Centrālās vēlēšanu komisijas statistika liecina, ka starp Rīgas domes deputātu kandidātiem atrodams arī liels skaits dažādu uzņēmumu pārstāvju.

Tā vēlēšanās startē gan valdes priekšsēdētāji, gan valdes locekļi, gan direktori, gan citi augstākā līmeņa uzņēmumu darbinieki.

Lūdzām daļai no viņiem sniegt atbildes uz diviem jautājumiem:

1. Vai šis ir Jūsu pirmais starts politikā?

2. Kādēļ izlēmāt iet politikā? Kāda ir Jūsu motivācija un kādi ir plāni?

^{(Partijas sakārtotas secībā, kādā tās atrodamas cvk.lv)}

Atbildes:

- Politisko partiju apvienība Saskaņas Centrs, Partija Gods kalpot Rīgai

Deņiss Jeļizarovs, dzimšanas gads: 1981, dzīves vieta: Rīga, tautība: nav norādīta

Dienas Bizness analizē potenciālos premjera amata kandidātus.

Atlase: Partiju reitingi augustā, saskaņā ar SKDS pētījumu par partiju popularitāti, pieskaitot neizlēmušo balsis, kas sadalītas proporcionāli izlēmušo balsīm.

Saskaņas premjera kandidāts Dombrovskis

Salīdzinot ar esošo premjeru, ilggadējo politiķi Māri Kučinski, Saskaņas premjera amata kandidātam Vjačeslavam Dombrovskim nav īpaši liela valdības darba pieredze, lai gan viņš ir bijis gan izglītības un zinātnes, gan arī ekonomikas ministrs. Nav tik ilga pieredze politikā, kaut arī Vjačeslavs Dombrovskis ir bijis Zatlera Reformu partijas priekšsēdētājs.

Toties pašreizējam premjeram Mārim Kučinskim nav tāda līmeņa izglītības un arī tik labu valodu zināšanu, kādas ir ekonomikas zinātņu doktoram Vjačeslavam Dombrovskim. Viņš labi runā latviski, krievu valoda viņam ir dzimtā, bet angļu valodā Vjačeslavs Dombrovskis ir ne tikai mācījies, bet arī bijis pasniedzēja palīgs Klarka Universitātē (ASV), kā arī ir dzīvojis Amerikas Savienotajās Valstīs. Trīs valodu un trīs kultūru zināšanas ir vērtīga bagāža iespējamajam nākamajam Latvijas premjeram, kas ļauj potenciāli aktīvi darboties ne tikai vietējā, bet arī reģionālajā un pasaules politikas līmenī.

Saeima 2019.gada 23.janvārī ar 61 balsi apstiprināja jauno valdības sastāvu.

Ministru prezidents Krišjānis Kariņš.

Kariņš dzimis 1964.gadā ASV, precējies un ir četru bērnu tēvs.

Kariņam ir augstākā izglītība - 1988.gadā viņš beidzis Pensilvānijas Universitāti ASV, iegūstot humanitāro zinātņu bakalaura grādu ar specialitāti lingvistikā. 1996.gadā viņš absolvējis Pensilvānijas Universitāti, kļūstot par filozofijas doktoru ar specialitāti lingvistikā.

Kariņš nekandidēja 13.Saeimas vēlēšanās. Tomēr pēc diviem neveiksmīgiem mēģinājumiem uzticēt veidot valdību Jaunās konservatīvās partijas līderim Jānim Bordānam un partijas «KPV.LV» premjera amata kandidātam Aldim Gobzemam, Valsts prezidents Raimonds Vējonis jaunā Ministru kabineta veidošanu uzticēja partiju apvienības «Jaunā Vienotība» virzītajam premjera amata kandidātam Kariņam.

Lai uzzinātu, kā un ar kādiem instrumentiem vēlēšanās startējošie politiskie spēki plāno risināt valstiski svarīgus jautājumus, Dienas Bizness uz sarunu aicināja 14. Saeimas vēlēšanās startējošo partiju un to apvienību sarakstu izvirzītos Ministru prezidenta amata kandidātus.

Dienas Bizness visiem piedāvāja trīs pamatjautājumus, kas atainoti uzskatāmos grafikos:

Dienas Biznesa jautājumi aicina nevis kritizēt esošo, bet piedāvāt risinājumus situācijai, aicina atbildēt uz svarīgāko - ko darīt, lai palielinātu iedzīvotāju skaitu valstī, būtu vairāk darba vietu un inflācija atgrieztos «saprātīgos rāmjos».

16:29

16:07

Pašvaldības vēlēšanās Rīgā uzvarējusi un vairākumu domē ar 39 no 60 vietām ieguvusi apvienība Saskaņas centrs/Gods kalpot Rīgai.

13:50

Tuvojoties 14. Saeimas vēlēšanām, Lursoft pētījis, cik daudzu partiju sarakstu pirmās personas šobrīd saistītas ar biznesu, un lūkojis, kādas ir šo uzņēmumu sekmes.

Saeimas vēlēšanām šogad reģistrēti 19 partiju un to apvienību saraksti, uz 100 deputātu vietām parlamentā pretendējot 1832 deputātu kandidātiem. Visas partijas un to apvienības, kuras vēlas iekļūt 14. Saeimā, vēlēšanām pieteikušas sarakstus visos piecos vēlēšanu apgabalos.

Patiesā labuma guvēja statuss visvairāk uzņēmumos – Vilim Krištopanam

Izpētot personas, kas vēlēšanu apgabalos izvirzītas sarakstu pirmajā vietā, Lursoft secinājis, ka visvairāk uzņēmumos patiesā labuma guvēja statuss šobrīd reģistrēts Vilim Krištopanam no “Latvija pirmajā vietā”. Visi uzņēmumi, izņemot SIA “Krievupes golfa klubs”, saistīti ar nekustamā īpašuma jomu. Lai arī SIA “Krievupes golfa klubs” jaunākajā vadības ziņojumā norādījis, ka sporta objektu darbības jomā tas strādāja arī 2021.gadā un savu darbības jomu iecerēts attīstīt arī turpmāk, attīstot golfa laukumu, gada pārskatā redzams, ka uzņēmums 2021.gadā nav guvis ieņēmumus no saimnieciskās darbības. SIA “Krievupes golfa klubs” peļņas vai zaudējumu aprēķinā publiskota vien informācija par uzņēmuma pārējām saimnieciskās darbības izmaksām, un, galu galā, pagājušo gadu Vilim Krištopanam piederošais golfa klubs noslēdzis ar 6,75 tūkst. EUR zaudējumiem.

Aldis Gobzems pašreiz ir tas kandidāts, kurš ir jāatbalsta kā Latvijas Ministru prezidents, jo vēlētāji skaidri ir pateikuši, ka viņi vēlas pārmaiņas, uzskata uzņēmējs un bijušais politiķis Ainārs Šlesers.

Kad raidījums Nekā personīga jums uzdeva jautājumu par stāvēšanu aiz KPV LV, vai jūs tiešām līdz galam atbildējāt uz šo jautājumu?

Pēdējā laikā ir izskanējušas dažādas baumas par to, vai es esmu stāvējis aiz kādas partijas, vai esmu stāvējis aiz premjera amata kandidāta Alda Gobzema. Jāsaka, ka es esmu ilgstoši bijis politikā. No 1998. līdz 2011.gadam es biju aktīvajā politikā. Esmu piedalījies gan vēlēšanu kampaņās, gan dažādu valdību veidošanā. Kopš 2011. gada neesmu aktīvajā politikā, bet mani kā Latvijas pilsoni, kurš dzīvo un strādā Latvijā, kuram ir ģimene un pieci bērni, interesē, kas notiks ar mūsu valsti nākotnē. Tāpēc es vēlos skaidri pateikt, ka Aldis Gobzems pašreiz ir tas kandidāts, kurš ir jāatbalsta kā Latvijas Ministru prezidents, jo vēlētāji skaidri ir pateikuši, ka viņi vēlas pārmaiņas. Vēlētāji grib, lai Latvijā sākas attīstība. Lai beidzas stagnācija. Un tā dzirksts, kas ir redzama Gobzema acīs un jūtama visā viņa darbībā, ir tā, kas nepieciešama Latvijai.

Ministru prezidenta amata kandidāta Krišjāņa Kariņa (JV) topošās valdības partneri šorīt parakstīja koalīcijas sadarbības līgumu, valdības deklarāciju un fiskālās disciplīnas līgumu.

Dokumentus parakstīja partiju un frakciju vadītāji, klātesot arī topošās valdības ministriem, kuri parakstīja valdības deklarāciju.

Parakstīšana notika Saeimas nama Sarkanajā zālē. Saeima šodien plkst.12 lems, vai apstiprināt jauno valdību, kuru vadītu Kariņš.

Savukārt pusstundu pēc Saeimas ārkārtas sēdes beigām Viesu zālē plānota Kariņa preses konference. Pēc valdības apstiprināšanas tā plānojusi arī pulcēties uz pirmo svinīgo sēdi valdības mājā.

Topošo valdību varētu atbalstīt 61 deputāts - tātad stabils labēji centrisks vairākums, iepriekš lēsa Kariņš.

Valdību veidos piecu politisko spēku pārstāvji - «Jaunā Vienotība» (JV), Jaunā konservatīvā partija (JKP), «KPV LV», «Attīstībai/Par» (AP) un «Visu Latvijai!»-«Tēvzemei un brīvībai»/LNNK (VL-TB/LNNK). Valdību vadīs politiķis no JV, lai arī šī partija vēlēšanās ieguva vismazāko mandātu skaitu Saeimā.

Vienotības rosinājums likt tautas nobalsošanas finansēšanu atstāt pašu referenduma ierosinātāju ziņā ir drauds tautas balsij, teikts partijas Zaļo un zemnieku savienība (ZZS) paziņojumā.

Otrdien, 27. martā, Saeimas Juridiskajā komisijā skatīs likumprojektu «Grozījumi likumā «Par tautas nobalsošanu un likumu ierosināšanu»», ko sagatavojusi partija Vienotība. ZZS paziņojusi par to, ka neatbalstīs šo likumprojektu.

«Ja atbalstīsim Vienotības priekšlikumu, kļūsim par unikālu valsti, kurā pilsoņu iniciatīvai jāsavāc neadekvāti liels parakstu daudzums, pašiem pilnībā to finansējot. Latvijas iedzīvotāji varēs aizmirst par iespēju lemt par būtiskiem jautājumiem tautas nobalsošanā,» norāda Saeimas Juridiskās komisijas pārstāve (ZZS) Dana Reizniece-Ozola.

Lielbritānijas premjerministra Borisa Džonsona vadītie konservatīvie ceturtdien notikušajās parlamenta pirmstermiņa vēlēšanās izcīnījuši pārliecinošu uzvaru, nodrošinot sev absolūto vairākumu un beidzot paverot ceļu Apvienotās Karalistes aiziešanai no Eiropas Savienības (ES).

Saskaņā ar gala rezultātiem pēc biļetenu saskaitīšanas visos 650 vēlēšanu apgabalos, toriji, kas kopumā ieguvuši aptuveni 43,6% balsu, izcīnījuši 365 mandātus, savu pārstāvniecību salīdzinājumā ar iepriekšējo parlamenta sasaukumu palielinot par 48 vietām.

Tikmēr lielākā opozīcijas partija - leiboristi - ar 32,2% balsu izcīnījuši tikai 203 vietas parlamenta apakšnamā, zaudējot 59 mandātus.

Savu pārstāvniecību izdevies ievērojami palielināt arī Skotu Nacionālajai partijai (SNP), kas izcīnījusi 48 no Skotijai atvēlētajām 59 vietām, papildus iegūstot 13 mandātus.

Savukārt liberāldemokrāti, kas iebilst pret izstāšanos no Eiropas Savienības (ES), vienu mandātu zaudējuši, izcīnot tikai 11 vietas.

Ukraiņu vēlmi atbalstīt Ukrainas virzību uz Eiropu nedrīkst ignorēt, savā Twitter kontā paziņojis ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs.

«Ukraiņi ir skaidri norādījuši, ka vēlas redzēt Ukrainu uz Eiropas ceļa, un neviens to nedrīkst ignorēt,» uzsvēra Rinkēvičs, piebilstot, ka valstij priekšā ir garš «reformu ceļš».

Ukrainā svētdien aizvadītajās parlamenta vēlēšanās vadībā izvirzījusies premjerministra Arsēnija Jaceņuka partija Tautas fronte, liecina sākotnējie rezultāti pēc 30,27% biļetenu apkopošanas. Tautas fronte ieguvusi 21,7% balsu, bet prezidenta Petro Porošenko partija - Petro Porošenko Bloks - 21,59%.

Trešajā vietā ar 10,79% balsu ierindojusies jaunizveidotā partija Samopomič (Pašpalīdzība), kuru vada Ļvovas mērs Andrijs Sadovijs.

Valsts prezidentam Raimondam Vējonim ir jārespektē vēlētāju griba. Vai nu Vējonis būs saprātīgs un nominēs Gobzemu valdības sastādīšanai, pats iegūstot cerību uz nākamo termiņu, vai arī šo cerību pazaudēs, riskējot ar milzīgu nestabilitāti valstī.

Mūsu vēlēšanu sistēma diemžēl ir tāda, ka Latvijas vēlēšanās nekad nav absolūtā uzvarētāja. Tas vienmēr ir ļāvis slēpties aiz koalīcijas padomes muguras, atrunāties ar dažādām norunām, lai tikai nepildītu tautas gribu. Šoreiz to nedrīkst pieļaut.

Izvēle ir ļoti vienkārša – vecā vai jaunā politika. Kāda šajā sakarā ir bijusi tautas griba? Veco valdības koalīciju pārstāvošās partijas ir ieņēmušas pēdējās vietas no tām, kuras ir iekļuvušas Saeimā. Divas trešdaļas Saeimas deputātu ir jauni. Sabiedrība vēlas jaunu politiku, nevis vecās turpinājumu. Var ietiepīgi to neredzēt, uzskatot sabiedrību par muļķiem. Var tautas viedokļa respektēšanu saukt par «iešanu populisma pavadā», bet tautas viedokļa ignorēšanu par «atbildīgu politiku». Tomēr es ieteiktu nespēlēties ar uguni.

Aizvadīto Eiropas Parlamenta vēlēšanu rezultātus var rezumēt trīs teikumos.

Pirmais – pirmo reizi 25 gados vēlētāju aktivitāte ir lielāka par 50% (Latvijā tā bija viena no zemākajām – 34%).

Otrais – divas trešdaļas vietu jaunajā Parlamentā ieguva proeiropeiskās partijas.

Trešais – būtiski savu pārstāvniecību ir palielinājušas eiroskeptiskās, galēji labējās partijas, kā arī zaļie.

Par vēlētāju aktivitātes pieaugumu politiskie komentētāji spriež, ka tā panākta uz eiroskeptisko partiju atbalstītāju rēķina. No vienas puses, jāpriecājas, ka lielais vairums eiropiešu ir pietiekami racionāli un uzticīgi Eiropas vērtībām, lai atbalstītu proeiropeiskās partijas, no otras puses, būtu vieglprātīgi ignorēt pieaugošo atbalstu populistiskajām eiroskeptiskajām partijām, kas salīdzinājumā ar 2014. gadu ir būtiski palielinājušas savu pārstāvniecību. Tā, piemēram. Francijā ar ļoti nelielu pārsvaru, bet tomēr uzvarēja Marina Lepēna, kas izcēlusies ar rasistiskiem un ksenofobiskiem vēstījumiem, Itālijā – Līga, kura antiimigrācijas lozungus padarīja par savas kampaņas stūrakmeni, Lielbritānijā – Brexit partija. Ungārijā ar būtisku pārsvaru uzvaru guva vadošā partija Fidešs, par kuras līderi un Ungārijas premjerministru Viktoru Orbanu Eiropas Komisijas prezidents Žans Klods Junkers intervijā vācu laikrakstam Bild teica: «Ja ikviens uzvestos tik egoistiski un nacionālistiski kā Viktors Orbans, tad Eiropas Savienība vairs nepastāvētu.»

Igaunijas valdība sagatavojusi likumprojektu, kas paredz Eiropas Parlamenta (EP) vēlēšanās atļaut balsot jau no 16 gadu vecuma, un tas ir par diviem gadiem mazāk nekā pašlaik.

No 16 gadiem Igaunijā jau gandrīz desmit gadus var balsot pašvaldību vēlēšanās, bet parlamenta vēlēšanu balsstiesīgo vecuma sliekšņa samazināšana ir sarežģītāks process, tādēļ tam būs nepieciešams laiks.

Vienlaikus Igaunijas valdības koalīcija, ko veido liberālā Reformu partija, sociāldemokrāti un liberālā partija "Igaunija 200", uzsver, ka grozījumi nestāsies spēkā pirms jūnijā gaidāmajām EP vēlēšanām, jo izmaiņām ir jābūt spēkā vismaz pusgadu pirms vēlēšanām.

EP vēlētāju vecuma slieksni samazināt var ar grozījumiem atbilstošā likumā.

Lai Igaunijas parlamenta vēlēšanās atļautu balsot 16 un 17 gadus veciem jauniešiem, ir nepieciešami grozījumi valsts pamatlikumā, kas jāpieņem divos Rīgikogu sasaukumos pēc kārtas.

Bijusī valsts kontroliere Inguna Sudraba ir gatava uzņemties tautas kustības vadīšanu, lai vienotu cilvēkus «ceļā uz laimīgu Latviju».

Sudraba šodien speciāli sasauktajā preses konferencē paziņoja, ka šādu lēmumu pieņēmusi, jo vēlas, lai tiktu celta pavisam cita Latvija, lai katrs cilvēks tajā būtu laimīgs un katrs rastu savu piepildījumu.

Kustībai patlaban nav nosaukuma. Pašai Sudrabai šis nosaukums esot «Latvija - manas mājas».

Viņa norādīja, ka līdz šim esošie modeļi un sistēma ir novedusi pie kārtības, ka vara tiek veidota atsevišķiem cilvēkiem tikai varas pēc. Taču viņa aicināja apzināties, ka vara ir tautai un tā ir kustība, kurā tauta atmostas. «Cilvēki negrib dzīvot, kā dzīvoja līdz šim. Es esmu izdarījusi savu izvēli - es gribu būt kopā ar tautu, es esmu gatava vienot tautu,» sacīja Sudraba.

Bijušā Itālijas premjera Silvio Berluskoni sabiedrotie brīdinājuši, ka varētu pamest Enriko Letas valdību, ja Senāta komiteja atteiksies atlikt lēmuma pieņemšanu par deputāta mandāta atņemšanu politiķim.

Komitejai jāpieņem lēmums par to, vai S. Berluskoni, kurš augustā tika notiesāts saistībā ar nodokļu nemaksāšanu, var palikt par deputātu. Šīs lietas izskatīšana izraisījusi jaunu spriedzi E. Letas koalīcijā.

S. Berluskoni advokāti vērsušies Eiropas Cilvēktiesību tiesā, apstrīdot Itālijas likumdošanu, kas aizliedz notiesātiem politiķiem piedalīties vēlēšanās vai strādāt parlamentā. Bijušā Itālijas premjera Silvio Berluskoni Tautas brīvības partijas biedri arī pieprasījuši atlikt Itālijas Senāta komitejas lēmuma pieņemšanu. Tam iebilst populistiskā Piecu zvaigžņu kustība, tādējādi saniknojot S. Berluskoni partiju.

Ceturtdien, 30. janvārī, Dānijas valdību pameta Sociālistiskā tautas partija. Lai gan sākotnēji izskanēja ziņas, ka līdz ar to valsts valdība ir kritusi, vēlāk tomēr nolemts, ka tā turpinās darbu kā mazākuma valdība.

Jau ziņots, ka, valdošo koalīciju pametot Sociālistiskajai tautas partijai (Socialistisk Folkeparti), radās bažas, ka kritusi Dānijas valdība, vēstīja The Copenhagen Post.

Sociālistiskā tautas partija pameta koalīciju pēc tam, kad no politiskā spēka vadības grožiem atteicās Anete Vilhelmsena (Anette Vilhelmsen), tāpat viņa pameta arī sociālo lietu un integrācijas ministres amatu.

Nedienu pamatā ir valstij piederošā enerģētikas uzņēmuma Dong neviennozīmīgi vērtētā akciju pārdošana. 19% uzņēmuma akciju paredzēts pārdot ASV investīciju bankai Goldman Sachs. Pretojoties šim solim, Dānijā interneta vietnē skrivunder.net savākti aptuveni 150 tūkstoši parakstu. Kopš aizvadītās nedēļas sestdienas savākto parakstu skaits vietnē ir dubultojies. Ja darījums tiktu noslēgts, Goldman Sachs iegūtu veto tiesības pār jebkurām izmaiņām Dong vadībā un stratēģijā, lai arī saskaņā ar Dānijas likumdošanu šādas tiesības var iegūt vien tad, ja uzņēmuma dalībniekam pieder vismaz 33% uzņēmuma daļu.

Nekad nebūtu domājis, ka aizstāvēšu, manā skatījumā, pļāpu, populistu un samākslotu aktieri Artusu Kaimiņu. Taču ir simtiem tūkstošu cilvēku, kas ir noskatījušies viņa runu Saeimā un domā citādi. Un tieši tāpēc Saeimas deputāts ir brutāli «noņemts no trases», izmantojot administratīvo resursu un valsts varu.

Operatīvo darbību jēga tieši tajā brīdī, kad tas notika? Lai to paskaidro KNAB. Iestāde, kas Vienotības laikā bija «politisko pasūtījumu galds». Un, acīmredzot, tāds ir arī tagad. Jūs ticat, ka tā ir sagadīšanās? Notika objektīva izmeklēšana, kas rezultējās tieši kad? Tieši pirms balsojuma par Rasnaču, kad valdošā koalīcija ir pamatīgi «aptaisījusies», bet politiskajā leksikonā ir stabili ienācis vārds «mafija»? Pēc spožas runas Saeimā kriminālvajāšanai lūdz izdot opozicionāru Kaimiņu tieši tad, kad gaidāms balsojums par Rasnaču, kuru viņš kritizēja!

Kādam ir jābūt Saeimas opozīcijas deputāta pārkāpumam, lai viņu arestētu tieši pirms balsojuma par tieslietu ministra palikšanu amatā? Varbūt viņš ir maniaks vai slepkava? Ak, esot pārkāpts partiju finansēšanas likums. Opozīcijas partija vienīgā, kas pārkāpj finansēšanas likumu? Patiesi? Tāpēc tieši pirms balsojuma par ministra palikšanu amatā opozīcijas deputāts ir jāizrauj no zāles? Vai tā nav tieša iejaukšanās parlamenta balsojumā, ko izdara tiesībsargājošā iestāde? Ko sakāt par to, konstitucionālo tiesību tulki? Esam demokrātiska, brīva Latvijas valsts? Vai specdienestu diktatūra, kurā drošības iestādēm ir jāprasa atļauja, lai kļūtu par ministru, valdes locekli uzņēmumā un pat sniegtu interviju presei? Tas vienkārši ir kauns.

Pašvaldību vēlēšanās lielākos panākumus gūst vietējie līderi neatkarīgi no tā, kādas partijas nozīmīti piesprauduši; daļa pašvaldību vadītāju saglabā amatu. Tāds ir pašvaldību vēlēšanu rezultāts.

Tiesa, ir vairākas pašvaldības, kur varas maiņa ir neizbēgama, piemēram, Daugavpilī, kur pašreizējās vadītājas Žannas Kulakovas pārstāvētais saraksts nav pārvarējis pat iekļūšanas latiņu. Savukārt vislielākos laurus ir plūkusi Latgales partija ar Jāni Lāčplēsi (Saeimas deputāts no Vienotības frakcijas) priekšgalā, kā arī Saskaņas centrs.

Daļa pilsētu (Rīga, Ventspils, Valmiera, Rēzekne utt.) un novadu mēru saglabās savus posteņus, daļai nāksies meklēt sabiedrotos pozīciju noturēšanai. Vietu Ventspils domē nostiprinājis Aivars Lembergs (4128 plusi, 612 svītrojumi), neatstājot nekādas cerības līdzšinējiem opozīcijas deputātiem. No 13 vietām 9 ir Latvijai un Ventspilij, līdz ar to jautājums par koalīciju pat nav aktuāls.

Pagātnes kļūdu labošanai ir laiks vairāku gadu garumā, bet biedriem ir jāizdara izvēle par to, kas vadīs partiju pārmaiņu laikos un kāda būs partijas nākotnes ekonomiskā platforma

To intervijā Dienas Biznesam stāsta ilggadējais Latvijas Zemnieku savienības (LZS) priekšsēdētājs Augusts Brigmanis. Viņš partijas nākotni redz nevis tikai pašreizējā Zaļo un Zemnieku savienības (ZZS) veidolā, bet daudz plašākā politisko spēku apvienībā, jo viena pati Latvijas Zemnieku savienība nevar «ieņemt» ne Rīgu, ne Daugavpili un pat ne daudz mazākas pilsētas.

Fragments no intervijas, kas publicēta 11. aprīļa laikrakstā Dienas Bizness:

Vai šobrīd ir skaidri iemesli, kāpēc 13. Saeimas vēlēšanās tika iegūts daudz mazāk vēlētāju balsu nekā iepriekšējā parlamentā, vēl jo vairāk, ja Valsts prezidents, Ministru prezidents, finanšu, zemkopības, aizsardzības un veselības ministri bija no ZZS, kurā darbojas arī LZS?

Savulaik Latvijā tika pieņēmts lēmums, nosakot, ka no šā gada 1. aprīļa VID nodokļu parādnieku sarakstā ir iekļaujams katrs, kura nenokārtotās saistības pret valsti pārsniedz 100 latus. Tāpat Latvijas valsts likumdošana paredz, ka nodokļu parādnieki nevar piedalīties valsts un pašvaldību rīkotajos iepirkumos.

Protams, var diskutēt par parāda minimālo summu, taču princips ir skaidrs un loģisks – tie, kas nemaksā parādus valstij, nevar cerēt uz nodokļu maksātāju naudu. Tomēr kaut kā tajā visā ir iezagusies pamatīga dubultmorāle... Redz, nodokļu maksātāji ir ne tikai komercuzņēmumi, bet arī dažādas citas organizācijas, tostarp politiskās partijas – arī tās, kas atrodas pie varas un, sākot ar šo gadu, saņem piešprices no valsts budžeta tikai tāpēc vien, ka vispār eksistē.

Interesants ir fakts, ka starp nodokļu nemaksātājiem ir iekļāvusies pie varas esošā Reformu partija (RP). Ja nodokļu parādnieku saraksts liecinātu, ka nenomaksātā summa ir, piemēram, 102 lati, vēl varētu kaut ko runāt par cilvēcisku kļūdu, ne īpaši profesionālu grāmatvedi un tamlīdzīgiem faktoriem, bet RP nav uzskatījusi par vajadzīgu samaksāt valstij nepilnus piecus tūkstošus latu. Tātad iznāk, ka valsts tautsaimniecībai svarīgus lēmumus pieņem nodokļu nemaksātāji, kas turklāt saņem dotācijas no valsts. Un tagad par minēto dubultmorāli – ja jau uzņēmumi, kas ir parādā valstij, nevar piedalīties publiskajos iepirkumos, varbūt būtu tikai godīgi, ja partijas, kas neuzskata par vajadzīgu maksāt nodokļus, nevarētu piedalīties vēlēšanās vai vismaz balsot valdības sēdēs. Nu, nav taču normāli, ka no uzņēmējiem valstī tiek prasīta lielāka atbildība, nekā no politiķiem, kuri turklāt ir pie varas. Šajā sakarā jāatgādina, ka Latvijai jau ir pieredze ar parādniekpartijām. Savulaik pastāvēja tāda Tautas partija, kas likvidējās brīdī, kad saprata, ka neizdosies izvairīties no saistību kārtošanas pret valsti vairāk nekā viena miljona latu apmērā (tiesa gan, šī summa izveidojās KNAB uzrēķina rezultātā). Vienkārši sakot, «uzmeta» valsti un aizgāja. Proti, precedents, kad politpartija sataisa parādus un tad pazūd no skatuves, jau ir. Tagad jautājums ir par to, kā rīkosies partija, kuras dibinātājs savulaik pamanījās atlaist Saeimu – samaksās parādus vai arī ies jau minētās organizācijas pēdās?!

Malta neatteiksies no ieceres tirgot savas pases ārzemniekiem, neraugoties uz Eiropas Savienības (ES) iebildumiem. Maltas premjerministrs Džozefs Muskats paudis pārliecību, ka ieceres īstenošanas rezultātā valsts varētu nopelnīt miljardu eiro.

Eiropas Parlaments (EP) pieņēmis nesaistošu rezolūciju, par kuru nobalsojuši teju 90% deputātu, mudinot Maltu atteikties no šīs ieceres, tomēr, kā šķiet, uz Muskatu tā nav atstājusi lielu iespaidu.

«Mana valdība ir ievēlēta, lai valdītu nacionālajās interesēs. Tā ir ievēlēta, lai panāktu pārmaiņas un celtu dzīves līmeni,» žurnālistiem ceturtdien sacīja Muskats, kurš pats ir bijušais EP deputāts. «Mēs esam pieņēmuši zināšanai, kas ir ticis pateikts. Tagad dosimies uz priekšu.»

Attiecībā uz to, kādus cilvēkus apstiprināt plānam, valdība būs «ļoti selektīva», piebilda premjers. Viņš arī atzina, ka pēc tam, kad pagājušajā nedēļā sāka darboties šī programma, jau ir saņemti pirmie pieteikumi. Viņš gan nevēlējās atklāt, tieši cik pieteikumus valdība ir saņēmusi.

Eiropas Parlamenta (EP) vēlēšanās Latvijā uzvarējusi "Jaunā vienotība" (JV), otrajā vietā atstājot Nacionālo apvienību (NA), un abi politiskie spēki tikuši katrs pie diviem EP deputāta mandātiem, liecina Centrālās vēlēšanu komisijas (CVK) oficiāli publicētie provizoriskie vēlēšanu rezultāti.

Savukārt "Latvijas attīstībai" (LA), "Apvienotais saraksts" (AS), "Progresīvie", "Saskaņa" un "Latvija pirmajā vietā" (LPV) vēlēšanās ieguvušas katra pa vienam EP deputāta mandātam.

EP vēlēšanās Latvijā lielāko vēlētāju atbalstu - 25,07% - ieguvusi JV, bet otrajā vietā pēc balsu skaita ierindojas NA ar 22,08% vēlētāju balsu. Abi šie politiskie spēki būtiski atrāvušies no sekotājiem.

LA ieguvusi 9,36% vēlētāju balsu, bet AS - 8,18%. Vienlaikus "Progresīvie" ieguvuši 7,42% balsu, bet "Saskaņa" - 7,14%. Savukārt LPV ieguvusi 6,16% balsu, liecina CVK apkopotie provizoriskie vēlēšanu rezultāti.

Tikmēr pārējām partijām nav izdevies pārsniegt 5% slieksni. "Suverēnā vara" ieguvusi 2,62% vēlētāju balsu, Zaļo un zemnieku savienība - 2,28%, "Apvienība Jaunlatvieši" - 2,13%, partija "Stabilitātei" ieguvusi 1,98% vēlētāju balsu, "Centra partija" - 1,72%, "Jaunā konservatīvā partija" saņēmusi 1,5% balsu.

Eiropas Tautas partija izvēlējusies Žanu Klodu Junkeru par tās kandidātu Eiropas Komisijas vadītāja amatam, informē euronews.com.

Ž. Klodu Junkeru atbalsta Vācijas kanclere Angela Merkele un viņas partija Kristīgie Demokrāti. Viņš ar 382 balsīm pret 245 balsīm pārspējis Francijas konkurentu – Maiklu Barnjē.

Cetriski labējā Eiropas Tautas partija patlaban ir lielākais Eiropas politiskais spēks. Otra lielākā grupa ir Sociālisti un demokrāti, kuri par savu kandidātu izvēlējušies pašreizējo Eiropas Parlamenta prezidentu Martinu Šulcu.

Jaunais EK prezidents nomainīs pašreizējo vadītāju Hosē Manuelu Barozo, kurš šajā amatā ir bijis kopš 2004. gada.

Centrālajā vēlēšanu komisijā uz 12. Saeimas vēlēšanām iesniegti 13 deputātu kandidātu saraksti, kuriem pievienota arī konkrētā politiskā spēka 4000 zīmju programma jeb labo apņemšanos un solījumu apkopojums. Atmetot biznesam mazāk svarīgo liriku un tukšmuldēšanu pozitīvisma saukļu stilā, bez kā neiztiek praktiski neviena priekšvēlēšanu programma, savu uzmanību vērsu uz deputātu kandidātu solījumiem ekonomikas, lielākoties nodokļu, jomā.

Piemēram, sociāldemokrātiskā partija Saskaņa sola ieviest biznesa ilgi sapņoto uzņēmuma ienākuma nodokļa (UIN) nulles likmi nesadalītai vai reinvestētai peļņai. Pēc būtības tas ir Igaunijas modelis, vienlaikus solot palielināt iedzīvotāju ienākumu nodokli (IIN) dividendēm. Kā apliecina DB publicētais BDO Tax pētījums, šāds regulējums atbilst vispārējai Eiropas tendencei. Vēl šī partija apliecina vēlmi veicināt pašvaldību ieinteresētību darba vietu radīšanā, novirzot tām daļu UIN. Ņemot vērā, ka Saskaņa kopā ar Gods kalpot Rīgai ir pie varas Latvijas galvaspilsētā, Rīga tādējādi varētu cerēt uz papildu ienākumiem. Tomēr nevajag aizmirst – lai arī daudziem vadošiem uzņēmumiem juridiskā adrese ir reģistrēta Rīgā, piemēram, a/s Latvenergo, ievērojama to ienākumu daļa tiek gūta citos Latvijas reģionos, piemēram, tur, kur atrodas Latvenergo piederošās HES. Saskaņa apsola arī diferencēt IIN, gan neminot konkrētas likmes. Interesants ir arī nekustamā īpašuma nodokļa atbrīvojums minimālai deklarētās dzīvesvietas platībai, kā arī nodoklis luksusa precēm un mantojuma nodoklis lieliem mantojumiem, taču arī šajos gadījumos trūkst detalizēta atskaites punkta. Toties ir konkrēta apņemšanās samazināt PVN veselīgajai pārtikai līdz 5%. Kaut ko līdzīgu, lai arī ar mazāku konkrētību sola arī No sirds Latvijai, toties tā sauktajai Sudrabas partijai ir pāris piedāvājumu, kas varētu uzrunāt plašas tautas masas, piemēram, tautas vēlēta prezidenta institūta izveide, kā arī personiskas politiķu un valsts ierēdņu atbildības ieviešana. Salīdzinājumam Vienoti Latvijai, kas pulcējusi vairākus vairāk vai mazāk populārus ekspolitiķus, rosina pārtikai noteikt 12% PVN likmi, necelt mikronodokļa likmi, ieviest kapitāla nodokli 20% apmērā, bet likvidēt UIN reinvestētai peļņai. Turpretim Latvijas attīstībai, kas tautā pazīstama arī kā Repšes partija, sola necelt nodokļus tuvākos četrus gadus un reinvestētai peļņai ieviest 0% likmi, kā arī samazināt darbaspēka nodokļus par 9%. Līdzīgi arī Reģionu apvienība sola samazinātu PVN pārtikai, nemainīgu mikronodokļa likmi 9% apmērā, kā arī interesantu jauninājumu – ikgadējo transporta līdzekļa nodevu, kuru transporta līdzekļa vadītājs maksātu tikai par laiku, kad reāli lieto transportlīdzekli.