Kokapstrādes uzņēmums a/s Launkalne Sawmill šogad plāno sasniegt 30,63 miljonu eiro apgrozījumu, kas ir trīskārt vairāk nekā pērn. Igaunijas lielākās kokapstrādes kompānijas Sylvester AS meitas uzņēmums a/s Launkalne Sawmill ražošanu sāka pērn aprīlī un deviņos mēnešos sasniedza 10,54 miljonu eiro apgrozījumu. A/s valdes priekšsēdētājs Heiki Vahermets norāda, ka apgrozījuma kāpumu nodrošinās uzņēmuma produkcijas augošie noieta tirgi. Savukārt, lai pieprasījumu apmierinātu, a/s plāno dubultot zāģēšanas jaudas, intensificēt un tehnoloģiski uzlabot rūpnīcas darbu. Šogad īpašnieki a/s Launkalne Sawmill plāno ieguldīt 3,60 miljonus eiro. Pērn kopējais ieguldījumu apjoms rūpnīcas izveidē bija 17,89 miljoni eiro. Kopējā zāģēšanas jauda 2003. gadā paredzēta 186 000 m3, žāvētā materiāla apjoms, — 160 000 m3. 2004. gadā plānotā zāģēšanas jauda ir 215 000 m3. 56 % no visiem saražotajiem egles un priedes zāģmateriāliem Launkalne Sawmill realizē Latvijas mēbeļu ražošanas un kokapstrādes uzņēmumiem.

A/s Hansabanka un a/s Hansapank ir izsniegušas 11.6 miljonu eiro lielu sindicēto kredītu Latvijas uzņēmumam Launkalne Sawmill, kuras īpašnieks ir Igaunijas lielākais mežrūpniecības un apaļkoku pārstrādes uzņēmums AS Sylvester. Hansabanka projektā piedalījās ar 4.5 miljonu eiro lielu finansējumu. Launkalne Sawmill kredītu plāno izmantot jaunas kokzāģētavas būvniecībai. Zāģētava, kas atrodas Valkas rajona, Launkalnes pagasta «Krogzemjos», jau šogad plānojusi sasniegt 80 000 m3 lielu gatavās produkcijas — zāģmateriālu ražošanas jaudu, bet maksimālo zāģmateriālu ražošanas jaudu —188 000 m3 plānots sasniegt pēc diviem gadiem — 2004. gadā. Maksimālās jaudas sasniegšanai būs nepieciešami apmēram 400 000 kubikmetru apaļkoku. Kopumā Launkalne Sawmill un tās īpašnieki kokzāģētavas projektā plānojuši ieguldīt 10 miljonus latu. Pašlaik uzņēmumā strādā 96 darbinieku. Launkalne Sawmill īpašniekam Sylvester AS pieder septiņas kokzāģētavas Igaunijā un Latvijā. Četras kokzāģētavas apstrādā skujukokus, trīs — lapukokus.

23. augustā Valkas rajona Launkalnes pagastā paredzēta akciju sabiedrības Launkalne Sawmill kokapstrādes rūpnīcas atklāšana. Kā Db jau vēstīja 18.03.2002., Igaunijas mežrūpniecības koncerna Sylvester AS dibinātā a/s Launkalne Sawmill kokzāģētava ražošanu uzsāka aprīlī. Pēc ražošanas apjoma tā būs viena no lielākajām kokzāģētavam Baltijā, jo trijos gados sasniedzamais apaļkoksnes pārstrādes apjoms ir 400 000 m3 zāģbaļķu gadā, iegūstot 180 000 m3 zāģmateriālu. Šogad jūlijā Launkalne Sawmill ir saražojusi 8 000 m3 zāģmateriālu. Pēc a/s valdes priekšsēdētāja Heiki Vahermeta informācijas, rūpnīcas būvniecībā ir ieguldīti 8,498 miljoni latu.

2001. gadā viens no lielākajiem Igaunijas kompāniju investīciju projektiem tika īstenots a/s Launkalne Sawmill, kur viens no vadošajiem Igaunijas meža nozares uzņēmumiem Sylvester veidoja kokzāģētavu. A/s Launkalne Sawmill valdes priekšsēdētājs Heiki Vahermets uzsvēra, ka kokzāģētavas izveide Latvijā ir saistīta ar kompānijas Sylvester darbības paplašināšanos, jo Latvijā tā saskata jaunas izejmateriālu ieguves iespējas, bet Igaunijā tās ir tikpat kā izsmeltas. Kopumā šajā projektā esot ieguldīti apmēram 9 miljoni Ls, skaidro H. Vahermets. Viņaprāt Igaunijā 2001. gadā daudz lielāks investīciju pieplūdums nekā Latvijā ir saistīts ar ieguldījumu neaplikšanu ar peļņas nodokli, jo šāds nosacījums biznesam, kuram vajadzīga attīstība, šķiet pievilcīgs, jo samazina projekta izmaksas.

Skandināvijas kompānija Stora Enso Timber Krustpils pagastā plāno izveidot kokzāģētavu ar 350 000 m3 zāģmateriālu gadā, kas tādējādi klūs par vienu no lielākajām Latvijā.Tā būs Stora Enso Timber otrā kokzāģētava Latvijā. Zāģētavas būvniecību paredzēts sākt šā gada decembrī, un darboties tā sāks 2004. gada novembrī. «Pagaidām vēl nav iespējams minēt precīzu kokzāģētavā plānoto ieguldījumu apjomu, kurš aptuveni varētu sasniegt līdz pat 50 milj. eiro,» skaidro Stora Enso Timber Baltic Production Group attīstības direktors Margus Kohava. Viņš skaidro, ka lielās investīcijas ir saistītas ar to, ka Krustpils pagastā plānots izveidot ne tikai lieljaudas kokzāģētavu, bet arī veikt saražotās zāģētās produkcijas dziļāku pārstrādi. Plānots, ka apmēram 230 000 m3 tiks ēvelēti, daļa zāģmateriālu šķiroti pēc stiprības un saaudzēti garumā. Tā kā Stora Enso Timber Latvijā jau pieder viena kokzāģētava — a/s Launkalne Sawmill, pēc A. Kohavas teiktā, jaunā zāģētava ražos egles zāģmateriālus, bet a/s Launkalne Sawmill tiks pārorientēta tikai uz priedes zāģmateriālu ražošanu. Produkcija tiks eksportēta uz Eiropas valstīm papildinot Stora Enso Timber kokmateriālu produkcijas klāstu celtniecības nozarei. Abu kokzāģētavu apgādi ar nepieciešamajiem zāģbaļkiem (ar diameteru no 10 cm) veiks viena no lielākajām kokmateriālu tirdzniecības kompānijām Latvijā SIA Stora Enso Mežs. Kokzāģētava atradīsies tieši pretī (aiz dzelzceļa) cita Somijas koncerna Metsaliitto iecerētajai celulozes rūpnīcai, lai arī pagaidām, pēc M. Kohavas teiktā, nekādas sarunas ar Metsaliitto par iespējamo kokzāģētavā radušos celulozes šķeldas piegādi neesot bijušas, tomēr, viņaprāt, šāda sadarbība ir iespējama, piemēram, celulozes šķeldu mainot pret zāģbaļķiem utt. Jāatgādina, ka 2002.gada augustā Stora Enso Timber kļuva par Sylvester piecu kokzāģētāvu un komponentu rūpnīcas Igaunijā un Latvijā galveno akciju turētāju. Stora Enso Timber zāģmateriālu produkcijas gada ražošanas jauda ir 6.7 milj. m3, ieskaitot 2.4 milj. m3 produkcijas ar augstāku pievienoto vērtību. 23 skujkoku kokzāģētavās un 18 tālākās apstrādes rūpnīcās astoņās Eiropas valstīs kompānija nodarbina 4600 darbiniekus, norādīts kompānijas informācijā.

Latvijas Konkurences padome, izvērtējot Somijas meža nozares kompānijas Stora Enso un Igaunijas meža nozares uzņēmuma Sylvester apvienošanās sekas Latvijā, neiebilst pret to apvienošanos. «Pārbaudē konstatējām, ka nevienā no tirgiem, kurā darbojas minētās kompānijas, to apvienošanās rezultātā neveidojas vai nepastiprinās šis dominējošais stāvoklis — ar tirgus daļu vismaz 40 %, tāpēc nav pamata ierobežot kompāniju apvienošanos,» skaidro Konkurences padomes priekšsēdētājs P. Vilks. Tika izanalizēti visi tirgus segmenti, kuros darbojas abas kompānijas – koksnes resursu iegūšana, zāģbaļķu realizācija, papīrmalkas eksporta piegāžu, kurināmās koksnes un zāģmateriālu un šķeldas realizācijas tirgus. Nepašaubāmi, ka apvienotais uzņēmums pēc P. Vilka domām tirgū būs konkurētspējīgāks, kas konkurentiem nepatiks. Apvienošanās rezultātā Latvijā Sylvester pērn atklātā kokzāģētava a/s Launkalne Sawmill iegūs lielu zāģbaļku piegādātāju, kā arī šķeldas noņēmēju, bet Stora Enso iegūs kokzāģētavu, par kuras iegādi vai veidošanu pēdējos gados ir ticis runāts. Jāatgādina, ka pērn tika paziņots par Stora Enso apvienošanos ar Sylvester grupas sabiedrībām un to Baltijas meitas uzņēmumiem — SIA Forestex Latvia, a/s Launkalne Sawmill, SIA Silvesters Valka, SIA Silvesters Livonija, SIA Valforest, a/s Karo mežs, SIA PL Trans un SIA Logity. Latvijā šobrīd darbojas arī vairāki Stora Enso meitas uzņēmumi — SIA Stora Enso Mežs, SIA Papyrus, SIA Stora Enso Packaging, SIA Puumerkki Latvia.

Piektdien oficiāli tika atklāta jaunākā no Latvijā izveidotajām lieljaudas kokzāģētavām a/s Launkalne Sawmill, kurā kopumā investēti apmēram 10 miljoni Ls. «Kokzāģētavas izveide Latvijā ir saistīta ar kompānijas Sylvester darbības paplašināšanos, jo Latvijā tā saskata jaunas izejmateriālu ieguves iespējas, bet Igaunijā tās ir tikpat kā izsmeltas,» uzsver a/s Launkalne Sawmill valdes priekšsēdētājs Heiki Vahermets. Jau šogad pēc H. Vahermeta teiktā ir plānots saražot apmēram 80 000 m3 zāģmateriālu, tādējādi kļūstot par vienu no lielākajām kokzāģētavām valstī un vēl vairāk saasinot konkurenci par skujkoku zāģbaļķiem. Apaļkokus zāģēšanai tiek piesaistīti gan no vietējiem mežistrādātājiem, gan mežu īpašniekiem un arī tirgotājiem. Pakāpeniski ir plānots palielināt ražošanas jaudas un ātrumu, kas jau 2003. gadā ļautu saražot apmēram 160 000 m3 zāģmateriālu, bet 2004. gadā sasniegt plānoto ražotnes jaudu 188 000 m3 zāģmateriālu, kas ir ražotnes maksimālā jauda. Kokzāģētava kompleksi izmanto koksni, jo zāģēšanas procesā radušās mizas izmantos siltuma ražošanai 8 megavatu jaudīgajā katlā, uzvser H, Vahermets. Šo siltumu izmantos koksnes žāvēšanai un zāģētavas apsildīšanai gada aukstajā periodā. Savukārt celulozes šķeldu pārdod skandināvu celulozes rūpnīcām. Pārdotas tiek arī zāģskaidas un daļu mizu. Savukārt saražotā podukcija līdz šim lielākoties 55 % apmērā realizeta Latvijā, 29 % — Ēģiptē, 13 % — Igaunijā, 6 % Saūda Arābijā, kā arī neliels daudzums Beļģijā, Holandē, Vācijā. Pašlaik zāģētavā darbā ir pieņemti 96 strādājošo, taču to skaits pēc H. Vahermeta teiktā nedaudz pat varētu pieaugt. Lielākā daļa strādājošo ir Valkas rajona iedzīvotāji. Kokzāģētavas kopējā teritorija ir 20,6 ha.

Stora Enso Timber Baltic Production Group attīstības direktors Marguss Kohava norāda, ka pagaidām ir vienīgi noslēgts līgums ar energoapgādes kompāniju a/s Latvenergo par kokzāģētavas apgādi ar elektrību. «Kokapstrādes ražotne Krustpils pagastā (Jēkabpils rajons) būs, un kādu produkciju tajā ražos, konkrēti lēmumi tiks pieņemti nākoša gada pirmajos mēnešos,» sola M. Kohava. Viņš arī noliedza, ka Stora Enso Timber Latvijā kokzāģētavas realizācijas termiņu pārbīde kaut kādā veidā būtu saistīta ar Alītā (Lietuvā) uzņēmuma izveidotās kokzāģētavas problēmām ar zāģbaļķu iegādēm. «Jā, zāģētavai Alītā ir problēmas ar resursiem, taču tas neietekmē kompānijas lēmumu par jaunas kokzāģētavas būvi Latvijā,» uzsver M. Kohava. Viņš arī norādīja, ka nav mainījušās arī plānotās investīcijas jaunās ražotnes izveidei ap 50 milj. eiro. Jāatgādina, ka 2002.gada augustā Stora Enso Timber kļuva par Sylvester piecu kokzāģētavu un komponentu rūpnīcas Igaunijā un Latvijā galveno akciju turētāju. Šī darījuma rezultātā Stora Enso Timber kļuva par vienas kokzāģētavas (sākotnēji — a/s Launkalne Sawmill) Launkalnē (Valkas rajons) līdzīpašnieci. Kokzāģētava Launkalnē savā pirmajā darbības gadā saražoja 83 000 m3 zāģmateriālu, tādējādi kļūstot par piekto lielāko zāģmateriālu ražotāju Latvijā 2002. gadā. Savukārt a/s Stora Enso Timber neto apgrozījums pērn — 6.39 milj. Ls — ļāva kompānijai ieņemt 32 vietu meža nozares uzņēmumu topā pēc neto apgrozījuma. Stora Enso Timber Baltic Production Group attīstības direktors Margus Kohava: «Pašlaik strādājam pie kokapstrādes ražotnes koncepcijas — kādu produkciju ražot, kādos tirgos to realizēt un līdz ar to kādas koksnes pārstrādes iekārtas iegādāties.» Foto: V. Stīpnieks, Db

Kokapstrādes kompānijai akciju sabiedrībai Stora Enso Timber piederošajā kokzāģētavā Launkalnē šogad plānots saražot 205 000 kubikmetru skujkoku zāģmateriālu, kas, salīdzinot ar 2003. gadu, būs par 14 % vairāk. Kokzāģētavas Launkalnē zāģēšanas jauda ir 215 000 kubikmetru zāģmateriālu gadā un tā ir viena no lielākajām nozares ražotnēm Latvijā. Minētais apjoms tur ir sasniegts nepilnu triju gadu laikā. 24.02.2003. Db jau vēstīja, ka zāģētavas būvniecībā investēti ap 12,25 miljoniem latu. Jāatgādina arī, ka 2002. gada augustā mainījās kokzāģētavas īpašnieki. Ražošanas direktors Uldis Deisons informē, ka Launkalnē saražoto zāģmateriālu lielākais tirgus ir vietējais — 46 %. Eksportā dominē Vācija — 15 %, Igaunija — 12 %, Grieķija — 5 %, Holande — 4 %.

Investējot aptuveni trīs milj. eiro, a/s Stora Enso Latvija ir izveidojusi vienīgo rūpniecisko termokoksnes ražošanas iecirkni Latvijā, perspektīvā tā jaudas varētu dubultoties, otrdien raksta laikraksts Dienas Bizness.

«Pašlaik ir īstenota tikai investīciju projekta pirmā kārta, kurā ir uzstādītas divas speciālās koksnes žāvēšanas kaltes, termokoksnes šķirošanas un pakošanas līnija,» stāsta a/s Stora Enso Latvija valdes priekšsēdētājs Uldis Deisons. Viņš norāda, ka joprojām mācās, kā ražot termokoksni, ievērojot visas prasības. «Pašreizējā režīmā strādājot, gada jauda ir ap 10 tūkst. m3 termokoksnes, taču mērķis ir pakāpeniski sasniegt 20 tūkst. m3 robežu,» tā U. Deisons. Šajā ražošanas iecirknī ir radītas 13 jaunas darba vietas. «Noieta tirgus termokoksnei ir ļoti plašs – sākot no Skandināvijas un beidzot ar Tuvo un Tālo Austrumu valstīm,» uz jautājumu par potenciālo noieta tirgu atbild U. Deisons. Patlaban ražotā termokoksne ir vidēji divas reizes dārgāka par parastajiem zāģmateriāliem, bet ēvelētas termokoksnes cena ir aptuveni trīs reizes lielāka. «Tas ir augstas pievienotās vērtības produkts, kura ražotnes projekta īstenošanai uzņēmumam Latvijas valdība pērn atļāva pēc tā pabeigšanas izmantot 1,5 milj. eiro lielu uzņēmumu ienākuma nodokļa atlaidi,» skaidro U. Deisons. Pašlaik gan ir īstenota tikai puse no iecerētā projekta, bet otru varētu realizēt vēlāk – līdz ar pilnīgu esošo jaudu izmantošanu. «Visa 6,2 milj. eiro vērtā projekta īstenošanas termiņš ir pieci gadi, un peļņas nodokļa atlaidi varēsim izmantot tikai pēc tā pabeigšanas,» vaicāts, kad varētu sākt izmantot nodokļa atlaidi, atbild U. Deisons. Realizējot iecerēto projektu kopumā, tiktu radītas 25 jaunas darba vietas. Tagad Launkalnes ražotnē strādā 110 darbinieki, vēl 25 darbojas kokmateriālu sagādē, tādējādi uzņēmumā kopā – 135.

SIA YIT Celtniecība noslēgusi koplīgumu ar Latvijas Celtnieku arodbiedrību (LCA), vēl vairāk uzsverot atbildīga uzņēmuma nozīmīgumu, akcentējot darbību, kas balstīta uz ieinteresēto pušu - darbinieku, klientu, akcionāru un investoru labklājību un tiesībām.

Skandināvu uzņēmums YIT Celtniecība, noslēdzot koplīgumu ar LCA, saredz papildus garantu saviem darbiniekiem, kas atrunāts koplīguma astoņās sadaļās ietverot - darba attiecības un nodarbinātības garantiju, atpūtas laiku, samaksu, aizsardzību un drošību, veselības aizsardzību, kvalifikācijas celšanu un sociālos jautājumus un citus vienojošos faktorus, plus vēl papildus arodbiedrības darbības garantijas. Visa pamatā ir - solidāra rīcība, tādejādi YIT parakstot koplīgumu vēl papildus izstrādātajiem principiem rūpēsies par darba devēja pienākumiem, savstarpēji un aktīvi sadarbojoties ar arodbiedrību.

Kā uzsver kompānijas valdes priekšsēdētājs Ahto Aders: "Lai gan noslēgtajā koplīgumā daudzus ietvertos punktus YIT Celtniecība savā darbībā jau sen īsteno- tās mītnes zemē Skandināvijā, kā arī visās trīs Baltijas valstīs, parakstot koplīgumu ar LCA, mēs vēl vairāk vēlamies akcentēt atbildīga uzņēmuma darbību un likt sajust mūsu darbiniekiem un ne tika viņiem, ka par viņiem tiek domāts gan vietējā, gan valstiskā mērogā."

22. janvārī noslēdzās termiņš līdz kuram ieinteresētās personas varēja iesniegt Konkurences padomei savu viedokli par Somijas papīra un kokrūpniecības kompānijas Stora Enso un Igaunijas lielākā kokapstrādes uzņēmuma Sylvester apvienošanās sekām Latvijā, kā arī sniegt priekšlikumus negatīvo seku iespējamajai samazināšanai. «Nevienu (viens saņemts, taču bez paraksta, tāpēc to nevar uzskatīt par dokumentu) paziņojumu neesam saņēmuši, taču esam nosūtījuši informācijas pieprasījumu no tirgus dalībniekiem un tādējādi iegūsim precīzu ainu par šo apvienošanos,» skaidro Konkurences padomes priekšsēdētājs P. Vilks. Viņš atzīst, ka nevienam nepatīk, ka tirgū apvienojoties notiek koncentrācija, taču padomei svarīgs ir argumentēts viedoklis kāpēc šāda apvienošanās ir laba vai slikta. Pērnā gada 23. decembrī Konkurences padome saņēma Stora Enso paziņojumu par paredzēto apvienošanos ar Sylvester grupas sabiedrībām un to Baltijas meitas uznēmumiem — SIA Forestex Latvia, a/s Launkalne Sawmill, SIA Silvesters Valka, SIA Silvesters Livonija, SIA Valforest, a/s Karo mežs, SIA PL Trans un SIA Logity. Latvijā šobrīd darbojas arī vairāki Stora Enso meitas uzņēmumi — SIA Stora Enso Mežs, SIA Papyrus, SIA Stora Enso Packaging, SIA Puumerkki Latvia.

Valsts mežu apsaimniekotājs valsts a/s Latvijas valsts meži uzsākusi apaļkoksnes tirdzniecības modeļa ieviešanu un izvēlējusies sagatvoto sortimentu pircējus, kā arīuzņēmumus, kuri veiks mežizstrādidarbu un sagatavotās koksnes transportēšanu. Šogad valsts mežos tiks uzsākta apaļkoksnes sortimentu tirdzniecības modeļa aprobācija, kuras laikā tiks realizēti 6400 m3 koksnes. Atklātais konkurss par apaļo kokmateriālu sortimentu piegādi (pārdošanu) tika izsludināts 2002. gada 26. augustā. Vispirms konkursa komisija vērtējusi pretendentu atbilstību izvirzītajiem kritērijiem. Vēlāk tika vērtēti pretendentu finansu piedāvājumi, katram pretendentam nosakot vidējo svērto cenu katrā konkrētā cirsmā, kā arī vērtējot transportēšanas attālumu, sortimenta pieņemšanas laiku, šķirošanas un izkraušanas iespējas. Uz sarunu procedūru par līgumu slēgšanu tika aicināti pretendenti, kuru gala cena attiecīgajā sortimentu grupā un attiecīgajā cirsmā bija visaugstākā. Tādējādi pēc konkursa a/s Latvijas valsts meži (LVM) noslēguši līgumus ar 13 uzņēmumiem. Mežizstrādes pakalpojumus sniegs SIA Tilbe, SIA Beaverss, SIA Latsin, SIA Aktīvs, SIA Kursa MRU. Sagatavoto apalkoku sortimentu pārvadāšanu to pircējiem veiks Z/s Brīvnieki, Z/s Birzītes, A/s Tukuma MRS, SIA Sils, SIA Alko. Savukārt par sorimentu iegādi līgumi noslēgti ar vairākām kompānijām: SIA Stora Enso Mežs 1100 m3 papīrmalkas SIA Komiss par 800 m3 egles zāģbaļķu.SIA Kuerekss par 700 m3 egles, priedes zāģbaļķu, SIA BSW Latvia par 500 m3, SIA Senten-Auto par 450 m3 egles, priedes zāģbaļķu, SIA Launkalne Sawmill par 380 m3 egles, priedes zāģbaļķu, SIA Smiltene-Impex par 350 m3 priedes zāģbaļķu, A/s Jauda-Koks par 300 m3 priedes stabu,SIA Staļi par 250 m3 egles, priedes zāģbaļķu, SIA Sils par 250 m3 papīrmalkas SIA Ugāles zāģētava am Muenchinger par 80 m3 priedes zāģbaļķu, SIA Flora par 80 m3 priedes zāģbaļķu, a/s Latvijas Finieris par 80 m3 finierkluču. Jau esot uzsākata pirmās cirsmas izstrāde, no kuras plānots veikt sortimentu piegādes SIA BSW Latvia, SIA Staļi, SIA Komiss, SIA Flora, a/s Jauda- Koks un SIA Stora Enso Mežs.

Viena no lielākajiem kokzāģētājiem Latvijā a/s Stora Enso Timber valdes priekšsēdētāja pienākumus pilda līdzšinējais valdes loceklis ražošanas direktors Uldis Deisons, kurš šajā amatā aizstās Heiki Vahermetu. «Uzņēmums strādā ierastā ritmā, un tiek turpināta agrāk iesāktā uzņēmuma ilgtermiņa attīstības plāna izpilde,» pēc pirmā mēneša valdes priekšsēdētāja amatā skaidroja U. Deisons. Viņš atzina, ka H. Vahermets pārgājis strādāt uz citu uzņēmumu. Jāatgādina, ka H. Vahermets Latvijā sāka strādāt 2001. gadā, kad viens no lielākajiem Igaunijas meža nozares uzņēmumiem a/s Sylvester sākt strādāt pie jauna projekta — kokzāģētavas izveides Latvijā. Savukārt pēc Igaunijas meža nozares uzņēmuma Sylvester akciju pārdošanas Somijas meža nozares kompānijai Stora Enso, a/s Launkalne Sawmill pārtapa par a/s Stora Enso Timber, kura ietilpst Stora Enso Baltic Production Group ražošanas grupā.

2001. gada nogalē Igaunijas kompāniju izņemtās investīcijas no Latvijas ir būtiski samazinājušas pērn Latvijā akumuleto ārvalstu investīciju apjomu. Turklāt ārvalstu investīciju apjoms tik nelielā valstī, kā Igaunija un Latvija bieži vien ir atkarīgs no viena vai dažiem projektiem. Tā uzskata Latvijas Attīstības aģentūras ģenerāldirektors Māris Ēlerts un Latvijas Attīstības aģentūras Eiropas informācijas centra vadītājs Juris Cinītis. J. Cinītis norāda, ka ārvalstu ieguldījumu bilanci ietekmē ne tikai no ārvalstīm ieplūstošie, bet arī no Latvijas izņemtie ieguldījumi. «2001. gadā Latvijā uzkrāto ārvalstu tiešo investīciju apjoms būtu bijis ievērojami lielāks, ja pērnā gada nogalē nebūtu noticis darījums, kurā Igaunijā reģistrētā kompānija Hansa Capital pārdeva sev piederošas Hanza Līzings akcijas Latvijā reģistrētajai a/s Hansabanka par Hanza Līzings tīro aktīvu vērtību,» skaidro J. Cinītis. To rāda arī uzkrāto ārvalstu investīciju statistika par 2001. gada decembri, kad no Latvijas aizplūda nedaudz vairāk par 74 milj. Ls un Igaunijas kompāniju tiešie ieguldījumi samazinājās Latvijā par 90 milj. Ls pērnā gada IV ceturksnī. J. Cinītis pieļauj: ja nebūtu noticis šis darījums, tad Latvijas akumulētās ārvalstu investīcijas pērn varētu būt ap 350 — 360 milj ASV dolāru un nebūtu krasas atšķirības starp Baltijas valstu piesaistītajiem ārzemju ieguldījumiem. Viņaprāt, jāņem vērā, ka pērn Latvijā netika īstenoti daudzus desmitus miljonu latu vērti ārvalstu investīciju projekti, izņemot dažus mazākus projektus, piemēram, a/s Launkalne Sawmill kokzāģētavas būvi utt., kā arī privatizēti lielie uzņēmumi, kas līdz šim ir bijis liels ārzemnieku ieguldījumu piesaistes veids.

Viens no lielākajiem zāģētās produkcijas ražotājiem Latvijā — SIA Vika Wood, ieguldot ap 3.8 miljoniem Ls, palielinājis zāģmateriālu ražošanas jaudu par 72 % un ik gadu varētu saražot ap 210 000 m3 zāģētās produkcijas. Sasniedzot plānoto jaudu, SIA Vika Wood varētu neatpalikt no citiem Latvijas kokzāģētājiem — SIA Kurekss, SIA Nelss, SIA Swedwood, a/s Launkalne Sawmill, kuri jau ir vai arī pašlaik palielina savas zāģētās produkcijas ražošanas jaudas. «Mūsu mērķis ir kļūt par vienu no vadošajām kokzāģēšanas kompānijām Baltijā un nr.1 starp Latvijas kokzāģēšanas uzņēmumiem,» savas ambīcijas neslēpj SIA Vika Wood direktors Andris Krecers. Šogad, pēc A. Krecere teiktā, tiek plānots saražot ap 190 00 m3 zāģmateriālu, bet 2004. gadā jau sasniegt plānoto jaudu – 210 000 m3. Līdz ar saražotās zāģētās produkcijas apjoma pieaugumu tiek plānots kāpināt uzņēmuma apgrozījumu no 12.6 milj. Ls 2002. gadā līdz 19.5 milj. Ls 2003. gadā un līdz 21.5 milj. Ls -2004.gada, tātad par 70 %. Lai palielinātu kokzāģēšanas jaudu līdz 210 000 m3 zāģētās produkcijas gadā, uzņēmumā ir uzstādīta Vācijas kompānijas Linck kokzāģēšanas profilēšanas līnija. «Lai arī citiem kokzāģētājiem ir atsevišķas Linck iekārtas, tomēr Vika Wood ir uzstādītā Linck kokzāģēšanas profilēšanas līnija ir pirmā Baltijā un 100. visā pasaulē,» norāda A. Krecers. Viņš atgādina, ka jau agrāk 2000. un 2001. gadā investīcijas tika virzītas uzņēmuma pārējo iecirkņu jaudu palielināšanai atbilstoši plānotajam zāģmateriālu ražošanas apjomam — 210 000 m3.

Investējot ap 5 miljoniem ASV dolāru jaunas kokzāģētavas izveidē, zāģmateriālu ražotājs un eksportētājs SIA Kurekss kļūs par vienu no lielākajiem kokzāģētājiem Latvijā. «Pašlaik kokzāģētava jau ir Latvijā, bet tās uzstādīšanas darbus plānots pabeigt 2003. gada pirmajos mēnešos,» skaidro SIA Kurekss direktors Arnis Apsītis. Viņš norāda, ka uzņēmumam ir pieredze kokzāģēšanā, jo šobrīd uzņēmums nodarbojas ar sīkbaļķu zāģēšanu un šogad saražos apmēram 70 000 m3 zāģētas produkcijas. Savukārt jaunā kokzāģētavas gada jauda, strādājot vienā maiņā, ir 110 000 m3 zāģmateriālu. Tādējādi ražošanas jauda tiek palielināta vairāk nekā trīs reizes. Šajā kokzāģētavā, darbinot to trīs maiņu režīmā, teorētiski varētu saražot vairāk nekā 300 000 m3 zāģmateriālu. «Matemātiski ir pareizi, tomēr tā nevar rēķināt,» skaidro A. Apsītis. Kureksa vadība plāno, ka pakāpeniski jaunā kokzāģētavā ik gadu palielinās ražošanas apjomus, līdz gadā tiks saražoti ap 200 000 m3 zāģmateriālu. Uzņēmuma vadība cer, ka 2003. gadā kopumā, summējot pašreizējā un jaunajā zāģētavā saržotās zāģētās produkcijas apjomu — varētu saražot ap 150 000 m3. Jāatgādina, ka Latvijā līdz šim nav neviena kokzāģētāja, kurš gadā saražotu 200 000 m3 zāģētās produkcijas, tomēr šogad tik jaudīgu zāģētavu ir izveidojis SIA Nelss, pašlaik veido SIA Vika Wood, nedaudz mazāka jauda — 180 000 m3 ir a/s Launkalne Sawmill, vēl mazāka — a/s Inčukalns Timber un SIA BSW Latvia. Ražošanas apjoms jaunajā zāģētavā būs atkarīgs no vairākiem faktoriem — no situācijas lielākajos skujkoku zāģmateriālu noieta tirgos — Lielbritānijā, Ēģiptē, kā arī situācijas Latvijā ar skujkoku zāģbaļķu iegādi. Latvijā ik gadu tiek izcirsti apmēram 11 miljoni m3 apaļkoksnes, no kuras vairāk nekā puse — zāģbaļķi un sīkbaļķi — ir izmantojama zāģētās produkcijas ražošanai, turklāt Kureksa plānotais apaļkoksnes patēriņš pret kopumā izcērtamo ir samērā niecīgs, skaidro A. Apsītis. «Esam izpētījuši zāģbaļku iegādes iespējas, tāpēc mūs nebaida konkurences saasināšanās zāģbaļķu iegādē,» uzsver SIA Kurekss ģenerāldirektors Jānis Apsītis. Turklāt Kureksa kokzāģētava savu koksnes izstrādājumu ražošanai izmanto baļķus, sākot ar 10 cm diametru.Pārstrādājot šāda diametra apaļkoksni, pēc būtības uzņēmums resursu iegādē konkurē ar papīrmalkas pircējiem un pārstrādātājiem, skaidro J. Apsītis.

Tuvāko gadu liakā Latvija palielināsies to kokzāģetavu skaits, kuras gadā saražo 100 000 m3 un vairāk zāģmateriālu. Par to liecina ne tikai, tas, ka pašreizējiem simttūkstošnieku klubiņam a/s Inčukalns Timber un SIA Vika Wood jau šogad sola pievienoties SIA BSW Latvia, un SIA Nelss, bet arī jaunākā no Latvijā izveidotajām lieljaudas kokzāģētavām a/s Launkalne Sawmill plāno pakāpeniski kāpināt jaudu un jau 2004. gadā sasniegt plānoto ražotnes jaudu 180 000 — 188 000 m3 zāģmateriālu. Savukārt Ventspils brīvostā a/s Ventspils Lumber uzsācis veidot kokzāģētavu ar jaudu 180 000 m3 zāģmateriālu gadā. To, ka Latvijā vēl būs jaunas lielas kokzāģētavas, liecina arī žurnāla Baltijas koks informācija, ka līdzās a/s Inčukalns Timber kokzāģētavai — Swedwood – plāno izveidot vēl vienu lielu zāģētavu. Tiek lēsts, ka abas zāģētavas kopumā jau 2003. gadā (viena egles, otra priedes) patērējot ap 500 000 m3 zāģbaļķu (250 000 — 300 000 m3 pašreizējā a/s Inčukalns Timber un 100 000 – 150 000 m3 Swedwood jaunveidotajā zāģētavā) saražos ap 250 000 m3 zāģmateriālu. Turklāt nevar izslēgt, ka maģisko 100 000 m3 zāgmateriālu robežu varētu sasniegt arī logu un durvju ražotājs SIA Staļi, kā arī nemitigi augošais SIA Gaujas koks, kā arī SIA Komiss. Bet vēl tālākā perspektīvā arī citi kokzāģētāji.

Ne visi Launkalnes pagasta iedzīvotāji zina, ka Launkalnē atrodas uzņēmums, kas pēc pasūtījuma ražo prezentācijas materiālus arī tādiem uzņēmumiem kā Bosch pārstāvniecībai Latvijā vai DSV (starptautiska transporta uzņēmuma) struktūrvienībai Latvijā. Perspektīvākais pasūtījums šobrīd ir no koka gatavoti govju pakavi eksportam uz ārzemēm, vēsta reģionālais medijs Ziemeļlatvija.

Tālab minētais Launkalnes pagasta uzņēmums, SIA Balteru Attīstības Grupa, plānojot iegādāties vēl vienu iekārtu un piegādāt produkciju ārvalstu tirgum bez starpniekiem.

SIA Balteru Attīstības Grupa darbnīcās strādājot tikai divi cilvēki: uzņēmuma valdes priekšsēdētājs, launkalnietis Tālis Balters un CNC iekārtas operators, smiltenietis Dainis Ezers. Lielākais noslogojums gulstoties uz CNC pleciem. Tā ir ciparvadības (datorvadības) frēzēšanas iekārta, kuru izmantojot, iespējams iegūt augstu precizitāti dažādu detaļu frēzēšanā, sākot no māju nosaukumiem, mantu kastēm un citiem individuāliem pasūtījumiem līdz dažādu rūpniecisku detaļu izgatavošanai.

Biznesa portāls Db.lv piedāvā Latvijas biznesa vidē strādājošo aptauju par to, kurā vietā šie cilvēki svinēs Līgo svētkus un kāda ir viņu metode, kā svētkos nedomāt par darbu.

Arco Real Estate Valdes priekšsēdētājs Aigars Šmits:

Kā un kurā vietā šogad svinēsiet Līgo svētkus un Jāņus?

Jāņi lielākai daļai latviešu saistās ar lielu izēšanos un alus dzeršanu. Tie galvenokārt tiek gaidīti kā reize, lai kārtīgi pieēstos, dzertu alu un satiktu draugus. Tomēr visas šīs lietas var darīt arī jebkurā citā dienā, tāpēc, lai arī tas skanēs nedaudz nežēlīgi - Jāņi man vairs nav tik liels notikums, kā agrāk. Šajos Jāņos domāju doties uz Aizkraukles rajonu un pavadīt brīvās dienas ar jaukiem cilvēkiem.

Kāda ir Jūsu metode, kā svinību laikā izvairīties no domām par darbu?

Zviedru zāģētava Forest King Sawmill pēc orkāna izmisīgi meklē ozolkoka resursus, jo ir maz cerību, ka Zviedrijā atliks darba spēka to sacirst, raksta avīze Dagens industri(DI). DI teikts, ka orkāns Zviedrijā ozolus nav gāzis, taču visas pieejamas mežistrādes brigādes strādā ar skujkoku vējgāžu novākšanu. Forest King izpilddirektors un viens no īpašniekiem Stigs Niklasons (Stig Niklasson) ir jau parakstījis līgumus par visas 2005 gada produkcijas (ozola un citu lapu koku materiāliem) piegādi lieliem parketa un citiem grīdas segumu ražotājiem. Viņš paskaidroja, ka šos pasūtījumus būs iespējams veikt tikai, ja uzņēmums spēs iepirkt koksnes resursus ārzemēs. Forest King ir Zviedrijas otra lielāka lapu koku zāģētava.

Celulozes un papīra rūpniecībā izmantojamo iekārtu ražotāja Metso un kompānijas Wartsila kopuzņēmums MW Power uzvarējis konkursā par iekārtu piegādi biomasas koģenerācijas stacijai Launkalnē.

Paredzēts, ka spēkstacijas jauda sasniegs 15 MW siltumam un 6,4 MW elektroenerģijai. Kopējā projekta vērtība tiek lēsta 15 miljonu eiro apmērā.

SIA Graanul Invest, kas ir projekta attīstītājs, ar sešām koksnes granulu ražotnēm ir lielākais granulu ražotājs Baltijā un viens no trim lielākajiem granulu ražotājiem Eiropā. Tikai pirms dažiem mēnešiem Metso piegādājis tādu pašu staciju iekārtu arī Igaunijā esošajai Graanul Invest granulu ražotnei.

Stacijā kā kurināmais varēs tikt izmantoti gan koksnes atlikumi, kas pārstrādāti šķeldā vai granulās, gan kūdra.

Smiltenes novada pašvaldība noslēgusi iepirkumu procedūru par pašvaldības ceļu rekonstrukciju. Būvdarbus par vairāk nekā diviem milj. Ls veiks piegādātāju apvienība Ceļinieks 01, SIA Ceļinieks 2010 un OU Valga Teed, liecina informācija iepirkumu uzraudzības biroja (IUB) mājas lapā.

Rekonstrukcijas projekts paredz atjaunot Žīguru ceļa posmu, Remmeļu ceļu, Jaunvīķīšu ceļu Brantu pagastā, kā arī Blomes pagasta Lapsiņas-Pāņi un Jaunaiskrogs-Riņģi ceļu. Vērienīgi ceļa atjaunošanas darbi notiks arī Launkalnes pagastā, kur paredzēts rekonstruēt ceļus Kalna cepļi-Muižnieki-Dārziņi, Ruņģi-Smukuļi, Vidzemes šoseja-Dāmi, Launkalne-Priedaine-Lācīši, Mežmuiža-Puriņi. Bilskas pagastā atjaunos ceļus Gaisma-Pīlādži, Ziediņi-Ezermala, Pakuļi-Zeltiņi-Dzeltuceplis, Kultūras ielu, ceļu Žiguļi-Skola. Rekonstruēs arī Smilšu ielu, Priežkalnu-Bieriņu un Piekārumu-Purmaļu ceļu Grundzāles pagastā, tāpat darbi notiks arī Palsmanes pagastā Rūpnieku ielā, uz ceļiem Rūpnieki-Veckļavaisi-Bērziņi, Mētras – Jauncepļi. Variņu pagastā atjaunos ceļu Ķenģi-Jaunzemi, Mazkalni-Jaunzemi-Vilciņi, Sējumi-Strazdukalni, Strazdukalni-Veczilzemnieki. Smiltenes pagastā darbus veiks ielā Grotūzis un uz Kaužaču-Stariņu ceļa.

Multipakalpojumu uzņēmums “Tele2” šogad uzstādījis jau 25 jaunas 5G bāzes stacijas dažādās vietās Latvijā.

“Tele2” 5G pārklājums paplašināts Rīgā, Daugavpilī, Jelgavā, Salacgrīvā, Saldū, Siguldā un Tukumā, kā arī pirmās 5G stacijas uzstādītas Bērvircavā, Bēnē, Kapsēdē, Kroņaucē, Ķekavā, Launkalnē, Madonā, Namiķos Rūjienā un Vilcē. Kopumā “Tele2” 5G tīkls ir pieejams jau 64 apdzīvotās vietās Latvijā.

Kā atzīst “Tele2”, šobrīd liela vērība tiek pievērsta 5G pārklājuma nodrošināšanai pēc iespējas plašākā valsts teritorijā, jo tas ļauj uzlabot tīkla kapacitāti un apmierināt pieaugošo pieprasījumu pēc mobilā interneta.

“5G tehnoloģija pakāpeniski ieņem arvien nozīmīgāku lomu mobilo sakaru ikdienā un šī gada laikā tā noteikti kļūs jau par pilntiesīgu spēlētāju mobilo sakaru nodrošināšanā Latvijā. Par to liecina arī datu patēriņa pieaugums tieši 5G tīklā, kas pēdējo trīs mēnešu laikā ir palielinājies par vairāk nekā 75%. Šobrīd jau vairāk nekā 65 000 mūsu klientu ikdienā lieto 5G tehnoloģiju un to skaits pēdējo trīs mēnešu laikā ir dubultojies,” stāsta “Tele2” tehniskā direktore Līga Krūmiņa.

Somijas mežu nozares uzņēmums Stora Enso Timber ir noslēgusi nodomu protokolu par Igaunijas lielākās zāģēšanas grupu Sylvester pārņēmšānu, vēsta igauņu laikraksts Aripaev. Saskaņā ar kompānijas sniegto informāciju, Stora Enso Timber iegādāsies 66 % no Sylvester kokasptrādes biznesa un 100 % koksnes sagādes. Sylvester ir Igaunijā lielākā kokapstrādes grupa, kuras pārdošanas apjoms gadā ir ap 160 milj. eiro. Līdz ar Sylvester pārņemšanu Stora Enso kļūst par ietekmīgāko uzņēmumu kokzāģēšanā un koksnes sagādē Baltijas valstīs. Sylvester pašlaik pieder piecas zāģētavas: 4 Igaunijā, viena Latvijā — Launkalnē. 2003. gadā šo kokzāģētavu jauda varētu sasniegt apmēram 900 tūkst. kubikmetru kokmateriālu, no tiem 850 tūkst. kubikmetru skujkoku. Paredzams, ka apvienošanās darījums tiks noslēgts līdz 2002. gada beigām, pirms tam darījumu jāakceptē konkurences uzraudzības institūcijām. Darījuma vērtība netiek atklāta, raksta Aripaev.