši iedzīvotāju, toties tur atrodas šīs valsts lielākā notekūdeņu attīrīšanas stacija. Un tieši tur pirms pāris mēnešiem, 2018. gada decembra vidū, tika aizsākts pilotprojekts divu metožu izmēģināšanai, kas varētu krietni samazināt – līdz 80% – medikamentu atliekas attīrītajos notekūdeņos. Projektam ir piešķirti 400 tūkstoši eiro, un tas ir tikai viens no soļiem šī tik nesen uzmanību izpelnījušā piesārņojuma novēršanai, bet kas jau ir licis holandiešiem atrast budžetā papildus 30 miljonus eiro.

Par medikamentiem notekūdeņos sāka runāt vien pirms gadiem divdesmit, divdesmit pieciem, bet laika posmā no 2000. līdz 2015. gadam publicēto pētījumu skaits par medikamentu atliekām ūdeņos pieauga no 200 līdz 1800 pētījumiem gadā. Pēc 2016. gada Eiropas Komisijas ziņojuma par stratēģisku pieeju farmaceitiskajiem līdzekļiem vidē medikamentu patēriņš ES nevis samazinās, bet pieaug, un tas attiecas gan uz cilvēkiem, gan dzīvniekiem: kopš 1990. gada farmaceitiskais tirgus ES pieaudzis piecas reizes. Nīderlandē aprēķināts, ka gadā aptuveni 140 tonnas kilogramu medikamentu atlieku un 30 tonnas kontrastvielu nonāk atpakaļ ūdeņos. Standarta notekūdeņu attīrīšanas iekārtas spēj attīrīt kanalizācijas ūdeņus no farmaceitiskajām atliekām par aptuveni 50–65%, bet faktiski tās tam nav domātas. Turklāt tas, cik lielā mērā tiek ūdens atīrīts, varētu būt krietni pārspīlēts.

Komentāri

Pievienot komentāru
Tirdzniecība un pakalpojumi

Biznesa vieta: Jeruzalemes ielā kūkas, spēles un baloni

Kristīne Stepiņa, 05.04.2019

Uzņēmums Rīgas Rēvija Jeruzalemes ielā darbojas jau 26 gadus. Tas savu biznesu sāka kā reklāmas aģentūra. Uzņēmuma telpās atrodas veikals Balonu pasaule, kas nav vienīgā tirdzniecības vieta, kompānijai ir vēl viens veikals Rīgā – Lāčplēša ielā, kā arī Cēsīs.

Foto: Paula Čurkste/LETA

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Jeruzalemes iela ir viena no īsākajām Rīgas klusā centra ieliņām, tās garums ir vien 126 metri, taču tajā valda gana liela rosība.

Iela savu nosaukumu ieguva pirms divdesmit gadiem, kad par godu Izraēlas 50. gadadienai, nolemts šīs valsts galvaspilsētas vārdā pārdēvēt Lazaretes ielu.

Uzņēmums, kas ir pārdzīvojis ielas nosaukuma maiņu un šeit darbojas visilgāk – jau 26 gadus –, ir Rīgas Rēvija. Jaunu elpu un mūsdienīgus vaibstus ieliņai piešķīrusi pērnā gada nogalē atvērtā Latvijas Pasta pirmā jaunās koncepcijas pasta nodaļa, kas atrodas Jeruzalemes ielas un Elizabetes ielas stūrī, kā arī konditoreja Mulberry un restorāns Chef’s Corner, kas atrodas vietā, kur Jeruzalemes iela satiekas ar Dzirnavu ielu. DB aptaujātie uzņēmēji, kas saimnieko Jeruzalemes ielā, atzīst, ka ielu zina tikai retais, turklāt tā bieži vien tiek sajaukta ar Jēzusbaznīcas ielu. Pēdējos gados ieliņa piedzīvojusi gan vizuālās pārvērtības, kas lielā mērā ir saistītas ar nekustamā īpašuma projektu attīstību, gan kļuvusi dzīvīgāka un krāsaināka.

Komentāri

Pievienot komentāru
DB Viedoklis

DB viedoklis: Joprojām krītam no viena grāvja otrā

Līva Melbārzde, DB galvenā redaktora vietniece, 08.05.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Aizvien sirgstam ar jaunas valsts simptomu, kad sasteigti pieņemts likums pēc brīža jau atkal tiek mainīts

Nesen atzīmējām Latvijas kā neatkarīgas valsts divdesmit piekto gadadienu. Ceturtdaļgadsimts tomēr šķiet pietiekami ilgs laiks, lai izskaustu likumdevēja muļķīgu rīcību, kas 90. gadu sākumā vēl varēja tikt attaisnota ar nezināšanu vai neprasmi. Piemēram, vētrainajos deviņdesmitajos «gadījās», ka likumdevējs uzlika bankām, apdrošināšanas sabiedrībām, valūtas maiņas punktiem un tirgotājiem pat 45% lielu uzņēmuma ienākuma nodokļa likmi un pēc neilga brīža to atkal atcēla. Tolaik it kā bija saprotami, ka valdība un Saeima darbojās pēc ugunsgrēka principa – bez īsta koncepta pieķeroties te vienai lietai, te atkal citai, kura nu tobrīd šķita būtiskāka. Līdz ar to nereti gadījās, ka, kaut ko pasākot, pēc mirkļa stūre bija strauji jārauj uz otru pusi, jo izrādījās, ka rezultāts galīgi neatbilst vēlamajam. Tā dzīvo jaunas valstis, kas īsti nesaprot, ko grib un ko dara.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Neviens nebrīnās, ja skolēni mācās kopā, pilda mājas darbus, palīdz viens otram. Mazākajās klasēs tas tiek darīts, jo bērni nereti pēcpusdienu pavada pagarinātajās grupās, bet vēlākajās klasēs - jo tas ir jautrāk un saistošāk. Tomēr arī pieaugušie nereti izvēlas mācīties kopā un atzīst, ka tam ir vairākas priekšrocības.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Bundzinieka, amatnieka Krišjāņa Kupcāna pirmās radītās bungas, kas paredzētas pašam, vēl arvien nav pabeigtas, taču citas aizceļojušas jau otrpus okeānam

Ideja radīt bungas radusies pirms aptuveni divdesmit gadiem, kad Krišjānis mācījies galdniecības skolā, kā arī sācis spēlēt bungas. Ceturtajā kursā bundzinieks nolēmis bungu komplektu izveidot sev pats, jo, būdams students, nevarēja atļauties to iegādāties. Aizejot uz mūzikas instrumentu veikalu, viņš novērojis, ka bungas tiek veidotas ne tikai no salīmēta saplākšņa, bet arī no koka dēlīšiem. «Nodomāju, ka varētu pamēģināt. Sāku radīt savas pirmās bungas, kuras līdz šim brīdim vēl neesmu pabeidzis. Pametu iesākto uz vairākiem gadiem, bet tad, strādājot galdniecībā un veicot pasūtījumus, radās iespēja, ka divas nedēļas varēju radīt to, kas man patīk,» atceras Krišjānis. Pirmās pasūtījuma bungas tika izgatavotas divu nedēļu laikā kādam bāram. To slēdza, taču mūziķis Vilnis Krieviņš bungu meistaram ieteica pamēģināt izgatavot koka stīpas, kas paredzētas bungām. Klasiski tās parasti tiek veidotas no metāla. Pagāja aptuveni trīs līdz pieci gadi, kamēr amatnieks atrada pareizo materiālu, līmi, tehnoloģiju, ieguva precizitāti, kā arī tika radīts zīmols KK Seaside Drums, kas latviski nozīmē – Krišjāņa Kupcāna Jūrmalas bungu darbnīca. «Ja man šo gadu gaitā kaut kas nav sanācis, kā garantiju es lietu nomainu pret pilnīgi jaunu vai salaboju, ja var salabot. Es pamēģinu jaunas iespējas, pat ja tas ir grūtāk, sarežģītāk un prasa daudz ilgāku laiku,» stāsta Krišjānis.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lai muitas kontroles pasākumu īstenošanas procesā nodrošinātu iespēju optimāli iesaistīt muitas kinologus ar darba suņiem, Valsts ieņēmumu dienests (VID) šogad turpina veikt pakāpenisku novecojušo darba suņu nomaiņu ar jauniem. Šī gada oktobrī iegādāti trīs jauni darba suņi, kas tiks apmācīti narkotisko vielu un tabakas izstrādājumu meklēšanā un pēc pamatapmācības kursa beigšanas kinologu vadībā uzsāks darbu Latvijas muitas kontroles punktos, informē VID.

Jaunie darba suņi publiskā iepirkuma konkursa ietvaros tika iegādāti Nīderlandē, noslēdzot līgumu ar uzņēmumu K9 Group Holland B.V. VID Muitas pārvaldes amatpersonas – darba suņu apmācības instruktori – veica uzņēmuma piedāvāto suņu testēšanu, pārbaudot to atbilstību VID izvirzītajām prasībām, lai tos būtu iespējams atbilstoši apmācīt un izmantot darbā dienestā, t.i., darbspējas dažādās vidēs, vēlmi rotaļāties, meklēt un atrast motivācijas priekšmetu, nervu sistēmas stabilitāti un vispārējo veselības stāvokli, fizisko formu, kā arī socializācijas līmeni.

Darba suņiem ir jābūt izteiktai vēlmei pēc mantiņas, un šai interesei ir jābūt noturīgai. Tāpat suņiem ir jāspēj aktīvi spēlēties un ilgstoši meklēt motivācijas priekšmetu, jābūt fiziski aktīviem, jāspēj labi izturēt ilgstošu slodzi, kā arī viņi nedrīkst izrādīt bailes vai agresiju pret šāvieniem.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Finanšu ministrija (FM) izstrādājusi grozījumus likumā par nodokļiem un nodevām, kurā rosināts administratīvi sodīt tos, kas neievēro Valsts ieņēmumu dienesta (VID) piemērotos aizliegumus.

FM norādīja, ka patlaban VID ir tiesības aizliegt nodokļu parādniekam veikt noteiktas darbības, kas vērstas uz izvairīšanos no nodokļu maksāšanas, piemēram, pamatlīdzekļu atsavināšana, slēpšana utt.

Atsevišķos gadījumos VID var apturēt uzņēmuma saimniecisko darbību, aizliegt pildīt maksājumu saistības un veikt darījumus. VID ir tiesības apturēt nodokļu maksātāja saimniecisko darbību, ja tiek konstatēts, ka, piemēram, nodokļu maksātājs ir izvairījies no nodokļu vai nodevu maksāšanas, vai nodokļu maksātājs lieto kases aparātu, kam ir mainīta programmatūra vai veiktas citas nelikumīgas darbības.

Ņemot vērā, ka nodokļu maksātāja saimnieciskā darbība tiek apturēta būtisku pārkāpumu gadījumā, šādām personām tiek aizliegts turpināt maksājumu saistību pildīšanu un darījumu veikšanu līdz brīdim, kamēr nebūs novērsti tie pārkāpumi, kas bija par pamatu saimnieciskās darbības apturēšanai.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Piesātinātajā garšvielu tirgū ilgdzīvotāju nebūt nav tik daudz, turēties virs ūdens un peldēt garu distanci veikalam Avokado palīdz augstu paceltā kvalitātes latiņa

Specializētais garšvielu veikals Avokado ir ģimenei piederoša tirgotava, kura darbojas jau 23 gadus. «No konkurentiem atšķiramies ar to, ka mūsu ģimenei garšvielu bizness ir ne tikai peļņas avots, bet arī dzīvesstils un hobijs,» teic veikala Avokado īpašnieks, SIA Avokado MS un SIA Garšvielas valdes loceklis Mārcis Strautiņš. Plašais sortiments un augsti kvalitātes standarti ļāvuši Avokado piecas reizes gūt Latvijas Tirgotāju asociācijas balvu kā gada labākajam tirgotājam specializēto veikalu kategorijā.

Savi produkti

90. gadu sākumā garšvielu veikalu izveidoja M. Strautiņa tēvs Raits Strautiņš, bet šobrīd viņš tajā saimnieko kopā ar sievu Intu Rubenkovu. Avokado Tērbatas ielā, Rīgā, atrodas astoņus gadus, iepriekš 15 gadus tas darbojās Ģertrūdes ielā. Pirms vairākiem gadiem Avokado īpašnieki izmēģināja savus spēkus garšvielu biznesā arī ārpus Rīgas – Saldū, Liepājā, Ķekavā un Daugavpilī, kā arī deviņus mēnešus Avokado bija atrodams tirdzniecības centrā Alfa, taču šobrīd garšvielu karaļvalsts bāzējas telpās Rīgas centrā. «Kad sākām, cilvēki maz ko zināja par garšvielām, pārsvarā iztika ar sāli un pipariem. Arī mums pašiem bija daudz, ko mācīties, tāpēc sākām padziļināti par tām interesēties. Pamazām sākām saprast atšķirību, kāda ir, ja zupai ir pielikti četri nederīgi piparu graudi vai viens, bet īsts,» atceras M. Strautiņš.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pasaule ir mainījusies. Par ASV prezidentu ir kļuvis Donalds Tramps, kurš atklāti saka – Amerika first! Viņam Amerika ir pirmajā vietā! Es domāju, ka arī Latvijai ir vajadzīgs tāds prezidents, kurš pasaka – pirmajā vietā ir Latvija! Pasaka un dara!

Tā intervijā saka Latvijas Baptistu draudžu savienības bīskaps Pēteris Sproģis.

Skaļa ieroča kārta parastā trešdienas rītā, kad cilvēki dodas uz darbu. Mūsu Latvijas valstī netālu no Mātes Latvijas pie Brāļu kapiem ar automātu nošauj cilvēku. Runā, ka maksātnespējas administratoru mafija Rīgas ielās kārto savas lietas. Parādās bailes, ka atgriezušies 90-tie… Jūs kā Baptistu draudžu savienības bīskaps divpads- mit gadus kopā ar citiem bīskapiem lūdzāt Dievu par Latviju. Svētkos vadījāt dievkalpojumus kopā ar katoļu kardinālu Jāni Pujatu un arhibīskapu Zbigņevu Stankeviču, ar luterāņu arhibīskapu Jāni Vanagu un pareizticīgo metropolītu Aleksandru. Vai tiešām šī skumjā aina ir tas, ko Latvijas simtgadē mēs visi kopā cerējām ieraudzīt? Ko šī notikusī vardarbība mums rāda?

Komentāri

Pievienot komentāru
Enerģētika

Kaimiņš: Nevarēju vairāk runāt par OIK, jo atrados kamerā

Sandris Točs, speciāli DB, 27.06.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

«Piecas dienas pēc manas pret Rasnaču vērstās runas es tiku arestēts. Nevis demisionēja Rasnačs, bet apcietināja Kaimiņu,» sarunā ar DB rezumē Latvijas Republikas Saeimas deputāts Artuss Kaimiņš

Jūs aizturēja Saeimas sēdes sākumā. Kas bija tas, ko jūs nepateicāt?

Vispirms es izstāstīšu, ko es pateicu. Iepriekšējā Saeimas sēdē pirms manas aizturēšanas es uzkāpu tribīnē. Galvenā lieta man bija pateikt, ka tie, kas balsos «pret» Rasnača demisiju, atturēsies vai izraus savas kartes no balsošanas mašīnas, tie atbalsta maksātnespējas administratoru mafiju Latvijā. Tas bija ar piemēriem, kāpēc tas tā ir. Tad pēkšņi tajā Saeimas sēdē tika izsludināts pārtraukums līdz nākamās nedēļas trešdienai.

Varbūt tomēr atgādiniet, ko minējāt savā slavenajā runā?

Es pateicu zināmo faktu, ka tieslietu ministrs Rasnačs Facebook mierīgi lielās ar debiju supošanā tās dienas vakarā, kad tika nošauts Mārtiņš Bunkus, un neuzņemas nekādu - ne morālo, ne politisko atbildību. Neveic savus ministra pienākumus. Uzskata, ka viss ir labi. Šo runu jūs varat paskatīties manā Fb laika joslā 14.jūnijā, ja interesē. Taču es pieprasīju vēl vienu demisiju, kas ir, manuprāt, absolūti nepieciešama. Ašeradena kungam. Trīs mēnešus iepriekš, kad es 8.martā uzkāpu tribīnē, toreiz es teicu: Ašeradena kungs, es nebalsošu par jūsu demisiju, jo jūs no šīs tribīnes solījāt, ka OIK ir negodīgs nodoklis, kurš nedrīkst būt, un ka jūs atbildēsiet pēc lietas būtības, un ka šī lieta Latvijā tiks izbeigta. Šis slēptais OIK nodoklis. Ašeradena kungam bija trīs mēneši. Ir rakstīti kopā, ja es nemaldos, 19 pieprasījumi. Bet Saeimas pieprasījumu komisijā tie visi ir noraidīti. Ašeradena kungam nav bijis jāatbild uz šiem jautājumiem. Tā vietā Ašeradena kungs sasauca darba grupu ar 35 cilvēkiem par valsts naudu. Noīrēja ārpakalpojumu par valsts naudu, nedomāju, ka tas bija lētākais. Kas tā bija par firmu? Ernst&Young, man liekas. Tātad 35 cilvēki un Ernst&Young ies un pārbaudīs spēkstacijas. Rezultātā nupat Ašeradens iznāca un pateica: esam secinājuši, ka ar OIK neko nevar izdarīt, to nevar izbeigt, bet, redziet, mēs darba grupā esam baigi strādājuši. Nu mēs redzam arī, kā tika izvēlēts VID ģenerāldirektora amata kandidāts Skujiņš, kur vesela darba grupa, vesela komisija sēdēja. Arī ne par mazu valsts naudu. Bet Aldis Gobzems vienkārši piecpadsmit minūtes pasēdēja internetā. Un saraka visas šīs te shēmas, no kurienes nāk Skujiņš, Martinsona kungs un viss pārējais šajā sakarā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Arhitektes Zaigas Gailes lielais atspēriens ir liktenīgi sastaptie trīs vīrieši un disciplinētā darbā noslīpētais talants stilīgi savienot divus it kā nozares pretpolus – restaurāciju ar modernismu.

Un tas nepārtraukti ļāvis komponēt daudziem arhitektūras ansambļiem. Par saviem šī brīža Rīgas gadsimta projektiem Z. Gaile dēvē Jaunā Rīgas teātra (JRT) ēku kompleksa rekonstrukciju un privātā mākslas centra Zuzeum izveidi bijušās korķa fabrikas teritorijā Lāčplēša ielā 101. Vienlaicīgi divi vērienīgi projekti vienam nelielam birojam ir milzīgs izaicinājums. Paralēli tam viņas rūpals ir Rūmenes muižas kūts, rūpnieciskā dizaina klasteris Kuldīgā, stilīgā biroju ēka Mākonis, vēl piecas privātmājas. Atšķirībā no brāļa Z. Gaile nepiepildīja vecāku cerības un nekļuva par dakteri klasiskā izpratnē, toties viņas tālredzīgais ieguldījums veco koka ēku «izārstēšanā» ir nenovērtējams. Arhitekte ir arī vairāku grāmatu un publikāciju autore. Tāpat nevar nepieminēt viņas kā ekspertes brīžiem aso kritiku un nelokāmos uzskatus, kas ik pa laikam uzvirmo publiskajā telpā. Arī tagad ir, par ko «cepties», jo katrai lietai ir sava vieta. Arī puķes vāzē viņa nebūs nolikusi kaut kur nejauši.

Komentāri

Pievienot komentāru