Jaunākais izdevums

Alus nozarē vērojams kritums; PET ierobežojumi var iedragāt tirgu, trešdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Pēdējos piecos gados mazo alus darītavu skaits audzis vairāk nekā divas reizes – no 16 komersantiem 2011. gadā līdz 38 alus darītavām 2016. gada beigās, liecina DB aprēķini, izvērtējot Valsts Ieņēmumu dienesta (VID) datus. Pašmāju alus darītāju saražotā alus apjoms sarucis divas reizes – no 153,3 milj. litru 2011. gadā līdz 74 milj. litru pērn.

Latvijas alus darītājiem pagājušais gads bijis trauksmains, tomēr, neskatoties uz sarežģīto situāciju, aldari turpina attīstīties, situāciju vērtē Latvijas alus darītāju savienības valdes priekšsēdētājs Pēteris Liniņš. Viņš ir priecīgs par jaunu mazo alus darītavu izveidi, kuru skaits arvien pieaug. Saskaņā ar VID datiem, 2016.gadā Latvijā saražoti 73,9 milj. litri alus, no tā lielākā daļa – 89% nodoti patēriņam Latvijā. Valstī ir trīs «lielās» alus darītavas – Cēsu Alus, Cido Grupa un Tērvetes alus, bet pārējiem alus darītājiem, tostarp Aldarim, piešķirts mazās alus darītavas statuss, kas dod tiesības par pirmajiem kalendārā gada laikā saražotajiem vienu miljonu litriem maksāt tikai pusi no valstī noteiktās akcīzes nodokļa likmes alum, informē VID.

Turpmāk nozari būtiski var ietekmēt nule kā pieņemtais lēmums ierobežot alu pildīšanu lielākās PET pudelēs.

Visu rakstu Mazo aldaru skaits aug, tirgus sarūk lasiet 14. jūnija laikrakstā Dienas Bizness.

Db.lv lasi arī: Aldaris kļuvis par mazo alus darītavu

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Tērvetes alusdarītava attīstībā ieguldīs vairāk nekā miljonu

Sandra Dieziņa, 06.02.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

#A/s Tērvetes AL plāno paplašināt graudu pārstrādes ēku, kas ļaus palielināt ražošanas apjomus.

A/s Tērvetes AL plāno paplašināt graudu pārstrādes ēku, kas ļaus palielināt ražošanas apjomus.

Kā liecina paziņojums Iepirkumu uzraudzības biroja (IUB) mājaslapā, izsludināts iepirkums par graudu pārstrādes ēkas paplašināšanu. Iepirkuma paredzamā līgumcena ir 900 000 eiro. Darbus paredzēts veikt Kroņauces dzirnavās Tērvetes novadā. Uzņēmums plāno piesaistīt ES līdzfinansējumu pasākumā Atbalsts ieguldījumiem pārstrādē.

Tērvetes AL valdes priekšsēdētājs Valters Paškausks DB pastāstīja, ka projekts paredz paplašināt alus pagrabu, palielinot tā ietilpību, kas ļaus palielināt arī ražošanas jaudas par 25 %. «Augam ar katru gadu un arī šis gads nebūs izņēmums. Lauku atbalsta dienests jau ir apstiprinājis mūsu projektu par kopējo summu 1,2 miljoni eiro, kur 30 % ir ES līdzfinansējums. Tas mums ļaus palielināt jaudas,» stāsta V. Paškausks.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Kapitāla tirgus Latvijā – trešajā desmitgadē, bet joprojām vājš. Vai ir alternatīvas?

Latvijas Bankas ekonomists Egils Kaužēns, 29.10.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Viena no svarīgām finanšu tirgus sastāvdaļām ir likvīds un efektīvs kapitāla tirgus. Ieguldījumi akcijās un obligācijās ir ilgtermiņa ieguldījumi.

Attīstīts kapitāla tirgus veicina vietējās un ārvalstu investīcijas, uzkrājumu efektīvāku izmantošanu, dodot iespēju krājējiem vairāk nopelnīt, kas īpaši aktuāli zemo procentu likmju apstākļos. Savukārt uzņēmējiem tas dažādo aizņemšanās iespējas uzņēmuma attīstības finansēšanai.

Turklāt lēmumi par investīcijām vai, tieši pretēji, lēmumi par neinvestēšanu ietekmē ne vien pašreizējo tautsaimniecības stāvokli, bet arī summējas tautsaimniecības turpmākās attīstības perspektīvā.

Kāpēc kapitāla tirgus ir tik nozīmīgs:

  1. Uzņēmumi, emitējot vērtspapīrus kapitāla tirgū, piesaista ilgtermiņa finansējumu – gan vietējo, gan ārvalstu, kas dod iespēju uzņēmumiem attīstīties un pilnveidot ražošanu vai pakalpojumu sniegšanu, diversificējot investoru loku;
  2. Mājsaimniecības un uzņēmumi var novirzīt savus uzkrājumus kapitāla tirgus vērtspapīros, kas parasti piedāvā augstāku ienesīgumu nekā noguldījumi bankās;
  3. Kapitāla tirgus dod iespēju sekot dažādu vērtspapīru procentu likmēm, kas ļauj spriest par piedāvājuma un pieprasījuma attiecību finanšu tirgū, par tirgus dalībnieku gaidām par riskiem un ekonomikas attīstību, finansēšanas nosacījumiem;
  4. Ekonomikas izaugsmes modeļos izaugsme ilgtermiņā ir atkarīga no kapitāla lieluma, un kapitāla tirgum ir būtiska loma šī kapitāla piesaistē un izvietojumā tautsaimniecībā;
  5. Labi funkcionējošs kapitāla tirgus palīdz sadalīt kapitālu pa dažādām nozarēm, uzņēmumiem tā, lai tiktu iegūts maksimāls labums tautsaimniecībā, – tiek meklēts optimums no paredzamā vērtspapīru ienākuma un riska.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nekustamais īpašums

Latvijas iedzīvotāji, augot dzīvokļu cenām, biežāk priekšroku dod privātmāju iegādei

Dienas Bizness, 14.03.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lai gan reģionu pilsētās esošais dzīvojamais fonds pagaidām tiek papildināts visai gausi un dzīvokļu cenas turpina augt, lielākajā daļā Latvijas pilsētu mājokļi pērn ir kļuvuši pieejamāki, - liecina jaunākie Swedbank Baltijas Mājokļu pieejamības indeksa dati.

To veicinājusi gan straujā algu izaugsme, gan kredītu procentu likmju samazināšanās. Tiesa, saskaņā ar Swedbank Finanšu institūta aptaujas datiem, līdz ar ekonomiskās situācijas uzlabošanos arvien vairāk iedzīvotāju jau pieder savs mājoklis (70%), tādēļ vēlme un vajadzība iegādāties jaunu sarūk.

Mājokļu pieejamība Baltijas valstu galvaspilsētās 2017. gadā bijusi augsta, un Rīga saglabājusi līdera pozīciju galvaspilsētu starpā. Mājokļu pieejamības indekss 2017. gadā uzlabojies Rīgā un Viļņā, bet pasliktinājies Tallinā. Uzlabojumu Rīgā noteica hipotekārā kredīta procentu likmju samazinājums, Viļņā – straujš algu pieaugums, bet Tallinā pieejamība pasliktinājusies spējā dzīvokļu cenu kāpuma dēļ.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Izejvielu sadārdzinājums un darbaspēka pieejamība būs galvenie ēdināšanas nozares izaicinājumi

Uzņēmēji DB un DNB bankas rīkotā apaļā galda diskusijā prognozē jaunu spēlētāju ienākšanu tirgū un paredz, ka nākotnē varētu pieaugt gatavo maltīšu piegādes klientiem.

Kāda šobrīd ir situācija sabiedriskajā ēdināšanā? Vai, uzlabojoties ekonomiskajai situācijai un augot iedzīvotāju labklājībai, ēdināšanas uzņēmumi izjūt tendenci vairāk ieturēt maltīti ārpus mājas?

McDonald’s Mārketinga direktore Baltijas valstīs Baiba Zaķe:

Šobrīd noteikti ēšana ārpus mājas kļūst arvien populārāka. Ja kādu laiku bija sajūta, ka cilvēki vairāk gatavo, tagad vairs tā nav. Jo laika, kas paliek pāri pēc saspringtās ikdienas, ir tik maz, ka cilvēki labāk izvēlas vairāk laika pavadīt ar draugiem un ģimeni, nekā būt pie katliem. Redzam arī, ka McDrive vairāk cilvēku brauc, lai ietaupītu savu laiku, paņem maltīti un brauc tālāk.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šā gada 10 mēnešos oficiāli «mirušo» uzņēmumu skaits sasniedzis augstāko līmeni ceturtdaļgadsimta laikā – iemesli šādai izmiršanai esot jāmeklē ne tik daudz ekonomiskā, cik juridiskā vidē, pirmdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

SIA Lursoft apkopotie dati (pēc Uzņēmumu reģistra datiem) rāda, ka šā gada 10 mēnešos jau ir likvidēti 13 208 uzņēmumi, kas ir par 1000 vairāk nekā visā 2016. gadā. Turklāt ar vidējo likvidācijas tempu aptuveni 1100 uzņēmumu ik mēnesi 2017. gadā kopumā likvidēto skaits pārsniegs 15 000 atzīmi. Vienlaikus jaundibināto uzņēmumu skaits šā gada desmit mēnešos bija 8550, kas nozīmē – viens «jaundzimušais» uz 1,5 oficiāli «nomirušajiem», tādējādi kopējais dzīvo uzņēmumu skaits sarūk.

Vairāki DB aptaujātie uzskata, ka uzņēmumu skaita samazināšanās ir saistīta ar neaktīvo uzņēmumu likvidāciju, ko cita starpā veicinājis 50 eiro noteiktais nodoklis par tukšu uzņēmumu. Proti, šo kompāniju īpašnieki, samaksājuši minēto 50 eiro nodokli, dodas uz Uzņēmumu reģistru un iesniedz pieteikumu savu uzņēmumu likvidācijai. Tomēr tas neesot uzskatāms par vienīgo iemeslu, jo daudz būtiskāks esot tirgus sarukums un patērētāju mazā pirktspēja, īpaši ārpus Rīgas un Pierīgas. Proti, ja patērētāju skaits Latvijā kopumā sarūk, tad arī loģiski, ka tirgotājiem pieaug konkurence un kāds to nespēj izturēt. Savukārt tas, kurš pārdzīvojis konkurenta nāvi, nevar būt drošs par rītdienu, jo potenciālo pircēju skaits sarūk un perspektīvā šis process turpināšoties.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nodokļi

Mikrouzņēmumiem ar apgrozījumu līdz 50 000 eiro nodokļos piedāvā maksāt 15% no apgrozījuma

Zane Atlāce - Bistere, 28.03.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Mazo uzņēmēju aptaujā no izvērtēšanai piedāvātajiem variantiem lielāko atbalstu – 40,9%, guvis Ekonomikas ministrijas (EM) patlaban piedāvātais modelis MUN 2.0, kas paredz iespēju uzņēmumiem, kuru apgrozījums gadā nepārsniedz PVN reģistrācijas slieksni (šobrīd 50 tkt eiro), nodokļos maksāt 15% no apgrozījuma, informē EM.

Papildu EM rosina nodrošināt iespēju nodokļu nomaksu veikt automātiski no uzņēmuma kopējā bankas konta, un atteikties no nodokļu deklarācijām.

Aicinājums piedalīties aptaujā un izteikt viedokli par vairākiem nodokļu variantiem tika izsūtīts marta vidū teju 46 tūkstošiem mazo uzņēmumu visā Latvijā. Aptauju veica EM un Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera (LTRK) sadarbībā ar Sabiedriskās domas pētījumu centra SKDS. Kopumā aptaujas anketas aizpildījuši 3 986 uzņēmumu, kuri nodarbina ne vairāk kā piecus darbiniekus un kuru gada apgrozījums nepārsniedz 100 000 eur. Nedaudz vairāk nekā puse aptaujāto strādā vispārējā nodokļu režīmā, 46,6% aptaujāto - MUN režīmā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Mājokļu cenas pasaules lielākajās un pieprasītākajās pilsētās, sākot no Sidnejas un Pekinas līdz pat Ņujorkai, sarūk, raksta Bloomberg.

Tirgus izaugsmi pēdējā laikā apdraud vairāki faktori – nodokļu izmaiņas, cenu pieaugums un stingrāki aizdevumu nosacījumi. Tam varētu būt plašākas sekas, jo pasaules turīgie iedzīvotāji īpašumus iegādājas dažādos kontinentos, kas nozīmē, ka lejupslīde vienā valstī var radīt draudus tirgiem citās valstīs, brīdina Starptautiskais Valūtas fonds.

Cenas sarūk Londonā, ņemot vērā Brexit ietekmi, ekonomikas izaugsmes bremzēšanos un augstās cenas. Īpašumu cenas centrālās Londonas labākajos rajonos kopš augstākā līmeņa sasniegšanas 2014.gadā ir kritušās par gandrīz 18%, un daļa īpašumu cenu ir sarukušas par par trešdaļu, liecina Savills Plc pētījums.

Arī Pekinā cenas kritušas, ko ietekmē vairāk nekā 30 likumdošanas un tirgus ierobežojumi. Patlaban jaunu mājokļu cenas ir zemākas nekā esošo mājokļu cenas.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ar vietējo darbaspēku vakances aizpildīt nevar

Sliktā ziņa – darbaspēku no ārvalstīm piesaista nevis Latvija, bet caur citām Eiropas Savienības valstīm to dara Lietuva un Polija, uzmanību uz tendenci vērš Latvijas Būvuzņēmēju partnerības vadītāja Baiba Fromane. Būvniecība ir nozare, kurā jau vairākus gadus ir visakūtākais darbaspēka trūkums. Augstāko punktu darbaspēka nepietiekamība varētu sasniegt laikā, kad Latvija īstenos tādus projektus kā Rail Baltic un Liepājas cietuma būvniecība, kur būs vajadzīgs liels apjoms darbaspēka, prognozē B. Fromane.

Jau šobrīd darbaspēka trūkst un darbinieki no trešajām valstīm tiek piesaistīti, bet tas ir ilgstošs un sarežģīts process. «Administratīvi birokrātiskie šķēršļi viesstrādnieku nodarbināšanai ir utopija, kas mazina valsts kontroli pār cilvēkiem, kas Latvijā tiek nodarbināti,» stingros noteikumus viesstrādnieku nodarbināšanā Latvijā komentē B. Fromane.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kapitāls Baltijā uzkrājas - cilvēkiem paliek pāri nauda, nosedzot ikdienas vajadzības, un viņi sāk domāt, kur izvietot brīvos līdzekļus. Savukārt banku tirgus ir mainījies - līdz šim ierastajam finansējuma veidam piekļūt ir aizvien grūtāk, tādēļ pieaug alternatīvo finansētāju loma tirgū, intervijā stāsta Redgate Capital Jānis Dubrovskis.

Nereti dzirdams, ka uzņēmumi vēlas attīstīties, taču nepieciešams ārējais finansējums. Kāda situācija patlaban ir aizņēmumu tirgū un kur ņemt naudu tālākai izaugsmei?

Banku tirgus nenoliedzami ir mainījies, pieaugusi regulācija ne tikai nelegāli iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas virzienā, bet arī augušas kapitāla pietiekamības, likviditātes un citas prasības, kas būtiski sarežģījušas situāciju tirgū. Pēdējo gadu laikā banku tirgus ir konsolidējies – banku skaits it kā aizvien ir liels, taču faktiski tās bankas, kas ir gatavas kreditēt Baltijas uzņēmumus un reāli izsniedz kredītus, ir palikušas vien 5-6. Lielajiem uzņēmumiem situācija ir vēl sarežģītāka, jo pastāv kapitāla ierobežojumi – viens kredīts vienam aizņēmējam nedrīkst pārsniegt ceturtdaļu kapitāla, bet tik lielas summas reti kura banka aizdod, un visbiežāk šie limiti ir vēl daudz mazāki. Tāpat pēdējo pāris gadu laikā no tirgus aizgājušas arī vairākas bankas, kas aktīvi kreditēja uzņēmumus. Daudzi uzņēmumi, kuriem ik pa laikam jārefinansē kredīts vai jāatjauno ilgtermiņa kredīts, saskaras ar situāciju, ka aizdevumu likmes ir pieaugušas.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Covid-19 vīrusa uzplūdi pasaules valdībām daudzviet liek lemt par dažādiem ierobežojumiem. Negatīvais ir tas, ka par uzplūdu epicentru kļuvusi Eiropa, kur saslimšanas gadījumu pieaugums ir vislielākais.

Tiesa gan, pozitīvais ir tas, ka mirstība ir mazāka nekā tā bija pavasarī. Lai nu kā – pandēmijas milzīga neskaidrība ir vēl viens trieciens ekonomikai, kas jau drīzumā Eiropā var likt lemt par kādiem papildu stimuliem, kas tautsaimniecības attālinātu no vēl sāpīgākas iegāšanās grāvī.

Piemēram, no Eiropas Centrālās bankas (ECB) līdz gada beigām nu tiek gaidīta tās likviditātes drukāšanās programmas papildināšana vēl par 500 miljardiem eiro, liecina tirgus dalībnieku aptauju rezultāti.

ECB bilances apmērs*

*šogad gaidāms vēl viens straujš ECC aktīvu lēciens Avots: Ecb.europa.eu

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

2019. gadā apdrošināšanas tirgus Latvijā piedzīvojis mērenu izaugsmi – parakstīto prēmiju apjoms gada laikā ir pieaudzis par 7,5%, sasniedzot 555,1 miljonu eiro. Savukārt izmaksāto atlīdzību apjoms kāpis par 24,5%, sasniedzot 366 miljonus eiro, liecina Latvijas Apdrošinātāju asociācijas apkopotie dati.

Apdrošinātāji pieaugumu vērtē pozitīvi, uzsverot, ka atsevišķos apdrošināšanas veidos vērojams straujāks pieauguma temps nekā iepriekš, tāpat palielinās brīvprātīgo apdrošināšanas veidu pieprasījums.

"Dzīvības un veselības apdrošināšana tradicionāli aug dinamiski, bet 2019. gada galvenā iezīme ir īpašuma apdrošināšanas straujais pieaugums gan parakstīto prēmiju, gan izmaksāto atlīdzību ziņā. Tas apliecina, ka klienti novērtē apdrošināšanas nozīmi un vairāk rūpējas par savu īpašumu. Kopumā pērnā gada izaugsme bija prognozētajā apmērā, taču skaitļi vien neatspoguļo apdrošināšanas attīstību. Nozarē notiek nozīmīgas kvalitatīvas pārmaiņas, lai piemērotos klientu prasībām – attīstās attālinātie apkalpošanas kanāli un IT sistēmas, tiek papildināti polišu segumi un piedāvāti jauni apdrošināšanas veidi," komentē LAA prezidents Jānis Abāšins.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

2016. gadā lauku saimniecību vidējais lielums bija 43,2 ha, kas ir par 15,5 % vairāk nekā 2013. gadā, kad to vidējā zemes platība bija 37,4 ha. To kopējā standarta izlaide pieaugusi par 24,5 %, lai arī ekonomiski aktīvo lauku saimniecību skaits ir samazinājies par 14,5 %, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) apkopotie 2016. gada lauku saimniecību struktūras apsekojuma provizoriskie rezultāti.

Izmantotā lauksaimniecībā izmantojamās zemes (LIZ) platība vidēji vienā lauku saimniecībā palielinājās par 20 % (no 23,0 ha 2013. gadā līdz 27,6 ha 2016. gadā). 2016. gadā vienā lauku saimniecībā bija nodarbināti vidēji 2,3 cilvēki, kas ir par 9,5 % vairāk nekā 2013. gadā. Lielākās lauku saimniecības bija Zemgalē un Kurzemē, kur vidēji viena saimniecība apsaimniekoja attiecīgi 35,7 ha un 33,6 ha izmantotās LIZ.

Graudaugu sējumu platības vidēji vienā saimniecībā palielinājās par 3,6 ha – no 24,7 ha 2013. gadā līdz 28,3 ha 2016. gadā. Palielinājušās arī kartupeļu stādījumu platības – no 0,6 ha 2013. gadā līdz 0,9 ha 2016. gadā un lopbarības-zaļbarības kultūru platības par 2,9 ha, 2016. gadā, sasniedzot 17,2 ha vidēji vienā lauku saimniecībā. Rapšu sējumu platības samazinājās par 9,3 ha līdz 50,4 ha vidēji vienā saimniecībā pērn.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šodien Valsts ieņēmumu dienests (VID) un Finanšu ministrija (FM) svinīgi apbalvoja 2016.gada lielākos nodokļu maksātājus.

Šogad netika speciāli apbalvots valstī lielākais nodokļu maksātājs, bet gan tika pasniegtas balvas un atzinības raksti katra Latvijas reģiona lielākajam nodokļu maksātājam mazo, vidējo un lielo nodokļu maksātāju grupā, kā arī tika godināts lielākais darba nodokļu maksātājs, lielākais eksportētājs (pēc eksporta apjoma uz trešajām valstīm vai trešajām teritorijām), lielākais nodokļu maksātājs - valsts, pašvaldību kapitālsabiedrība un 2016.gada debija.

Kā skaidroja VID, Rīgas un Rīgas plānošanas reģiona lielākais nodokļu maksātājs SIA Circle K Latvia pēc nodokļos samaksātās summas vienlaikus ir arī valstī lielākais nodokļu maksātājs.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valsts ieņēmumu dienests (VID) paziņojis 2020.gada 15 lielākos godprātīgos nodokļu maksātājus Latvijas reģionos.

Katrā no pieciem Latvijas reģioniem VID apbalvojis vienu uzņēmumu lielo, vienu - vidējo un vienu - mazo uzņēmumu kategorijā.

Zemgales reģionā apbalvoti: SIA "Dobeles Eko" (mazo nodokļu maksātāju grupā), Lauksaimniecības pakalpojumu kooperatīvā sabiedrība "LATRAPS" (vidējo nodokļu maksātāju grupā) un AS "VIRŠI-A" (lielo nodokļu maksātāju grupā).

Kurzemes reģionā apbalvoti: SIA "VK Tranzīts" (mazo nodokļu maksātāju grupā), SIA "Dzelzsbetons MB" (vidējo nodokļu maksātāju grupā) un AS "UPB" (lielo nodokļu maksātāju grupā).

Latgales reģionā apbalvoti: AS "Rēzeknes dzirnavnieks" (mazo nodokļu maksātāju grupā), SIA "Light Guide Optics International" (vidējo nodokļu maksātāju grupā) un AS "LATVIJAS MAIZNIEKS" (lielo nodokļu maksātāju grupā).

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šā brīža situācija parādu tirgū liecina par pesimismu. Turklāt drīzāk – ekstremālu pesimismu. Investori uz ļoti gariem termiņiem valdībām ir gatavi aizdot naudu par rekordzemām likmēm. Ne tikai tā – parādu jūra ar negatīvu ienesīgumu plešas plašumā, un pasaulē kopumā šādu saistību apmērs jau pārsniedzis 13 triljonus ASV dolāru.

Ja jau krājēji gatavi drošajiem aizņēmējiem piemaksāt, tad tas nozīmē milzīgu pieprasījumu pēc drošības. Tāpat loģika it kā saka - tam vajadzētu nozīmēt to, ka recesija ir kaut kur tepat aiz stūra un inflācijas pieaugums pārskatāmā periodā vispār nav kaut kāda daudzmaz vienādojumā rēķināma varbūtība. Galu galā ne jau velti pasaules varenākās centrālās bankas devušas mājienus par jaunu ekonomikas sildīšanas vilni. Pēdējā laikā tiek izcelti arī demogrāfiskie izaicinājumi. Rietumu pasaulei novecojot, var sanākt, ka iemeslu, lai gaidītu straujāku ekonomikas pieaugumu un inflāciju, ir mazāk. Nozīmīgi faktori ir arī ģeopolitiskie asumi un neskaidrība par tirdzniecību.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pasaulē un Eiropā valdošie nenoteiktības vēji ietekmēs ekonomiskās izaugsmes apmērus arī Latvijā, vienlaikus tie investorus padara piesardzīgākus un tādējādi lēmumi par ieguldījumiem var tikt atlikti.

Tādu ainu Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas sēdē par to, ko 2020. gads nesīs ekonomikai Eiropā un Latvijā, atklāja Latvijas Bankas eksperti.

Latvijas Banka IKP pieaugumu 2020. gadam rēķina 2,6% (izlīdzinātie dati), inflāciju 2,4%. Pasaules ekonomika, lai arī lēnāk, bet aug. Ekonomika aug divu faktoru dēļ - pieaug strādājošo skaits un pieaug darba ražīgums, turklāt bezdarba līmenis tādās valstīs kā Vācijā, ASV, Jāpānā ir nepieredzēti zems.

Vienlaikus ir vairāki nenoteiktības faktori -- tirdzniecības kari, Brexit, politiskā nestabilitāte, arī koronovīrusa jautājumi utml.. Tam pretī ir vairākas ekonomisko izaugsmi balstošās sviras, viena no tām monetārā politika, taču ar to vien varot nepietikt.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

2018. gadā Baltijas valstis bija starp visstraujāk augošajām ekonomikām Eiropā, un, augot algām un iekšzemes patēriņam, arī mazo un vidējo uzņēmumu segmentā noskaņojums ir uzlabojies.

SEB bankas veiktā aptauja liecina, ka visās trīs valstīs ir būtiski samazinājies pesimistiski noskaņoto MVU īpatsvars, kas tuvākajā nākotnē prognozē apgrozījuma kritumu, un ir pieaudzis to uzņēmumu skaits, kas šogad plāno investēt sava biznesa attīstībā.

SEB bankas valdes loceklis Arnis Škapars: «Lielākā daļa mazo un vidējo uzņēmumu savu biznesu ir fokusējuši uz vietējo tirgu. Straujais atalgojuma un iedzīvotāju pirktspējas pieaugums ir veicinājis arī iekšzemes patēriņu, ko neapšaubāmi ir sajutuši gan lielie, gan mazie uzņēmumi. Tomēr darba roku trūkumu ir aizvien skaudrāk jūtams arī MVU segmentā. Ar šo faktoru lielā mērā ir skaidrojams arī pieaugušais to uzņēmumu skaits, kas šogad plāno investēt savā biznesā. Liela daļa no šīm investīcijām būs vērstas uz produktivitātes palielināšanu, lai ar to pašu darbinieku skaitu varētu saražot lielākus apjomus.»

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijā šogad «mirušo» uzņēmumu skaits par vairāk nekā 50% pārsniedz «jaundzimušo» skaitu, pērn aizsākusies tendence pieņemas spēkā

To liecina SIA Lursoft apkopotie dati pēc Uzņēmumu reģistra ziņām.

Dati rāda, ka šā gada nepilnos septiņos mēnešos jau ir likvidēti 12 309 uzņēmumi, bet reģistrēti tikai 6127, tādējādi «mirušo» skaits par 16 182 pārsniedz jaundibināto uzņēmumu skaitu. Turklāt likvidēto pārsvars pār jaunreģistrētajiem salīdzinājumā ar 2016. un 2017. gada datiem pieaug. Ja pērn visā gadā «mirušo» uzņēmumu skaita pārsvars pār «dzimušajiem» sasniedza 6270, tad šogad nepilnos septiņos mēnešos tas jau ir 6182. Šogad jau ir likvidēti (12 309) vairāk nekā visa 2016. gada laikā (12 228).

Tendence saglabāsies

Vairāki DB aptaujātie uzskata, ka uzņēmumu skaita samazināšanās ir saistīta ar neaktīvo uzņēmumu likvidāciju, kam iemesls ir neveiksmīga uzņēmējdarbība, biznesa izmaksu pieaugums vienlaikus ar iedzīvotāju pirktspējas pārmaiņām un valstī dzīvojošo skaita sarukums. No Rīgas attālākajos reģionos par būtiskāko tiek minēts tirgus sarukums un patērētāju mazā pirktspēja. Proti, ja patērētāju skaits Latvijā kopumā sarūk, tad arī loģiski, ka tirgotājiem pieaug konkurence un kāds to nespēj izturēt. Savukārt tas, kurš pārdzīvojis konkurenta «nāvi», nevar būt drošs par rītdienu, jo potenciālo pircēju skaits sarūk un perspektīvā šis process turpināsies. Lauku veikalu liktenis pēc vairāku jomu optimizācijas, piemēram, mazo skolu slēgšanas, atrodas zem jautājuma zīmes, jo īpaši tāpēc, ka jaunu, stabilu darba vietu rašanās ir reta parādība, savukārt ļoti liels šajās vietās dzīvojošo skaits ir cienījamā vecumā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

2017. gadā pastāvīgo iedzīvotāju skaits Latvijā samazinājies par 15,7 tūkstošiem

Lelde Petrāne, 28.05.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

2018. gada sākumā Latvijā dzīvoja 1 milj. 934 tūkst. iedzīvotāju – par 15,7 tūkst. mazāk nekā pirms gada, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) jaunākie dati.Iedzīvotāju skaits 2017. gadā saruka par 0,8 % salīdzinājumā ar 1,0 % 2016. gadā. Pilsētnieku gada laikā kļuva par 8,3 tūkst. jeb 0,6 % mazāk, bet lauku iedzīvotāju – par 7,4 tūkst. jeb 1,2 % mazāk.

2017. gadā mirušo skaits pārsniedza dzimušo skaitu par 7,9 tūkst., un šis rādītājs ir lielākais pēdējo četru gadu laikā (2016. gadā – 6,6 tūkst.). Pagājušajā gadā Latvijā piedzima 20,8 tūkst. bērnu, kas ir par 1 140 mazāk nekā 2016. gadā, bet nomira 28,7 tūkstoši cilvēku, kas ir par 177 vairāk, salīdzinot ar 2016. gadu. Starptautiskās ilgtermiņa migrācijas rezultātā iedzīvotāju skaits 2017. gadā samazinājās par 7,8 tūkst. (2016. gadā – 12,2 tūkst.). Pērn Latvijā no citām valstīm ieradās 9,9 tūkst. cilvēku, kas, salīdzinot ar 2016. gadu, ir par 1,6 tūkst. vairāk un izceļoja 17,7 tūkst. – par 2,9 tūkst. mazāk nekā 2016. gadā. Apmēram puse (55 %) no iebraukušajiem ir saistīti ar Latviju (piemēram, dzimuši Latvijā u.c.).

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Banku analītiķi: Uzņēmējiem jārēķinās ar aizvien izteiktāku darbinieku deficītu

LETA, 15.08.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pārskatāma nākotnē uzņēmējiem jārēķinās ar aizvien izteiktāku darbinieku deficītu, brīdina banku analītiķi.

«Swedbank» galvenā ekonomista Latvijā vietas izpildītāja Agnese Buceniece sacīja, ka Latvijā bezdarba līmenis turpināja samazināties, neskatoties uz lēnāku ekonomikas izaugsmi otrajā ceturksnī. Tas saruka līdz 6,4%, kas ir par 1,3 procentpunktiem mazāk nekā pērn otrajā ceturksnī. Šajā periodā bezdarbnieku skaits samazinājās par 18%, kas ir gandrīz piektā daļa.

«Ņemot vērā ekonomikas izaugsmes bremzēšanos varēja gaidīt, ka bezdarbnieku skaits vairs nesamazināsies tik strauji kā iepriekšējos ceturkšņos, tomēr tā vietā ieraudzījām straujāko kritumu pēdējo piecu gadu laikā. Bezdarba līmenis šobrīd jau ir zemāks nekā 2008.gadā. Norises darba tirgū diktē demogrāfija. Bezdarbā redzam kritumu, galvenokārt tāpēc ka samazinās iedzīvotāju skaits, nevis tādēļ, ka liela daļa bezdarbnieku būtu iekārtojusies darbā – tas nav noticis,» atzina Buceniece.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ķīnas tautsaimniecību pieslēgušā koronavīrusa ietekmi izmērīt ir grūti. Skaidrs gan ir tas, ka tā uz pasaules ekonomiku būs negatīva. Tas gan netraucē dažādu riska un drošā patvēruma aktīvu cenai kopā skriet debesīs.

Piemēram, zelta cena šīs nedēļas vidū pārsoļoja pāri apaļajai 1600 ASV dolāru atzīmei par Trojas unci, kas ir augstākais līmenis gandrīz septiņu gadu laikā.

Pieaugot neskaidrībai, zelta cenas kāpums var šķist saprotams. Tāpat viens no galvenajiem faktoriem, kas vēl pirms kāda laika bremzēja zelta cenas pieaugumu, bija pieņēmumi, ka centrālās bankas turpinās virzīties stingrākas monetārās politikas virzienā. Tam pēc definīcijas vajadzētu nākt komplektā ar augošām procentu likmēm, kas zeltu padara potenciāli mazāk konkurētspējīgu tādu finanšu aktīvu priekšā, kas investoriem nodrošina regulārus procentu ienākumus (zelts procentus un dividendes galu galā nemaksā).

Komentāri

Pievienot komentāru
Pakalpojumi

Ezītis miglā pošas uz mikrorajoniem

Anda Asere, 20.09.2019

Zīmola Ezītis miglā izveidotāji Ronalds Undzēns (no kreisās) un Lauris Streņģe

Foto: Ritvars Skuja, Dienas Bizness

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ja pirmā banketu biznesa pieredze nebūtu gūta jaunības maksimālismā, studējot pēdējos kursos, iespējams, Ezītis miglā nemaz nebūtu

Bāru zīmola Ezītis miglā izveidotāji Lauris Streņģe un Ronalds Undzēns spriež, – biznesa veiksmes atslēga ir tā, ka cilvēki no Ezītis miglā negaida ļoti daudz, taču saņem nedaudz vairāk par gaidīto. Gadu gaitā viņi ir pārliecinājušies, ka vidusmēra cilvēku, kuri nevēlas kafejnīcā atstāt visu algu, ir vairāk nekā to, kuri var atļauties apmeklēt augsta līmeņa restorānus.

Šobrīd Latvijā ir jau 14 bāri Ezītis miglā, un to izveidotāji cer, ka kādudien tie būs arī ārpus Latvijas. Vairāk par biznesa rašanos, attīstību un arī kļūdām viņi stāsta intervijā Dienas Biznesam.

Fragments no intervijas, kas publicēta 20. septembra laikrakstā Dienas Bizness:

Komentāri

Pievienot komentāru
Bankas

FOTO: BlueOrange Bank uzstāda Latvijā pirmos bezkontakta karšu bankomātus

Dienas Bizness, 26.02.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

BlueOrange Bank uzstāda Latvijā pirmos bezkontakta karšu bankomātus, tādējādi iezīmējot vēl vienu tehnoloģiju jauninājumu finanšu sfērā. Pirmos piecus šādus bankomātus šogad plānots uzstādīt Rīgā – pilsētas centrā, Vecrīgā un divos lielākajos tirdzniecības centros.

«Bezkontakta karšu bankomāts skaidras naudas izņemšanas procesu padara vieglāku un ērtāku. Šāds bankomāts nodrošina visas pamatfunkcijas: skaidras naudas izņemšanu un iemaksu (bankomātos, kuros ir paredzēta iemaksas funkcija), kartes pēdējo 10 darījumu pārskatu, kā arī informāciju par bilances atlikumu, taču veic to ātrāk, jo līdz minimumam tiek samazināts veicamo darbību skaits,» stāsta BlueOrange Bank E-komercijas pārvaldes projektu vadītāja Egita Ērmane. «Bezkontakta funkcionalitātes izmantošana neprasa kartes ievietošanu bankomātā, līdz ar ko tiek samazināta iespēja klientiem aizmirst karti. Tomēr darbība joprojām tiek apstiprināta ar PIN kodu, padarot to pilnīgi drošu,» paskaidro Egita Ērmane.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Alus tirgus krituma un patērētāju paradumu maiņas dēļ SIA "Cido Grupa" pieņēmusi lēmumu Latvijā visus resursus novirzīt craft un ekskluzīvu augstākās kvalitātes alus šķirņu ražošanai, informē uzņēmumā.

Pastāvīga akcīzes nodokļa pieauguma, reklāmas un pārdošanas ierobežojumu, kā arī valsts demogrāfiskās situācijas dēļ, pēdējo 10 gadu laikā Latvijas alus tirgus ir sarucis par aptuveni 25%. Tāpēc uzņēmums nonācis pie lēmuma patlaban Latvijā ražot un īpaši attīstīt tā portfelī ietilpstošās craft un ekskluzīvās augstākās kvalitātes alus šķirnes, savukārt pārējās turpināt ražot pēc tradicionālām receptēm un pastāvīgi augstā kvalitātē uzņēmuma grupas citās ražotnēs Lietuvā, Somijā un Dānijā.

"Lēmums uz laiku apturēt ražošanu "Līvu alus darītavā" neietekmēs mūsu augstākās kvalitātes alus zīmolu piegādi tirgū. Mēs esam pārliecināti, ka mūsu pieredzējusī aldaru komanda nodrošinās augstākos ražošanas kvalitātes standartus un precīzu tradicionālo alus darīšanas recepšu ievērošanu. Vadošajām alusdarītavām šī ir ierasta prakse - stingrā uzraudzībā un pēc tradicionālām receptēm ražot produkciju savās alusdarītavās visā pasaulē," saka SIA "Cido Grupa" valdes priekšsēdētājs Marijus Valdas Kirstukas.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Sākotnēji varētu likties, ka, pandēmijas apstākļos ģimenēm vairāk laiku pavadot mājās, tas novedīs pie dzimstības pieauguma. Patiesība gan, šķiet, nevarētu būt no tā vēl tālāka. Pieejamā informācija liecina, ka dzimstība attīstītajās pasaules ekonomikās deviņus mēnešus pēc pandēmijas ievēlusies gluži vai melnajā caurumā.

Nu pamata pieņēmums ir, ka apvienotās ekonomikas un veselības krīzes neskaidrība daudziem cilvēkiem likusi pārcelt vai pat pilnībā atcelt plānus par bērna radīšanu. Valdot šādam fonam, demogrāfijas eksperti turklāt brīdina, ka dzimstības kritums – sevišķi, ja pandēmija un ekonomiskie izaicinājumi ievelkas - nebūs vien pagaidu parādība. "Visi pierādījumi liecina, ka dzimstības līmenis un dzimušo skaits attīstītajā pasaules daļā strauji sarūk. Jo ilgāk turpināsies neskaidrības periods, jo nozīmīgāka tam būs ilgtermiņa ietekme uz dzimstību," klāstījuši, piemēram, Vīnes Wittgenstein Center for Demography and Global Human Capital pārstāvji.

Komentāri

Pievienot komentāru