Pēdējo divu gadu laikā, kopš pasauli pāršalca pandēmija, darba tirgus ir piedzīvojis ievērojamas pārmaiņas. Tās ir tieši skārušas ne tikai atalgojuma griestus, iedzīvotāju labklājības līmeni un pieprasījumu pēc darba spēka konkrētās profesijās, bet arī vidi, kurā norit darba procesi.

Vēl salīdzinoši nesen attālinātais darbs bija apzīmējums, ko varēja novērot vien atsevišķās digitālo pakalpojumu nozarēs kā finanšu vai IT sektorā. Tāpat nereti valdīja arī vispārpieņemts uzskats, ka biroja telpas, to iekārtojums un atrašanās vieta ir izšķiroši svarīgi nosacījumi produktivitātei, iekšējās kultūras iedzīvināšanai un uzvarai cīņā par talantiem, taču, neskatoties uz to, šobrīd attālinātais darbs ir kļuvis par ikdienas realitāti jau vairāk nekā piektajai daļai Latvijas iedzīvotāju, kuri savus tiešos pienākumus lielākoties veic, atrodoties mājās vai citā darba apstākļiem atbilstošā vietā.

Tomēr, ja vēl 2020. gadā tas šķita kā īslaicīgs pagaidu risinājums savstarpējo kontaktu samazināšanai, tad šodien jau ir kļuvis diezgan skaidrs, ka attālinātais darbs ir pavisam reāla mūsu sabiedrības nākotne lielā daļā nozaru, ar ko saskarsimies arī turpmāk, kad pandēmijas izraisītā ārkārtas situācija, jācer, būs norimusi pavisam.

Pēdējos gados īsā laika posmā esam piedzīvojuši būtiskas lietas, kādas nevarējām nedz saprātīgi prognozēt, nedz paredzēt – Covid-19 infekciju un karu Ukrainā. Notika Saeimas vēlēšanas un valdības maiņa. Tas viss, protams, ietekmēja arī nodarbinātības jomu.

Kas raksturo 2022.gada nodarbinātības jomu, raugoties jurista acīm, un kā izskatās tendences 2023.gadam?

Covid-19 ierobežojumi

Līdz 2022.gada pavasarim Latvijā tika pagarināta un ilga kārtējā 2021.gada nogalē Covid-19 pandēmijas dēļ izsludinātā ārkārtas situācija. Gada sākumā arvien bija spēkā ierobežojumi un virkne prasību attiecībā uz epidemioloģiskās drošības jautājumiem ar mērķi ierobežot Covid-19 infekcijas izplatību darbavietā. Tātad – papildus formalitātes, apgrūtinājums un izdevumi darba devējiem. Tomēr kopumā 2022.gadu raksturo pakāpeniska ierobežojumu atvieglošana un atcelšana, tajā skaitā, atkāpšanās no prasības darbiniekiem par vakcinācijas vai pārslimošanas sertifikāta nepieciešamību (piemēram, izglītības nozarē), atstājot darba devējam tiesības noteikt darbus, kuru veikšanai vakcinācijas vai pārslimošanas sertifikāts joprojām ir nepieciešams, kā arī prasība valkāt sejas maskas vairs tikai noteiktos darbos un vietās (piemēram, ārstniecības iestādēs).

Vienas formulas, kā turpmāk strādāsim, nav, katram uzņēmumam jāatrod sava pieeja. Visticamāk neatradīsim arī miljons iemeslu, kāpēc birojs izkonkurēs darbu mājās, taču iemeslu noteikti ir gana daudz – gan uzņēmumu, gan darba ņēmēju pusē.

Kāpēc uzņēmumi vēlas atgriezties birojos?

Pirms pandēmijas daudzi uzņēmumi domāja un veidoja savu iekšējo kultūru tā, lai darbinieks pēc iespējas vairāk laiku pavadīja birojā, nevis otrādāk. Veidoja modernus birojus, jaunas darba vides un apaudzēja tās ar dažādiem pasākumiem un izglītošanās iespējām. Viņi domāja kā darbiniekus piesaistīt, iesaistīt darba un ārpus darba aktivitātēs. Attiecīgi ir pamats domāt, ka vienā brīdī, kad apstākļi būs labvēlīgi, šie uzņēmumi mēģinās atkal radīt vidi darbiniekiem, lai viņi gribētu nākt uz darbu klātienē. Birojā darbiniekiem būs viss nepieciešamais, lai varētu efektīvāk, labāk, patīkamāk strādāt, nevis censties palikt mājās. Birojs paliks uzņēmuma saimnieciskās darbības centrā, un, domājot uz priekšdienām, darbinieki tiks virzīti uz šo centru.

Attālinātais darbs neapšaubāmi ir kļuvis par mūsu nākotnes neatņemamu elementu. Taču, lai tas veiksmīgi noritētu, nepieciešami vairāki nosacījumi, piemēram, labi organizēta iekšējā komunikācija.

Pasaules ekonomikas foruma publiskotie dati liecina, ka ap 70% uzņēmumu izskata iespēju pēc pandēmijas beigām saglabāt darbiniekiem iespēju strādāt attālināti, tātad šajā modelī saredz būtiskas priekšrocības.

Priekšrocības un trūkumi iet roku rokā

Kad nav jātērē laiks loģistikai, rodas iespēja atrasties divās vietās vienlaikus un īstenot tā saukto multitāskingu jeb vairāku darbību veikšanu vienlaikus. Protams, cilvēks nav dators un nekad neizpildīs mehāniski tam uzdotos pienākumus, tomēr attālinātā darbošanās cilvēkam paver plašākas iespējas. Piemēram, vienā konferencē es kā dalībnieks ar pārtraukumu varu klausīties pārējos runātājus, bet otrā – pati uzstāties kā runātāja. Bez attālinātās funkcijas tas nebūtu iespējams. No vienas puses, tas ir efektīvi, no otras puses, ilgtermiņā tas var nebūt risinājums, jo attiecībā uz viena darbinieka produktivitāti prasa privātās un profesionālās dzīves līdzsvaru.

Uzņēmumi ir atgriezušies birojos. Daudzi no tiem ir izvēlējušies strādāt hibrīdmodelī, kad daļu laika darbinieki pavada birojā, bet daļu laika – attālināti.

Sociālajos medijos lasāmi dažādi viedokļi par to, kas darbosies un kas – nē. Lai nebūtu tikai tādas “vēdera sajūtas” spriedelēšanas, apskatīju šo attālinātā, hibrīdmodeļa darbu nedaudz padziļinātāk.

Atskatoties vēsturē, laikos, kad dominēja vācēju-mednieku nodarbošanās, darba organizators, visticamāk, atradās kopā vienā vietā ar darba veicējiem. Pēc agrārās reformas sākuma Eiropā turpinājās tā pati attīstība – darba organizators gan pats veica darbu, gan atradās kopā ar pārējiem darba veicējiem vienā ģeogrāfiskā lokācijā. 18. un 19. gadsimtā, pastiprinoties industriālai revolūcijai, tādās industrijās kā bankas, dzelzceļš, apdrošināšana un mazumtirdzniecība strauji auga darbu apjoms un sarežģītība. Tas radīja arī tādu darbinieku pieaugumu, kuriem bija nepieciešamas biroja telpas.

Igaunijas izcelsmes arī Latvijā pārstāvētais jaunuzņēmums "MySpotit" krīzes ietekmē izveido biroju koplietošanas platformu.

"MySpotit" nodrošina sapulču telpu rezervēšanas platformu un saistībā ar Covid-19 krīzi ieviestajiem ierobežojumiem zaudēja visu biznesu.

Komanda nemeta plinti krūmos un, sākoties straujai darba kultūras pārejai attālinātā darba virzienā, izstrādāja biroju koplietošanas platformu, lai, ierobežojumiem mazinoties, atbalstītu cilvēku masveida atgriešanos darbā un veicinātu attālinātā darba kultūras ieviešanu ikdienas praksē.

Biroju loma mainās 

Šajos divos mēnešos no mājām strādājuši arī tie, kuri nekad to nav darījuši,...

"MySpotit" platformā uzņēmumi un nekustamo īpašumu attīstītāji var iznomāt brīvās darba vietas esošajos birojos vai biroja vajadzībām pielāgotās telpās, tādējādi dodot iespēju darbiniekiem iespēju strādāt dažādās vietās. Šī biroju koplietošanas platforma jaunuzņēmuma skatījumā ir unikāla Eiropas mērogā

"Līdzīgi kā mūziku "Spotify", attālinātā darba veicēji katru reizi no plašā biroju klāsta varēs izvēlēties piemērotu darba vietu konkrētajai dienai par fiksētu ikmēneša maksu. "MySpotit" platformā tas būs lētāk, nekā mēnesi nomāt darba vietu kādā konkrētā birojā. Arī darba devējam rodas iespēja savu komandu sasaukt kopā tieši tad, kad tas nepieciešams, izvēloties sanāksmes vietu ar pareizo izmēru un pielietojumu," norāda Raivis Ozoliņš, "MySpotit" vadītājs Latvijā.

Viņš uzskata, ka šāds pakalpojums risina samilzušo problēmu, kad biroju telpu tirgū šobrīd ir vairāk, nekā pieprasījums pēc tām. Daudziem uzņēmumiem biroji ir pustukši un tas rada izdevumus, nevis ieņēmumus.

2008. gada ekonomiskās krīzes laikā ar nu jau globālā uzņēmuma "Airbnb" palīdzību izplatījās mājokļu koplietošana visā pasaulē, palīdzot ceļotājiem būtiski ietaupīt izmaksas, bet esošā krīze ir izraisījusi būtiskas izmaiņas strādāšanas paradumos. R. Ozoliņš novērojis, ka sabiedrību pārņem hibrīds darba modelis, kas ietver gan darbu birojā, gan attālināti.

Ekonomiskās lejupslīdes dēļ uzņēmumi pārskata izmaksu struktūru. Ir uzņēmumi, kas piedzīvo liela apmēra atlaišanas un tāpēc daudziem biroji kļūst par lielu. Tāpat daļa uzņēmumu ir pārdomu priekšā, vai tiem vispār būs vajadzīgs pastāvīgs birojs. Attālināti strādājošo cilvēku skaits kopš 2005. gada ir palielinājies par 159%, liecina "Merchant Savvy" pētījums. R. Ozoliņš spriež, ka kopā ar pandēmijas izraisītajām sekām attālinātais darbs piedzīvo milzīgu lēcienu uz priekšu.

"Mēs visi kopā tikko esam pieredzējuši pasaulē lielāko attālinātā darba eksperimentu, un ir likumsakarīgi, ka mēs neatgriezīsimies pie tā, kā bija agrāk. Pēdējos divos mēnešos darbam attālināti ir noticis vairāku gadu attīstības lēciens. Agrāk darbs attālināti bija vairāk jaunuzņēmumu lauciņš, bet tagad arī lielie uzņēmumi apspriež elastīgu darba metožu ieviešanu," teic R. Ozoliņš.

Piemērs ir tehnoloģiju gigants "Twitter", kas tikko publiski paziņoja par jaunu darba kārtības politiku, ļaujot turpmāk katram darbiniekam, kurš to vēlas, strādāt attālināti.

Twitter ļauj darbiniekiem strādāt no mājām mūžīgi 

Mikroblogošanas vietne "Twitter" informējusi savus darbiniekus, ka viņi drīkst strādāt no mājām...

Viņš gan norāda, ka darbs attālināti nenozīmē strādāšanu no mājām, kur bērni un ledusskapis neizbēgami sāk ietekmēt darba rezultātus. Strādājot pilnu darba laiku no mājām, darba rezultāts var ciest. Lai sasniegtu nepieciešamo efektivitāti un gūtu pašrealizācijas pieredzi, atšķirīgiem darba uzdevumiem nepieciešama dažāda vide un apstākļi.

R. Ozoliņš pieļauj, ka nākotnē birojos darba vietu būs mazāk nekā darbinieku, kuri daļu vai pat visu laiku strādās attālināti. Viņa skatījumā palielināsies kopstrādes telpu skaits. Iespējams, tās nebūs tādā formātā kā šodien, bet ideja saglabāsies – telpa, kur tiek nodrošināti biroja pakalpojumi.

"Šis ir neatgriezenisks process. Jautājums – cik ātri tas notiks," tā R. Ozoliņš.

Viņš uzsver, ka nav liekama vienādības zīme starp attālinātu darbu un strādāšanu mājās, kur esošie apstākļi ne vienmēr ir piemēroti darbam. "Attālinātais darbs ir profesionāļa brīva izvēle laikā un vietā izraudzīties apstākļus, kur strādāt atbilstoši konkrētā uzdevuma vajadzībai," saka R. Ozoliņš.

Viņš paredz, ka ar laiku parādīsies lielāks tirgus "MySpotit" sākotnējai idejai – sanāksmju telpu nomai, jo arvien ik pa laikam kolēģiem būs vajadzība tikties aci pret aci un, iespējams, tas notiks ārpus darba telpām. Ņemot vērā, ka katram uzņēmumam visu laiku nav nepieciešamība pēc šādas telpas, palielināsies pieprasījums pēc šim mērķim piemērotu telpu nomas, kas ilgtermiņā būs lētāk, nekā uzturēt to pašiem.

Šobrīd platforma darbojas Latvijā un Igaunijā. Tuvā nākotnē plānots paplašināties Eiropā.

"MySpotit" ir biroju un sanāksmju telpu koplietošanas platforma, kas piedāvā iespēju rezervēt piemērotu darba vietu par fiksētu ikmēneša maksu. Uzņēmumu 2018. gadā dibināja Hardi Kinns (Hardi Kinnas), Miks Pūrmans (Mikk Puurmann) un Timo Mits (Timo Mitt) ar domu savest kopā organizācijas, kas vēlas atrast neparastas tikšanās vietas, ar telpu īpašniekiem, kuri vēlas nopelnīt, iznomājot savas dīkstāvē esošās sapulču vai pasākumu telpas.

Uzņēmums darbu Latvijā sāka šā gada sākumā. "MySpotit" tiek dēvēta par sapulču telpu "Airbnb".

Šā gada sākumā "MySpotit" noslēdza pirmo investīciju raundu, piesaistot vairāk nekā 100 tūkstošus eiro. Investīciju rezultātā uzņēmuma tirgus vērtība ir pārsniegusi miljonu eiro. Investoru vidū ir transporta pakalpojumu platformas "Bolt" līdzdibinātājs Martins Villigs (Martin Villig), "Kapitel" un Tallinas Tehnoloģiju universitātes uzraudzības padomes loceklis un bijušais "Swedbank" valdes priekšsēdētājs Igaunijā Roberts Kits (Robert Kitt), pirmais "Bolt" investors Mikko Silventola, "Salv" līdzdibinātājs Tāvi Tamkivi (Taavi Tamkivi), "Technopolis Ülemiste" vadītājs Gerts Jostovs (Gert Jostov), "East Capital Baltics" valdes loceklis Martins Otsa (Martin Otsa) un "Lantmännen Unibake" rīkotājdirektors Asso Lankots.

Rudenī publicētajā Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras (LTRK) Ekonomikas indeksā noskaidrojām, ka 61% uzņēmēju ir ieviesuši attālinātā darba režīmu. Savukārt puse no tiem apgalvoja, ka, beidzoties Covid krīzei, plāno to saglabāt.

Arī valdība aicina uzņēmējus pēc iespējas organizēt darbu attālināti. Tajā pašā laikā uzņēmēji, lai kompensētu darbiniekiem ar attālināto darbu saistītās izmaksas – interneta un mobilā telefona pieslēgumu, darba vietas aprīkojuma amortizāciju un citus izdevumus – ir spiesti piemērot sarežģīti administrējamu nodokļu sistēmu.

2021.gadā uzņēmēji beidzot varēs kompensēt darbiniekiem šos izdevumus katru mēnesi 30 eiro apmērā, nepiemērojot tiem algas nodokli (IIN, VSAOI), bet tas joprojām notiks sarežģītā un kompleksi organizējamā veidā. Ņemot vērā divus būtiskus aspektus, pirmkārt, to ka Covid krīze ir ieilgusi un, otrkārt, faktu, ka attālinātais darbs kā nodarbinātības režīms kļūst arvien pieprasītāks visā pasaulē – LTRK ieskatā šim regulējumam bija jāstājas spēkā nekavējoties, un tas nedrīkst būt tikai pagaidu risinājums līdz nākamā gada beigām, kā to lēmusi Saeima.

Attālināta darba apstākļos darba devējam ir jānodrošina digitālie rīki, kā arī dators un monitors, un nepieciešamības gadījumā jāsniedz kompensācija, lai iegādātos darba galdu, biroja krēslu, galda lampu utt., ja tas ir nepieciešams darba pienākumu izpildei. Vienlaikus uzņēmumam nebūtu jākompensē interneta pieslēgums vai citi komunālie izdevumi.

Tā norāda informācijas tehnoloģiju (IT) uzņēmuma "Accenture" sabiedrisko attiecību vadītāja Sanita Kalve, lūgta komentēt aizvadītajā nedēļā valdībā atbalstīto priekšlikumu kompensēt darbiniekiem attālinātā darba izmaksas 30 eiro apmērā.

"Accenture" jau pašlaik sniedz iespēju uzņēmuma darbiniekiem iegādāties nepieciešamo aprīkojumu un mēbeles 350 eiro apmērā. Tāpēc uzņēmuma ieskatā, izstrādājot un virzot grozījumus, būtu jāņem vērā, ka daļa uzņēmumu ir panākuši vienošanos par attālināta darba noteikumiem, un darbinieki ir saņēmuši kompensāciju.

Koronavīrusa ietekme ir jūtama ne tikai atsevišķās nozarēs, kā tūrisms, sabiedriskā ēdināšana, bet arī praktiski visās jomās strādājošajiem uzņēmējiem, turklāt vīrusa radītās sekas izpaudīsies perspektīvā, intervijā Dienas Biznesam stāsta auditorkompānijas SIA Ernst & Young Baltic valdes priekšsēdētāja un EY Baltijas valstu Revīzijas nodaļas partnere Diāna Krišjāne.

Viņa atzīst, ka finanšu pārskati un to revīzija uzņēmumos ir konkrētā brīža momentuzņēmums, jo pēc kāda laika situācija jau var būt pavisam citāda. Tā kā daļai uzņēmumu pārskata gads nesakrīt ar kalendāro gadu un beidzās, piemēram, šā gada 31. martā, 30. aprīlī vai pat 30. jūnijā, tad šādu kompāniju gada pārskatos jau atspoguļojas Covid-19 ietekme.

Kāda ir Covid-19 radītā ietekme uz uzņēmumu finansiālo veselību?

Pandēmija ir skārusi pilnīgi visus – gan privātuzņēmējus, gan valsts iestādes, gan pašvaldības. Tās rezultātā ir notikusi darbības pārorientēšanās, esošā biznesa modeļa maiņa, pielāgošanās konkrētajai situācijai, nereti arī atlikta iecerēto investīciju projektu realizācijas uzsākšana. Protams, situācija vienas nozares uzņēmumiem būs līdzīga, bet katram atsevišķam uzņēmumam tā var būtiski atšķirties. Martā privātuzņēmēji bija spiesti ļoti ātri īstenot pārmaiņas, un, jo pieredzējušāks vadītājs, jo profesionālāk un ātrāk tās notika. Redzot darbības apjomu kritumu, pieredzējušie uzņēmumu vadītāji samazināja nodarbināto skaitu, kā arī noteiktai kategorijai darbinieku un vadītāju samazināja darba samaksu pat par 20 līdz 30%. Tur, kur iespējams, tika ieviests attālinātais darbs, tostarp arī EY, kur visi strādājošie sāka strādāt no mājām bez dīkstāvēm. Protams, ražotnēs, kā arī citu saimniecisko darbu veikšanai attālinātais darbs nav iespējams, tāpēc tika ieviesti strikti strādājošo veselības aizsardzības pasākumi, lai kāda viena strādājošā dēļ nebūtu uz kādu laiku jāslēdz ražotne un jāatrodas dīkstāvē. Uzņēmumu pārskatu revīzija būtībā tieši to arī parāda – sabiedriskās ēdināšanas, tūrisma, starptautisko pasažieru pārvadātāju segmentā strādājošajiem līdzšinējais biznesa modelis vairs nedarbojas, un šīs jomas uzņēmēji sākotnēji, cik vien iespējams, izmantoja valsts piešķirtos dīkstāves pabalstus, bet, redzot atkārtotu pandēmijas vilni, vairumu strādājošo bija spiesti no darba atbrīvot. Tomēr ne visas problēmas ir iespējams atrisināt operatīvi, piemēram, viesnīcu nozarē uzņēmumiem nav iespējams atteikties no nekustamā īpašuma nodokļa nomaksas vai arī gūt atlaides, jo pilsēta šādas atlaides nepiešķir. Ienākumu viesnīcu sektorā tikpat kā nav, bet izdevumus līdz tādam 2020. gada ienākumu līmenim samazināt ir nopietns izaicinājums, jo ēku uzturēšanai nepieciešamas noteiktas izmaksas. Lai atgūtos no šāda trieciena, minētajām nozarēm būtībā ir nepieciešama Covid-19 vakcīna, par kuru tiek daudz runāts un arī solīts, bet pagaidām tādas vēl nav. Citās jomās strādājošajiem saruka pieprasījums un pielāgošanās bija un ir atkarīga no tā dēvētā tauku spilventiņa izmēra. Ja šādas rezerves bija un ir, tad pārorientēšanās uz citu pakalpojumu piedāvāšanu vai cita sortimenta preču ražošanu noritēja vieglāk. Savukārt, ja šādu rezervju nebija, pārorientēšanās iespējas bija un ir grūtāk īstenojamas. Kritiska situācija noteiktos uzņēmējdarbības segmentos atkarīga no vakcīnas pret koronavīrusu esamības un pieejamības uz laika ass.

Glāzgovas klimata konferences laikā vairākas valstis pauda gatavību tuvāko 10 gadu laikā kļūt klimatneitrālas. Kaut arī dažas lielvalstis apgalvo, ka šī mērķa sasniegšana varētu aizņemt vēl pusgadsimtu, daudzas mazākas pārmaiņas ir īstenojamas kaut vai tūlīt, un tās neprasa milzīgas izmaksas jaunas klimata politikas ieviešanai.

Būtisks spēlētājs te var izrādīties strauji augošā informācijas un komunikācijas tehnoloģiju (IKT) nozare.

IKT nozares ekoloģiskais nospiedums – kā vidēja izmēra pilsētai

Saskaņā ar 2021. gada Eiropas Komisijas DESI (Digitālās ekonomikas un sabiedrības indeksu) IKT jomā nodarbināto skaits Latvijā ir 3,7% no kopējā nodarbināto skaita (salīdzinājumam – Eiropas Savienības vidējais rādītājs ir 4,3%). Tie ir vairāk nekā 30 000 cilvēku. Lai to labāk iztēlotos, tas ir apmēram tikpat, cik, piemēram, visi Ventspils iedzīvotāji. Strauji augošajā nozarē, kurā strādājošo skaits kopš 2008. gada ir divkāršojies, vēl pēc 10 gadiem tas, visticamāk, būs vēl vismaz divreiz lielāks. Turklāt saskaņā ar Latvijas Republikas Ekonomikas ministrijas prognozēm* līdz 2030. gadam Latvijā var trūkt pat līdz 9000 augstākās kvalifikācijas speciālistu dabaszinātnēs, IKT, inženierzinātnēs un matemātikā, kas savukārt nozīmē, ka uzņēmumiem arvien biežāk var nākties meklēt jaunus darbiniekus ārpus Latvijas.

Iniciatīva, Eiropas Savienībā (ES) veidot vienotu regulējumu darbam digitālajās platformās, ir vajadzīga, tomēr svarīgi, lai tiek ņemts vērā tajās strādājošo cilvēku viedoklis, intervijā pauda kurjerpiegāžu platformas "Wolt" vadītāja Baltijā un SIA "Wolt Latvija" valdes locekle Līsa Ristala.

Viņa sacīja, ka kurjeru skaits, kuri Baltijā strādā, izmantojot "Wolt" platformu, pārsniedz 7000, tostarp Latvijā ar "Wolt" sadarbojas gandrīz 2000 kurjeru.

"Ir redzams, ka platformas pamatā cilvēki izmanto, lai gūtu papildu ienākumus darba elastīguma dēļ. Ja šis elastīguma princips no platformu darba pazudīs, tad, visdrīzāk, cilvēkiem vairs nebūs intereses par šāda veida darbu. Ir skaidrs, ka izmaiņas darba likumdošanā ir ne tikai vēlamas, bet pat nepieciešamas, jo mēs vairs nedzīvojam industrializācijas laikmetā, kad cilvēki noteiktu stundu skaitu katru dienu strādāja rūpnīcā un kad darba likumdošana arī radās. Mēs pašlaik esam 21.gadsimtā, kad cilvēki elastīgi var izlemt, kā un kad pārdot savu darbalaiku. Darba tirgus viennozīmīgi virzās šajā virzienā, un tam ir jāseko arī darba likumdošanai," uzsvēra Ristala.

Jau gadu attālinātais darbs no mājām ir ļoti daudzu ikdiena. Arī uzņēmumi pie strādāšanas attālināti ir pieraduši kā pie ierastas prakses. Vai satraukumam par to, ka pēc pandēmijas klasiskie biroji vairs nebūs vajadzīgi, ir pamats un kā strādāsim turpmāk, ir jautājumi, kas šobrīd nodarbina daudzus uzņēmuma īpašniekus, vadītājus un personāla speciālistus, un galu galā arī ikvienu darbinieku.

Vai klasiskie biroji izzudīs?

Domāju, ka nākotnē virzīsimies uz tā saucamo fleksiblo jeb elastīgo darba organizēšanas modeli. Fleksiblais darbs jeb darbs, kur darbiniekam kaut kādu noteiktu laiku vai dienas ir atļauts strādāt no mājām, ir uz palikšanu, taču vienlaicīgi es nesagaidu galējības. Diez vai lielais vairums strādās no mājām vai tik pat daudz cilvēku, cik tagad strādā no mājām, arī turpinās to darīt pēc pandēmijas. To apliecina arī tendences citās valstīs, kas savos vakcinācijas līmeņos ir jau aizsteigušās mums priekšā, piemēram, Amerika, kur lielie uzņēmumi atgriežas birojos. Ir valstis, kurās iedzīvotāji atgriežas birojos, jo ir ļoti dārgs nekustamais īpašums un attiecīgi viņi dzīvo izteikti mazos dzīvokļos, piemēram, Āzijas valstīs. Viņi fiziski nevar pastrādāt attālināti, jo trīs paaudzes atrodas vienās mājās.

Tas, kā attīstīsies norises darba tirgū, šobrīd interesē visus – gan darba devējus, gan darbiniekus.

Pat prestižais izdevums the Economist pavasarī veltīja atsevišķu apskatu darba tirgus tendenču apkopojumam, pasludinot, ka iestājies darba ņēmēju zelta laikmets. Lai gan cilvēki mēdz būt sentimentāli, kavējoties atmiņās par to, cik jauka darba dzīve bija agrāk, neapmierināti ar to, kāda tā ir šobrīd un baiļu pilni par to, kāda tā būs nākotnē, fakti rāda, ka gadu gaitā darba ņēmēju apstākļi ir arvien uzlabojušies un šobrīd izskatās labāk nekā jebkad agrāk. Diendienā darbojoties augstākā līmeņa darbinieku atlases jomā, vēlos dalīties arī savos novērojumos.

Strādājam vairāk, bet esam apmierinātāki

Varētu likties, ka paredzēt, kāds būs pēc-pandēmijas darba tirgus tikai gadu pēc šādas plaša mēroga kataklizmas ir teju neiespējami. Tomēr dati rāda, ka darba tirgus atgūstas pat straujāk kā prognozēts. Tikai gadus piecpadsmit atpakaļ, tehnoloģisko ierobežojumu dēļ šāda mēroga attālinātais darbs vienkārši nebūtu iespējams. Šobrīd dažādas darbinieku aptaujas rāda, ka darbam veltīto stundu skaits ir ievērojami pieaudzis. Paradoksāli, bet šodien no mājām strādājošie lai gan nereti strādā pat vairāk, tomēr uzrāda augstākus apmierinātības rādītājus.

Šā gada jūnijā Igaunija paziņoja par digitālo klejotāju jeb nomadu vīzas izsniegšanas uzsākšanu – tā ir jauna vīzu forma, kas ļautu ceļotājiem likumīgi strādāt Igaunijā.

Arguments par labu šādai vīzas formai ir tas, ka vīza piesaistīs valstij ceļojošos digitālos darbiniekus, kuri attiecīgi Igaunijā tērēs savus ieņēmumus, dalīsies savās zināšanās un kopumā dos labumu vietējai ekonomikai.

Tīmekļvietnē "Sifted" publicētā rakstā Karoli Hindriksa (Karoli Hindriks) norāda, ka valstīm, kuras ir ieinteresētas piesaistīt prasmīgus talantus savai valstij, vajadzētu apsvērt iespēju ieviest līdzīgu vīzu.

Vai šī būs jaunā vīzu tendence?

Šī nav pirmā reize, kad mēs redzam, kā tehnoloģijas rosina ieviest jaunas vīzas. Varam vilkt daudzas paralēles ar jaunuzņēmumu vīzu iniciatīvu, kas visā Eiropā ir izplatījusies neticamos ātrumos. Jaunuzņēmumu vīzas tiek izdotas tādās valstīs kā Itālija, Francija, Īrija, Apvienotā Karaliste, Dānija, Zviedrija, Vācija, Beļģija, Spānija un visas trīs Baltijas valstis. Francija piedāvā pat jaunuzņēmumu ieguldītāju vīzu.

Strādāšana attālināti sniedz vairākas būtiskas priekšrocības. Piemēram, ik dienas nav jāmēro ceļš līdz darbam un atpakaļ, ir iespēja pašam plānot savu dienu un vairāk laika veltīt saviem vistuvākajiem. Taču darba vieta, kas atrodas vien rokas stiepiena attālumā var radīt arī virkni izaicinājumu. Neveiksmīgi centieni apvienot darba pienākumu veikšanu ar atpūtu var atstāt sekas kā uz fizisko, tā arī uz psihisko veselību. Par to, kā nepazaudēt līdzsvaru starp darbu un atpūtu, vienlaikus saglabājot augstu darba produktivitāti, lasi raksta turpinājumā!

Ieteikumi psihoemocionālās labsajūtas saglabāšanai

Foto: Pixabay.com / Arek Socha

Darba un atpūtas režīms ir nozīmīgs ikvienam cilvēkam. Taču darbu veicot attālināti, šīs robežas nereti izplūst. Strādāšana pēc darba laika, paaugstināts stress un socializācijas trūkums ir daži no faktoriem, kas var radīt disbalansu. Tādēļ ir svarīgi savā ikdienā ieviest veselīgos ieradumus, lai attālinātais darbs nekļūtu jau par daļu no privātās dzīves.

Iekārto darbavietu

Darbavietas iekārtošana var veicināt papildu motivāciju un radīt apziņu, ka atrodies darbā. Tādēļ ir svarīgi par savu darbavietu neizvēlēties gultu, bet gan atsevišķu istabu vai kādu strūrīti telpā, kurā uzturies. Atceries, ka produktivitāte tiešā mērā ir atkarīga no darba vides iekārtojuma, tādēļ tam ir jābūt lakoniskam. Tāpat pārliecinies, ka darba galds, krēsls un dators atrodas vajadzīgajā augstumā un pozīcijā.

Valsts pārvaldē, pašvaldībās un privātajā sektorā strādājošajiem no 16.marta būs jāstrādā attālināti, piektdien lēma Ministru kabinets.

Šī prasība neattieksies uz ražošanas nozari un citiem darbiem, ko objektīvi nevar veikt attālināti.

Līdz šim rīkojumā par ārkārtējās situācijas izsludināšanu bija spēkā prasība, ka darbs pēc iespējas ir jāorganizē attālināti, tomēr ar piektdien pieņemtajiem grozījumiem rīkojumā papildus noteikts darba devēja pienākums identificēt tos darbiniekus, kuri drīkst veikt darbu klātienē, lai nodrošinātu darba nepārtrauktību.

Attiecībā uz privāto sektoru, lai klātienē darba pienākumus veiktu tikai tie darbinieki, kuri nodrošina darbu nepārtrauktību un nevar to veikt attālināti savā dzīvesvietā, darba devējam ārkārtējās situācijas laikā būs tiesības vienpusēji norīkot darbinieku veikt darbu attālināti.

Informācijas un komunikācijas tehnoloģiju nozarē šobrīd ir sīva konkurence par labāko un spēcīgāko darbinieku piesaisti.

Digitālās transformācijas temps visās tautsaimniecības nozarēs pieaug, un IT un IKT uzņēmumi konkurē ne vien par klientiem, bet arī par labākajiem darbiniekiem. Kas ir iekārojams darba devējs un vai darba koplīgums palīdz par tādu kļūt, to intervijā Dienas Biznesam atklāja Latvijas Sakaru darbinieku arodbiedrības PRO vadītāja Irēna Liepiņa un Latvijas Valsts radio un televīzijas centra valdes locekle Ilze Opmane-Jēgere.

Kas ir darba koplīgums mūsdienu izpratnē?

Ilze Opmane-Jēgere: Tēlaini izsakoties, darba koplīgums ir kompromiss starp darba devēja iespējām un darbinieku visdažādākajām vajadzībām. Lai gan sarunas par koplīguma saturu risina un pats koplīgums tiek noslēgts starp uzņēmumu un arodbiedrību, koplīgumā ietvertie nosacījumi attiecas uz visiem uzņēmuma darbiniekiem un tam ir jāatspoguļo visu darbinieku intereses.

Energoresursu krīze, inflācijas radītais procentu likmju kāpums un tam sekojošās globālās ekonomiskās problēmas ir izraisījušas trešo lielāko NASDAQ lejupslīdi pēdējo divu desmitgažu laikā. Tam sekojusi masveida darbinieku atlaišana dažāda mēroga tehnoloģiju uzņēmumos.

Skaļākie gadījumi kā Twitter, Meta un LinkedIn ir plaši apspriesti publiskajā telpā, taču šādas problēmas skārušas arī virkni citu uzņēmumu. Tas nav pārsteigums – uzņēmumi samazina algu fondu, lai pazeminātu kopējos tēriņus. Šis ir lielisks brīdis Latvijas uzņēmumiem iesaistīties starptautisko tirgu apguvē un pārtvert izcilus darbiniekus, kādu trūkst tuvākajā apkārtnē.

Pēdējā laikā dažādu krīžu pasaulē nav trūcis. Krīzes tik bieži ir dēvētas par iespējām, ka tas jau kļuvis klišejiski. Taču tā joprojām ir taisnība. Saspringtā ekonomiskā situācija pasaulē, kas daudziem pieredzējušiem zīmoliem liek atlaist virkni lielisku darbinieku, paplašina apvāršņus jaunuzņēmumiem, kam pēkšņi ir pavērusies iespēja piesaistīt izcilus darbiniekus un veicināt izaugsmi, kamēr konkurenti “ar stāžu” spiež bremzes. Kā liecina Google un Civitta pētījums, Latvijā 2021. gadā bija 626 jaunuzņēmumi, Baltijas reģionā kopā – 3021. Nodarbinātība jaunuzņēmumos pēdējos gados ir augusi sevišķi strauji, Latvijā sasniedzot 12% gadā, kamēr citās vadošajās nozarēs kā ražošana, tirdzniecība un transports tā nav pārsniegusi 1% vai pat bijusi ar mīnus zīmi. Vienlaikus vairāk nekā trešā daļa Latvijas jaunuzņēmumu norāda uz izcilu pārdošanas speciālistu un tehnisko darbinieku – datu analītiķu, mākslīgā intelekta speciālistu, programmētāju – trūkumu kā vienu no lielākajiem izaicinājumiem līdzās riska kapitāla piesaistes problēmām. Globālais atlaišanas vilnis var izrādīties lieliska iespēja izaugsmei.

Sākoties pandēmijai šī gada pavasarī, novērojām, ka vismaz puse Latvijas uzņēmumu samazina darbinieku attīstībai plānotos budžetus, taču lielākā daļa tos "apgrieza" 100% apmērā.

Laikā, kad pasaulē runā par nepieciešamību paātrināt darbinieku kvalifikācijas celšanu vai pārkvalifikāciju, lielā daļā Latvijas uzņēmumu notiek pretējais.

94% biznesa līderu no darbiniekiem sagaida jaunas prasmes

Nesen publicētais Pasaules Ekonomikas foruma pētījums "The Future of Jobs Report 2020" vēsta, ka prasmju trūkums darba tirgū ir augsts un to īpaši izjutīsim nākamo piecu gadu laikā. Galvenajās prasmju grupās, kuru nozīme pieaugs, ietilpst kritiskā domāšana, analīze un problēmsituāciju risināšana. Tāpat arvien vairāk tiks pieprasīta spēja pašorganizēties, aktīvi mācīties, emocionālā noturība un fleksibilitāte.

"McKinsey & Company" prognozē, ka nākamo 10 gadu laikā vismaz 20% šodienas profesiju tiks pakļautas automatizācijas riskam**. Tā rezultātā arvien būtiskāka kļūs digitālu prasmju apgūšana - no pašiem vienkāršākajiem tehnoloģiskajiem risinājumiem līdz jaunām, specializētām IT programmām un valodām.

Vārds “ārpakalpojums” ir plaši izplatīts, runājot par darba attiecībām, kas dibinātas pāri uzņēmuma, nozares vai valsts robežām. Taču kontekstā ar darbinieku nolīgšanu globālā mērogā to var uzskatīt par novecojušu, un tas izklausās pat nedaudz nievājoši – drīzāk kā lēta darbaspēka sinonīms, nekā reālo situāciju raksturojošs termins.

Neatkarīgi no tā, vai cilvēks ir darbuzņēmējs vai pilnas slodzes darbinieks, iespējas noalgot pašus labākos visā pasaulē ir plašākas nekā jebkad agrāk, un tik lieliskas izredzes ir pelnījušas cieņpilnāku attieksmi.

Talants ir un paliek talants jebkurā pasaules malā

Pavisam nesen investīciju kompānijas Blackrock izpilddirektors un valdes priekšsēdētājs Lerijs Finks (Larry Fink) apgalvoja, ka karš Ukrainā ir aizslaucījis pēdējās trīs globalizācijas desmitgades. Savā ziņā viņam ir taisnība: globālo piegādes ķēžu ievainojamību valstis cenšas kompensēt ar lokāliem risinājumiem un lielāku neatkarību enerģētikā, lauksaimniecībā un ražošanā. Daudzas no lielākajām tautsaimniecības nozarēm ir savā ziņā izolējušās no apkārtējās pasaules, toties notiek jauns talantu globalizācijas vilnis, ko paātrinājusi pandēmija un tai sekojošā digitalizācija.

Jaunais Huawei klēpjdators ar lielu ekrānu un augstu veiktspēju ne tikai saglabā MateBook sērijas raksturīgos estētikas, inovāciju un viedās pieredzes elementus, bet arī piedāvā daudzus uzlabojumus, tostarp pavisam jaunu acu komfortu nodrošinošu FullView ekrānu, augstas veiktspējas 12. paaudzes Intel Core H sērijas procesoru, vieglu metālisku korpusu, kā arī ērtas ierīču savienošanas iespējas.

16 collu FullView ekrāns – produktivitātes dzinējspēks

Visā pasaulē attālinātais darbs un mācības kļūst arvien pieejamākas un arī pieprasītākas, tāpēc pieaug vēlme pēc klēpjdatoriem ar lielu ekrānu, augstu veiktspēju un nelielu svaru.

Jaunajā klēpjdatorā ir iebūvēts liels 16 collu ekrāns, tādējādi palielinot ekrāna redzamo laukumu, bet ne kopējo korpusa izmēru. Lielais ekrāns ļauj lietotājiem izbaudīt arī ilgāku lietošanas laiku, pateicoties TÜV Rheinland Low Blue Light sertifikātam. Ekrāns precīzi atveido attēlu krāsas, neradot dzeltenu nokrāsu, vienlaikus aizsargājot lietotāja acis pret zilās gaismas nelabvēlīgo ietekmi. Turklāt ekrāns izmanto arī līdzstrāvas aptumšošanu, lai pielāgotu spilgtumu atbilstoši apkārtējiem apstākļiem.

Mūsdienās arvien izplatītāks kļūst darbs un mācības no mājām, pakāpeniski parādoties individuālām prasībām pēc “mājas biroja” un mobilās produktivitātes. Meklējot risinājumus attālinātā darba atvieglošanai, mājokli nav ieteicams pārvērst par biroju, kurā mēs retu reizi pieceļamies no rakstāmgalda, neatraujot skatienu no ekrāna un veicamajiem uzdevumiem. Tā vietā ir vajadzīgas tehnoloģijas, kas motivē un iedvesmo, tāpēc klēpjdators ar mūsdienīgām funkcijām un pārdomātu ergonomisku dizainu būs pirmā izvēle efektīvai darba un mācību pieredzei.

Agrāk lietotāji, izmantojot plānus un vieglus klēpjdatorus ar augstu veiktspēju un lieliem ekrāniem, saskārās ar vairākiem izaicinājumiem, piemēram, zema ekrāna kvalitāte, apgrūtinoša lietošanas pieredze un neefektīva dzesēšanas sistēma. Mūsdienās jaunākie klēpjdatoru modeļi ir veidoti, iedvesmojoties no šī brīža lietotāja prasībām un viņa lietošanas scenārijiem, lai izstrādātu ierīci, ko ir ērti pakārtot ikdienas darba un mācību vajadzībām.

Ekrāns, kas atvieglo darbu pārlūkošanu

Katram nozares profesionālim ir unikāli darba pienākumi, taču vairumam ir savstarpēji līdzīgas prasības attiecībā uz tehnisko darba aprīkojumu. Tādi uzdevumi, kā dažādu datu apstrāde un satura vai prezentāciju veidošana pieprasa lielāku ekrānu, lai ērti un precīzi pārlūkotu sagatavotos materiālus, tādējādi samazinot laiku, kas veltīts to apstrādei.

Pēc vairāk nekā divu gadu pārbūves Industra Bank ar individuālu attieksmi un saimnieciskās darbības ieņēmumu kontu iesaistās konkurences cīņā par klientiem finanšu pakalpojumu segmentā.

To intervijā (pirms ECB lēmuma celt likmes ) Dienas Biznesam stāsta AS Industra Bank valdes priekšsēdētājs Raivis Kakānis. Viņš atzīst, ka sākotnēji bijis liels izaicinājums nevis ieraudzīt gaismu tuneļa galā, bet gan atrast pašu tuneli, kura galā ieraudzīt gaismu, taču pašlaik sasniegtie rezultāti apliecinot pieņemto lēmumu pareizību.

Kāda bija situācija, kad kļuvāt par bankas valdes priekšsēdētāju?

Varu tikai apbrīnot akcionāru Jurija Adamoviča, Anda Kļaviņa un Ralfa Kļaviņa drosmi un vēlmi pārņemt savā kontrolē banku, kuras vērtība tajā brīdī bija negatīva, nevis nulle. Kāpēc? Tāpēc, ka AS Meridian Trade Bank (tāds tobrīd bija bankas nosaukums, līdz tam SMP bank, pirms tam AS Multibanka, kura tika izveidota uz PSRS Ārējo ekonomisko sakaru bankas Latvijas filiāles, kura pēc nacionalizācijas kļuva par Latvijas Bankas Ārzemju operāciju nodaļu) līdz pat Latvijas finanšu sistēmas kapitālajam remontam, ko izraisīja ASV Finanšu ministrijas ziņojums par noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas riskiem, strādāja gandrīz vai tikai ar ārvalstu klientiem, kuriem sniedza finanšu pakalpojumus, kas pēc normatīvo aktu izmaiņām Latvijā juridiski nebija liegti, bet praktiski teju neiespējami īstenojami. Jaunie bankas akcionāri par 180 grādiem mainīja bankas darbības stratēģiju, to virzot kā Latvijas vidējam un mazajam biznesam pieejamu un to saprotošu finanšu pakalpojumu sniedzēju. To, ka šādu pašmāju kapitāla uzņēmumu, kuri ir nepietiekami novērtēti un ne pārāk gaidīti lielajās bankās, ir pietiekami daudz, pierāda arī Industra Bank sekmīgā darbība kredītu izsniegšanā vietējiem vidējiem un mazajiem uzņēmumiem.

Luminor Bank AS šogad pirmajā ceturksnī strādājusi ar peļņu 5,8 miljonu eiro, liecina bankas publiskotais pārskats par 2021.gada pirmo ceturksni.

Bankas peļņa šī gada pirmajā ceturksnī palielinājusies līdz 5,8 miljoniem eiro, galvenokārt pateicoties uzkrājumu samazinājumam kredītzaudējumiem par 27,9 miljoniem eiro. Tas ir būtisks kāpums, salīdzinot ar 2020.gada pirmo ceturksni, kad Covid-19 radītās ietekmes dēļ bankas zaudējumi bija 21,2 miljonu eiro. Savukārt ienākumus nenesošo kredītu īpatsvars kopējā bankas bruto kredītportfelī samazinājies līdz 3,1%.

Luminor prioritātes, uzsākot jauno stratēģisko posmu, ir klientu apmierinātības veicināšana, kreditēšanas izaugsme, it īpaši hipotekāro aizdevumu jomā un MVU sektora finansēšanā, kā arī digitalizācijas un automatizācijas palielināšana, vienlaikus izpildot bankas uzstādītās saistības pret sabiedrību un apkārtējo vidi.

Pēdējo četru gadu laikā vārdu virknējums – līdz šim neprognozējami izaicinājumi – ir vairākkārt mainījuši savu nozīmi, taču palikuši klātesoši kā katra indivīda dzīvē, tā biznesa pasaulē. Covid-19 pandēmija un attālināts darbs, būvniecības izmaksu pieaugums kara apstākļos, energoresursu krīze, inflācija un kredītlikmju pieaugums, darba spēka trūkums – vai šādos apstākļos ir nepieciešamas jaunas biroja telpas? Piedāvājums Rīgā šobrīd turpina palielināties un visas tendences liecina par to, ka tās nestāvēs tukšas.

Efektīvam darbam vajadzīgs birojs

Daļa esošo un potenciālo darbinieku kopš Covid-19 pandēmijas ir iecienījuši attālināto darbu, kas var būtiski atvieglot ikdienas un darba dzīves plānošanu. Šī brīža darba sludinājumos bieži vien atradīsim norādi par iespēju strādāt attālināti vai prasību konkrētu dienu vai stundu skaitu būt darbā klātienē. Pētījumi Lielbritānijā atsevišķās nozarēs uzrāda tendenci, ka sievietes, kurām ir iespēja daļu darba laika strādāt attālināti, dažreiz pat aktīvāk iesaistās darba tirgū, biežāk izvēloties strādāt pilna laika darbu.

Taču darba devēji dod priekšroku klātienes darbam. 2023. gada beigās publicētais KPMG pētījums rāda - 63% aptaujāto uzņēmumu vadītāju uzskata, ka līdz 2026. gada beigām attālinātā darba zelta laikmets beigsies un uzņēmumi atgriezīsies pie ierastā biroja formāta. Turklāt pandēmijas laikā redzējām, ka attālinātais darbs var veicināt nevienlīdzību, tas var būt papildu slogs sievietēm un mazāk aizsargātajām iedzīvotāju grupām, kurām mājās nav darbam piemērotu apstākļu. Uz to norādījis arī Ilons Masks, nosaucot attālināto darbu par morāli netaisnīgu un negodīgu.