Kārtējais likumdevēja brāķis - tā nākas secināt, uzzinot, ka Satversmes tiesa atzinusi Parex bankas mazākumakcionāru taisnību, kad viņi protestēja pret Kredītiestāžu likuma normu, kuras dēļ viņi, kā paši uzskata, nonāca zaudētāju lomā.
Vienkārši sakot, valsts, pamatojoties uz minēto likumu, savulaik, pārņemot smagās grūtībās nonākušo Parex banku, nerēķinoties ar mazākumakcionāru viedokli, pieņēma lēmumu par šīs kompānijas pamatkapitāla palielināšanu.
Šobrīd varam tikai minēt, cik lielā mērā ar šo lēmumu tika nodarīti zaudējumi mazākumakcionāriem, ņemot vērā, kādā stāvoklī bija banka brīdī, kad toreizējā Ivara Godmaņa valdība pieņēma leģendāro lēmumu par tās pārņemšanu. Tāpat nav zināms, vai šābrīža apgalvojumi, ka mazākumakcionāri ar savu naudu būtu piedalījušies bankas glābšanā, ja vien viņiem būtu piedāvāta šāda iespēja, nav tikai tukša retorika. DB nekad nav apšaubījis, ka Parex banka bija jāglābj - kaut vai tāpēc, lai būtiski nesašūpotu jau tāpat pietiekami nestabilo finanšu sektoru šajā valstī. Taču jautājums ir par to, kā tas notika! Vispirms nez kāpēc tika pārņemta tikai daļa bankas, pārējo atstājot tiem pašiem diviem līdzīpašniekiem, kuri šo uzņēmumu jau bija pamanījušies novest līdz kliņķim. Pēc tam savlaicīgi netika noteikti naudas izņemšanas ierobežojumi, faktiski ļaujot savākt savu naudu visiem, kam nebija slinkums, tādējādi pasliktinot šīs kompānijas finansiālo situāciju vēl pamatīgāk. Šo uzskaitījumu varētu turpināt, turklāt visas šīs muļķības tika pieļautas uz nodokļu maksātāju rēķina. Nav taču noslēpums, ka Latvija bija viena no tām valstīm, kas ekonomisko krīzi izjuta vissmagāk, tieši «pateicoties» Parex bankas faktoram.
Savukārt tagad izrādās, ka arī turpmākie lēmumi ir pieņemti, balstoties uz likumdošanas normu, kas neatbilst Satversmei. Tātad kārtējo reizi jārunā par valsts aparāta acīm redzamu nespēju savus pienākumus veikt kvalitatīvi. It kā jau varētu atviegloti uzelpot, ņemot vērā Satversmes tiesas secināto, ka nav iespējams atgriezties tieši tādā pašā situācijā, kāda bija laikā, kad Parex bankas pamatkapitāls tika palielināts, un nodrošināt pienācīgu pamatkapitāla palielināšanas procedūru, to veicot no jauna.
Tajā pašā laikā nevar nepievērst uzmanību faktam, ka tagad vismaz viens no mazākumakcionāriem, balstoties uz tiesa slēmumu par attiecīgās normas nesamērīgumu, gatavojas prasīt kompensāciju no valsts. Tur, kur tamlīdzīgas lietas dara viens, parasti laika gaitā uzrodas arī pārējie. Turklāt, kā rāda pieredze, Latvijas valsts šādās lietās kaut kā pamanās nolīgt vājākus juristus nekā personas, kas cīnās par savu, nevis nodokļu maksātāju naudu. Citiem vārdiem sakot, pastāv risks, ka dažādu neapdomīgu, nekvalitatīvu lēmumu dēļ šiem mazākumakcionāriem nāksies samaksāt, piemēram, negūtos iespējamos ienākumus, turklāt atbilstoši Latvijas tradīcijām - atkal jau no visu nodokļu maksātāju, nevis nekvalitatīvo lēmumu autoru kabatas.