Būvniecība un īpašums

Acme Corporation plāno iegādāties Muižas parka kapitāla daļas, lai veidotu industriālo noliktavu parku

LETA, 10.12.2015

Jaunākais izdevums

Mazumtirdzniecības un biroju īpašumu iznomāšanas un pārvaldes uzņēmums SIA Acme Corporation panācis vienošanos ar SIA H.B.I. par 100% kapitāla daļu iegādi SIA Muižas parks, liecina Acme Corporation paziņojums biržai Nasdaq Riga.

SIA Muižas parks pieder 2/5 domājamās daļas no nekustamā īpašuma Vecsvilpji Saulgožos, Ķekavas novadā, un 2/5 domājamās daļas no nekustamā īpašuma Sakšas Ķekavas novadā.

Plānotā Muižas parka kapitāldaļu pirkuma cena ir 75 000 eiro ar 60 dienu samaksas termiņu.

Plānotā darījuma rezultātā Acme Corporation iegūs pilnīgu kontroli pār abiem nekustamajiem īpašumiem, jo jau šobrīd Acme Corporation netieši pieder 3/5 domājamās daļas katrā nekustamajā īpašumā caur tās meitassabiedrību SIA Big Truck.

Plānotajam darījumam nebūs tūlītējas ietekmes uz Acme Corporation finanšu rādītājiem, jo minētie nekustamie īpašumi šobrīd nekādu ienākumu nerada, bet šis darījums ļaus Acme Corporation pilnībā kontrolēt infrastruktūras izveidi plānotā industriālā noliktavu parka vajadzībām.

Acme Corporation un tā meitassabiedrības šī gada pirmajā pusgadā ir strādājušas ar neto peļņu 13 584 718 eiro apmērā, salīdzinot ar iepriekšēja gada sešiem mēnešiem, kad sabiedrība strādāja ar neto peļņu 321 125 eiro apmērā.

Acme Corporation un tās meitassabiedrību pamatdarbība ir mazumtirdzniecības un biroju nekustamo īpašumu Latvijā iznomāšana un pārvalde. Pēc 2015.gada 30.jūnija datiem, Acme Corporation ir trīs Latvijā reģistrētu SIA mātessabiedrība - SIA Slokas 161 (sadzīves un saimniecības preču mazumtirdzniecības veikala īpašniece), SIA Neatkarīgā patentu aģentūra (biroja telpu īpašniece) un SIA Big Truck (loģistikas attīstība).

Acme Corporation konsolidētā peļņa pērn bija 2 218 944 eiro, liecina Acme Corporation konsolidētais peļņas un zaudējumu aprēķins par darbību 2014.gadā.

2013.gadā uzņēmums strādāja ar peļņu 62 999 eiro apmērā.

SIA Acme Corporation Komercreģistrā reģistrēta 2009.gada aprīlī. Uzņēmuma īpašnieki ir Deivids Allens de Russe (50%) un Džeralds Allens Virts (50%).

Komentāri

Pievienot komentāru
Tirdzniecība un pakalpojumi

SIA Acme Corporation iegādāsies zemes gabalu Ķekavā industriālā noliktavu parka attīstīšanai

Žanete Hāka, 23.01.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

SIA Acme Corporation un SIA FORA Group noslēgusi daļu pirkuma līgumu par SIA FORA Group 100% piederošo SIA Īpašums A5 kapitāla daļu iegādi par kopējo pirkuma maksu 154,46 tūkstošu eiro apmērā, liecina paziņojums Nasdaq Riga.

SIA Īpašums A5 ir vienīgais īpašnieks nekustamajam īpašumam – zemes gabalam Pipari Ķekavas novadā. Šī darījuma rezultātā SIA Acme Corporation iegūs pilnīgu kontroli pār nekustamo īpašumu – zemes gabalu Pipari.

Nekustamā īpašuma – zemes gabala Pipari iegāde tiek veikta saistībā ar nākotnē plānotā industriālā parka attīstīšanu šim īpašumam piegulošajā nekustamajā īpašumā, kas pieder SIA Acme Corporation meitas uzņēmumiem SIA Big Truck un SIA Muižas parks. Nekustamā īpašuma – zemes gabala Pipari iegāde ļaus SIA Acme Corporation veikt plānotā industriālā noliktavu parka infrastruktūras izveidi.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Acme Corporation atpirks obligācijas

Žanete Hāka, 07.12.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

SIA Acme Corporation no tam pilnībā piederošas meitas sabiedrības SIA Neatkarīgā patentu aģentūra (NPA) otrreizējā tirgū ir iegādājies 4283 emitenta obligācijas, liecina kompānijas paziņojums Nasdaq Riga.

Obligācijas atpirktas par kopējo maksu 4,59 miljoni eiro jeb 1071,88 eiro par obligāciju. Obligāciju pirkuma maksu emitents ir samaksājis NPA pilnā apmērā 6.decembrī.

SIA Acme Corporation obligācijas no NPA iegādājās, pamatojoties uz NPA izteiktu pārdošanas piedāvājumu, ko SIA Acme Corporation pieņēma. SIA Acme Corporation ir vienojies ar NPA, ka naudas līdzekļus, kurus SIA Acme Corporation samaksā NPA par obligāciju iegādi, NPA pilnā apmērā izmanto, lai tādā pašā apmērā dzēstu emitenta grupas iekšējo aizdevumu, ko emitents ir izsniedzis NPA.

Obligāciju iegāde samazinās emitenta saistību apkalpošanas izmaksas attiecībā uz iegādātajām Obligācijām un radīs ietaupījumu emitenta procentu izdevumu neto ietaupījumu par vairāk nekā 134,4 tūkstošiem eiro kalendārajā gadā. Emitenta ietaupītā procentu izdevumu summa par iegādātajām obligācijām būs pieejama izmantošanai emitenta grupas komercdarbības vajadzībām.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vēja enerģijas potenciāls Latvijā pašlaik netiek izmantots, taču perspektīvā vējš kļūs par būtisku spēlētāju enerģētikas sektorā un varēs aizstāt elektroenerģijas importu, tādējādi paaugstinot valsts energodrošību.

To intervijā Dienas Biznesam stāsta SIA Latvijas vēja parki valdes priekšsēdētājs Jānis Urtāns. Viņš norāda, ka iecerēto vēja parku izveide Latvijā prasa ne tikai daudz pūļu un zināšanu, lai varētu iegūt attiecīgās atļaujas, bet arī izskaidrošanas darbu.

Kāda ir pašreizējā situācija ar vēja parku izveidi valsts mežos?

Saskaņā ar 2023. gada 28. novembra Latvijas valdības lēmumu SIA Latvijas vēja parki ir piešķirtas astoņas teritorijas ar kopējo platību 39 941 ha, lai tajās uzstādītu elektroenerģijas ģenerācijas jaudas 800 MW apmērā (aptuveni 120 vēja staciju torņi ar vienas turbīnas jaudu līdz 8MW). Ir noteiktas astoņas vēja parku lokācijas vietas — divas Kurzemē (Ventspils 1 un Ventspils 2) , divas — Vidzemē (Limbaži un Valmiera- Valka), divas Vidzemē - Zemgalē (Ogre- Aizkraukle- Bauska un Bauska - Ķekava - Ogre) un divas Latgalē (Balvi- Ludza un Augšdaugava).

Komentāri

Pievienot komentāru
Nekustamais īpašums

Pabeigts Ķemeru parka pārbūves un restaurācijas būvprojekts

Zane Atlāce - Bistere, 27.06.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Turpinot Ķemeru attīstības vīziju, pabeigta Ķemeru parka pārbūves un restaurācijas būvprojekta izstrāde, informē SIA Livland Group pārstāve Ance Bērziņa.

2017.gada aprīlī SIA Livland Group uzsāka būvprojekta izstrādi Ķemeru parka pārbūvei un restaurācijai. Kopējā projektējamā parka platība ir ap 30 ha, tai skaitā parka teritorijai pieguļošās ielas.

Ķemeru parks ir valsts nozīmes kultūras un arhitektūras piemineklis Nr.5341. Izstrādājot labiekārtojuma priekšlikumu, īpaši ņemta vērā parka kultūrvēsturiskā un ainaviskā vērtība, kā arī pamatfunkcijas, kas nodrošina rekreācijas iespējas visām iedzīvotāju paaudzēm. Paredzēts saglabāt parka vēsturiskā plānojuma kompozīciju, balstoties uz 1933.-1936. gada koncepciju, kultūrvēsturiskās un ainaviskās vērtības, to sasaisti ar viesnīcu un blakus teritorijām, radot funkcionālu, harmonisku un arhitektoniski izteiksmīgu vidi, veselīgus un ērtus apstākļus apmeklētāju pilnvērtīgai rekreācijai.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ideja, kas iemirdzas kā zvaigzne. Tad seko fanātisks atjaunošanas darbs. Ja liktenis ir labvēlīgs, ideja saaug ar biznesu un kļūst dzīvotspējīga - aptuveni šādiem posmiem iet cauri katrs, kurš iegādājies muižu un ķēries pie tās atjaunošanas.

Tāds ir arī Liepupes muižas saimnieces stāsts. Latvijā netrūkst sendienās celtu namu, kas burtiski izdziest no mūsu zemes ainavām. Taču trūkst uzņēmīgu cilvēku, kas ir gatavi ziedot daļu savas dzīves, lai vēstures mantojumu saglābtu no droša posta.

Kultūra un graudi

«Kurš cits, ja ne es?» tā Egita nodomājusi, kad pirmo reizi apsvēra iespēju iegādāties un savest kārtībā astoņpadsmitā gadsimta vidū būvēto baroka pērli, no kuras pāri bija palikušas tikai sienas un jumts. «Neskatoties uz to, kaut kā šī vieta mani uzrunāja – ieraudzīju un iemīlēju.» Vecajā vīna pagrabā atkal glabājas vīns, zem mūra velvēm darbojas muižas spa zona ar masāžas telpu, tvaika pirti, baļļu. Muižas greznās zāles ar podiņu krāsnīm, gleznām un antīkām mēbelēm izstaro tādu mieru, ka tā, tāpat kā zaļā harmonija aiz senās ēkas logiem, šķiet kā radusies pati no sevis. Tomēr atjaunotās ēkas, trīs hektāru plašais parks ar briežu dārzu, skaistie apstādījumi un muižas saimniecība kopumā prasa lielu ieguldījumu. Ikdienas rūpes gan nav salīdzināmas ar investīcijām un entuziasmu, kas šeit ieguldīti pirms 15 gadiem, kad uzņēmēju Lausku ģimene pieņēma lēmumu glābt tolaik vienu no simt apdraudētākajiem kultūras pieminekļiem Latvijā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

2017. gada aprīļa beigās Latvijā plānota jaunā izklaides parka Avārijas brigāde atklāšana. Par ideju, tās īstenošanu un finansējuma piesaisti intervijā biznesa portālam db.lv stāsta pārstāvis Mārtiņš Brezauckis.

Jaunais izklaides parks būs paredzēts ģimenēm ar bērniem līdz 14 gadu vecumam. Parka teritorija aptver vairāk nekā 24 ha un tas atradīsies Lielvārdes novadā, autoceļa Tīnūži - Koknese malā, pretī nobrauktuvei uz Lēdmani. Parks piedāvās Avārijas brigādes pilsētiņu, dinozauru taku, ūdens spēļu laukumu, leļļu taku. Tāpat parkā būs virvju trase, mazā autoskola bērniem, karuseļi un piepūšamās atrakcijas.

- Kad radās ideja par šāda atrakciju parka projektu? Cik ilgs ir bijis process no idejas līdz tās īstenošanai?

Ideja par to, ka Latvijā vajag savu tematisko atpūtas parku radās jau 2014.gadā, kopā ar bērniem apmeklējot dažādus atpūtas un izklaides objektus ģimenēm. Bet skaidrāka vīzija par to, ko tieši un kādā veidā attīstīt, izkristalizējās tikai 2015. gada vidū. Tad arī pieņēmu lēmumu pilnā mērā veltīt savu darbu šim projektam. Viens no uzstādījumiem sev bija radīt tādu parku, kurā būtu patīkami pavadīt brīvo laiku un atgriezties tur atkārtoti. Parka pirmo posmu atklāsim 2017. gada pavasarī.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Kapitāla tirgus Latvijā – trešajā desmitgadē, bet joprojām vājš. Vai ir alternatīvas?

Latvijas Bankas ekonomists Egils Kaužēns, 29.10.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Viena no svarīgām finanšu tirgus sastāvdaļām ir likvīds un efektīvs kapitāla tirgus. Ieguldījumi akcijās un obligācijās ir ilgtermiņa ieguldījumi.

Attīstīts kapitāla tirgus veicina vietējās un ārvalstu investīcijas, uzkrājumu efektīvāku izmantošanu, dodot iespēju krājējiem vairāk nopelnīt, kas īpaši aktuāli zemo procentu likmju apstākļos. Savukārt uzņēmējiem tas dažādo aizņemšanās iespējas uzņēmuma attīstības finansēšanai.

Turklāt lēmumi par investīcijām vai, tieši pretēji, lēmumi par neinvestēšanu ietekmē ne vien pašreizējo tautsaimniecības stāvokli, bet arī summējas tautsaimniecības turpmākās attīstības perspektīvā.

Kāpēc kapitāla tirgus ir tik nozīmīgs:

  1. Uzņēmumi, emitējot vērtspapīrus kapitāla tirgū, piesaista ilgtermiņa finansējumu – gan vietējo, gan ārvalstu, kas dod iespēju uzņēmumiem attīstīties un pilnveidot ražošanu vai pakalpojumu sniegšanu, diversificējot investoru loku;
  2. Mājsaimniecības un uzņēmumi var novirzīt savus uzkrājumus kapitāla tirgus vērtspapīros, kas parasti piedāvā augstāku ienesīgumu nekā noguldījumi bankās;
  3. Kapitāla tirgus dod iespēju sekot dažādu vērtspapīru procentu likmēm, kas ļauj spriest par piedāvājuma un pieprasījuma attiecību finanšu tirgū, par tirgus dalībnieku gaidām par riskiem un ekonomikas attīstību, finansēšanas nosacījumiem;
  4. Ekonomikas izaugsmes modeļos izaugsme ilgtermiņā ir atkarīga no kapitāla lieluma, un kapitāla tirgum ir būtiska loma šī kapitāla piesaistē un izvietojumā tautsaimniecībā;
  5. Labi funkcionējošs kapitāla tirgus palīdz sadalīt kapitālu pa dažādām nozarēm, uzņēmumiem tā, lai tiktu iegūts maksimāls labums tautsaimniecībā, – tiek meklēts optimums no paredzamā vērtspapīru ienākuma un riska.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Par datoru aksesuāru vairumtirgotāja SIA «ACME Latvija» tiešo īpašnieku kļuvis Lietuvā reģistrētais uzņēmums UAB «ACC Distribution», kura patiesā labuma guvēji ir Lietuvas valsts piederīgie Regimantas Buožius un Albertas Orūnas Urbonas, ziņo «Lursoft» Klientu portfelis.

Līdz šim uzņēmuma vienīgais īpašnieks bija Lietuvā reģistrētā kompānija UAB «ACME Europe». Informācija «ACME» grupas mājaslapā gan liecina, ka uzņēmuma UAB «ACC Distribution» ir daļa no «ACME» grupas.

Uzņēmuma pamatkapitāls pēc īpašnieku maiņas saglabājas līdzšinējā apmērā - 2845 eiro.

Izmaiņas ierakstītas komercreģistrā 7.jūnijā.

SIA «ACME Latvija» reģistrēta 2009.gadā, tas Latvijas mazumtirdzniecības uzņēmumiem piegādā datortehnikas aksesuārus.

2018.gadā SIA «ACME Latvija» apgrozījums bija 484 tūkstoši eiro, un uzņēmuma peļņa bija 12 tūkstoši eiro. Tas nodarbināja trīs darbiniekus.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nekustamais īpašums

FOTO: Abgunstes muižu pārvērš līdz nepazīšanai

Uldis Andersons, 18.06.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Abgunstes muiža trīs gados no pamestas saimniecības ir pārvērtusies par viesmīlības un radošuma saliņu Zaļenieku pagastā – svētki, viesi un radošās darbnīcas ir šejienes ikdiena.

Abgunstes muižu Jelgavas novada Zaļenieku pagastā 2016. gada jūnijā sāka apsaimniekot Jānis un Asnāte Avotnieki – tobrīd vēl bijusī muižas kungu māja bija pamesta, bez ūdens, elektrības un apkures. Muižu ģimene iegādājās tiesu izpildītāja izsolē, jo iepriekšējam īpašniekam ar tās apsaimniekošanu pagalam nebija veicies. Kā atminas Jānis, muižai bija pieteikušies vēl seši citi solītāji, taču zvaigznes sastājušās tā, ka neviens no tiem citiem Avotniekus nepārsolīja. Muižas iekštelpās jaunie īpašnieki gan varējuši ienākt tikai pēc izsoles – līdz tam drīkstēts tikai ieskatīties pa logiem. «Kad te ienācām, pirmais, ko ieraudzījām, bija padomju laika interjers un atkritumu kalni, kuru izvākšana tad arī bija mūsu pirmais darbiņš šeit – pirms vēl ieguvām pirmā projekta apstiprinājumu un varējām nolīgt brigādi, lai veiktu fundamentālākus darbus,» stāsta Asnāte.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nekustamais īpašums

Padures muižā vēlas ierīkot gardēžu viesnīcu-restorānu

Uldis Andersons, 21.06.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Padures muižas saimnieka lielais plāns un nākotnes vīzija ir ierīkot šeit gardēžu viesnīcu-restorānu, kur augšstāvā izvietoti viesu numuriņi, bet pamatstāvā virtuve, kurā viesi mācītos gatavot dažādus ēdienus pēc XVIII gadsimta pavārgrāmatām.

Padures muiža, kas atrodas netālu no Kuldīgas, ir īpaša ar to, ka tās vēsture saistāma ar skotu, nevis baltvācu (kā Latvijā ierasts) muižniecību. Latvijas brīvvalsts periodā Padures muižas ēkā darbojās lauksaimniecības skola, Otrā pasaules kara laikā īsu brīdi te bija izvietots vācu hospitālis, savukārt pēc kara pilī tika izvietota Lejaskurzemes lauksaimniecības izmēģinājumu stacija, kas pastāvējusi līdz pat 1995. gadam. No 2007. gada Padures muižas īpašnieks ir Jānis Lazdāns, kurš, kā pats atklāj, muižu iegādājās izsolē par 200 tūkstošiem latu. Viņš stāsta, ka padomju laikā muiža tikusi ļoti labi uzturēta, cokolstāvā un mansardā bija ierīkoti nelieli dzīvokļi, ēka bijusi kopta un kārtīgi apsaimniekota. Lielākais posts Padures muižai, līdzīgi daudzām citām muižām, ticis nodarīts tieši 90. gados, kad viss tika pamests, piegružots un izdemolēts.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nekustamais īpašums

Vairāk nekā biznesa projekts

Biznesa Plāns, 19.06.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Viss īpašums ir sakārtots! Tā pēc gariem rekonstrukcijas gadiem var sacīt Mazmežotnes muižas saimniece Iveta Burkāne.

Jau sākumā sapratu, ka šī vieta jāatjauno nevis privātām vajadzībām, bet jāveido vieta, kur cilvēki var svinēt dzīvi.

Kad šeit pirmo reizi ierados pirms 12 gadiem, mani sagaidīja ar krūmiem aizaugusi vieta, apkārt mētājās sadzīves atkritumi. Visas ēkas bija nolaistas,» šeit toreiz valdošo atmosfēru uzbur Iveta. Neticami, ka muiža, kurai pieder varbūt visizteiksmīgākās ainavas Latvijā, bija mata tiesu no pazušanas un sabrukuma. Tas šķiet neticami no šodienas perspektīvas, kad muižas teritorija, dārzi un ēkas nevainojami sakārtoti un tiek atbildīgi uzturēti.

Spoža pērle

Muižas dārza dobēs līkņā restorāna virtuves darbinieki, gatavojoties pasākumam, – tūliņ šeit uz tikšanos ieradīsies Baltijas ārlietu ministri. Mierpilnā un plašā Rundāles novada ainava no Zemgalei neraksturīga pakalna līdzās Lielupei rada neizdzēšamu iespaidu par šo vietu kā spožu ne tikai Bauskas apkaimes arhitektūras mantojuma pērļu virtenē, bet kā vienu no sakārtotākajām muižām visā Latvijā. Pāri Lielupei kā gleznā vīd Mežotnes pils stūris un blakus tai arī Mazās Mežotnes pils ēka. Vēsturiski Mežotnes pils komplekss un Mazmežotnes muiža bija viens īpašums, kur abpus Lielupes krastiem saimniekoja muižkungu Līvenu dzimta. Pēc agrārās reformas Līveniem atsavināja Mežotnes pili, augstdzimušajai ģimenei atstājot vien saimniecisko Mazmežotni. Tādējādi tika dota iespēja Šveices stilā celtajai muižas pārvaldnieka mājai kļūt par īstu kungu māju, kas pēc pamestības gadiem rekonstruēta un atguvusi tās vēsturisko veidolu. Šovasar jūlijā iznāks bagātīgi ilustrēta grāmata par Mazmežotnes muižu, «sākot no senākajiem laikiem līdz pat mūsdienām, kad varam šeit tā skaisti sēdēt», paskaidro Iveta.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Gandrīz pilnībā atjaunotais Berķenes muižas komplekss Jelgavas novada Ziedkalnē ir Alda un Ilzes Melgalvju dzīves neprātīgākais (un dārgākais) piedzīvojums

«Krusta velve, kad to ieraudzījām, šķita kā pasakā. Protams, ja neņem vērā, ka zem tās bija metru biezs atkritumu un mēslu slānis,» Berķenes muižas saimnieks Aldis Melgalvis DB izdevumam Biznesa Plāns stāsta par brīnišķīgo klēti, kas, atjaunojot muižas kompleksu, iejūtīgi un harmoniski savienota ar galveno ēku. Vecā akmens klēts tagad papildina dzīvojamo ēku funkcionāli un arhitektoniski, bet iepriekš klēts namiņš līdzinājās gruvešiem – pat skaistās velves bija vairākās vietās iebrukušas. Tuvu iznīcībai.

Nav neviena foto

Sliktā vai ļoti sliktā stāvoklī bija arī citas 19. gadsimta sākuma muižas kompleksa ēkas, kad muižu apskatīt ieradās tās teju aprautā dzīvības pavediena turpinātāji – Aldis un Ilze Melgalvji. Matemātiķis, kas strādājis vadošos amatos nekustamo īpašumu kompānijās, un organizācijas Papardes zieds kādreizējā vadītāja, kas paralēli muižas atjaunošanas procesam apguvusi universālo dizainu un ēku pielāgošanu senioru vajadzībām.

Komentāri

Pievienot komentāru
Būve

Aldara parka pārbūvei izsludināts 3,5 miljonu eiro iepirkums

Žanete Hāka, 21.01.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Rīgas domes Pilsētas attīstības departaments izsludinājis konkursu Aldara parka pārbūvei, liecina paziņojums Iepirkumu uzraudzības biroja mājaslapā.

Iepirkums izsludināts par pārbūves 1., 2.1. un 3.kārtu.

Kopējā paredzamā līgumcena bez PVN ir 3,5 miljoni eiro.

Pārbūves darbus plānots uzsākt šā gada aprīlī, bet izpildes laiks iepirkumā nav minēts.

Pretendenti savus piedāvājumus konkursā var iesniegt līdz 11.februārim.

Kā skaidro pasūtītājs, Aldara parka teritorija vēsturiski atrodas kvartālā starp Tvaika, Gaujienas, Zāģeru un Sliežu ielām. Kopš parka ierīkošanas laikiem ir būtiski mainījusies gan apkārtējā pilsētbūvnieciskā, gan arī sociālā situācija. Parka plānojums un ainava 1903.gadā veidota dabas un dārzu mākslas baudīšanai alusdarītavas īpašniekam.

Visi trīs arhitektūras objekti, vietējas nozīmes aizsargājamie kultūras pieminekļi – "Valdšleshena alus darītava"(Nr.8191), "Savrupmāja" (Nr.8193), kā arī "Mākslīgās pilsdrupas ar parku" (Nr.8192), veidoti kā viens apbūves ansamblis ar vienotu ceļu un apstādījumu sistēmu. To apliecina arī arhīvā atrodamais G.Kufalta izstrādātais parka plāns (1903.g.), kas aptvēra gan abas, šobrīd nodalītās, parka daļas – augšējo- pie savrupmājas, un apakšējo – ainavisko, kuras struktūra šobrīd gandrīz izzudusi, gan kādreizējo, dārzu pie alus darītavas. Viss ansamblis veidots kā vienots funkcionāli un ainaviski saistīts veselums.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nekustamais īpašums

FOTO: Anniņmuižas vēsturiskā ēka pacietīgi gaida savu atdzimšanu

Lelde Petrāne, 09.08.2019

Dzīvojamā ēka ir apmesta ķieģeļu mūra celtne ar paaugstinātu cokola stāvu. Šajā stāvā agrāk atradušās saimniecības telpas.

Foto: Ieva Leiniša/LETA

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Anniņmuižas vēsturisko ēku Rīgā, Jūrmalas gatvē 76 (oficiāli - vietējās nozīmes arhitektūras piemineklis «Anniņmuižas dzīvojamā ēka») šobrīd iecerēts pārdot, savukārt, Anniņmuižas biedrība «Riga Annenhof» saskata tajā potenciālu kļūt par visas apkaimes kultūras vietu.

Anniņmuižas izcelsme ir sena. Pirmās rakstītās ziņas saistās ar 17. gadsimta pirmo pusi, taču ēka, par kuru ir šis raksts, ir jaunāka un nav uzcelta vecajā muižas vietā, bet gan novirzīta nedaudz uz Rīgas pusi teritorijā, ko pirms tam aizņēma muižai piederošs mežs. Par Jaun-Anniņmuižas celtniecības laiku var uzskatīt 19. gadsimta otro pusi - laiku pēc 1865. gada un, visai iespējams, pat pēc 1875. gada. Katrā ziņā 1904. gada shematiskais plāns parāda, ka ir uzcelta jaunā dzīvojamā ēka un eksistē parka teritorija un teritorija ap celtni tā, kā to detalizēti parāda vēlākie plāni, liecina Nacionālās kultūras mantojuma pārvaldes rīcībā esošais objekta vēsturiskās izpētes materiāls.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

CFLA izsludinājusi projektu atlasi 80 miljonu eiro finansējumam industriālo parku izveidei reģionos

LETA, 19.10.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Centrālā finanšu un līgumu aģentūra (CFLA) izsludinājusi projektu atlasi 80 miljonu eiro finansējumam industriālo parku izveidei reģionos, liecina informācija oficiālajā izdevumā "Latvijas Vēstnesis".

Projektus paredzēts īstenot Eiropas Savienības Atveseļošanas un noturības mehānisma plāna reformu un investīciju virziena "Reģionālā politika" investīcijas "Investīcijas uzņēmējdarbības publiskajā infrastruktūrā industriālo parku un teritoriju attīstīšanai reģionos" projektu iesniegumu atlases ietvaros.

Projektu iesniegumu pieņemšana notiks līdz 2023.gada 28.aprīlim, ieskaitot.

Investīciju projektu iesniegumu atlases ietvaros kopējais Atveseļošanās fonda (AF) finansējums ir 80 miljoni eiro. Katram plānošanas reģionam konkursa sākumā pieejamais AF finansējums ir 20 miljoni eiro.

Projekta iesnieguma minimālais AF finansējums ir 10 miljoni eiro, bet maksimālais AF finansējums ir 20 miljoni eiro.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nekustamais īpašums

Vārenbrokas muižas īpašniece: Līdz šim sanācis tikai apdedzināties

Uldis Andersons, 06.06.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vārenbrokas (Vārnavas) muižas īpašniece Ilga Miezaine-Mustermane nevar sūdzēties ne par entuziasma, ne par labu ideju trūkumu.

Lielākais izaicinājums un arī lielākais kavēklis pamatīgāku darbu sākšanai ir pagaidām ne īpaši sekmīgie mēģinājumi piesaistīt muižas atjaunošanai nepieciešamo finansējumu. Taču plinti krūmos neviens nemet – visam ir savs laiks, un lielie īpašuma sakārtošanas plāni pamainās vien laika nogrieznī, ne pēc satura vai būtības.

Par Vārenbrokas muižas īpašnieci Ilga kļuva vairāk apstākļu sakritības, ne tik daudz plānotas rīcības dēļ. «Muižu iegādājās mans tētis pirms aptuveni 20 gadiem. Daudzas pašvaldības tolaik mēģināja pēc iespējas ātrāk atbrīvoties no šādiem objektiem, un tētis, kurš tolaik strādāja Viesītē, ieguva tiesības Vārenbroku privatizēt. Man kā bērnam tolaik tas viss maz interesēja – vien zināju, ka mums kaut kur laukos ir kaut kāds īpašums, bet tas arī viss. Tai laikā tētis aktīvi darbojās, brauca pļaut zāli, tika veikta arī muižas mākslinieciskā izpēte, taču pienāca krīze un visi lielie plāni izčibēja, un pēc kāda laika, kad biju izaugusi, sapratu, ka kaut kas ir jādara, citādi viss aizies bojā. Teicu tētim, ka esmu gatava sākt kaut ko darīt, un tā nu tiku pati pie savas muižas. Nu jau nepilnus trīs gadus tas ir mans privātīpašums, un, lai varētu to apsaimniekot un gatavot projektus, esam izveidojuši biedrību,» pieredzē dalās Ilga. Viņa atminas, ka pirmajā gadā ķērusies pie lietas ar lielu maksimālismu – licies, ka būs viegli rakstīt projektus, dabūt līdzekļus, taču līdz šim sanācis vien apdedzināties. Neviens projekts pagaidām nav apstiprināts – tie atzīti par labiem esam, bet līdzekļu nepietiek, lai tos atbalstītu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pakalpojumi

FOTO: Eksporta un inovācijas balvai 2023 izvirzīti deviņi jauni tūrisma produkti

Db.lv, 13.11.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Deviņi jauni Latvijas tūrisma produkti atzīti par daudzsološiem piedāvājumiem eksportam un izvirzīti “Eksporta un inovācijas balvai 2023” kategorijā “Eksportspējīgākais jaunais tūrisma produkts”.

“Šogad priecājamies par pārdomātiem un spēcīgiem tūrisma piedāvājumiem reģionos no pašvaldību puses. No 21 pieteikuma deviņus esam izvirzījuši otrajai kārtai un seši no tiem ir biedrību, pašvaldību un nodibinājumu grupā. Redzam, ka gan pašvaldības, gan komersanti iegulda savus līdzekļus ilgtspējīgos tūrisma piedāvājumos, kas ietver gan infrastruktūru, gan izglītošanās un izklaides iespējas ar nozīmīgu eksporta potenciālu. Komersantu grupā aktivitāte šogad bija zemāka, taču arī šeit ir spēcīgi piedāvājumi,” saka konkursa žūrijas pārstāve, Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras Tūrisma departamenta direktore Inese Šīrava.

Kategorijā “Eksportspējīgākais jaunais tūrisma produkts” žūrija vērtē, vai produkts ir inovatīvs un ar augstu pievienoto vērtību, vai tas tiek veidots, saglabājot vietējos resursus un tiek attīstīts, ņemot vērā vietējo kultūras, dabas, sociālos un ekonomiskos faktorus, kā arī tiek ņemti vērā citi aspekti.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

#Kopumā 2018. gada sezonas investīcijas ir plānotas robežās no EUR 500 000 - EUR 900 000

Pirmo sezonu izklaides parks «Avārijas brigāde» (ABpark) noslēdzis ar vairāk nekā 86 000 apmeklētāju, ko parka idejas autors Mārtiņš Brezauckis vērtē kā ļoti labu rezultātu. Viņš biznesa portālam db.lv atklāj, ka nākamajā sezonā nedaudz sadārdzināsies parka ieejas biļetes.

Mārtiņš Brezauckis atbild uz biznesa portāla db.lv jautājumiem:

Kā Tu vērtē aizvadīto, pirmo sezonu? Kad tā noslēdzās?

Īsā atbilde ir – labi!

Protams, šī bija tāda kā mācību sezona visiem - gan pašam, gan kolēģiem, darbiniekiem, apmeklētājiem. Pozitīvā ir daudz vairāk nekā negatīvā, jo nepārtraukti sekojām atsauksmēm, novērsām nepilnības, uzlabojām visu, kas ir uzlabojams. Esam paši ieviesuši dažādas jaunas pieejas organizatoriskiem procesiem, lai apmeklētāju pieredze būtu maksimāli pozitīva. To noteikti vislabāk spēja novērtēt tie, kas parku apmeklēja atkārtoti, un tādu nebija mazums, katru reizi tas bija arvien jaunā kvalitātē.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Liepājas Speciālās ekonomiskās zonas (SEZ) pārvalde noslēgusi vienošanos ar Centrālo finanšu un līgumu aģentūru (CFLA) par Atveseļošanas un noturības mehānisma finansējumu 10 miljonu eiro apmērā projekta "Liepājas industriālā parka infrastruktūras attīstība 1.kārta" īstenošanai, informē Liepājas SEZ pārvaldes pārstāve Līga Ratniece-Kadeģe.

Projektā plānots plašajā teritorijā izbūvēt elektroapgādes tīklus un trīs ielu posmus ar inženierkomunikācijām, proti, ūdensapgādi, sadzīves kanalizāciju, lietus ūdens kanalizāciju, siltumapgādes tīkliem. Tas ļaus daļēji atvērt slēgto rūpnīcas teritoriju publiskai piekļuvei un radīs iespēju piesaistīt pirmos investorus.

Turpinot 2018.gadā sāktās bijušās rūpnīcas "Liepājas metalurgs" transformāciju par mūsdienīgu zaļu industriālo parku, publiskā finansējuma piesaiste ir loģisks turpinājums paveiktajam.

Liepājas SEZ pārvaldnieks Uldis Hmieļevskis skaidro, ka tas dos iespēju sākt uzņēmējdarbībai nepieciešamās infrastruktūras izbūvi bijušās rūpnīcas "Liepājas metalurgs" teritorijā un no plānošanas ķerties pie darbiem. Viņš uzsver, ka finansējuma piesaiste infrastruktūras izbūvei ir ļoti nozīmīgs solis, lai sāktu Liepājas industriālā parka izveidi un jau tuvāko gadu laikā daļēji atgrieztu līdz šim noslēgto teritoriju iedzīvotājiem, investoriem un veidotu to par ilgtspējīgu un modernu uzņēmējdarbības vidi, kas nodrošinātu jaunas, labi apmaksātas darbavietas. "Liepājas industriālo parku redzam kā mūsdienīgu, zaļu industriālo parku, kurā strādā uzņēmumi, kuri spēj nodrošināt ilgtspējības principos balstītu darbību," nākotnes iecerēs dalās Hmieļevskis.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nekustamais īpašums

FOTO: Komponists Uģis Prauliņš atjauno dzimtas īpašumu - Ērmaņu muižu

Uldis Andersons, 04.06.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ērmaņu muiža Alūksnes novada Malienas pusē ir Prauliņu dzimtas īpašums jau no pagājušā gadsimta 20. gadiem.

Pēc padomju laikā atņemto īpašumtiesību atjaunošanas tagad šeit jau apmēram 10 gadu saimnieko komponists Uģis Prauliņš un viņa dzīvesbiedre arhitekte Inga Prauliņa, kuri palēnām atjauno seno ēku, kā arī rūpējas par Ērmaņu muižas aktīvu iekļaušanos kultūras dzīves apritē.

U. Prauliņš zina stāstīt, ka viņa vecvectēvs Dāvids Praule šai vietā ieradies ap 1913. gadu kā muižas rentnieks (pēc citām ziņām – kā pārvaldnieks). Uzvārds Praule bijis mantots no dzimtas Vidzemes lībiešu priekštečiem; tas ticis latviskots kaut kad Latvijas brīvvalsts laikā – visticamāk, uz vispārējā nacionālā pacēluma viļņa.

Pati Ērmaņu muižas kungu māja ir būvēta ap 1823. gadu un sākotnēji piederēja fon Fītinghofu dzimtai, vēlāk tā pārdota Konstantīnam fon Knoringam, vēl pēc tam nonākusi Apes muižas īpašnieka barona Aksela fon Delviga īpašumā, kura meita ap 1920. gadu esot pārdevusi muižu Latvijas valstij, no kuras to vēlāk 20. gadu otrā pusē atpirkuši agrākie rentnieki (vai pārvaldnieki) Prauliņi.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Depkina jeb Rāmavas muižas nomas tiesības izsolē ieguvusi SIA "Pine Cargo", informē Ķekavas novada pašvaldība.

Kopumā izsolē piedalījās trīs dalībnieki. Nomas tiesības uz 10 gadiem piešķirtas "Pine Cargo", kas piedāvāja maksu 4490 eiro mēnesī bez pievienotās vērtības nodokļa.

Plānots 15 darba dienu laikā parakstīt līgumu ar izsoles uzvarētāju.

"Pine Cargo" reģistrēta 2015.gadā. Uzņēmums vienādās daļās pieder Uģim un Līvai Priedēm. Pērn tas strādāja ar 9850 eiro apgrozījumu un 1120 eiro zaudējumiem. Kā darbības veidi uzņēmumam norādīta kravu pārvadājumi pa autoceļiem un reklāmas aģentūru darbība.

Muižas nomas izsole notika 18.janvārī. Objekta sākumcena bija noteikta 2090 eiro mēnesī bez pievienotās vērtības nodokļa.

Īpašuma lietošanas mērķis paredzēts rekreācijas pakalpojumu sniegšana, publisku pasākumu, tai skaitā kāzu un svinīgu svētku organizēšana.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Deklarācija par Krišjāņa Kariņa (JV) topošā Ministru kabineta iecerēto darbību, par ko vienojušās koalīcijas partijas.

Saeima šodien lems, vai apstiprināt jauno valdību, kuru veidotu partiju apvienība "Jaunā Vienotība", partiju apvienība "Apvienotais saraksts" un Nacionālā apvienība.

Ievads

Krišjāņa Kariņa valdības mērķis: Latvijas ekonomikas transformācija labākai dzīvei Latvijā

Kopš Latvijas valsts neatkarības atgūšanas valsts un tās iedzīvotāji ir piedzīvojuši milzu pārmaiņas - pāreju no komandekonomikas uz tirgus ekonomiku, valsts un pašvaldību īpašuma privatizāciju, demokrātisko institūciju izveidošanu un nostiprināšanos, naudas un zemes reformas īstenošanu, pievienošanos Eiropas Savienībai (ES) un NATO militārajai aliansei.Šajā ceļā ir pārvarēti dažādi izaicinājumi, šobrīd sastopamies ar Krievijas agresīvo karadarbību Ukrainā, kura grauj likuma varā balstīto starptautisko kārtību un ir lielākais drošības apdraudējums Eiropai, radot milzīgas cilvēku ciešanas. Karadarbība ir izraisīju

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Banka Citadele piešķīrusi ilgtermiņa aizdevumu industriālo nekustamo īpašumu attīstītājam un pārvaldītājam “Sirin Development”, kas tiks izmantots Rīgā topošā A klases industriālā parka otrās kārtas investīciju refinansēšanai.

Viens no Baltijā lielākajiem nekustamo īpašumu attīstītājiem “Sirin Development” industriālo parku projektu “Rumbula” īsteno trīs posmos un Rīgā izveidojis A klases noliktavu kompleksu 32 000 kvadrātmetru platībā.

“Latvijas tirgū strādājam kopš 2009. gada, un šajā laikā esam uzstādījuši vairāk nekā 100 000 kvadrātmetru industriālo nekustamo īpašumu. Ar spēcīgu finanšu partneru palīdzību plānojam turpināt aktīvu attīstību Latvijā. Uzņēmums nesen uzvarēja Rīgas pašvaldības rīkotajā izsolē un parakstīja pirkuma-pārdošanas līgumu, lai iegādātos 39 ha platību netālu no starptautiskās lidostas “Rīga”, kur kopā ar starptautisku arhitektu komandu plānojam attīstīt Baltijas valstīs modernāko un augstākajiem ilgtspējas standartiem atbilstošu loģistikas parku,” stāsta “Sirin Development” direktors Laurīns Kuzavs, piebilstot, ka uzņēmuma mērķis ir kļūt par lielāko industriālo nekustamo īpašumu attīstītāju Latvijā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas kūdras ieguves un pārstrādes uzņēmums SIA “Laflora” uzņēmējdarbības diversifikācijas ietvaros nodibinājis meitas uzņēmumu SIA “Laflora Energy”, ar mērķi samazināt uzņēmējdarbības ietekmi uz vidi nākotnē un sekmēt enerģētisko neatkarību Latvijā, būvējot sauszemes vēja parku “Laflora” Kaigu kūdras purvā.

Tāpat uzstādīts 140 m augsts meteoroloģisko mērījumu masts vēja parka ražošanas produktivitātes plānošanai. “Laflora” vēja parks ar 90 MW jaudu varēs nodrošināt vismaz 5 % no Latvijas kopējā elektroenerģijas patēriņa gadā un ir jau atzīts par valstiski nozīmīgu objektu Latvijas enerģētiskās neatkarības nodrošināšanai.

Jaunā uzņēmuma SIA “Laflora Energy” dibināšana ļaus nodalīt zaļās enerģijas ražošanu - lieljaudas vēja parka attīstību un nākotnē turpat plānoto saules enerģijas parku - no uzņēmuma “Laflora” pamatdarbības un citām attīstības iecerēm, piemēram, Zaļās industriālās zonas izveides. SIA “Laflora Energy” 100 % kapitāldaļu īpašnieks ir tā mātes uzņēmums SIA “Laflora”.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Par spīti COVID-19 karantīnai līdz 6.aprīlim turpinās ziedojumu vākšanas kampaņa Padures muižas portika atjaunošanai, pastāstīja Padures muižas īpašnieks ir Jānis Lazdāns.

Šī projekta ietvaros pirmo reizi Latvijā sadarbībā ar Francijas pūļa finansēšanas platformu tiek vākti līdzekļi kādam no Latvijas kultūras un arhitektūras pieminekļiem.

Pašlaik saziedoti 694 eiro. Kopumā 27 ziedotāji ir no 5 valstīm.

Visu ziedotāju vārdi tiks ielikti kapsulā un iemūrēti muižas sienā, tā saglabājot piemiņu par viņu palīdzību. Minimālā ziedojuma summa ir 5 eiro.

Padures muižā vēlas ierīkot gardēžu viesnīcu-restorānu 

Padures muižas saimnieka lielais plāns un nākotnes vīzija ir ierīkot šeit gardēžu...

Padures muižas kungu māja ir viena no skaistākajām klasicisma stila ēkām Latvijā, kura ir saglabājusies nemainīga cauri gadu simtiem. Apskates vērti ir zīmējumi uz sienām, kas ir visās istabās. Pie muižas ir vēsturisks parks ar simtu astoņdesmit gadus vecu liepu aleju. Ēka ir uzskatāma par unikālu 19. gadsimta 2. ceturkšņa būvmākslas paraugu Latvijas mērogā, kā arī tās arhitektonisko vērtību vairo 19. gadsimta 2. puses un 20. gadsimta sākuma interjeru apdares.

Padures muižā kopš 2015.gada notiek atjaunošanas darbi, kā arī kopumā notikuši 48 kultūras un izklaides pasākumi.

Par lielākiem ziedojumiem ir paredzētas pateicības dāvanas. Ziedojot 15 EUR vai vairāk, būs iespēja doties muižas apskatē kopā ar tās īpašnieku un saņemt pateicības pastkarti, par 50 EUR un vairāk ziedotājs saņems 2 kredītkartes aizsargājošus maciņus ar Padures muižas attēlu, par 100 EUR - vīna degustāciju muižā, kuras laikā būs iespēja nobaudīt Smilškalnu saimniecības vīnus un klausīties aizraujošos stāstos par to pagatavošanu.

Ja summa pārsniegs 500 EUR, tad ziedotāju sagaidīs neaizmirstama nakšņošana muižā un putnu dziesmas no rīta, baudot uz terases pasniegtās brokastis, savukārt par 999 EUR un vairāk – 4 cilvēku kompāniju gaidīs ekskluzīvas vakariņas Padures muižas dārza terasē.

Dartagnans.fr ir franču pūļa finansēšanas platforma, kuru 2015. gada septembrī izveidoja Romāns Deloms (Romain Delaume) un Bastiens Gulards (Bastien Goullard) ar mērķi saglabāt Francijas kultūrvēsturisko mantojumu. Kopš tās dibināšanas, pūļa finansēšanas platforma ir sākusi atbalstīt arī starptautiskus projektus. Plašāku atpazīstamību platforma ieguva, pateicoties veiksmīgajām "Mothe-Chandeniers" un "Ébaupinay" piļu renovācijām Francijā. Līdz šim tajā ir īstenoti vairāk kā 400 projekti, kuriem ir izdevies piesaistīt 8 miljonus eiro lielu finansējumu.

Komentāri

Pievienot komentāru