Darījumu pārrunās puses galvenokārt fokusējas uz darījuma būtiskajām sastāvdaļām – kas tiek pārdots, par kādu cenu un uz kādiem noteikumiem. Tomēr šādu darījumu ne tik acīmredzams elements gandrīz vienmēr saistās ar nenoteiktības risku un tā pārvaldi, proti, kas notiks ar darījumu, ja tirgus situācija, pērkamā (mērķa) biznesa stāvoklis vai citi ārējie apstākļi pēkšņi mainīsies? It īpaši situācijās, kad darījums ir ilgstošs un pastāv nobīde laikā starp darījuma parakstīšanu un noslēgumu (kas ir tipiski M&A darījumos).
Nenoteiktības risks
Puses ne vienmēr šo risku uztver nopietni, jo tā iestāšanās iespējamība uz pārrunu brīdi šķiet zema, bet tā ir kļūda. Agrākā pieredze saistībā ar 2008.gada finanšu krīzi un Covid -19 šodien atkārtoti demonstrē, ka nenoteiktības risks ir aktuāls vienmēr – pat mūsu salīdzinoši mierīgajā reģionā.
Ja nenoteiktības risks netiek pārvaldīts, sekas var būt bēdīgas, jo atbilstoši Latvijas tiesībām sākotnējā vienošanās būs jāpilda, neskatoties uz vēlākām grūtībām, pat tad, ja pats darījums vai tā noteikumi apstākļu maiņas dēļ kādai no pusēm vairs nav ekonomiski pamatoti.
Būtiski nelabvēlīgu izmaiņu neesamības klauzula
Nenoteiktības riska pārvalde M&A darījumos, galvenokārt, tiek īstenota, izmantojot būtiski nelabvēlīgu izmaiņu (material adverse change (MAC)) neesamības klauzulas darījuma dokumentos. Šo klauzulu būtība ir padarīt paša darījuma vai tā atsevišķu noteikumu spēku atkarīgu no būtiski nelabvēlīgu izmaiņu neesamības. Proti, šīs klauzulas nodrošina, ka darījums paliek spēkā atbilstoši sākotnējiem noteikumiem ar nosacījumu, ka neiestājas kādas būtiski nelabvēlīgas izmaiņas ekonomikā, konkrētajā tirgū vai mērķa biznesā. Ja šādas izmaiņas tomēr iestājas, pusēm ir iespēja vienoties par koriģētiem darījuma noteikumiem, kas atbilst jaunajiem apstākļiem, vai arī atkāpties no darījuma vispār.